Diapozitīvs

Pa īstam tā manās mājās notiek laikam tad, kad ir saliekts dimanta turētājs jeb Cantilever
Arī jauno beidzot salocīju un iztaisnoju, mēģinot piedzīt ģeometriju pēc Stevenson Arc Protractor.

Iezīmēta teritorija. Līkrocis : D
Skan labi tho!

Rīt jāizdukā būs Baervald lokveida šablons salīdzināšanai.
Katrs no tiem tēmē dažādi kontrolēt kropļojumus konkrētās plates daļās. Kaut kāds izlīdzinošs variants - kas šis solās būt - ir kā reiz tas, kas man nepieciešams, jo vairākām platēm sākums diezgan kropļojas augšās, bet uz beigām paliek prīmā. Značit - iepriekšējā ģeometrija/kārtridža pozīcija hedšelā izteikti deva priekšroku plates puses pēdējai dziesmai (un otrajai) - tajās pozīcijās, kurās šie šabloni tēmē perfektu stylus pozīciju celiņā, tādējādi ļaujot tām skanēt vislabāk.

Perfekti viscaur platē nevar. Fizika ar nelineāro tonarmu neļauj.
Tātad - jāatrod tikai "pareizo" šablonu, kas nostādītu adatu manai ausij tīkamā ģeometrijā, lai kroplītis būtu izsmērēts pēc iespējas vienādi pa visu plati, pēc iespējas nenostādot izteiktu preferenci kādā no riņķa gredzeniem, bet izlīdzinātu kaifu pēc iespējas pa visu laukumu.


Nākamā adata, kuru mēģināšu, būs eliptiskā profila. Man ir aizdomas, ka manā setupā tā varētu diezgan izpildīties - sevišķi ar sliktākas kvalitātes (mastering, pressing) platēm, kas veido ievērojamu piedāvājuma daļu - ja ne vairumu.
Tā arī nebūs tik prasīga pret šo ģeometriju, sliecoties vienmērīgāk izsmērēt kvalitāti pa visu plati. Jo mana šī brīža Line Contact profila adata ir baigi atklājoša - viena dziesma var skanēt prīmā, bet otra - kakaini - sevišķi vājākās platēs. Šī īpašība mierīgi varētu tikt nomierināta ar ne tik smalku - eliptisko adatu. Iespējams. Redzēs! Tiesa - ar smalko adatu ir forši pastiprināti dzirdēt lakas griežamās mašīnas atstātos motora troksnīšus - plates klusajā ievadā un izskaņā. Citreiz arī pa vidu, kas vecajās platēs tā neparādās. Grieztuvei veci gultņi/slikta izolācija :)

Krietni ceptās platēs MicroLine® (Audio Technica firmaszīme Line Contact profilam) adata izpildās vienkārši kolosāli!


Man ir jāšķiro plates 2 plauktos: Kaifs | Šmuce
Kaifa plauktu baudām ar mikrolīniju, bet Šmuces plauktu ar eliptisko. Vienādi hedšeli, vienādi kārtridži, vienādas stylus masas - atliek tikai pārskrūvēt galviņu pēc vajadzības, kas ir 10s darbs - nav jākrāmējas gar atsvaru! Izlīdzināt šmuci - tāds tas lielais mērķis.
Vēlākais tad nākamgad varēšu šo salāgojamību baudīt.

Tagad - tagad varu uzlikt kādu plati atskaņoties ar precīzo adatu un piezīmēt: kaifs vai šmuce!

Ar prieku esmu spiests paziņot, ka ar platenieka adatu nu ir viss saprotami un kārtībā - izdevās pieradināt.

Palīdzēja:
- tie 0,4mm beizie plastmasas paplāksnīši arī zem kasetnes turētāja - no abām pusēm izolētāks no tonarma;
- paspēlēties ar kasetnes pozīciju tās turētājā ārpus šablonu rāmjiem - moš bik šķībi dimants un iešķiebšana kompensē?

Kļuva:
- skaidrs, ka, bik savēršot adatu pret centru, mazinās augšu akcents - tās izlīdzinās, nekropļojas. Šķībs dimants, hz...
- baigi tvirti un asi basa galā- ņamman. Tas jaunais preamps 200pF iestatījumā indeed jauks!
- skaidri redzams, kura plate ir references, kura ir knapi lietojama. Igorrr - Amen ir THE references plate! Jēze!

Baudu
- baigi atvērtu, detalizētu skaņu ar
- krietnu skatuvi, kurā visiem instrumetiem ir sava 3D poozīcija, kā arī
- pamatīgu detalizāciju un dinamisko diapazonu jeb to, cik klusi un skaļi/atvērti dziesmā skan: kur liek akcentu ar skaļumu.

YES!

Man patīk, kā smaržo tava āda. Cik tā maiga. Cik labi tā skan, kāda patīkama biezuma, cik debšķīga tās tekstūra arī no otras puses, kad uzlieku apaļu tās gabaliņu uz plašu atskaņotāja. Paldies, govs, lai tāssaules zālājs ir debešķīgs!

Augšas ausīs vairs tā nekož, izskatās seksīgi. Skaņa sabalansēta un statiskās elektrības arī nav. Baigi lēti, ja aiziet uz veikalu pēc tumši krāsotas liellopa ādas un pats pagatavo paliktnīti.

Tas atgādina, kā man bērnībā bija grāmatu vāki no ādas. Tās smaržas dēļ vien gribējās lasīt grāmatas. Teorijā tagad pats varu uztaisīt!

Cik gan liela nozīme taustāmām lietām! Cik gan nepārspējams ir āda kā materiāls!


Izmēģināju filcu, korķi, nitrila gumiju un pat kartonu prikola pēc, bet manis tikko izgrieztā āda iekabina šiem visiem! Korķis otrajā vietā augšu ziņā, bet tam tomēr vairāk statiskā, nekā gumijai. Gumija diezgan basī un izceļ augšas bik, kā arī mazliet, bet tomēr noķer statisko lādiņu...

Tas viss nomērāms telpā - citādi pīķi un to augstums/skaļums arī atšķiras.

Visu dienu nočakarējos ar jauno un smalko platenieka kārtridžu un preampu,
regulēdams tos un cenšoties samazināt vietām dīvainās augšas, kas maina atskaņoto priekšmetu raksturu, pārvēršot vienu skaņu teju citā. Gribējās teju norakstīt pirkumu kā nesekmīgu vai pat defektīvu... Taču no sākuma jāpārliecinās, ka savā galā visu izpildu pēc grāmatas. Tāpēc palūdzu draugam 3D izprintēt Technics Overhang Gauge klonu jeb adatas attāluma un izvērsuma kalibrēšanas instrumentu, jo varbūt, ka ar bīdmēru un aci netrāpīju pusmilimetra tolerancē, tā kā konstrukcijai klāt īsti netiek un jāmēra leņķī. Bet leņķī lomu spēlē parallax un mainīgie malu garumi, tādēļ var aizšaut viegli tos 52mm garām, jo milimetrs Line Contact adatai ir jau kritiski, problēmu potenciāli skaidrojoši.

Vēl jau fakts kā tāds, ka jaunajam verķim ir jādod stundas 50-100 iestrādāties. Šīs darba stundas vēl nav sasniegtas. Vēl jau fakts, ka man tinīts ap 14kHz. Vēl jau fakts, ka no pasākuma skaņošanas pirms divām dienām prāts joprojām noguris varētu būt un hipersaasināti uztver sibilances, kuras graizīju nost un liku klāt, atkarībā no runātāja skaņas īpatnībām. Vēl varētu lomu spēlēt tinīta skaļuma pieaugums, vakar izmantojot tagad sev reti nozīmētās suverēnās tiesības ko foršu apsisties, kas ieveda skaisti mainītā realitātē, pēc kuras biju teju sailgojies, tādējādi ar smaidu un nostalģisku krāsojumu izbaudīju katru tās minūti...
Vēl jau telpas faktors - primārajos atstarojuma punktos man nekādu absorbētāju vēl nav un austiņas... Austiņas, jā - tur vajadzētu nopirkt vai uztaisīt pāreju, lai nākotnē varu izolēt telpas īpatnības šādos čakaru gadījumos, klausīties skaņu pa tiešo - bez telpas iekrāsojuma/kropļojuma. Varētu principā uztaisīt no instrumentu kabeļa pāreju - vienā galā lielais austiņu štekeris, bet otrā - mazā štekera ligzda un varētu ērti vērtēt muzonu ar Marshall IEM/Earbuds, piržot taisni turētu toni ierastajā dīvāna spotā.


Tāpēc metu padarīšanu pie malas un skatos YouTube, atpūtinu ausis,
tikai nu - diža atpūtināšana nesanāk - dīvainā augšu skaņa, akcents uz tām un mainītais raksturs/skanējums dzirdams arī YouTube video - un ne vienā vien!!! Tagad domāju - mana resīvera gļuks, vai arī šajā video augšas (S burti un augstāki šņāceņi/skaņas) ir stipri dīvainas - tādas, it kā sasmērējušās gar smiltīm noklāta plāna tērauda vai ar stikla šķiedru stiprinātas plastmasas loksni + akcentētas lieki par decibeliem 2?

Vai arī man vienkārši rādās/nogurušas ausis?


https://www.youtube.com/watch?v=2TjzI35I6Sc

Manā uzmanības lokā nonāca šis piemirstais cilvēks, kas dara zelta darbu, mērot skaņas signāla apstrādes lietiņas, medījot to elementu, kas atbild par to, kā konkrētais verķis skan. Tā kā interesējos par mūziku no visādiem leņķiem, biju viņu uzgājis pirms gadiem 3, bet aizmirsis abonēt. Abonēts!

https://www.youtube.com/watch?v=K-vIeA7yy6Q

Jēze, kādu darbu viņš te ir paveicis - es stundām čakarējos vien ar pieejamas cenas plašu atskaņotāja skaņu (ar bik sačakarētu adatu uz tās mūža beigām) Vs studijas FLAC, bet viņš te ir izdarījis vismaz 666x lielāku darbu

*dziļi paklanās*


Mana testa rezultāts ar paša ausīm: grūti atšķirt plati no FLAC. Bet eksistē piemēri, kuros var - sevišķi, pievēršot uzmanību augšām.
Reku mans sagatavotais tests - pamēģini noteikt, kur skan plate, kur - FLAC.

Tests parādīja, ka Line Contact adata skaisti gandrīz pilnībā novērš Inner Groove Distortion un paceļ plates detaļas tā, ka grūti atšķirt no perfektā FLAC, kamēr video pieminētie "Big Professional Guys" dirš ko citu (ka plate sūkā, jo X un Y), jo paši nekad nav veikuši šādus mērījumus un A-B salīdzinājumus, vai nav nekad klausījušies ar Line Contact profila stylus, kas taisīts max precizitātei.

Vai arī nekad nav mainījuši adatu.

Adata ir izsmeļams resurss. Tai nodilstot, sākas ievērojamāki kropļojumi. Plate (putekļi celiņā) nodeldē dimantu, kur nu vēl safīru vai prosta tēraudu. Line Contact profils izceļas te arī ar ilgmūžību - štuka stundas jeb gadiņi divi, klausoties pāris albumus dienā. Pārējie profili nodilst krietni ātrāk - pat uz pusi vai divām trešdaļām ātrāk - mazāka kontakta laukuma un formas dēļ, kas dilstot sāk mainīties. Mainās forma, mainās skanējums. Tikmēr Line Contact "kalts" ir simetrisks un noveco elegantāk, simetriskāk. Pat uz nopietnu vecumu vai jau aizsaulē tas kropļojas mazāk.
Bet kropļojas tāpat un jāmaina.

Arī taktīlajai pieredzei ir loma visā audio baudīšanas ķēdē.
Ja cepī, kā plate griežas un izteikti cepī rokās turēt lielformāta māksliņu, saost tipogrāfijas smaržas un apzināties, ka māksliniekam esi samaksājis ar krietnu uzviju, tad cepī leģitīmi, jo cilvēks nav robots, bet jūtu būtne.
Sevišķi gadījumos, kad plates signālu apstrādā citi verķi ar savām podziņām un kloķīšiem, nekā tie, kas neceremoniāli apstrādā datora/pleijera signālu, ar kuru palīdzību mēģini veikt šo Plate Vs FLAC testu

Mmmm, rituāls: Cryo Chamber sagādāts Dark Ambient un diendusa ^^
Šoreiz sapņu skaņu celiņš bija šis:

https://www.youtube.com/watch?v=vDWYdiLy94E


Tagad mierīgi var turpināt mielot dvēseli ar Rise Of The Tomb Raider - piedzīvojumu spēli, kuras darbība notiek Sibīrijā. Centrālās tēmas:
1) kā mongoļi krievus patīkami varoja un 2) kā konspiratīva brālība pravieti slānīja un nedaslānīja, meklējot The Divine Source artefaktu.

Sniegi, ziemas vētras un interesants saturs garam.


Drīz būs man atvaļinājums un dāvana sev: Preamps plašu atskaņotājam.
Iebūvētais vairs neder, kropļo jaunā un daudz smalkāka/precīzāka/detalizētāka kārtridža signālu, nesaliekoties kopā strāvas apstrādei: nenormāli būsto un kropļo augšas. Bet ar jauno to varēs izlabot un tad baudīt mūziku ar plašu vērienu, nometot kapacitāti uz leju.

Nemaz nerunājot par to, ka noskatītais zvērs ir būvēts diskrēti, kas audio pacels citā līmenī: Pro-Ject Phono Box S2 Ultra :)


EDIT: O, beidzot labs šī preampa radinieka apskats izpeldēja! Modelis vecāks un gatavots ar zemākas kvalitātes materiāliem/pieeju prātā, bet uzrāda jau zolīdu rezultātu. Ultra versija būs vēl labāka!

https://www.youtube.com/watch?v=_3yjau_P7Fo

Interesēs spēlēties ar to zemā gala apgraizīšanu,
jo citādi infraskaņa nonāk līdz skaļruņiem, kurus pastūzis mēģina dzenāt nedzirdamā spektra daļā, tādējādi potenciāli pārslogojot/kropļojot dzirdamo daļu. Nemaz nerunājot par to, ka izskatās krīpī, ka skaļruņi lēnām kustās tur 3-5cm amplitūdā, kad smags soļotājs noiet garām atskaņotājam. Kustība ir mazākā amplitūdā, kad plate ir viļņaina un katrs palēciens/kritiens ģenerē zemas frekvences signālu, kas tiek padots uz skandām - tā amplitūdai esot atkarīgai no kārtridža masas. Yamaha RX-V677 resīveris, kuru te saukāju par pastūzi, negriež neko ārā no analogā signāla. Kas ienāk, tas tiek pa tiešo padots skandām.
Darbs tiek darīts, pastūzis noslogots, bet to visu lieko darbu būtu prātīgi vienkārši nedarīt, atbrīvojot jaudas derīgajam darbam: nesaudzīgam un asam basa spērienam pa nierēm!

Kad šis preamps noorganizēs pareizu signāla apstrādi (kapacitāti),
tad ceru, ka plates troksnīši vairs tik ļoti neizcelsies. Jo baigi šobrīd kaitina, ka jaunais stylus ir tik precīzs, ka vienā platē trokšņi skan dominanti kreisajā, bet citā platē - labajā kanālā. Un, tā kā tie klikšķi ir augstā frekvencē, tad pareizai augšu atskaņošanai vajadzētu arī šo kaitinājumu samazināt - klikšķēs joprojām, bet ne tik uzkrītoši. Iebūvētais preamps sabūsto augšas, izceļ troksnīšus.
Ar šo galīgi nebiju rēķinājies/saskāries/dzirdējis no citiem, ka tāda troksnīšu asimetrija vispār var notikt lol. Tas tikai vēlreiz parāda, cik augsta atskaņošanas precizitāte ir iespējama arī ar budžeta atskaņotājiem un adatām atskaņotāja cenā (300 par atskaņotāju + 260 par kārtridžu).

Jumprava - Pilsēta.
Stāvot plauktā, palikusi kiny un uzmetusi sīku, bet vardarbīgu kroku, kas met adatu ārā no gropes un tieši pirmajās dziesmās - abās pusēs.

Tagad jādomā, kā plates taisnot.
Ideja: jādodas pie stikliniekiem izgriezt no pabiezāka stikla ripas, starp kurām iespiest plati un nolikt šo sviestmaizīti uz terārija sildītāja. Tad sendviču iekšā putuplasta čaulā uz stundām divām, lai siltums un spiediens atrisina to pēkšņo plates kinku. Giggity!

Ir kādam stiklinieks Rīgā/to kantoris zināms?
Ir jēga šo taisnošanas tūli beidzot uztaisīt, jo nereti platēm visādi kinki nāk pa taisno no rūpnīcas.

Nē nu - šāds hobijs nav garlaicīgs ne mirkli :D

Beidzot, klausoties Rob Zombie - Hellbilly Deluxe tumsā spīdošo plati, rodas sajūta, ka nav zemē nomesta nauda, laiks un nervi. Drāma tuvojas beigām, negaisa mākoņi sāk kliedēties un šķiet, ka tūlīt-tūlīt saule lauzīsies cauri valgajai tumsai!

Pat ar visām čābīgajām augšām iebūvētā preampa kapacitances dēļ, kas ir par augstu jaunajam kārtridžam, dzirdu tik daudz, ko iepriekš nemanītu - noraktu, aizsmērētu! Nākas manīt pat to, ka vienai platei troksnīši izteikti skan vienā kanālā, bet citā - tieši otrā. Savukārt trešajā platē tie skan precīzi pa vidu. Setups ir tik detaļas atklājošs, ka ar mietu norāda uz šādām ražošanas niansēm lol. Kosmoss vienkārši.

Un kādas detaļas, vāks - Zombija platē izrok no nez kurienes visādas fona skaņas, efektus, sintiņus, gaviles stadionā un whatnot!
Savukārt zāģis - rupjmaizīte - ehh, ku garda, telpiska un slānoša! Ar ārējo diskrēto preampu vispār vajadzētu būt smaidam no auss līdz ausij!


Beidzot atkal manās mājās skan MŪZIKA