visu piesaukto sāpju almanahs

10/6/21 08:28 pm
Atzīšos. Viena no manām visu laiku mīļākajām filmām ir Buffalo '66. Vincents Gallo ir tik izklaidējošs un pārņemošs, ka šī filma ir kā tāds psihodēliski-reālistisks ceļojums.
2 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/27/21 09:39 am
Ikdienā lietoju sieviešu smaržas "Seaside". Smaržoju pēc brīvības un nebeidzamiem piedzīvojumiem. Tā vismaz rakstīts reklāmā. Man gluži vienkārši apnika, ka mana ierastā dvinga sastāv no darvas un cigarešu aromāta. Tagad tām pievienojušās citrusa, melones, jasmīna un magnolijas notis.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/23/21 09:44 am
Esmu ļoti laimīgs, ka šajā darbā varu kavēt 10-20 minūtes bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo vienmēr ir kāds, kurš ierodas pirmais. Vienkārši atvelku tās minūtes no neapmaksātā 1h pusdienas pārtraukuma, ko paņemu nedaudz īsāku. Bet tas vēl pagaidām, kamēr man nav jāver vaļā veikals. Mani psiholoģiski visvairāk nogalina steigšanās. Jo vairāk flegmatiskas harmonijas dzīvē, jo normālāks mans outlook.
6 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/18/21 12:30 pm
"Jebkādi lozungi būtībā netiek tālāk par "karš ir miers", "tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni" un tmldz. orveliskajiem oksimoroniem, kas neatspoguļo neko citu, kā vien autora jeb liriskā varoņa piedzīvojumus aizspogulijā. Atšķirība starp fantāzijas valstību un realitāti slēpjas pozīcijā, kurā novietojies pats uztvērējs. Kam nav laika veikt savu ceļojumu de profundis, tam jāizlīdzinās ar pliku lozungu patērēšanu iz sabiedriskā varas centra jeb jājūsmo par tā pretkustības izpausmēm. Tāda nu ir pasaules kārtība, biedri."

Anonīma sieviete kādā stulbā FB komūnā, komentējot foto, kurā redzamā kāda amerikāņu sieviete ar plakāru ar vārdiem (pārfrāze): "Īstā sazvērestības teorija ir mietpilsoņi, kuri uzskata, ka valsts darbojas viņiem par labu."
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/17/21 07:26 pm
Man jāatzīstās. King Gizz "Butterfly 3000" albums ir kļuvis par manu top 5 klausītāko viņu albumu. Un hits "interior people" - par vasaras un rudens mijas feelgood hitu. Interesanti, ka, kad 1.reizi klausījos šo albumu un tieši šo gabalu, nespēju pavilkties. Bet, hej, nedrīkst aizmirst, ka man tieši tā bija ar King Gizz kā tādu- sākumā nepavilka. Bet, kad aizgāja, tad ļoti dziļi un nopietni.

Gan dziesmu, gan albumu var noklausīties YT (te) un bandcamp.
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/17/21 03:45 pm
No sirds iesaku šo grifa pozīciju pārzināšanas un roku veiklības treniņu video visiem ģitāristiem (obligāti uzmet aci video aprakstam). Simply, a priceless vid.
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/7/21 08:42 pm
Zivju mērce "Fisk" something something smaržo pēc nehigēniska pežuka. "Ei, Jāni, padod to mērci, nu, to, kas pēc nemazgātas pežas smaržo, man kartupeļiem nedaudz pietrūkst asumiņš!". Mēs ar draudzeni vienkārši esam sajūsmā. Tā jau ramen zupā mērcīte garšo kā vajag, bet tas aromāts - identiskas nots. Ļoti distinktīvs aromāts, khm.
6 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/7/21 04:27 pm
Manuneciloprāt, ja cilvēki seksu un seksualitāti uztvertu nopietnāk par "*nosarkst, klusē un mīņājas uz vietas*" vai tā hiperseksualizēšana un seksualitātes a-romantizēšana, kas jau ilgi valda popkultūru, tad mēs psihosocioģiski arī tiktu tālāk savā attīstībā, sava seksuālā ID rašanā un nostiprināšanā.

Un seksualitāte vairs nebūtu tāds kā indivīda klupšanas akmens - elements, kas, ja neatrisināts, visu dzīvi viņu velk uz hipotētisko leju. Varbūt cilvēkam tobrīd šķiet (vai ir vēlme to darīt), ka, aizbēgot prom no savas un citu seksualitātes, ignorējot to/tās, tā kaut kur pazudīs. Ka viņu vairs neirdīs un negrauzīs šīs nesakārtotās enerģijas (saprotams, ja cilvēks to visu ir noracis sevī dziļi dziļi, tad viņš jūt, ka kaut kas nav labi, bet viņš nespēj īsti saprast, kas tieš. Cilvēks iet pie terapeita, lieto antidepresantus un turpina ciest.

Dzīvodams šādi gadiem ilgi, cilvēks savā prātā attālinās no cerības, ka viņš to visu varēs atrisināt. Taču patiesībā risināt lietas var jebkad, lai arī cik ilgi cilvēks nebūtu vilcinājies, lai arī cik vecs un skumjš viņš nebūtu. Protams, liekas, ka ir tik ļoti dirsā, ka nav atpakaļceļa. Atpakaļceļš patiesi nav, taču ir cieņpilnas atlikušās eksistences iespēja - palēnām labojot pa 1 problēmai pēc kārtas. Iepazīstot kādu, ar ko lēnām kopā radināt sevi pie tā, kas ir svešs.

Otrs cilvēks mēdz būt absolūts, kā saka, gamechanger. Galvenais nemīzt.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/6/21 08:44 pm
Vecmammas izvadīšana bija smagāka nekā gaidīju. Kad teicēja piesauca viņas dzīves faktus, kā dēļ vecmamma izklausījās pēc krutas sievietes (viņa 50tajos Ludzā diktēja modi, bļaģ), es sapratu, ka, sasodīts, es tikai zināju viņu no viena, limitēta skatu punkta. Gan arī tāpēc, ka nebiju pie sevis kārtīgi pārdomājis viņas nomiršanas faktu (līdz brīdim, kad ieraudzīju viņas līķi zārkā, tas nešķita nekas tāds - nu, mēs visi mirstam un tā).

Stulbā modernā cilvēka traģēdija - man kļuva sevi tik žēl par visu to zaudēto informāciju, ko varēju iegūt, bet neieguvu, un es vienkārši raudāju par to kā tāds egoistisks muļķis. Un, kad atvadoties noglāstīju viņas pieri, kas pieskārienam šķita silta un dzīva, vien iemigusi, man kļuva tik smagi un pretīgi pašam no sevis, ka steigšus pametu krematorijas atvadu zāles telpas un aizgāju uz blakus esošajiem Raiņa kapiem pažēlot sevi. Garām paskrēju vēl citai izvadītāju kompānijai - tur tāda konveijera metode. Jā, un atpakaļ, uz mielastu, neatgriezos. Ko tagad nožēloju, jo tur viens mūsu rads atklāja par sevi baigos noslēpumus (viņam ir sieva kaut kur Āfrikā un otra Japānā, aizdomas, ka viņš agrāk bija spiegs - daudz izglītības, zina daudz valodas, strādājis diplomātijas jomā).
Es dažreiz sevi tik ļoti neciešu.

Lai vai kā, pasaki saviem vecvecākiem, ka mīli viņus. Pirms viņi nomirst, labi? (ja mīli, tas ir)
1 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/2/21 10:19 am
Sekss ir augstvērtīgs, kad tas ir numinozs. Un neviens apgalvojums nav absolūts.
2 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

9/1/21 03:56 pm
Tomēr studēt atsākšu no pavasara semestra.
Tad mainās akreditācijas sistēma. Plus, es vēl neesmu vakcinēts, jo Rīgā nav ne AZ, ne J&J vakcīnas. No vienas puses žēl, bet no otras prieks, ka varēšu ilgāk netraucēti pastrādāt mūzikas instrumentu veikalā.
2 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/31/21 11:32 am
Šonakt 93 gadu vecumā, mierā, savā gultā aizgāja no dzīves mana tēva mamma. Viņas ieguldījums manā izaugsmē bērnībā un tīņu vecumā bija nenovērtējams- angļu un vācu valodas pamati, vēlāk ģeometrija un algebra (kas man nepadevās, bet viņas dēļ beigās padevās).
Man nav nemaz skumji. Par ko gan skumt? Viņa nomira bez ciešanām. Savās mājās. Un vakar viņu kā reiz apciemoja tēvs. Dusi mierā.

Edit: snap, mako arī aizgāja vakar vakarā (pirms daudziem gadiem palīdzēju viņam ar pīpējamo). Lai viņam arī vieglas smiltis.
4 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/27/21 01:18 pm
Kopš biežāk kā katru otro dienu darbā vairākas stundas dienā spēlēju ģitāru, esmu iemīlējis to instrumentu. Instruments ir viens, bet personības, kas to spēlē, ir tik dažādas, ka katram šis instruments skan mazliet citādāk. Manas partijas ir tipiskas man. Tavas partijas ir tipiskas tev. Tas tā, runājot par cilvēkiem, kuri šo instrumentu ir apguvuši pašmācības ceļā.
8 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/21/21 12:49 pm
This is my high and mighty, super-informed position.
2 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

8/20/21 06:02 pm
Ienācu cibā uzrakstīt, ka ciba vairs nešķiet interesanta. Ļoti reti izjūtu vēlmi dalīties ar žulti. Tad jau labāk dzīvē sāpināt kādu īstu cilvēku, vai ne. Bet, ja nopietni, cenšos neturēt sevī lietas un idejas, kas, tur atstātas, ātrāk vai lēnāk korodē apziņu.
5 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

Vecākus pukstus