Ilmārs


23. Novembris 2014

(bez virsraksta) @ 19:25

[info]chaika:

migla migla migla |phonefoto
 

(bez virsraksta) @ 18:21

[info]mazeltov:
Pārāk gara atbilde twitterim, tāpēc lieku šeit. Protams, ka Iespējamās misijas dalībnieki saņem vairāk nekā skolotājs vulgaris, līdz ar to tas ļoti lielā mērā ir naudas jautājums (jo tad ir konkurss uz šīs misijas dalībnieka vietu un tāpēc arī izdodas sameklēt jaunus un progresīvus entuziastus):
no
"Katrs Iespējamās misijas dalībnieks papildu skolotāju algai saņem mācību stipendiju 200 eiro apmērā, kura tiek izmaksāta katru mēnesi divu gadu garumā – no attiecīgā uzņemšanas gada jūlija mēneša līdz otrā mācību gada maijam. Skolotāja alga ir atkarīga no konkrētās pašvaldības naudas sadalījuma un arī no skolas budžeta plānošanas. Vidējais atalgojums dalībniekam kopā ar skolotāja algu un mācību stipendiju ir no 570 – 640 eiro (neto) apmērā."
+
"Dalībnieki divus gadus paralēli darbam skolā mācās Iespējamās misijas Līderības attīstības programmā, kur apgūst gan pedagoģijas, gan līderības prasmes, kuras būs būtiskas darbam skolā."
 

(bez virsraksta) @ 17:48

[info]virginia_rabbit:
Diogens dzīvoja mucā, Eižens - kastē (lielāko dienas daļu)



 

(bez virsraksta) @ 15:06

[info]liljabrik:
Ja džeki apspiež jūtas tad vecenes uz viñām spiež
 

(bez virsraksta) @ 14:59

[info]liljabrik:
Man citreiz nepatīk sievietes, vinjās ir kaut kas vienlaikus paštaisns, manipulatīvs un bezpalīdzīgs
It kā būtu izmesta ārā no patiesības
 

(bez virsraksta) @ 13:22

[info]mazeltov:
Kāda grupa patiešām arī 2h spēlēja Metallica cover-us kādā pabā zem mājīgām ķieģeļu velvēm un kāds bija visu laiku pirmajā rindā un dancoja un močīja pačku un saņēma par to publiskus komplimentus no dziedātāja lomas izpildītāja. Tas gan nebija grūti - 5m rādiusā bija tikai plikpauraini vai īsmataini džeki.

Sen nebiju bijusi uzdzīvnieks (paldies, zimbabve & pzrk par šo terminu, lietoju jau n gadus), bet vakardien izdevās. Kamēr stāvēju pie skatuves un dancoju, tikmēr dzīvokļabiedrs & viņa kaimiņi sūtīja aliņus no bāra letes līdz maniem ierakumiem. Ļoti ērti. Pēc koncerta beigām iztrakojāmies pa deju grīdu, kurā, domājams, nonāca puse alus no mūsu glāzēm, jo kurš tad nedejo ar glāzi rokās.

Tad bija vēl viens bārs, kurā pie sienas ir 200 vai vairāk piejamo beļģu alus saraksts. Biju nepieklājīga un pagaršoju tikai vienu.
Tā kā daļa komandas atsijājās, kodolkomanda savāca vienu brazīli, vienu ar bereti un vienu jaunieti ar bārdu un mēs gājām uz pēdējo cerību, kas vēl bija vaļā un kur atpazinu daļu no koncerta apmeklētājiem. Uz brazīļa jautājumu par to, ko es dzeršot, atbildu, ka "I want just Coke" un aizeju uz dāmistabu. Pēc mirkļa brazīlis ieseko man dāmistabas priekštelpā un prasa "How much coke costs in the Netherlands?" pēc kā es smējos un ķircināju viņu atlikušo vakaru par to, kā gan viņš varēja iedomāties ka tāds jērņifeiss kā es varētu gribēt kokaīnu nevis CocaCola.

Jā. Un tad manam dzīvokļa saimniekam bija gana visu alkoholu un bija laiks doties mājās. Viņš sēdās grabadoram pie stūres, es - uz bagāžnieka un tad, dziedot slavenākās rindiņas no dažādām pazīstamām dziesmām kādu 10-15 minūšu laikā bijām mājās gan. Pa nedaudz līklokčainu trajektoriju vietām, bet tomēr - safe&sound.

Yay. Tagad gan viss. We will be prātīgi.
 

(bez virsraksta) @ 13:54

[info]yoko:
tev ir daudz vārdu un nevienu no tiem es neminēšu
es tevi lūgšu, bet tā būs prasīšana
tā būs balss no tiem ūdeņu avotiem
no tiem ūdeņu avotiem, kuri notek dubļos un akmeņos
avots prasa pēc sava dzērāja un kas reiz noliecies,
tam vairs muguru taisnu nepiedzīvot
es tevi lūgšu palikt it kā vakarā dienu
it kā vasarā ziemu, it kā skatīdamies uz citu pusi
es tevi lūgšu un lūgšu
tā būs brieža balss
piemeklēta baloža žēlabas
tā odīs pēc rāvas un darvas
un tā būs patiesība
(d.maksimoviča)
 

(bez virsraksta) @ 13:53

[info]yoko:
"man nav vajadzīgas nekādas kosmiskās gudrības, es tās ieguglēju"
 

(bez virsraksta) @ 12:15

[info]virginia_rabbit:
wow! very concern, such compassion.
 

(bez virsraksta) @ 12:00

[info]dooora:
daudz laimes dzimšanas dienā 1984ajam gadam

DM, smbdy
 

(bez virsraksta) @ 10:16

[info]zum:
Aiz neko darīt izpildīju testu http://valoda.lv/downloadDoc_50/mid_539
Jautajumu padaudz, rezultāti nav spoži, bet labāki nekā gaidīju, ņemot vērā, ka skolā mācījos pirms 100 gadiem un daudz no tā visa vispār nemācijos. Interesanti, par A. Upīti tikai viens jautājums, toties par Alfredu Dziļumu veseli deviņi.
 

(bez virsraksta) @ 10:00

[info]virginia_rabbit:
fak, un nozaga riteni ar visu krēsliņu
 

(bez virsraksta) @ 09:42

[info]beatrixe:
Pamosties, kad piezvani.
 

22. Novembris 2014

(bez virsraksta) @ 22:39

[info]mazeltov:
Šovakar Utrehtā kādā pabā kāda grupa spēlēs Metallica coverus un kāds plāno močīt savu garo princeses pačku.
 

(bez virsraksta) @ 22:05

[info]krii:
Šodien saņēmu mazliet sāpīgu nepieķeršanās mācību, kad PMLP darbiniece atņēma manu veco pasi. Ar manu skaisto, krāsaino trīsdesmitgadnieces fotogrāfiju, ar Irānas un Armēnijas vīzu. Ar nobružātiem vāciņiem, ar Saeimas vēlēšanu un referendumu spiedogu nospiedumiem, ar zīmodziņiem, ko atstājuši Gruzijas, Turcijas, Kolumbijas un vēl visādu zemju robežsargi. Pasi, ko Austrumanatolijas žandarms šķirstīja un lasīja aizrautīgi kā romānu, jo tajā nostūrī eiropieši ieklīst reti kā komētas. Pasi, kuras valstspiederību kolumbiešu lidotas darbinieks skrēja pārbaudīt pie globusa (viņš nebija dzirdējis, ka Eiropā ir arī tāda zeme). Pase, kura bija mirkusi lietū, kritusi no mugursomas kabatas ceļa putekļos, vairākkārt kaut kur iejukusi, bet pirms robežkontrolēm vienmēr laimīgi atradusies, radot mieru un drošību.
Manas dzīves pagaidām lieliskākie desmit gadi.
Redzēsim, kā veiksies ar jauno.
 

(bez virsraksta) @ 20:50

[info]prtg:
Ja sajūtas neviļ, tad uz rīta pusi sāksies Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Ceru, ka tomēr viļ.
 

(bez virsraksta) @ 19:54

[info]annuska:
Pārceltās darba dienas ir daudz ļaunāks izgudrojums par pulksteņu griešanu.
 

(bez virsraksta) @ 17:01

[info]rasbainieks:
kas man nemērā patīk šajā festivālā – pilnīgi nevienu neinteresē, vai tev gadījumā nav līdzi pudelīte kandžas
nevienā no pasākuma vietām, un to vietu ir daudz, un viņas ir ļoti, ļoti dažādas un pa visu pilsētu izkaisītas
galvenais venjū ir koncertzāļu multiplekss ar reāli kruta izolētām zālēm, viss ļoti funkcionāls un galīgi nekādas iedomības un arī nekādu ārišķību izskata ziņā, reāli ne pēc kā neizskatās, bet tas nav svarīgi, ka tik labi skan un visur var kruta tikt un visu redzēt, un tur ir arī pasaulē mīlīgākie apsargi, kuri pēdējos apmeklētājus trenc ārā smiedamies un dancodami, nu un uz visu līdzatnesto kandžu un narkotikām vēlīgi noskatās
vēl ir tādi venjūzi kā hipsterīga ēdamzāle ar atkal jau reāli kruta izolētu zāli aiz tās, ir klubs aiz dzelzceļa, ir pat farmakoloģijas fakultātes auditorija, tā vispār bija ļoti kruta, tur spēlēja okjunga lī, kuru jūs redzējāt skaņumežā, bet mēs, kā parasti, nokavējām, nu un tai auditorijā uz uzstāšanās sākumu bija precīzi 20 cilvēki, no kuriem viens skaņotājs un viena pati okjunga, un skaņotājs visiem iznēsāja ābolus un gurķus, vēlāk atnāca vēl daži desmiti skatītāju un arī pats maikls gira, kurš kūrē pusi festivāla un šovakar pašapmierināsies uz skatuves, un prasīja vēl, bet okjunga viņam teica ohai un nē
vēl ir baznīcas un whatnot, un daudzās vietās pasākumi notiek tikai vienu dienu no četrām, festivāls pa visu pilsētu, un pilsēta ir jauka, to es jau laikam teicu
koncertu hailaits vakar – trans am, viņi ir lapočkas, basists joprojām owno visas meitenes desmit jūdžu rādiusā, tikai tagad es par viņu intīmo dzīvi zinu visādas pikantas detaļas, jo pa šiem septiņiem gadiem kopš iepriekšējās reizes mūsu dzīvē ir ienākusi pilnīgi trakā amerikāņu stjuarte caca bundziniece, kura ir pārkniebusi visu scēnu krustu šķērsu un piegādā lulzus tā ka maz neliekas
 

(bez virsraksta) @ 17:31

[info]anonymous:
Varu grozīties, kā vien ienāk prātā, bet viedokļu un dažādu jūtu sadursme ap šo rakstu un pats raksts atmiņā atsauc pirms gadiem padsmit pieredzēto Ālandu salās. (Atvainojos visiem, kam jau esmu šo stāstījis).
Tā bija kaut kāda starpnozaru konference, simpozijs vai seminārs ar makten raibu publiku - es dzīvoju uz vienas jahtas ar zobu sāpju pārņemtu Uldi Bērziņu (tā kā sala bija visai nomaļa, vienubrīd tika apsvērta ideja par evakuāciju ar helikopteru), vēl tur bija Borgs un kāds norvēģu pāris, kas ar visiem bērniem dzīvoja teltī. Norvēģiete, kā izrādījās, bija fizikas profesore, un kāds zinātājs jau pirmajā dienā pastāstīja, ka viņa izpelnījusies visai plašu ievērību, zīdot savu zīdaini auditorijas priekšā lekciju laikā. Bija pavēls rudens, uz jahtas nebija dušas, un lai gan ūdens nepavisam nebija silts, tā bija vienīgā pieejamā mazgāšanās iespēja. Agri no rīta drebinādamies ielīdis un vēl ātrāk izsprucis no ūdens un slaucīdamies, no krasta saklausīju "Dievs, svētī Latviju!" melodiju. Kāds to svilpoja, un svilpošana skanēja no norvēģu telts. Kolektīvajā ēdināšanas reizē norvēģim pieprasīju paskaidrojumus. Jā, viņš teica, viņš zinot, ka tā ir Latvijas himna. Viņam vienkārši patīkot melodija. Vārdi gan, kā viņam reiz teikts, esot nekam nederīgi.
 

(bez virsraksta) @ 17:29

[info]krii:
Dārgie cibiņi, ko jūs domājat par Franciskas Ermleres detektīvromāniem?
 

Ilmārs