Ilmārs


29. Maijs 2015

tā gadās @ 22:55

[info]pzrk:
Mūzika: Johnny Cash - (Ghost) Riders in the Sky

Nejauši biju aizgājis padziedāt baznīcā ar korķuviļķi žaketes iekškabatā.
 

многоходовочка @ 21:50

[info]martcore:
šovakar iepērkos maksimā, man priekšā iepērkas inteliģenta paskata vīrs ar zelta acenēm un sirmiem deniņiem
orks martcore pēc ellē nopašītajām divarpus nedēļām piegdienas vakaru uzsāk nedaudz omulīgā garastāvoklī
vīrs jau iet ārā pa durvīm, taču izrādās, ka viņš ir aizmirsis visas nopirktās preces un šobrīd determinēti pamet namu kā elviss

cilvēces glābšanas vārdā kā brūss viliss brienu viņam pakaļ
- eu, mister! (nekādas reakcijas) kungs! (nekādas reakcijas) šef, slāpē motoru! (inteliģentajā pilsonī pēkšņi ieslēdzas lukturi)
kad sklerotiskais pārpratums ir atrisināts, visi draudzīgi nosmejas, brienu prom no veikala
imantā ir visskaistākais saulriets rīgas mikrorajonos, to nevajag nokavēt
aiz muguras
- aļo! (tas man?) molodoj čelovek! (nē, noteikti ne man) pareņ v džinsah! (no šī aburdistiskā manifesta tagad man ieslēdzas fāras)
sieviete, kas stāvēja aiz manis:
- вы забыли сдачу!

skatos, stāv tiešām atstāts piečuks, saku, paldies, visi draudzīgi nosmejas, brienu prom no veikala
atnāku mājā, skatos - nē, finanses jau minēto džinsu kabatā ir par pieciem eiro lielākas
tātad tas laikam nebija mans piecītis

šī bloga redakcijas mīļākais īsās prozas autors reimonds kārvers noteikti izdomātu kaut kādu morāli šim visam, bet es nespēju
 

(bez virsraksta) @ 20:00

[info]virginia_rabbit:
sēžu teātra dzertuvē. dzeru "to pašu ko iepriekšējais", jo man nav savas gaumes beļģu alos, ja vispār ir
 

(bez virsraksta) @ 13:22

[info]mazeltov:
Lai panāk uz priekšu tie, kuriem liekas, ka lauksaimnieki ir vainīgi pie piena cenām veikalā.
Tiem es varētu iebāzt sejā screenshotu no Skype sarunas ar mammu, kur viņa saka, ka vietējais piena pārstrādes kombināts viņai maksā 14 centus par litru govs piena.

Sveika piena lopkopība pēc piena kvotu atcelšanas!
 

(bez virsraksta) @ 19:50

[info]fedrs:
Vienu dienu rakstu cibā pukstu un nodzēšu nepublicējis. Nākamajā dienā tas pats. Trešajā - divreiz tā. Ceturtajā atkal viens nepublicēts ieraksts. Piektajā tāpat... Klau, vecie draugi, tie, kas dzīvi cilvēki nevis tikai PR lampaņa tīklā, dzemdējiet atpakaļ savas atvases, pametiet kartupeļu dobes mežacūkām un nāciet atpakaļ! Citādi te viss kaut kā ne tā. :(
 

(bez virsraksta) @ 12:34

[info]mazeltov:
Tags:

Ak, kā man patīk visādi šādi mājokļa risinājumi (žēl, ka vēl nav zināma cena): http://qz.com/413081/portable-solar-powered-ecocapsules-mean-you-can-live-rent-and-electric-bill-free-globally/

Pēc kādiem 25 gadiem varētu noderēt.
 

īsumā par īsajiem matiem un manu 1. pieredzi ar tiem @ 18:55

[info]ulvs:
Sākums. Klubs "DEPO", 2014. gada pavasara sākums. Es ierodos tur totally wasted uz kaut kādu grupeļu koncertu (tas nebija nekas īpašs, cik atceros - šķiet, aiz-neko-darīt gājiens uz "DEPO" krutāko pasākumu "20 minūtes slavas", kur spēlē grupas, kas ir tikko sākušas spēlēt dzīvajā).

Un tad es pamanīju viņu - meiteni ar matiem, kas ir gandrīz līdz pleciem. Īpatnēji blondā krāsā, dabiski. Gaiši, bet vietām tumšāki. Sāku uzbāzties šai jaunajai meitenei, un tā, ritot mēnešiem, mēs kļuvām par labiem draugiem (protams, man bija daudz paužu šajos mēnešos, kad vispār ar nevienu faktiski nekomunicēju). Tad viņa pagājušovasar palika vairākas reizes pie manis pa nakti - laikā, kad mitu pie savdabīgās sievietes Dzirnavu ielā. Viņa man līdz tam šķita vienkārši savdabīgi skaista, bet vasaras sākumā viņa bija nogriezusi matus "īsākus par zēngalviņu", un tobrīd viņai bija "zēngalviņas" garuma mati.

Vidus. Kad es viņu satiku uz ielas (mēs bijām tikušies tikai DEPO), lai novadītu uz īstā kursa - mana dzīvokļa - es biju šokēts, redzot viņas jauno frizūru - ļoti īsos matus. Bet tad mēs apskāvāmies, un es sajutu tādu siltumu, un līdz ar to bezmazvai smadzeņu ķīmijas rezultātā man viņa šķita ļoti simpātiska. Lai gan, ja es viņu tādu būtu redzējis 1. reizē, es noteikti nemaz nebūtu uzsācis sarunu.

Viņa ļoti, ļoti labi jūt. Un tieši tāpēc otrajā tikšanās reizē mēs, ejot gulēt manā tā brīža necilajā dīvānā, izģērbāmies kaili. Un es atceros, kā es viņu glāstīju - viņas mazās, formīgas krūtis, kaklu, vēderu. Un viņa tam ļāvās šiem glāstiem ar tādām kā mazliet jūtamām, taču sirsnīgumu uzjundošām bailēm, it kā paslēptām viņā, taču, esot kailiem cieši blakus, ir grūti paslēpt ko tādu. Pirmo reizi mūžā man tie īsie mati, kas, iespējams, nebija būtiski, šķita seksīgi (protams, ļoti kontekstuāli). Un tad viņa uzsēdās man virsū, man guļot uz muguras, un viņa masēja manus plecus no priekšpuses, savukārt es apbrīnoju to visu, ko spēju tvert gan ar acīm, gan rokām. Un tad vienā brīdī mēs aizmigām. Nekas īpašs vairāk nenotika.

Tuvojoties tagadnei. Patinot laiku uz priekšu (mēs tiešām tikāmies reti - kopā esam tikušies labi ja 6, 7 vai 8 reizes šajā pusotra gada laikā), laikā, kad mitu Brīvības ielā (šoziem), viņas mati bija izauguši līdz "gandrīz perfektam izmēram" - tie bija aptuveni 5-6 cm gari, pieķemmēti galvai kā 20/30to frizūrās, veidojot daudz sievišķīgāku zēngalviņu, nekā viņai bija vasarā. Manās acīs viņa kļuva arvien skaistāka.

[pagāja vairākas stundas, kopš sāku šo rakstīt šo postu un apstājos pie iepriekš.rindkopas, jo pa vidu bija jāizdara visādi darbi]

Bļin, kā man riebjas nepabeigt postu LAICĪGI. Tagad es vairs nezinu, kā turpināt labāk. Paliksim pie tā, ka es nestāstīšu par lietām intīmāk. Vienkārši secinam, ka īsi mati arī ir skaisti (drīzāk nevis ir, bet var būt, haha!).
 

(bez virsraksta) @ 10:58

[info]mazeltov:
Šodien laikam jāpasaka kaut kas vieds, ņemot vērā sasniegto jauno vecuma slieksni.

Galvenais ir saprast, kas tevi dara laimīgu - pēc tam viss ir vienkārši. Un otrs galvenais ir neatlikt dzīvi (kad nopelnīšu naudu, kad bērni izaugs, kad uztaisīšu karjeru, kad uzcelšu māju, kad būs vairāk laika). Un trešais galvenais ir tas, ka laiks ir visdārgākā lieta pasaulē un man jāsāk celties agrāk, savādāk es ik dienas mēdzu pakāst veselu bagātību (rakstīja mazeltov zvilnot gultā zem segas plkst. 11:41 no "rīta" pēc vietējā laika).
 

par sievietes daili un mainīgo cilvēka dabu @ 15:44

[info]ulvs:
Turpinot par tēmu "Ciba: Revival", dalīšos ar citu pieredzēm (tas ir svarīgi - nav tā, ka visi būtu piedraugojuši visus, un tāpēc būtu iespējams izlasīt visu random cilvēku postēto). 

Šoreiz tas ir lj user phz pavecāks posts - estētisks videoklips ar kailām sievietēm (skatīties, uzlikšķinot šeit) - pēc kā noskatīšanās uznāca tāda kā miesaskāre. Un apziņa, ka nav vairs tā, ka man netīk meitenes ar īsiem matiem. Patiesībā no nepatikas (man agrāk kategoriski nepatika sievietes ar īsiem matiem as in "zēngalviņa" un, nedod dies', lisaks) šī apziņa laika gaitā, izbaudot un pieredzot zināmas pieredzes, ir krasi mainījusies uz fetišam līdzīgu apziņu. Es gan vislabprātāk preferēju sievietes ar pusgariem matiem - no, nezinu, minimums 5-6 cm garuma, līdz "garums mazliet virs pleciem". Protams, mati ir mati, un tas nav nekas daudz, taču esmu ievērojis, cik ļoti tie spēj ietekmēt cilvēka fizionomijas īpatnības, izceļot vai "slāpējot" kādu detaļu - vai nu tas būtu pieskaitāms pie "estētiskajiem trūkumiem", vai arī "dabiskā skaistuma". Tāpēc galējā verdiktā es uzskatu, ka matu garumam/griezumam būtu jābūt pakļautam sejas īpatnībām, jo ne visām sievietēm piestāv griezums X, un ne visām griezums Y. 

Taču noskatieties labāk video un izbaudiet ķermeņa daili. Pofig, ka tas ir mūzikas klips - mūzika šajā gadījumā (vismaz man) nav relevanta.

Kādi ir tavi uzskati par frizūrām un matu garumu sievietēm (un vīriešiem)? Neesmu nekad nevienam vaicājis, šķiet. 
 

(bez virsraksta) @ 15:46

[info]rasbainieks:
jūs teicāt, ka uz portugāli ne tikai caur pleskodāli, bet arī borispili ir ok
nu skatieties jūs man
 

Kā es gandrīz ielikos citam auto sānos @ 11:52

[info]pzrk:
/jāsāk rakstīt ikdienas piezīmes/

Aizvakar biju uz kori aizbraucis ar auto un noparkojies citā vietā (vēl paguvu padomāt, soļodams uz Uni. galveno ēku, cik forši tomēr esmu iekārtojies, ka ikdienā tā savā nodabā pāris reizes nedēļā sanāk soļot pa vecpilsētu), pēc kora devos mājup pa citu maršrutu* un nonācu krustojomā, kur Annuška eļļu jau bija izlējusi. Vārdsakot, pieripinos es pie galvenās ielas, lai brauktu ārā no vecpilsētas bruģa labirintiem, bet tur skats uz dzīvi ir apmēram šāds**: pa labi autobusa pietura, pa kreisi — gājēju pāreja, un tas viss vēl tādā lēzenā līkumā, kur mana bruģētā iela ir iekšmalā. Tad nu tai brīdī, kad piebraucu pie ielas malas, man garām pabrauc autobuss un piestāj pieturā. Man jāgriež pa labi, es palūru kārtīgi uz visām pusēm un ripinos autobusam apkārt. Kad esmu autobusam blakus, vēl uzmetu acis, vai kāds trakais nelec ārā uz ielas no autobusa priekšas, tad pēc acumirkļa skatos atkal uz ielu sev priekšā, un – ko es redzu – viens džigits man tieši priekšā brauc ārā no savas vārtrūmes tā, it kā iela būtu visa viņa rīcībā. Es lieku pa bremzēm un pa tauri, apmainījāmies igauniski mierīgiem žestiem un braucām katrs savās gaitās. Mācība? Padomāt, pirms vārtrūmē dari to. (Man jau pašam liekas, ka pats neko nepareizi tur nedarīju.)

* Ikdienas maršrutu izvēle man vienmēr ir niansēs apdomāts lēmums.
** Google Maps saite, ja nu kādam baigi gribas klikšķināties.
 

(bez virsraksta) @ 11:43

[info]virginia_rabbit:
tūristi Grieķijas pludmalēs sūdzoties par to, ka Sīrijas bēgļi viņiem bojā brīvdienu atmosfēru, bet kārtīga tūrisma firma prastu gan šito mārketēt kā efektu. ir taču cilvēki, kas tieši brauc skatīties visādus tur Taizemes bezpajumtnieku klongus vai nabadzīgos Kaukāza rajonus. atļautu bēgļiem cept savus eksotiskos pieticīgo izmaksu ēdieniņus par maizes tiesu, bet nostrādājušamies vasarniekiem pavērt citu rakursu, ka var būt arī sliktāk un tā.

 

(bez virsraksta) @ 10:41

[info]rasbainieks:
Tags:

bīstamākās situācijas satiksmē, kādas man ir gadījušās pēdējā laikā, abas ir bijušas uz lāčplēša ielas velojoslas
vienreiz, man pie zaļā pieklājīgā ātrumā vīlējot pāri brīvības ielas krustojumam, no gaidošo gājēju pūļa pie luksofora man priekšā izleca zaķis ar riteni (manevrs apmēram kā ar auto izbraukt no vārtrūmes, neskatoties, vai brauktuve brīva), es pati nesaprotu, kā man izdevās nobremzēt un neietriekties ne zaķī, ne autoplūsmā blakus
otrreiz pie jrt man priekšā strauji un līdz galam atvērās auto durvis, un man vienkārši tupa paveicās, jo es skatījos visur citur, tikai ne uz tieši tā auto tieši tām durvīm (vainīgais zaķis, visu cieņu, nāca atvainoties un apķert)
tāda tā nosacītā drošība
 

šis mani parāva līdz asarām @ 10:09

(bez virsraksta) @ 09:52

[info]martcore:
toties es esmu emīls. emīls dārziņs-zolā fon dirkheims, eskvairs. paldies.
 

(bez virsraksta) @ 08:20

(bez virsraksta) @ 07:11

[info]virginia_rabbit:
faking stulbums, Miķelis vairs nesver 8, bet 12 kg, un viņu atsakās laist braukt salonā kā rokas bagāžu. turklāt airbaltic sistēma neuzrāda to, ka par Miķeli ir samaksāts, lai gan man ir invoice.
bagāžas nodalījumā arī viņu nepaņēma, jo nevarēja atrast būri. vienvārdsakot, Miķelis nekur neaizlidoja.
paldies, [info]sw par pacietību un agro celšanos.
 

(bez virsraksta) @ 05:57

[info]virginia_rabbit:
dzīvoklis, protams, pēkšņi kļuvis mīļš, galvenokārt Eiženam, kam šīs bija bērnības mājas. nākamais būs netāli no parka, kurā ir putni, tāpēc mēs to saucam par Putnu parka dzīvokli, un nu jau reizēm par Putnu ielu
 

(bez virsraksta) @ 05:43

[info]virginia_rabbit:
un nu viņš ielikts somā dodas uz lidostu
 

28. Maijs 2015

(bez virsraksta) @ 22:48

[info]virginia_rabbit:
es ceru, ka miķelīts šonakt vēl ieritināsies pie kājām
 

Ilmārs