Baltijas valstu un PSRS mīlestība.

Necietīšu no distances fakta. Prevalēšu likteņa ironijas priekšā. Necietīšu no komunikācijas trūkuma fakta, jo pa lielam jau ir tā, ka virtuāla - tā man nav tik būtiska. Vienkārši nav pierasts šādi- kā tāds pretstats moderno cilvēku komunikācijas paradumiem. Necentīšos arī kaut kā ietekmēt to visu, jo cilvēkam ir jāļauj brīvība būt viņam pašam pirmkārt.

Sākumā to norakstīju uz pieredzes trūkumu (bet varbūt viņa man melo par savām pieredzēm?). Varbūt tās ir šaubas par mani. Tās pavisam noteikti ir šaubas par mani. Taču šoreiz es vienkārši šaubīšos pretī. 

Mana mīļākais liriskās mūzikas fragments pasaulē. The Chamelions - Second Skin dziesmas 2. puse. 

I realize a miracle, is due

I dedicate this melody, to you

I realize a miracle, is due

I dedicate this melody, to you

But is this the stuff dreams are made of?

If this is the stuff dreams are made of

No wonder I feel like I'm floating on air

No wonder I feel like I'm floating on air

I realize a miracle, is due

I dedicate this melody, to you

But is this the stuff dreams are made of?

If this is the stuff dreams are made of

No wonder I feel like I'm floating on air

No wonder I feel like I'm floating on air

No wonder I feel like I'm floating on air

Everywhere

Oh, it feels like I'm everywhere

Like when you fail to make the connection, you know vital it is

Oh when something slips through your fingers you know precious it is

Oh and you reach the point when you know

It's only your second skin

It's only your second skin

(Something's banging on my door) like when you fail to make the connection, you know vital it is

(Someone's banging on my door) oh when something slips through your fingers you know precious it is

(Something's banging on my door) or reach the point when you know it's only your second skin

(Someone's banging on my door, something's banging on my door)