Ilmārs


16. Septembris 2014

(bez virsraksta) @ 21:51

[info]shelly:
Labās bērnudārza ziņas: Lauva ir sācis ēst. Šorīt esot apēdis gan savu, gan kaimiņa putru.
Sliktā bērnudārza ziņa: personāls nezināmu apsvērumu dēļ ignorē manis ziedotos priekšautiņus. Man, goda vārds, liekas, ka viņi izjūt zemisku, sadistisku baudu, servējot galdā bezpalīdzīgu divgadnieku grupai, piemēram, biešu zupu... Uzvilkt priekšautu taču ir vieglāk nekā visus pārģērbt trīs reizes dienā!
Vienkārši labā ziņa: "Rigoleto" izskatās visumā ok.
 

(bez virsraksta) @ 13:24

[info]mazeltov:
Šmugulīgie suķi ir atraduši jaunu mērķi - manu veco skolu (izrādās, ka viens no suķu dzimtas arī ir tajā mācījies).
Vispār, atcerējos vienu epizodi saistībā ar brīvprātīgi obligātajiem ziedojumiem kādā 1998. gadā. Skolas direktrisei bija ienākusi prātā žilbinošā doma, ka bibliotēkai ir nepieciešams televizors, lai rādītu kaut kādas tur mācību filmas. Doma laba, taču izpildījums - kā parasti. Protams, ka vajadzēja lekt augstāk par savu pakaļu un pirkt milzīgāko, lielāko un dārgāko, kas tobrīd bija pieejams, turklāt ne jau uz skolas, bet gan uz skolēnu obligāto ziedojumu rēķina. Naudu ievāca klases audzinātājas. Man liekas, ka kādu reizi vai divas noteikto ziedojumu summu iedevu, bet pēc tam vairs tai huiņai nepadevos un nekādus obligātos meslus audzinātājai no manis ievākt neizdevās. Kaut ko jau šķībi skatījās un kaut ko arī teica, bet neko ar to nepanāca - ja man liekas, ka notiek kaut kas netaisnīgs, man vienalga, lekšu uz ecēšām un plēsīšu kreklu, bet turēšos pie savas taisnības un pārliecības. Skumjākais, protams, tas, ka tas televizors pēc tam lielākoties krāja putekļus.
 

(bez virsraksta) @ 20:10

[info]virginia_rabbit:
meža ekskursiju instrukcijā rakstīts, ka līdzi jāņem sausās tualetes lāpstiņa.
 

(bez virsraksta) @ 19:37

[info]virginia_rabbit:
biju uz vecāku sapulci. uzzināju beidzot visādas praktiskas lietas. viņas ir 3 audzinātājas uz 48 bērniem, kas liekas ok. bērni šajā iestādē netiek skoloti, bet tiek attīstīta viņu patstāvība un sadarbība grupā. Eižens iet dārznieku grupā, un viņi šobrīd novāc ražu - rok kartupeļus un citas saknes savā dārzā un atdod pavāru grupai, kas vāra zupu vai tml. (nepajautāju, vai ir arī miesnieku grupa, kas kaus pagalmā esošās vistas). 2 x mēnesī vesela diena tiks pavadīta mežā. ūdensnecaurlaidīgās drēbēs, ar telti, kur slēpties no lietus un termosiem.

es nezinu, kā viņiem izdosies to patstāvību iedīdīt Eiženam, jo pagaidām viņas viņu vienīgo nēsā uz rokām, un man būs jābrauc uz mežu līdz. pēdējās dienās viņš kā delīrijā runāja par Labo Dainu, kas esot viņam dārziņā iedevusi kartupeli. es domāju, ka fantazē, bet izrādās Labā Daina ir lielo bērnu grupiņas skolotāja Cecile, kas viņam māca fizkultūru un žēlo. tagad viņš saka, ka ies tikai pie Cecile.
 

principiāls cilvēks @ 19:35

(bez virsraksta) @ 16:52

[info]rasbainieks:
jūs gribējāt dzirdēt pasaulē garlaicīgāko orgasmu ar andžoni un rasbainieku no venēcijas biennāles?
https://soundcloud.com/gasoflatvia/andris-indans-unwritten-2014
 

(bez virsraksta) @ 18:00

[info]ulvs:
TVNET: Obama nosūtīs 3000 karavīru cīņai ar Ebolas vīrusu Rietumāfrikā
 

(bez virsraksta) @ 15:47

[info]martcore:
За них я Родину продам: золофт, стрезам, феназепам!
Война, дефолт? Совет один: этифоксин и сертралин!
Достал начальник? Муж - дурак? Ступай в аптеку, жри прозак.
Надежды нет, упадок сил? Тебя спасёт твой друг паксил.
 

(bez virsraksta) @ 15:06

[info]martcore:
lūk, brīnišķīgs tests, kuru nav nepieciešams aizpildīt, vienkārši izlasīt virsraktu un zirdziski iezviegties
citiem notikumiem pa vidu, esmu diezgan saaukstējies, un tas man traucē lasīt mežos dažādas sēnes

tomēr, kā vienā no sabiedrības galvenajiem kultūras un morāles pīlāriem doktors magneto saka fīniksai,  pēc tam, kad viņai aizbrauc jumts: "viņi grasās mūs ārstēt. taču lai nezaudētu brīvību, ir jācīnās. un mēs cīnīsimies"
ko es ar to gribu teikt, ka nekādam ģimenes feldšerim mēs te nezvanīsim
 

(bez virsraksta) @ 11:21

[info]lara:
Fantastiski. Nogulēju visu nakti bez pamošanās. Sapņus neatceros. Pamodos īsi pirms septiņiem moža, priecīga, stipra. Palasīju grāmatu, pavingroju, uztaisīju brokastis, piekārtoju māju, savācu mantas, ja nu gadītos šodien pēc darba kur aizklīst. Tagad strādāju kā tāds malacis. Kas notiek - kāda superlabvēlīga laika prognoze vai kas?
 

(bez virsraksta) @ 11:18

[info]fedrs:
Kā jau būsiet pamanījuši, lielākoties vēstulēs, kuru apakšā ir piezīme, ka tā ir pagalam konfidenciāla informācija, ja nejauši tā nonākusi jūsu rokās, apēdiet peles paklājiņu, sadauziet monitoru, un nekavējoties noslīciniet datoru Daugavā, ir visādi neinteresanti sūdi, taču reizēm gadās arī pērles. Piemēram:
Un otrkārt, mūsu līguma N.punkts nosaka piemērot atlaidi 10% apmērā katrai nākamajai vienībai. Cik gab. ir jāpasūta, lai pēc tam dabūtu miljons gab. bez maksas?
 

(bez virsraksta) @ 07:43

[info]fedrs:
Runājot par dziļi filozofiskajām multenēm, kas izmainījušas domāšanu, Niezītis un Kasītis. Viennozīmīgi!
 

(bez virsraksta) @ 07:43

[info]anonymous:
sesquipedalian
/ˌsɛskwɪpɪˈdeɪlɪən/
 

15. Septembris 2014

(bez virsraksta) @ 14:38

[info]mazeltov:
Tags:

Vaitfeisa kalns bija reāli hārdkorīgs, jo ir tikai divas izvēles - vai nu zemākās, ļoti īsās un vieglās trases vai arī garās un ūbergrūtās. Pirmajā dienā, kad mums stāstīja, cik tur augšā viss ir baismīgi, uzbraukt neriskējām - tā vietā tusējām pa tām īsajām kopā ar vēl trim puikām (vecumā no kādiem 8 līdz 12) - Džoniju, Evanu un Džordžu. Džonijs bija labākais braucējs no visiem, kurš pēc īsa brīža piekantējās manam drauga un tad nu viņi arī abi tur pārsvarā čupojās un viens otram izrādījās un iedrošināja uz visādām pārgalvībām, kamēr man viena salīdzinoši garā brauciena laikā, kad nevāji gāza lietus, sanāca braukt kopā ar mazo Džordžu, kurš īsti labi braukt neprata un uz to laiku jau bija noguris un izbesījies - tad nu piemērojos viņa ritmam, cēlu augšā viņa riteni, kad viņš kārtējo reizi nogāzās, uzklausīju visas viņas sūdzības par "my neck is killing me", "i'm so tired" un tikai kādas 1000 reizes viņam teicu "you can do it" "tough is good" un beigu beigās mēs tiešām cauri tam mežam izkūlāmies dzīvi un bijām spējīgi iedot viens otram haifaivus.

Otrajā dienā tomēr bija skaidrs, ka pa mazajām trasēm nebūs aršana, tāpēc kāpām vien gondolā un braucām uz kalna augšu, no kurienes var braukt tikai pa melnajām trasēm. Trases bija tiešām trakas - kaut arī nebija īpaši stāvas, taču ļoti tehniskas - sakņu saknes, akmeņu akmeņi un akmeņu krāvumi, akmeņu un sakņu kombo, šķībumi un greizumi. Diezgan bieži sanāk kāpt nost no riteņa arī tādēļ, ka trases nav zināmas, līdz ar to nezini trajektorijas, pa kurām braukt un tad sanāk tā, ka pabrauc kādu strēķīti, bet tad piebrauc pēkšņi pie kāda akmens vai sakņu krituma, kas vēl īsti nav pa spēkam - kāpju nost un velku riteni uz citu pusi vai citreiz arī jākāpj kāds gabals lejā šā kā tā, jo ir skaidrs, ka nobraukt nesanāks. Un tomēr bija reāli forši, jo man īstenībā vairāk patīk tieši tehniskās trases nevis ātrgaitas līkumu-līkumu šosejas ar tramplīniem. Patīk, ka ir tik grūti, jo pēc tam, kad kaut kas sanāk, ir daudz lielāks prieks, ka kaut ko tādu esmu nobraukusi.
 

(bez virsraksta) @ 14:24

(bez virsraksta) @ 15:45

[info]rasbainieks:
kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem: īsais kurss ar rasbainieku
vienā vārdā - saidkārs

kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem: mazliet garākais kurss ar rasbainieku
samērā grandiozie panākumi saidkāra ieviešanā melnajā caurumā mani paraustīja aiz mēles vienā citā bārā
mēs tur vispār nonācām pilnīgi nejauši un tikai tāpēc, ka blakuskrogs šausmīgi laicīgi vērās ciet, tātad ieskrējām uz pēdējo pinti brasērijā pa sētas durvīm, un brasērijas londonā nav gluži tās vietas, kuras mēs parasti apmeklējam
tur bārmenis ar vienu roku lēja mums pintes un ar otru taisīja blakusgaldiņam melleņu kokteili, tā nu es tīri garāmejot apjautājos, vai te saidkārus arī taisa
izskatās, ka šāds jautājums ir atslēga uz visu pasaules bārmeņu sirdīm (kāpēc es to neuzdevu egilam, ko?) - mani žigli izpratināja par recepti, iedeva pagaršot pārdabiski svaigu melleņu kokteili, pēc kura es iešu vēl (un šo jūs dzirdat no cilvēka, kurš no kokteiļiem atzīst tikai saidkāru), solīja iekļaut saidkāru nākamajā kokteiļautorvakarā ar īpašu pateicību man, vēl arī solīja līdz rītdienai satrenēties taisīt saidkārus un pie viena izstāstīja pusi savas dzīves (nebūtu gejs, drošvien arī telefonnumuru būtu paprasījis)
sanāk, ka aizgāju uz bāru patēlot bārmeni letes šajā pusē
 

(bez virsraksta) @ 11:10

[info]rasbainieks:
pie brokastīm čehs mani vēroja, vēroja un beigās teica
you eat like a woman but you drink like a man
 

(bez virsraksta) @ 12:20

[info]virginia_rabbit:
naktīs es varētu paveikt daudz vairāk. stulbā sistēma, kurā ir jāceļas 7os.
 

(bez virsraksta) @ 12:13

[info]virginia_rabbit:
tātad man no rītiem 09:00 - 12:00 tagad ir tās nepilnās 3 stundas klusuma darbam, ar ko pietiek, lai mazliet palasītu, izdzertu savas un Ingmāra 07:25 uzlietās kafijas paliekas, izpildītu vienu vienkāršu tulkojumu, proofreadu vai 1/3 raksta. vispār esmu ievērojusi, ka kaut ko darīt pie galda sāku 09:11 (to pamanu, jo tas ir E dzimšanas laiks), bet ap 11:15 jau sāku domāt par to, ka tūlīt jābrauc pakaļ uz skolu, bet pirms tam būtu forši ieiet dušā.
 

(bez virsraksta) @ 11:19

[info]chaika:
Tags: ,

2 kolēģi uz darbu sanesuši savus sarkanos ābolus - so far es jau 3 gab esmu nokodusi!
 

Ilmārs