Ilmārs


20. Decembris 2014

(bez virsraksta) @ 01:08

[info]siltavieta:
ienirt liepājā
 

19. Decembris 2014

(bez virsraksta) @ 21:44

[info]rasbainieks:
ja tā padomā, tas, protams, nav sevišķi pārsteidzoši, bet visās islandiešu filmās spēlē viens un tas pats aktieris
 

msk depo un šausmīgā/patīkam;a @ 21:30

[info]ulvs:
Biju jau aizmirsis, kā grupa (mēs) varam nospēlēt tik drausmīgu koncertu brīdī, kas prasa pretējo - bija atnākuši, manuneciloprāt, priekš konkrētā kluba diezgan daudz cilvēki, no kuriem daudzi, iespējams, alka dzidēt. Jāatzīst, ir kauns, ka pieņēmām (niecīgo, bet tomēr...) honorāru pēc nospēlēšanas.

Toties bija ļoti patīkami satikt [info]dooora. Viņš ir ļoti krietns cilvēks. Es zinu, ka kaut kādiem (negribu minēt konkrētus jūzerus, jo tas nav nepieciešams) cilvēkiem vai pat cilvēku grupām viņš (tāpat kā es un kās cits Jānis) noteikti nepatiktu (ja vien netiek izmantots the power of persuation and the skill of speech). Viņš atstāja tiešām sweet iespaidu (no homo, hehehe), pacienājot mani diezfkārtīgi brīdī, kad tas bija ļoti nozīmīgs solis, manas perspektīvas. Jā, es nemaz neiedziļināšos viņa personības sķautņu aprakstā. Tas nav nepieciešams.

Es ļoti priecājos par visiem tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ netika uz koncertu. God bless you! Un reizē priecājos par visiem, kuri ieradās, jo, sasodīts, es TIK SEN nebiju saticis kadus pāris cilvēkus, ka daži bija tik ļoti mainījušies (izskatoties tik ļoti labi, ka biezā šokā par to vienkārši ar savu uzmanības un tās pastiprinātu pievēršanu vienkārši nogalināju; tādējādi, īsti negribot to, man nācās pavadīt ar viņiem pārāk ilgu laiku, paralēli tādējādi nepavadot ar citiem tikpat jaukiem vai pat jaukāiem cilvēkiem laiku - paradokss kaut kāds, kad sakrīt tā [man nekad tā nebija bijis, godīgi sakot], ka gandrīz visi kaut cik nozīmīgie [labi, ne tuvu "visiem"] atrodas vienās premisēs).

Vel es gribēju pateikt, ka sūdigs koncis. Jā.
 

Viss tik pēdīgs @ 20:07

[info]mazeltov:
Work hard, play harder!
Trešdien viss sākās ar darba Ziemassvētku pasākumu, kas bija ļoti foršs un omulīgs; promejot visi dabūja dāvanu, kas izrādījās dāvanu karte no piedarba gadžetu un elektronikas veiča - piemetu arī savu piķi un nopirku ārējo cieto disku foto un video glabāšanai, lai ir ko vecumdienās rādīt saviem desmit suņiem. Ceturtdien atkal kopā ar tuvāko kolēģi un priekšnieci gājām atvadu vakariņās uz tuvējo restorānbāru, kur es reāli žūrfiksoju, jo sākumā saplēsu glāzi un pēc tam arī švecturi. Savukārt šodien man bija pēdējo aliņu saskandināšana ar džekiem, beibēm, apskāvieni, labi vārdi, trīsbuču bučas, bet, pats galvenais - pēdējie ping-pongi un mēs rāvām vaļā riktīgi pa nopietno - visi elsa un pūta un neticēja, ka es pa kluso netrenējos. Bet nu talantu jau nenodzersi.
Tagad mazgāju pēdējās netīrās drēbes, lai paspētu aizskriet visu izžāvēt; soma sakrāmēta, bet kaut kā pārāk liela izskatās, lai gan ļoti ceru, ka ierakstīsies 23 kilogramos un nebūs nekas prom jāsviež.
Savukārt rīt mans dienas grandiozais plāns ir paspēt uz visiem vilcieniem un tad atlikušo dienu pavadīt zvaigznītē, mēnestiņā, svecītē un vēl visādi citādi viesnīcas dubultgultā, noskatīties visus kanālus pa TV un, pats galvenais, noskūt kājas. Un tad. Tad svētdien sēdīšos gulbītī, kaut nu turētos gaisā un pārāk nekratītos.
 

(bez virsraksta) @ 20:48

[info]dhonass:
Uz manas grīdas ir svešas asinis [nē, nekā tāda, te tikai nokrita jēgu pārdzēris ciemiņš], un tagad es iešu gulēt.

Mana anakonda neko negrib, ja vien tev nav bulciņu, mediņ [Jāzep Mediņ].
 

(bez virsraksta) @ 19:30

[info]shelly:
Mūzika: Little Mix - Word Up

Šodien esmu bizojusi tā, it kā man sviltu zem astes. No rīta braucu uz centru, pa ceļam nopirku Lauvam divas pidžamas un ilgi skatījos uz milzīgu plīša pandu (bērnībā manai māsai ļ. patika sēdēt klēpī milzīgam lācim... Un Lauvam patīk pandas... Bet šo es pirktu tikai ar paša Lauvas akceptu, jo pirkt MILZĪGU pandu par 50 eiro uz dullo būtu pilnīgs neprāts), aizbraucu uz centra bibliotēku, nodevu grāmatas, aizgāju uz Zvaigznes grāmatnīcu, piecu minūšu laikā nopirku divas grāmatas brālim (dzimšanas un vārda dienā) un trīs - Lauvam, apmierināti paklapēju sev pa plecu par lielisku plānošanu, aizbraucu atpakaļ uz Ķengaragu, apmaldījos (es nevienā citā rajonā tik bieži neapmaldos; mana rajona ģeogrāfija nebeidz mani pārsteigt atkal un atkal), visbeidzot atradu Ķengaraga bibliotēku, paņēmu pasūtītās grāmatas, paēdu Krievu Lido, pa ceļam uz mājām nopirku simboliskas dāvanas ģimenei (nerakstīšu, jo ģimene var izlasīt, bet atkal apmierinati klapēju sev pa plecu, atjozu mājās un aizmigu (šī droši vien bija vislaimīgākā dienas daļa, lai gan es nesūdzos par pārējām). Pēc nepilnām divām stundām pamodos, joprojām laimīga, aizgāju uz pastu, izņēmu paciņu, pajokoju ar tantiņu rindā ("kas pēdējais? - "es!" - "nē, tagad jau es!"), paņēmu bērnu no bērnudārza; pagonkojām pa āru, pagonkojām māju (patiešām gonkojām - mums abiem bija stūres, mēs skrējām un izdvesām dažādus "rrrrrrr"), sakrāmēju bērnam somu, atdevu tēvam un pamāju abiem "atā-atā".
 

(bez virsraksta) @ 18:42

[info]martcore:
wow
At this level, it matters little what Obama wants or what Russian President Vladimir Putin thinks.
amērikāņu cereušņiki dodas ciemos pie krievu cereušņikiem

mellā mellā kabinetā pazemē, melnās saulesbrillēs ar vadiem ausīs un pasaules karti uz matētā galda...
 

(bez virsraksta) @ 17:30

[info]fedrs:
Mīļās meitenes, kad pie jums uz darbu atnāk fotogrāfs, lai ar savu platleņķa objektīvu uztaisītu grupas bildi, nekādā gadījumā nestājieties malā!
Nemīļās meitenes, stāviet vien maliņā! LOL!
 

neatvadotiers @ 16:42

(bez virsraksta) @ 15:22

[info]virginia_rabbit:
sēdēju ar E japāņu kafejnīcā, ēdām ūdonus, viņš ar mani mīļi runājās - franciski un latviski - un man negribot ir jārezumē, ka šis bija interesants gads. jo tieši gads tūlīt būs pagājis, kopš Ingmārs aizbrauca uz Beļģiju, un mums sākās visas tās ciešanas, trūkums, bailes un sadzīves sūdi. tie ilgi krājās lielā kaudzē un tad kā tetrī uz gada beigām noīsinājās. atēdušies lēto līniju nagetus un noplēsuši pēdējos apavu pārus, mēs beidzot varam atkal kaut ko atļauties, piemēram, pasēdēt kafejnīcā un ieēst ūdonus. visi "mazie sapņi" (par norasojušu alus glāzi āra kafejnīcā, teātra biļetēm, beļģu šallēm, dutchbaiku, plateau tournant un ryanair atgriešanos Briseles maršrutā) ir piepildījušies. pat ja bez tā visa varēja arī iztikt, tomēr man sāka kļūt morāli mokoši nezināt, vai un vai vispār kādreiz es varēšu atļauties "dzīvot kā cilvēks". tagad zinu, ka varu, un uz to var atkal pajāt. īstenībā jau lielākais atbalsts bija no Reiņa, Riharda un Tējas. viņiem arī manas lielākās bučiņas!
 

(bez virsraksta) @ 14:07

[info]chaika:
Tags: ,

vakar vecrīgā |phonefoto

 

(bez virsraksta) @ 12:28

[info]virginia_rabbit:
Mūzika: Kas ir Ziemassvētki? - Knīpas & Knauķi

 

(bez virsraksta) @ 12:26

[info]zhora:
ielikt skolu smildziņā
 

(bez virsraksta) @ 11:48

[info]martcore:
nesen noskatījos atkārtoti eyes wide shut
nu jā, kubriks gribēja uzņemt dižu filmu
taču kidmena ar tomkrūzu pārvērta to par citu dižu filmu, tiesa, ne vairs žanrā par savas zemapziņas pētījumiem (starta tekstu, kā zināms, rakstīja kaut kāds freida sobutiļņiks), bet gan žanrā "kas jauns privātajā dzīvē"
kas arī salīdzinoši nav slikti, tikai ar laiku zaudē aktualitāti

un vēl par kino
te uzzināju, ka šobrīd esot pamatīga krīze 25-30 gadīgu aktrišu jomā
nu tur dāmas, tipa, džuliana mūra taču jau mammas baigās
a dženifera lorensa vai mia vasikovska daudz par jaunu tādām lomām
tāpēc rozamunde paika spēlē trīsdesmitgadnieces jau gadus desmit, tb, no kādiem 18, thhh, pati saka, ka zajebala jau (nu labi, bonda meitenēm, teiksim, ir cik, starp citu, labs jautājums - cik vecas jūsuprāt ir bonda meitenes?!)
 

(bez virsraksta) @ 11:14

[info]krii:
Ričmondam (nospriedu, ka šis vārds viņam piestāv vairāk nekā Leo) ir potenciāls izaugt par tipisku šarmanto blēdi. Katru reizi, kad viņu rāju, viņš gan vainīgi nolaiž ausis, tomēr astesgals vibrē gatavībā pielabinoši luncināties - ak, tu taču nemaz neesi tik dusmīga, uz mani vispār neviens nevar pa īstam dusmoties, jo es taču esmu tik foooršiņš, piesēdi un es tūliņ ierāpšos tev klēpītī. Un ierāpjas arī, ar visiem saviem gandrīz 17 kilogramiem, saritinās, iebāž degunu man azotē un šņākuļo kā bēbītis: spiež uz manu nerealizēto mātes instinktu, sīkais manipulators!
 

(bez virsraksta) @ 08:41

[info]shelly:
Lauvas eglītes aizvadītas godam; grūti spriest par bērnudārza eglīti, bet mana darba egle Lauvam patika daudz labāk par Leļļu teātri - visiem lielie kostīmi, iespaidīga dziedāšana, bises, vingrošana un runāšana pa telefonu, vārdu sakot, visi vajadzīgie elementi jaunam melomānam; mēs gan sabaidījāmies un apsēdāmies pašā malā, tāpēc redzamība nebija tā labāka, varēja droši sēsties arī vidū, bet to jau iepriekš nekad nevar zināt. Toties, kad tika izziņots signāls saņemt dāvaniņas, skats pārspēja jebkuru Stokmana Trako dienu atklāšanu - savi 100 bērni vecumā līdz 12 gadiem mežonīgi raujas pēc paciņām...
Es, protams, šausmīgi noguru, tādos pasākumos nekad nevaru normāli noorganizēties, bērns, bērns, kas neko neredz, bērns klēpī, bērns uz spilvena, bērns uz spilvena klēpī, bērns sper blakus sēdētājai pa balles kleitu, bērns uz rokām, pilnīgi nevajadzīga žakete, soma ar visiem pilnīgi nevajadzīgiem loriņiem, mājās nonācu galīgi sasvīdusi, necilvēcīgas skaņas dvešot un bez darba caurlaides. Toties Lauva atzinās mīlestībā un gādīgi sabaroja ar savu pirmo dāvaniņu - paša bērnudārzā ceptajām piparkūkām. Drusku melnas, bet auuuuuu, cik mīīļi!
 

smējos @ 08:42

(bez virsraksta) @ 04:42

(bez virsraksta) @ 01:30

[info]virginia_rabbit:
atzīšos, ka šodien iegādājos plateau tournant.
 

18. Decembris 2014

(bez virsraksta) @ 23:26

[info]martcore:
В Новосибирске до сих пор популярна шутка согласно которой эпоха панк-рока в Новосибирске продолжалась только 15 минут, - то время пока на сцене рок-фестиваля 1987 года выступала "Гражданская Оборона", после ухода группы со сцены наступила эпоха пост-панка.
 

Ilmārs