Ziniet, ko?
Laikam tomēr izdevās apčakarēt Windows 11, transformēt to par skolēnam netraucējošu vidi, nemaksājot Mikromīkstajam pārvaldības maksas.

Visi ceļi, pa kuriem Microslop injicē neprasītu un traucējošu sūdu, ir apzināti un bloķēti. Tagad varu ar mierīgu sirdi pavairot šo padarīšanu un masīvi iepriecināt skolotājus! Skolēniem liegts arī atvērt Task Manager visādu lietu čakarēšanai. Chrome pārlūks hermetizēts, liekie/spiegojošie servisi un to atdzemdētāji arī izgriezti. Tāpat ir noteikta minimāla Windows Update diēta bez asiem un tīklam smagiem pārsteigumiem. Iesaldēta konkrētā versija, ar registra atslēgu pateikts to nemainīt.

Viss izdarīts caur košēru ceļu - reģistru un grupas politikām, nevis ar kreisu sistēmas failu plēšanu.

Feels good!
Nākotnē tad redzēšu, kas un kā mainās. Microcock noteikti jaunus pārsteigumus izdomās. Versiju nāksies apdeitot, kad beigsies esošās versijas drošības apdeiti. Tad visu pielāgošu jaunajam un atkal uz gadiem 3 būs miers. Līdz tam laikam man ir iespēja apgūt datoru instalāciju tīklā caur Multicast, lai visi skolas kompji bez mana pieskāriena automātiski instalētos... Sapnis!

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek. ( ... tālāk ... )

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas. Taisa arī nenormāli lielu statisko lādiņu, kas apgrūtina plates atputekļošanu pirms atskaņošanas - spalvainas plates neskan labi. Vislētākais variants ~10€. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~20€.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau nereti kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam ap perimetru.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow! Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita!
Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

Ko diez par manu hiholoģiju pasaka fakts, ka veiktos uzlabojumus un izstrādes bieži vien atsakos uz karstām pēdām novērtēt, mērīt?
Vērtējot pašam - sargāju savus acīmredzami nodzītos nervus no liekas "vļē" un "fuj" kravas! Zema vilšanās tolerance - izsmelts resurss, cik tad var vilties bez sekām?! Baigi ilgi nevar - tas viss krājas un kādā brīdī trauks par mazu, smeļas pāri. Tad nu, kaut kas jādomā, kā to šmuci savākt un trauku atkal tukšu dabūt.

Vēl cits aspekts - ir sevī pamanīts un zināms, ka, rīkojoties uzreiz, varu aizšaut garām. Ka ir nepieciešams laiks lietām fermentēties līdz atveras jūtiņās visa buķete kā čilli piparam. Šis nav izņēmums. Diaprojektora labošana - nav izņēmums. Akustika - nav izņēmums. Filmiņu attīstīšana sarežģītajā diapozitīvu procesā, izmaiņu ieviešana tajā - nav izņēmums, Windows OS ravēšana ar skriptiem...
Fun fact - tas, kas, pārbaudot uzreiz, tiktu izbrāķēts, ar laiku iegūst cilvēcisku neperfektuma auru, kas ir pati perfekcija! Tāpēc, pazīstot sevi, speciāli pat šīs pauzes ievēroju - vienkārši pakāpjos maliņā un ļauju lietām marinēties dienu vai divas. Nedēļu vai mēnešus divus - vienalga. Galvenais tik sev nepārmest, neizdegt.

Lūk, vakar pabeidzu savas pirmās basa lamatas, kas ir otras* sarežģītākās, kādas basa savākšanai var taisīt, jo tev tā kaste/sistēma ir jānoskaņo precīzi uz problēmfrekvenci - skat Limp Mass Membrane Bass Trap. Aizšausi garām - nestrādās diapazonā, kuru gribi. Šodien es veikumu notestēju. Pieeju pie darinājuma ar Spectroid aplikāciju, uzšauju ar dūrīti maigi pa ļengano membrānu - *bum*
Ko apene rāda? Tā uzrāda perfektu 47Hz pīķi - es uz pakaļas! Iesācēja veiksme, Gemini datu atbilstība īstenībai, manas rokas aug no pareizās vietas, visu faktoru kopums? Protams, ka visu faktoru kopums un esmu priecīgs!

Iebīdu plašu/grāmatu skapīti/stealth lamatas stūrī un atliek tik jautājumi 2 - par cik dB un ar kādu Q faktoru problēma tiek risināta?

To, lūk, es nomērīšu citā dienā, jo konstruēju ar opciju membrānu viegli noņemt! ( ... tālāk ... )

Man tīri labi cepī Latvijas dzelzceļa sezonālās spoku multenītes tam tik piemērotajā veļu laikā - primitīvais un efektīvais animācijas stils, sūrie skaņdarbu vārdi ar vietām diezgan kvalitatīvu repiņu forša ritma pavadījumā, tas viss rada tādu interesantu noskaņu, kuru varu salīdzināt tikai ar kvalitatīvu Bad Trip ar forši disociatīvām un radošām pārejām! Prieks par LDz šādu melnā humora pasūtījumu, malači!

Pirmā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=-Os2U3x6uK0

Šobrīd pilnā sparā rit otrā sezona:
https://www.youtube.com/playlist?list=PLWDe6wuLbQTk


Kā ir dabā?
Precīzi kā multenītēs - neko pielikt, ne atņemt - cilvēki tik tiešām nerubī, kas ir dzelzceļš un kā tā tuvumā jāuzvedas. Vienā no sanatorijām, kurā pavadīju daļu savas bērnības, bija čoms ar pusi pēdas - atstāja uz dzelzceļa. Tagad tā droši vien spokojas kādā konkrētā posmā. Uz sūriem, reālistiskiem notikumiem balstīta baiļrade.

Vislielākais kustības dalībnieku skaits būs vietā, kas iespējo attiecīgo kustību. Mežu var audzēt, cirst un pārdot tikai tur, kur meži dabiski aug. Sniegavīrus var būvēt tikai tur, kur ir ziemas. Kūdru var iegūt tikai tur, kur mīt purvi, bet naftu - kur reiz bijuši okeāni un tā tālāk. Tiktāl domājams, ka viss saprotams un nevienam nav iebildumu.

Vērtējot vegānu kustību - pamata izcelsmes vieta ir Indija un Senā Grieķija. Ļoti silts klimats, aug lietas cauru gadu un tur attiecīgi arī radušās reliģijas un filozofijas, kas vienu no morāles stūrakmeņiem izvirza dzīvnieku neēšanu. Veģetāriešu procents Indijā esot līdz 25% populācijas, bet vegāni - līdz 6%. Grieķi? 4 un 2% respektīvi. Redzams, ka caur reliģijas sviru panāk vairāk. Loģiski, saprotami. Reliģija - atšķirībā no filozofijas - lietas uzrauga ar pātagu vai ļaunāk.

Vērtējot visēdāju parašas Rietumos - viens no (pamata) dzīvesziņas avotiem ir kristietība. Tā cēlusies tuksnešainā apvidū (ar maigām ziemām), kur ir krietni grūšāk ar pārtikšanu no tā, ko Zeme dod iz tās augsnes. Nākas lietot pārtikā, ko Zeme dod no tās dzīvnieku valsts. Līdz ar ko kristietībā gaļas neēšana netiek izvirzīta kā viena no morāles vērtībām. Kristietības izcelsmes zeme ir blakus jūrām, tāpēc spēcīgi figurē zivis - gan kā simbols, gan pārtika. Tapēc arī aitas, kas attiecīgajā klimatā dzīvo uz urrā. Veģetāriešu skaits Rietumos ~līdz 10% (Vācija), bet vegānu skaits pasaulē līdz 2%, piešķirot lielu handikapu. Avoti min 1-1,5% un pieskaitu vēl pusprocentu potenciāli neidentificēto - nav tak man žēl!

Ne viena, ne otra pieeja nav apriori svētāka par otru.
Dažādas kultūras un to kustības dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, kas šo vai to padara par iespējamu. Cilvēks nav atraujams no vides. Cilvēks ir vides bērns. Attiecīgi - klimata diktēti resursi un no tiem atvasināt iespējamās vērtības. Nekā vairāk, nekā mazāk.

Par Ziemeļiem vispār nerunāsim...
Latvija ir diezgan Ziemeļos, ja kādam jaunums. Tur loģiski, ka procents vēl mazāks. Pie mums vēl aplamāk mēģināt apelēt pie Indijas klimata iespējotajām morāles vērtībām. Tas, ko var darīt - runāt par bik mazāku gaļas procentu vasaras un rudens uzturā - tas ir iespējams, vide un ekonomika atļauj. Tiktāl vajadzētu būt visiem saprotami un loģiski... Lai veicas!

P.S.
Varbūt kāds uzzina pirmo reizi, ka nafta nav no dinozauriem, bet gan pamatā planktona un aļģēm? Ko tik jaunu neuzzināsi, ne? :)