Ilmārs


22. Oktobris 2014

(bez virsraksta) @ 23:01

[info]daarta:
laikam nekad nebiju redzējusi Kārli Kazāku dzīvajā dziedam tik tuvu. viņš tik jauks cilvēks, bet dziedot izskatās tik nikns, ka dažbrīd pilnīgi ārprātīgs.
 

(bez virsraksta) @ 20:28

[info]virginia_rabbit:
DĪVĀNS IR GONE!!!!
(arī "sabojātās durvis", par kurām man šodien zvanīja namu pārvalde, izrādījās 2 dīvāna krāsas švīkas, kuras apakšējā stāva kaimiņam lika izsaukt policiju. tās nonāca nost ar spļāvienu. bļaģi!)
 

(bez virsraksta) @ 20:02

[info]krii:
Mīnus viens grāds, patiesi, patiesi. Esi sveicināta, ziema. Un zvaigznes kā asi ledus vižņi.
Šovakar skrienot izdomāju, ka beidzot kas jādara ar vēderpresi un vispār - ķermeņa augšdaļas muskulatūru. Pirmais noskrienamais kilometrs (vispār jau pirmajam kilometram nedrīkst ticēt, jo tas vienmēr attēlo pasauli daudz baismīgāku un tevi pašu - daudz tizlāku nekā īstenībā) man nesaudzīgi lika saprast, ka diafragmas vietā man ir ļengana nobrukusi zeķe, kas nespēj izcilāt tik smagu krūšukurvi, un ka uz pleciem man ir pārak smaga gadu nasta, lai tie turētu staltu stāju. Nevarētu teikt, ka šīs pārdomas mani priecē, jo vēderpreses kačāšana ir visnotaļ mokoša nodarbe, kad tu kā apkritusi vabole rausties un tirinies uz grīdas, turklāt gar acīm neslīd nekādas daiļas urbānas ainavas, kas tik līksmi pacilā garu skriešanas laikā, gluži otrādi, tu esi spiests blenzt vai nu uz savu nepietiekami vingro rumpi, vai uz griestiem, kuros noteikti redzamas kādas gluži liekas plaisiņas vai zirnekļu tīkls, līdz ar to galvā nav nevienas poētiskas apceres, ir tikai maurojošā trenere ar savu pātadziņu.
 

(bez virsraksta) @ 19:52

[info]martcore:
xxx

nabaga dāmu latvijā tā nomocīja vietējie nācionālisti, ka patversmē izsniegtajā pēdējā sarkanajā plašķītī nācās bēgt, kur acis rāda, a acis rādīja uz londonu un valērijas koncertu, tikai tas spēj kaut kā mīkstināt pārdzīvoto dēļ psiholoģiskajām traumām un otrās grupas morālās invaliditātes
 

(bez virsraksta) @ 18:15

[info]liljabrik:
darbiņā no aizvakardienas darbojas videozvanu sistēma. paceļot klausuli, diezgan lielā ekrānā redz sarunu biedru, un viņš redz tevi. visi kolēģi ir šokā un jautā cits citam, kā izslēgt kameras, un cits pēc cita atgriežas tumsā. es gan neizslēdzu, man vienīgajai patīk. sajūta ir kā nākotnes filmās. plus pēkšņi ieraugi, kā izskatās visi, ar ko esi tikai runājis vai sarakstījies. šajā daudztūkstošu kolektīvā tas tomēr ir ļoti interesanti. uzzinu arī to, ka citi vēl smēķē pie saviem galdiem. vēl man patīk, ka viņi redz mani, jo es esmu laipna un smuka, un es gribu, lai visi to redz.
 

(bez virsraksta) @ 19:05

[info]beatrixe:
Šodien bibliotēkā paņēmu grāmatu, kuru jau esmu izlasījusi. Neko neatceros.
Un aukle, jā. Jāmeklē cita un jāklausa intuīcijai taču.
Un ieskrēju teātrī pauzītē. Patīkami. Ir cilvēki, kuri mani tur gaida.
 

Kremļa aģentu mūžīgi zeļošais Latvijas atzars @ 17:44

[info]ulvs:
Vienmēr esmu uzskatījis, ka ir dažas lietas, kas jāzina publikai - neatkarīgi no tā, cik daudz viņi ir informēti par LR, ES un PSRS vēsturi un politiku - gan pagājušo, gan esošo. Un neatkarīgi no tā, cik daudz viņi saprot vai ir spējīgi saprast. Bet tas netiek darīts (piemēram, nav raksts ziņu portālos utt.). Tā, protams, var būt tikai sagadīšanās, bet tas ir pārāk aizdomīgi, īpaši jau ņemot vērā šī brīža nežēlīgi agresīvo Kremļa aģitāciju politiku un vēlmi šķelt sabiedrības valstīs, kurās līdzās pamatiedzīvotājiem ir liels krievvalodīgo īpatsvars.

Tātad. Kāds putniņš man pastāstīja, ka Stūra mājas ekspozīcijā, kas bija visiem par brīvu, ir trīs reizes pazudusi (nozagta) petīcija, kur lielākoties bija parakstījuši Krievijas krievi (ekskursanti, kuri apmeklēja ekspozīciju), par to, lai Stūra māju atkal neaizvērtu uz nenoteiktu laiku (kā to vēlas darīt nenosakāmu iemeslu dēļ). Pazuda tieši tās lapas, kuras bija parakstījuši Krievijas krievi. Konsenta veidošanas ietvaros (lai Kremlim lojālajiem medijiem (ne)būtu uz ko atsaukties?)? Čeka much? Protams, varbūt tā ir tikai nejaušība, bet tas esot noticis 3 reizes (un nozagtas tieši tās lapas, ko parakstīja Krievijas krievi).

Tas viss joprojām acīmredzot ir dzīvs un elpojošs entity.

Man ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā iedzīvotājiem tā arī nekad netiks līdz galam parādītas tās šausmas, kas pastāvēja. Jo tās pastāv joprojām, tikai vai nu andergraundā, vai nu leģitimizēti - ar citu nosaukumu. Tas ir mazliet absurdi - apzināties, ka Latvijā visi čekisti joprojām strādā valsts iestādēs, bet, teiksim, mūsu igauņu brāļi bijušajiem koloboratoriem liedza jau to kopš pašas 2. neatkarības atgūšanas (deviņdesmito sākuma). Un tas tiešām ir milzīgs absurds, jo kartu reizi, kad par to ieminās medijos, tas izskan aptuveni tādā formā, ka, jā, kaut kad PSRS cilvēki bija ļauni, bet tagad ir demokrātija, un viss ir okej, visiem viss tika piedots, un nav svarīgi, vai tūkstošiem disidentu un viņu ģimenēm, kuru dzīves tika izpostītas, tagad ir ar šo faktu mierīgi jāsadzīvo. Bez jebkāda īpaša tiesiska statusa, bez jebkādas palīdzības un komunikācijas no/ar valsti. Un tas tikai tāpēc, ka...

Šeit mēs paliekam pie "tāpēc, ka", jo mums Latvijā neviens nekad neteiks patiesību vai pat kaut ko, kas līdzinās tai. Un visi, kuri par to runās - viņiem visiem vienkārši palūgs pieklusināt balsi, beigu beigās ierakstot kaut kādos slepenos sarakstos, piemēram, "Sistēmas ienaidnieki" vai tamlīdzīgā absurdā. Tas izklausās smieklīgi, ja to tā ietērpj vārdos te - sistēmas ienaidnieki. Bet, ja padomā - ja mūsu valsti ES līmenī pārstāv bijušie/esošie čekisti jeb "mūsdienu Kremļa aģenti" (atšķirības faktiski nav; tikai tā, ka viņiem ir ierobežota rīcībspēja LR jurisdikcijā), tad šis absurds, šķiet, maina savu jēdzienu un formu, kļūstot par kaut ko reālu. Par kaut ko tik reālu, kas beigās var izpausties kā sitieni pa seju, melna maisiņa uzvilkšana galvā un aizvešana uz mežu vai kādu pagrabu. Un tas var notikt nevis tikai ar tevi un mani, bet gan ar visu sabiedrību kopumā.
 

(bez virsraksta) @ 16:38

[info]virginia_rabbit:
man ir 1 svārki, 1 bikses. varbūt pēc pirmās algas tas mainīsies.
 

(bez virsraksta) @ 15:47

[info]martcore:
laikam visi jau ir paguvuši apspriest
tomēr piemetīšu savas piecas kapeikas
norvēģiem tagad ir visskaistākā papīra nauda pasaulē, es uzskatu
... )
 

(bez virsraksta) @ 15:43

[info]chaika:

FYI: ŠIVAS PADOMI UN JAUNUMI
23. oktobrī 00:05 sākas Dīpāvalī दिपावली svētki, kas liecina par Lakšmi लक्श्मी nolaišanos uz Zemes. Lakšmi ir Vēdiskais Sākums, kas atbild par laimi, mīlestību, bagātību un citiem dzīves priekiem. Svētki ilgst piecas dienas, bet pati svarīgākā ir pirmā. Ja jūs vēlaties, lai jūsu dzīvē būtu viss iepriekšminētais, tad iesaku pirms Dīpāvalī sākuma, 22. oktobra vakarā katrā istabā novietot Lakšmi Murti (figūru), Pratimu (attēlu) vai Jantru, to priekšā nolikt mazu trauciņu, kas piepildīts ar ūdeni Pudžai, un blakus gabaliņu Gura (Ajurvēdiskais cukurs), aizdegt pēc iespējas vairāk Dīpaku (Ghī lampiņu), kurām par godu tad arī ir nosaukti šie svētki un Agarbatī (aromātiskos kociņus), uzkopt māju, izmest nevajadzīgās lietas, ieiet vannā ar aromātiskajam eļļām, uzvilkt tīras drēbes un visu vakaru atkārtot Lakšmi Mantru OM ŠRĪM LAKŠMJAI NAMAHA
ॐ श्रीं लक्श्म्यै नम: )
 

(bez virsraksta) @ 13:25

[info]rasbainieks:
klau, brālīši un māsiņas industrijā
thebigword mums ar kādiem klientiem strādā?
un kā vispār?
(var pačukstēt un izdzēst)
 

(bez virsraksta) @ 12:26

[info]rasbainieks:
paldies par līdzjūtībām, es nejaudāju katram atbildēt, bet paldies, mīļie

bet ja ne par skumjo, man te ir iekrājušās dažas londonas ainiņas

viens vakars melnajā caurumā. pretī viesnīcai mums ir mazbodīte ar dažiem dārgiem šampaniešiem, dažiem sūdīgiem vīniem un indieti aiz letes. ledusskapī viņš tur tikai šampanieti un vissūdīgākos vīnus. mēs izšurījam vīna plauktus, sakrāmējam ledusskapī, un ik pēc brīža kāds aizcilpo līdz bodei pēc nākamās pudeles. vienā brīdī indietis attiecīgā brīža iepirkumu menedžerim saka - you act like your'e poor, but you're not. krīt priekškars un lustra.

nākamais vakars melnajā caurumā. derībās par jaunā ipada pikseļu izmēru mans somu futbolkamrāds ir zaudējis (es vispār saderu tikai tad, kad esmu pilnīgi droša, ka vinnēšu. nu vai arī izcili labi blefoju), un man pienākas pudele dzirkstošā. no līdzīgas mazbodītes ar citiem indiešiem aiz letes soms iznāk ar pārsteigumiņu - ja reiz pakāst derības, tad pakāst ar vērienu, un es saņemu pudeli veuve clicquot. mēs to izdzeram melnajā caurumā, paceļot bārā paprasītās glāzes pret indieti pāri ielai. krīt priekškars un lustra.

vēl viens vakars melnajā caurumā. gar to uzkrītoši slaistās kāds kungs uzvalkā, nepārprotami gaidot iespēju pievienoties pulciņam. mēs esam laipni, aicinām viņu pulciņā, un nekavējoties izrādās, ka viņš strādā audi, gadiem ilgi ir nodarbojies ar emerging markets, ir bijis visu mūsu valstīs, katrā pazīst cilvēkus, kurus mēs vai nu pazīstam, vai vismaz esam dzirdējuši, un mēs varam patriekt par to, kā iet aģentūrai, kurā kādreiz strādāju es, ar kuru kādreiz strādāja viņš, un kā tās īpašniekam iet ar poršiem un kartingu trasi. pasaule ir ārkārtīgi maza, krīt priekškars un lustra.

kāds cits vakars trusī, mazajā franču restorāniņā. vakars ir neganti auksts, tāpēc visa kompānija vienojas šoreiz tomēr pie vakariņām dzert sarkanvīnu. mans priekšlikums ir ņemt the cheap dusty wine, lēto côtes du rhône, ko tieši tā arī piesaku viesmīlim. the cheap dusty wine, izrādās, ir iztukšīts, un viesmīlis piedāvā par to pašu cenu nākamo vīnu no listes. gods kam gods, par to pašu cenu mēs dabūjām visas nākamā vīna pudeles. this is what black books quotes can get you, krīt priekškars un lustra.
 

(bez virsraksta) @ 12:07

[info]virginia_rabbit:
Es strādāju Mākslas un Likuma avēniju krustojumā. Katru rītu aizvedam E uz skolu, tad šķērsojam krāmu tirgu, tad antikvariātu ieliņas un ar Briseles panorāmas liftu uzbraucam augšā līdz tiesu pilij un tad pa bruģēto Régence ielu garām abu grāfu parkam, mākslas muzejam un karaļa pilij līdz pat karalsiakjam parkam, kas tagad ir piebiris dzeltenām lapām. Saule tajā brīdī ir jau uzlekusi. Pa diagonāli cauri parkam un tad 100 m uz Austrumiem un esmu darbā.
 

feels like the return of band of susans @ 12:37

[info]martcore:
xxx

hold mi in jor, hold mi in jor tainī āms
 

(bez virsraksta) @ 12:02

[info]dhonass:
Tik apcerīgi, ka dirst gribas.
 

(bez virsraksta) @ 10:07

[info]liljabrik:
es jau neko bet pie mums tagad strādā arī vai nu valters vai kaža
 

<<<- @ 10:17

[info]chaika:
Tags: ,

pie spices jau būvē ziemassvētku egli
 

(bez virsraksta) @ 00:19

[info]virginia_rabbit:
Europa, Europa (1990)
 

21. Oktobris 2014

(bez virsraksta) @ 22:28

[info]beatrixe:
atgriezos darbā. gads un trīs mēneši pagājuši. es taču nemaz iedomāties nevarēju, ka esmu tik daudz aizmirsusi!!! viss jāmācās no jauna. briesmīgi. jāsāk lietot kādas ripas domāšanas procesu uzlabošanai. sēdēju un tirināju kājas, kā gribējās mājās. labi, ka lielākā daļa kolēģu aizgāja uz tikšanos ar Peteru, es paliku viena un aizlaidos 20 min pirms darba laika beigām. bērns pie aukles šodien sagaidīja mani bez asarām. paēdis. un zābakus jau bija uzvilcis. nevaru saprast, ko lai tādu jēdzīgu šovakar vēl padara. palasīt vai paadīt?
 

(bez virsraksta) @ 20:59

[info]hesus:
Esmu sajājis diršanas grafiku. Agrāk bija skaists rītā-vakarā cikls. Tagad ir kaut kāds pusdienlaiks-pēcpusdiena. Baigi neērti.
 

Ilmārs