Diapozitīvs

Šķiet, ka nākamā plate manā plauktā būs kaut kas no Gary Numan.

Pirmo reizi par viņu uzzināju, spēlējot, ja nemaldos, pleiša (RIP) spēli Test Drive kuru tur kaut kuru. Tajā bija klipiņš - kopdarbs ar Fear Factory, šim ar FF veicot lielisku Cars izpildījumu. Baigi iecepīja viņa vizuālais tēls un viņa savādums, kas lauzās ārā no CRT ekrāna. Cepīja arī oriģinālais Cars un vēl pāris 70. beigu dziesmas - no laika pirms manas dzimšanas.
Tad es par Gariju aizmirsu uz ilgu laiku līdz kaut kā - pāris dekādes vēlāk - uzdūros viņam atkal - gan jau pateicoties tam, ka viņa daiļrade kļuva tumšāka un attiecīgi - manai gaumei tuvāka: nekāda lieka un sieraina 80. liekulības slāņa, ar ko šis apauga sev par pārmetumu - astoņdesmito gadu albumi ir diezgan metami. Īstais Ņūmens atgriezās, sākot ar 1994. gada albumu Sacrifice, kurā atrodama tikai un vienīgi Ņūmena dvēsele - kaila un uz tumšas paplātes. Tieši tādā ceļā mēs arī pa īstam sastapāmies.

Albums Pure man arī ir ir labi zināms, bet ne bieži klausīts. Savukārt tas vecais kopdarbs ar FF - brīžiem šķiet, ka tas aizsāka Ņūmenā ideju apvienot introspektīvu, laiku raksturojošu sintopu ar metāla bezkompromisa raksturu, radot baigi interesantu un savdabīgi krēslainu materiālu uz deviņdesmito otru pusi. Turklāt - gan FF, gan Gary Numan tā arī nav nekad īsti izkrituši no mana redzesloka un tam ir pavisam loģisks iemesls - šo cilvēku mūzikai ir ļoti tvirts saturs un nākotne - nevienā vietā nav prosta bezmērķīga strinkšķināšana, viss ir ar pievienoto vērtību, ar ietvertu veselu pasauli.

https://www.youtube.com/watch?v=CSoKp6dRUH0

Plates...
Baigi muzikāla padarīšana un, godīgi vērojot sevi, redzu, ka arvien biežāk pērku ko mazāk trokšņainu. Mazāk metāla, vairāk kā melodiskāka, bet tikpat saturīga un vismaz kaut vienā šķautnē tumša. Kaut ko, iekš kā būtu ne tikai jēga ieklausīties, bet arī kaut ko sadzirdēt. Tāpēc jādomā, ka nenoturēšos un no algas pieķeršos šim patīkamajam autistam no paša viņa gala, jo nespēju izmest no prāta maz klausīto 1979. gada albuma Replicas vāciņu, kad šis vēl nebija aizgājis solo nosaukumā, bet muzicēja zem Tubeway Army karoga.

Paklausoties jūtūbē 1998. gada remāsteri jāsecina, ka tas nav sabojājis veco ierakstīšanās pieeju un instrumenti, kuriem jābūt noteiktos brīžos skaļi - kā bungu akcents - arī izceļas. Tas mani iedrošina nebaidīties no šī albuma modernajām relīzēm platēs - gan jau viss tur saglabāts čotka un nekas daudz nav izlīdzināts, kvantizēts vai kā citādi samaitāts, lai padarītu tā skaņu sagremojamāku šīsdienas ar sūdiem (sliktu albuma producēšanu) aizbāztajai ausij!


https://www.youtube.com/watch?v=6SCrfZPMeWg
Interesanti sanāk - kā manāms no Replicas, septiņdesmito daiļradē viņā manāma tumsiņa, kas 80. gadu albumos ir izkūpējusi nebūtībā, maldos un radio draudzīgā huiņā. Bet tad atnāca deviņdesmitie un godīgi sakārtoja visu, kā pienākas - viņš nomet visu feiko un pasniedz sevi, kāds ir. Un, ja pareizi sapratu, tad izrādās, ka tas ir viņa sieviņas nopelns - atbalsts, mīloša roka un Fēniksa celšana no pelniem, mūzikas žurnālistiem (lasīt: motivētiem tārpiem ar ego sapampumu) nosvilinot viņu dzīvu.

Deviņdesmito daiļradē un vēlāk - atkal manāma satura pilna tumsiņa, nekādas izdabāšanas. Un baigi labi, ka izskrēju albumiem cauri - višlistē nebiju nez kāpēc ielicis albumu Sacrifice (un arī citus)! Droši vien tāpēc, ka plates tad jau bija no modes izkritušas kompaktdisku priekšā un vienkārši neeksistē. Digitālais atļāva ķēpāties un ķēpāties visa industrija they did līdz kā vienmēr - izgulēja jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un saprata, ko reibumā savārījuši - plates atgriezās!

Un, cik lasu šur un tur - vecie albumi tiks pārizdoti lēnām platēs. 2026. gada beigās jau kaut kas ieraudzīšot dienas gaismu un attiecīgi - būs cilvēku, nevis kolekcionāru/skalperu cenā! Forši, forši! Īstajā brīdī sirds mana sagribēja Ņūmena gara pasaules. 9 albumi gribēto plašu sarakstā un jārauga to vēlmju ciparu būs mazināt, papildinot kolekciju.

Patīkamu un galvenais - jēgpilnu klausīšanos!

https://www.youtube.com/watch?v=lHomCiPFknY

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek. ( ... tālāk ... )

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas. Taisa arī nenormāli lielu statisko lādiņu, kas apgrūtina plates atputekļošanu pirms atskaņošanas - spalvainas plates neskan labi. Vislētākais variants ~10€. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~20€.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau nereti kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam ap perimetru.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow! Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita!
Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

O, jā!
Plates tagad skan tā, kā man galvā šķita, kā tām būtu jāskan! Ārkārtīgi detalizēti, sabalansēti, samtaini un ar asu, izteiksmīgu, dziļu un tvirtu basu, kas nesit pušu vidus diapazonu. Hi-Fi skaņa - pilnumiņš un bauda visā skaņas diapazonā - ne par maz, ne par daudz.

IR! Tas viss beidzot ir!
Baerwald Arc Protractor izbīda kārtridžu diezgan tālu tā turētājā, ieliec attiecībā pret centru un liek platēm vienkārši dziedāt! Arī iepriekš mazāk klausāmas plates tagad ir krietni vairāk klausāmas, ja ne baudāmas :)

Nu, draugi un draudziņi - man ir miers!
Varu ar plašu smaidu baudīt pašu galveno - labas reprodukcijas mūziku! Tā detalizācija, tas daudzslāņainums, tā precizitāte, augšu tīrība!

Audio-Technica nez kāpēc iesaka kārtridžu pozicionēt pēc Stīvensona ģeometrijas pat Line Contact adatām...
Visa lielā, smirdīgā skaņa iz jaunā kārtridža stakles nāca šīs ražotāja rekomendācijas dēļ, kuru man apstiprināja arī šo support. Palasījos, paizglītojos - Stīvensons minimizē iekšējā celiņa kropli - visur citur kropļo vēl vairāk. To ārstē ar Baerwald ģeometriju.

Pamēģināju un atpakaļceļa vairs nav.
Baerwald optimizē skanējumu visā plates laukumā un piešķir sirdsmieru, bet Stīvensons optimizē tikai pašas plates beigas.
Nav tāpēc arī jābrīnās, ka ar jauno galviņu beigām man nudien nebija jāpiesienās! Bet citviet - it sevišķi sākumā - vairākas plates vienkārši gribējās izslēgt un visu plašu padarīšanu - uzmest, jo dārgi un ja vēl šādas problēmas... Bet nu - problēmas ir fakin Stīvensonā un ražotājā, kas neņem vērā klausītāja aprīkojuma nianses!

Uzlabojumi:
- Kārtridžs pozicionēts atbilstoši Baerwald 2-point Protractor un izolēts no sistēmas ar teflona starplikām no abām turētāja pusēm!
- Azimuts piedzīts, mazliet parotējot galviņas turētāju tonarmā, to pievelkot. Ar USB mikroskopu redzams, ka ir OK!
- Rīt uz glancēta fotopapīra izdrukāšu Baerwald lokveida šablonu, kas piedzīts mana atskaņotāja specenei - loks max precizitātei!
- Stīvensona kroplības dēļ nopirku ārējo preampu, domājot, ka visa problēma ir kapacitātes jeb pikofarādu neatbilstībā... Beigās gan tā nav izmesta nauda, jo indeed arī šis verķis uzlabo skaņu un tās skatuvi. Bass per asi, dziļi un dāmas dzied ekstra samtaini; viss notiek!

Ja augšas pēc lokveida LāčMeža regulācijas kropļosies vēl - viennozīmīgi būs norakstāms uz plates māsteringa un spiešanas problēmām rūpnīcā.




Analogā pasaule pieprasa ļoti pacietīgu vērot, secināt un iterēt protošu cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - to es teicu par filmas foto, bet tas pats ir spēkā arī ar platēm. Prasības attiecas gan uz ražotāju, gan lietotāju.

To, ko gribējās mest pie malas, tagad gribas apskaut vēl vairāk! Plates - bez DIY hobija asinīs bīstami ķerties klāt - fun & educational stuff!

Prīmā vērot kā nekad nespēlēta plate maina atspīdumu tiklīdz stylus izbraucis tai pirmo reizi cauri. Šobrīd klausos lieliskajā koncertā nopirkto Orbstruct - Ostracism un vēroju, kā matēts celiņš kļūst pulēts.

Kāpēc tur kaut kas vispār mainās?
- 2.2g piespiedējspēks uz mazo adatas laukumu rada masīvu spiedienu. Tonna purrhaps, kas tāds.
- Kad tonnu smags line contact stylus mauc cauri vagai vinila plastmasā:
  - materiāls zem spiediena izkūst un tūdaļ sacietē, mainot atstarojumu;
  - stylus reāli un kapitāli izvāc drazu no vagas - pēc pirmās atskaņošanas plates tīrāmā slotiņa atkal ir netīra.

Pirmā atskaņošanas reize vienmēr ir tikai rūpnīcas darba tīrības vērtējums.
Viss skaņas raksturs atveras tikai pēc tam, kad vaga pēc pirmās vai otrās atskaņošanas nopulēta un iztīrīta.

Iespējams, ka atkārtošos, bet - kopš sāku klausīties plates, digitālo teju atmetu. Tam foršas blaknes - tu muzonam pievērs lielāku uzmanību, tu nepārdozē to, lietojot prosta foniņā. Mūzika kļūst nozīmīgāka, baudāmāka. Bet mākslinieks - māksliniekam samaksāju adekvāti, nevis apzogu. Digitālā pasaule visus aptīra. Analogā - dod.

Prieks proper baudīt muzonu - Reject Convenience! \m/

EDIT:
Kārtējo reizi pieregulēju stylus pozīciju turētājā. Devina plate Moth testam. Būtiski uzlabojumi, beidzot var sākt klausīties šo orķestrālo devmetāla meistarstiķi! Jānopērk vai jāaizņemas būs USB mikroskops ar cerību nočekot arī azimuta pozīciju. Uz aci izskatās, ka neizskatās. Vajag kārtīgu pietuvinājumu, lai kaut kas sāktu izskatīties un būtu redzams, vai jākoriģē...

Mūzika - šausmīgi efektīvs antidepresants.

Šovakar apmeklēju konci drīzāk tā cenas, nevis grupu dēļ - pa 15EUR redzēt 4 grupas dzīvajā ir vienkārši pārāk labs dīls.

Koncerta vidū gan nācās saprast, ka:
- tik episki atsaucīga un kvēla publika metāla koncī sen nebija justa - visas 4 bandas izteica atzinību. Un patiešām - kā pirms gadiem 20 :)
- Grunts diezgan muzikāli samežģīts projekts, nes interesanti aritmiskus augļus - tik balanss jāatrod. Vietām atgādina Brute Chant!
- Eremos nospēlēja tīri garšīgu gaļu uz bleķa pannas - arī jāpievērš uzmanība nākotnē;
- Frailty. Sen nebija Frailty redzēti un arī klausīti. Forša šiem ne tikai programma, bet arī pozīcija koncertā - kontrastam, dažādībai;
- Orbstruct - ukraiņu Death Metal dzīvajā diezgan labi aizgāja - pateicīgi. Nopirku plati. 1/3 iemesla - muzons, 2/3 kā atbalsts grupai kara laikā.

Solīds koncis ar relatīvi mazu, toties izteikti kodolīgu apmeklējumu, kas uzreiz rada tiešākas saskarsmes sajūtu. Baigi labi, ka aizgāju ar čomu. Man tiešām vajadzētu kaut ko darīt ar savām rīkles dotībām - kur nu vēl labāk izvingrināsi balssaites ekstrēmās mūzikas virzienā, ja ne koncertā. Koncertā, kurā cilvēki atskatās manā vokalizēšanas virzienā. Un pašu arī pārsteidz tas skaļums, kādā dabūju gatavu rīkles dziedāšanu, growlu un shrieku. Tiesa, tādā skaļumā to darīt - sekas uzreiz rīklei, tagad dzeru elpceļu un kakla tējīti bezgala gardu pirms miega. Kad tavu balsi pastiprina mikrofons, tad var ilgi maukt kvēli un bez sekām. Kad centies pārbaļaut publiku un metāla koncertu - dzer tējiņu pēc tam :D

P.S.
Pa dienu skatījos viena čaļa video, ka circle pit vienmēr ejot pretēji pulksteņrādītāja virzienam, skaidroja to ar anatomiju un kultūru. Šajā koncī arī - kā likums pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Interesants novērojums un spekulācija, kāpēc.

https://www.youtube.com/watch?v=r8IJbUkRZ4w

https://www.youtube.com/watch?v=YGvXGtnCiLg
https://agoniarecords.bandcamp.com/album/eden-in-reverse

Ļoti, ļoti avanGARDI savdabīgs, melodisks un lirisks materiāls ar hihidēlisku piesitienu. Teatrāli muzikāla, radoša grieķu metālmūzikas manta pieaugušajiem ar izmeklētu muzikālo gaumi - labu vārdu te netrūkst un mierā nosēdēt šo klausoties - baigi grūti!



P.S.
Interesanti, ka mūzikas ierakstos visproblemātiskāk atskaņojas Crash cymbal - tur visvairāk dzird kropļojumus: gan digitāli, gan platēs, kas acīmredzami tapinātas no tāda paša kropla digitālā avota.

P.P.S.
Cilvēcīgs prieks ir pasūtīt plates no eLPee veikala cilvēka Ģertrūdes ielā. Neprasa pirmās iemaksas, nekrāj ilgi pasūtījumus - neliek klientam mocīties ilgi gaidībās, atšķirībā no Dauņstrītas un Vinillas. Viss uz tik augsti vērtētā godaprāta šajā distopijas laikā. Retums!