Ilmārs


23. Februāris 2017

(bez virsraksta) @ 16:42

[info]dooora:
lietotājs pō akurāš atgādināja, ka raidstacijas raidot maršus un militāras polkas, bet darba kolektīvi un kaŗa hospitāļi sveicot veterāņus ar komfektēm Vāverīte un stiklenēm Monpansjē. dzied Ļeščenkō, Lapčēnoks, Le Dasēns. Majakovska vārdi, Riekstkoža mūzika. Visi dejo Bolerō.

es, savukārt, šodien ar roratslēgu divus ārāmetamus plastmasas skaļruņus uz grīdas sašķaidīju (pēc pirmā pamanīju, ka var tomēr arī atskrūvēt, bet iepatikās ar to atslēgu… plus, apakšā ir skaistumsalōns, viņiem varbūt akurāt sarunu temati apsīkuši). šitāda scēna orgāniski iederētos Vjetnamas ielas malā, tikai tur tā ir triju paaudžu sadarbības bioshēma, i lauku miestā, i vēstniecību rajōnā. risaiklings un riktīgs hands-on nou-bull nou-haus.

tagad man ir divi prāvi magnētiņi (vai nelieli magnēti). jāuzpasējas nesacelt magnētisku vētru, jo istaba jau tā balansē uz karalauka robežām (kaut kad salīdzinoši nesen uzsāku savas nepastarpinātās vides reorganizāciju katastrofālām sekām un gaišu nākotni).

tikko, bet īsi pirms apsveikumiem feldfēbeļu un feldkuratu jubilejā, apmaksāju Amazōnes iepirkumu kurvīti, kurā pēdējo mēnešu laikā bija sagūlušas sešas papīra grāmatas. trīs no tām par jūras zirdziņiem. par ponijiem nevienas. būtu zinājis, ka tā ir dāvana, paņemtu vienu par Islandiešu zirdziņiem.

Pagaidām paņemšu kādu sidriņu. Ja slīcināties, tad mierā.

 

(bez virsraksta) @ 14:42

[info]dooora:
pirms dažām dienām nesekmīgi centos atcerēties vārdu vienam onkulītim, kuram millēnija sākumā bija inčīgs bigbends. nosaukumā bija ārtista vārds plus vēl kaut kāds lidojošais cirks. internetus talkā neņēmu, tikai intranālos nervekļu tīklus, vai kur nu tās atmiņas guldz. kaut nosit, neleca akmentiņš laukā, es pat sāku bīties, ka konspirāciju teōrijai par akmens ietekmi uz aktmiņu ir kāds pamats, bet šorīt izspurdza gan putniņš. Putniņu Andris, Andrew Bird. un lidojošais cirks bija Bowl of Fire. man tās ir jautras atmiņas par rāpšanos laukā no pēdējiem lielajiem sūdiem. onkulītis tikām nopietnāks kļuvis. no-nonsense.

Putns, līdzīgs Vilkam
 

(bez virsraksta) @ 13:36

[info]martcore:
freida ziņā vēl es domāju par to, ka varbūt ne tik daudz valoda vai mūzika, kā iedzimtā fizioloģija un konstitūcija ietekmē smadzenes un vice versa
runājot lietotāja gnidrologa sentencēs, jūs esat kādreiz redzējuši masīvu, uz divām kājām stingri stāvošu simtskilogramīgu liberālo ideju piekritēju
kamēr opozīcijas pusē es esmu redzējis dažus skinhedus un samērā pakaļ skrienošo puiku, kas taurē "paņemiet mani arī! es stāvēšu vārtos!"
 

jurassic park @ 12:54

[info]martcore:
lai arī, ko tur daudz par arrival citplanētiešiem, incantāk būtu, ja cilvēks, izejot no savas mājas pēkšņi ieraudzītu milzīgu dinozauru
atbilžu varianti: a)labvakar, mani sauc tā un tā, vai jūs lietojat uzturā gaļu?!; b) zvans 112, mums ir pizģec; c) zvans zoologu biedrībai pa neeksistējošu telefonu, šeit ir fenomens!; d)kniebieni sev ciskā, lai pārliecinātos, ka dinozaurs nav nosapņots
 

(bez virsraksta) @ 11:59

[info]krii:
2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļa. Padzīvojusi medmāsa, stāvot pie gaiteņa loga: "Jā, nu šitonedēļ jau mums miera nebūs. Vedīs un vedīs, dienu un nakti..."
 

(bez virsraksta) @ 11:37

[info]martcore:
kādreiz bērnībā, vēl padomju laikos, es domāju, ka 12-stāvu nams - tas ir arhitektūras superšedevrs
kamēr neuzzināju, ka krievijā un baltkrievijā ir 16-stāvu dzīvojamās ēkas
 

par dotas 2 majoru kijevā un "reselleriem" @ 01:20

[info]martcore:


norm, drīkst.
 

22. Februāris 2017

par sportu @ 23:01

[info]martcore:
iešu kruķīt ziņu lenti, porziņģa faniem šī nakts var kļūt liktenīgā, ja karmelo neapmainīs. plus rubio-rouzs, nu, tā varētu būt jau labāk tagad visiem )

upd: rikijs rubio, šķiet, oficially knicks.
 

tā starp citu @ 22:46

[info]pzrk:
Garastāvoklis:: Your first name is Free, last name is Dom
Mūzika: Pharrell Williams - Freedom

Labvakar, cienījamie lasītāji un augsti godātie pārējie! Esmu atvēris cibu un vēlos pavēstīt, ka man iet relatīvi labi.

No līdzšinējā darba man visvairāk pietrūks kolēģi, ar kuriem var dzīt velnu, ražot neskaitāmus "skrienošos jokus", reizēm izlietot trīs skoča ruļļus kolēģa krēsla saskočošanai un nekautrēties no apgādes pasūtīt jaunus skoča krājumus vietā, reizēm iedzert alu, bet vienlaikus arī vienmēr labi padarīt darbu. Pietrūks arī lielas organizācijas relatīvā stabilitāte un tikpat relatīvā organizētība. Kas man nepietrūks – vāja iekšējā komunikācija (un man nav vienas pareizās atbildes), zemjostas joku pārbagātība (kas par daudz, tas par skādi), un iekšējās attiecībās pārmērīgā subjektivitāte un personīgā attieksme, kas ņem virsroku pār loģisku un racionālu rīcību. Nepietrūks arī apsolītās, bet neiespējamās izaugsmes iespējas.

Kopš iesniedzu atlūgumu, galvā tāda brīvības sajūta (jau divas nedēļas pagājušas kopš fakta), un uz darbu tagad piestaigāju ar gaisīgu pofigismu (bet joprojām turpinu bārties uz kolēģiem, kuri lažo darbos, kas mani vairs neskars).

Par nākamo darbu publiskā ēterā vēl nestāstīšu, bet gan jau uzzināsiet. Grasās būt ļoti aizraujoši. Pilsētu pagaidām nemainīšu, apkārt gan kustēšos vairāk, apsolu.
 

(bez virsraksta) @ 22:23

[info]krii:
Ciklona radītās galvassāpes, reiboņus un aritmiju spēj padzīt tikai liela glāze vīna. Nopietni. Dienas gaitā izmēģinājos visu ko - jogas āsanas, mildronātu, magniju, daudz magnija, ibumetīnu, māteres tinktūru. Viss velti.
Aizgāju uz semināru, sēdēju sačokurojusies, burtiski jutu, kā ap katru manu asinsvadu savilkts ciešs jo ciešs žņaugs.
Cauri blīvai, rozīgai miglai norunāju runājamo, atšļūcu mājās, ielēju vīnu, izdzēru glāzi.
Voila! Es atkal varu elpot ar visu krūšukurvi, man nepulsē ne deniņos, ne kaklā, ne pakausī. Es skaidri saskatu tapešu rakstus un negribu sačokuroties&nomirt.
Paldies, Mēdeja, ka atvedi vīnu uz Eiropu.
 

(bez virsraksta) @ 21:35

[info]martcore:
"nē, tu esi foršs džeks, bet, jūs, rīdzinieki, gan te esat pilnīgi pidarasi. uzcienāt ar cigareti?", man nesen vēstīja viens puika, no kurienes, pareizi, no liepājas, no kurienes ta vēl
 

(bez virsraksta) @ 21:17

[info]martcore:
starp citu, lūk, padomāju par to brīnišķīgo tindera versiju, kurā var atrast sev cilvēciņu seksiņam (modernizējos), ar kuru jūs kopā kaut ko heitojat
kā ideja, man tas patīk, tindera veida elektroniskajos savedējos ir noteikti nepieciešama radikāla un bezjēdzīga iracionalitāte, lai atgādinātu, ka mēs visi vēl esam dzīvi

taču es laikam jau esmu par vecu, lai kaut ko heitotu
nu čo, piemēram, ādolfu hitleru un stalti zilacaini blondo flangu es īpaši neheitoju, es neesmu ebrejs vai polis vai francūzis, lai to ņemtu tik dziļi pie sirds pēc gadu desmitiem. es viņu nepieņemu. tā ir garlaicīgi novazāta tupa tēma, kas ir interesenta vairs tikai anekdotiskā ziņā
tādēļ būtu ļoti savādi, ja es sāktu teikt, ka, piemēram, ķimenes vai skaļus telefonzvanus kinoteātros es ienīstu vairāk par ādolfu hitleru
when it's not true hate - it's not true love.
 

(bez virsraksta) @ 21:03

[info]ulvs:
Sen nebiju pamodies no sapņa, kliegdams bailēs: "Nē, nē, lūdzu, nenogalini mani!" (šos vārdus vērsu pret kādu sapnī apmeklēta festivāla bouncer, kurš ne par ko man sāka sist ar mērķi nosist) Es gan biju pelnījis šos sitienus, jo iepriekš nozagu no viena forša džeka what seemed to be at least 10 grams of weed, bet beigās izrādījās kratoma pulveris. Mani tur vajāja menti, māte, tēvs, Bolderājas lodžija, no kuras lecot piezemējos izlietotās šļircēs (kailiem ceļiem un rokām). Ceru, ka kaimiņi nedzirdēja manus kliedzienus.
 

(bez virsraksta) @ 20:16

[info]martcore:
tā jau faktiski būtu laba ideja nelielai animācijas filmai - metālā, stiklā un neonā laistās inboksa debesskrāpis, melnbaltā korporatīvā kolorkodā administratore ar perfekti ieveidotu īsu frizūru un kobalta skatienu vestibilā nosūta bagātākos apmeklētājus uz liftiem, bet nabagākos uz vietas ar elektrošokeriem nomierina kailgalvaini vīrieši stingros uzvalkos, saulesbrillēs un ar saskrullētiem telefonvadiem aiz auss; menedžeri pirms konferencēm atpūšas reklāmābolzaļos dizaineru dīvānos, automātiskie putekļusūcēji tīra paklājus; inbox vadītājam ir MITS izstrādāts kantains monoklis, pa kuru skrien zaļi burti; pa logu izmetas japāņu investors un sekretāre monotoni šim logam aizver aizkarus; un tikai astoņpadsmitajā pazemes lifta līmenī zem arhīviem, apkopēju telpām un kapiem kaut kur kabineta stūrī kā mazs sērdienītis stāv ar putekļiem apklājies, pārmīšus vāri zaļo vai sarkano aci mirdzinot, cibas serveris
 

(bez virsraksta) @ 17:15

[info]siltavieta:
ļoti gribēju kaut ko saldu un netīšām nopirku bļa citronkūku
 

(bez virsraksta) @ 16:31

[info]virginia_rabbit:

iznācu 2 no psihol.centra ar gražīgu, gulētgribošu bēbi, bet E no diendusas izlaiž tikai 3. gandrīz stundu bijām putenī. man principā bija basas kājas, jo kedas ierija zeķes līdz purngalam. iekāpu tramvajā (vecajā, kur ņehui nopirkt biļeti). iekāpa kontrole. muku. ar savu jaku segdama bēbītim seju. putenī. basām kājām. tiku līdz dārzinam, bet siesta vēl nebija beigusies. drebinājāmies verandā, līdz es pārvarēju kaunu un gāju prasīt lai man to E pieceļ no gultas, jo mums salst. piekliedzām visu bērnudārzu. saucu taksi, tas teica pēc pusstundas. bridu vien atpakaļ pa sniegu ar abiem. tikmēr vecāmāte zvanījas kabatā (4 neatbildēti) un visi iespējamie menedžeri sūtīja savus asap.
(smerdeļi birojos bļe)
 

(bez virsraksta) @ 16:00

[info]anonymous:
"Parapsiholoģija ir lielums, kas raksturo to, ko daru – procesu, kas sniedzas tālāk par parastā robežām."
 

(bez virsraksta) @ 14:20

[info]yoko:
Pastnieks atnesa cepumus Svetlana no Latvijas.
 

(bez virsraksta) @ 11:53

[info]virginia_rabbit:

Ēnu diena Muceniekos
 

(bez virsraksta) @ 10:58

[info]blond:
Tieši pirms Indijas es saslimu, dabūju pat dzert antibiotikas, jo puņķi sagāja galvā.
Svētdien lidojam uz Fuerteventuru, un, kā jūs domājat, vai es šodien saslimstu?
Tomēr nesaskatu tur nekādu Dieva pirkstu, man šķiet, organisma pretestības spējas novājinājis pēdējo dienu stress.
Cik šķīstošās 1000 miligramīgās C vitamīna tabletes drīkst dzert vienā piegājienā un dienā vispār? Tur rakstīts - vienu pa dienu, bet lai nu nestāsta. Es izdzēru jau divas un domāju par trešo.
Aflubīns zem mēles arī -- ček. Bet ko vēl tādu?
 

Ilmārs