Diapozitīvs

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tāpat kā ziedoju tikpat par Signal mēnesī - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm?
Vai tiešām, lietojot, teiksim, mikrolineārā profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…

Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas, Juri!
Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )

Dzirdot, kā Juris Lapinskis vakar - 2026. gada 16. maijā - "Bolderājā" runāja diezgan strīdīgas lietas par vinilu, uztaisīju FLAC, kurā salīdzinu Bandcamp iegūto FLAC ar manis svaigi ieripināto plati tajā pašā formātā.

Iedevu draugiem notestēt, kurš fragments ir no kura avota - redzama minēšana, nevis skaidrība.
Iedevu botam minēt - tas cieti apgalvoja un apgalvoja lietas, stāstīja par iekšējā celiņa kropļojumiem, cik tie manā dotajā piemērā ir uzskatāmi... Realitātē - bots gluži kā cilvēks aizšāva garām, apsaukāja FLAC par plati un otrādi. Sēžu un rēcu - plika plates zākāšana - gan no Jura, gan bota.

Plates skanējums ir tieši proporcionāli atkarīgs no inženieru un klausītāja roku izliekuma koeficienta, formula:
S _plate ∝ K _inženieri ⋅ K _klausītājs

Rīt ielikšu pilnu pētījumu ar linkiem uz sagatavotajiem materiāliem:
1) Ekstrēmais metāls Igorrr albuma Amen izpildījumā, salīdzinot ārējo, vidējo un iekšējo celiņa daļu;
2) Ambients džezs Kuba albuma Laukumi izpildījumā, salīdzinot visvājāko vietu: iekšējo celiņa daļu.

EDIT:
Materiāls sagatavots: http://klab.lv/users/disfigurator/225784.html#cutid2

Pirmās pasaules problēma - bik sāk kaitināt albumi 2 platēs, jo:
- bieži jāmaina puses;
- katru pusi ir jāatputekļo pirms atskaņošanas;
- skaņu celiņš paliek jau gana plats, lai spītīgi turētu notverto putekli un matu - grūtāk kopt;
- mēdz piesmiet albuma kontinuitāti vai pat sadalīt plūdenas pārejas starp skaņdarbiem kā 2 pilnīgi atsevišķas dziesmas;
- jā, skaņas kvalitāte iegūst, bet - Portishead - Portishead albumam tas, piemēram, tiešām bija nepieciešams?

Jo Portishead speciāli kropļoja savu skaņu māksliņas vārdā, radot vecas, knapi dzīvas skaņas tehnikas sajūtu.
Izmantoja saplēstus pastūžus; signālu pārsātanināja papildus netīrībiņai; ierakstīja savus semplus platēs un tad tās saskrāpēja pirms iešūšanas gala dziesmā, lai tur viss autentiski krakšķētu un sprakšķētu tekstūriņai. Un tad visu šo māksliņu paņem un ieliek 2 vinila platēs, no kurām pirmā puse satur tikai 2 dziesmas, lielāko nekustamā īpašuma daļu atstājot tukšumam jeb izskaņas spirālei... Pārcentās, manuprāt.

Balanss starp skaņas kvalitāti un atskaņošanas ērtībām, manuprāt, būtu jāņem vērā.

Ja Prodigy - The Fat Of The Land ir piedodams pat tas, ka dziesma principā ir saskaldīta uz pusēm, jo iegūtā skaņas kvalitāte viscaur platē ir vienkārši super mega baudījums, tad Portishead gadījumā? Perfekti skan tekstūras, kas ērtību labad varēja arī tik detalizēti neskanēt.

Gadījumos, kad albuma veidošanā iesaistītās puses izvēlas spiest max uz kvalitāti un/vai albums ir virs 40 minūtēm, man piedur Oranssi Pazuzu pieeja: albums uz 2 platēm, bet atskaņošanai derīgas ir tikai 3 puses.
Pēdējās plates otru pusi dekorē foršs grupas logo un lietotājs nav spiests pārlieku čakarēties gar tehniku - tā vietā ir brīvas ausis lidojumam.

Portishead ar savām 50 minūtēm satura varēja izdarīt to pašu un tad skaisti varētu baudīt 3 dziesmu minimumu vienā pusē.
Bet nē, A puse satur tik 2 dziesmiņas (knapi 9 min. kopā) un tu nevari lāgā iejusties, kad jau jāceļ dirsu no dīvāna slaucīt putekļus no B puses...

Pirms kādiem 2 gadiņiem no 0,2 procentu ilgklausītāju loka (pasaulē) Spotify pirātu platformā aizbēgu pie platēm - bauda tikai augusi!
"Pirātu platforma", jo nu - skatīsimies patiesībai acīs - tas, ko dara Spotify un pārējie straumētāji, ir nekas cits kā laupīšana jūras vidū, atstājot kuģotājus gandrīz plikus un bez pārtikas :)

Un tagad strīmojamais man vispār baigi reti, kad garšo - kad ausis baudījušas ēterisko, zemiskais sliecas atkrist. Tiesa - kā izziņas līdzekļi šie noder krietni - pat ar visām reklāmām, jo maksāt vairs par pirātismu netaisos - šobrīd maksāju apaļu nulli par "satura" abonēšanu.

Plus psiholoģiskais faktors - tas, par ko tu samaksā un vari turēt rociņās, automātiski ir daudz lielākā vērtē - gan tāpēc, ka izturēta smaga atlase, gan fakts, ka tavās rokās ir mākslas kāpinājums.


Kad es beidzot saņemšos ieripināt kādu plati .flac formātā?
Droši vien tad, kad izolēšu savu platenieku vēl labāk, citādi būtu veselīgi naktī veikt, lai maksimāli izvairītos no vibrācijām.

Šī man šķiet visai vērtīga un ievērības cienīga manta Latvijas ekstrēmajā metālā, vairākas spēcīgas pozīcijas:
- progbleķis/postbleķis - interesantas dziesmu struktūras, tekstūras un pieeja Black Metal žanram, kurā
- bik sajūtama augstāka plaukta muzicēšana un kā nu ne, ja te sastopama
- dāma pie mikrofona, kura citā projektā tumšina ~akadēmisko mūziku - Pamirt, kas s man šķiet tāds klausītāju stipri izaicinošs materiāls.
- Pasūtīju 45 apgriezienu plati MÆRE - jādomā, ka visas 23 minūtes pastiprināti priecēs manas ausis un acis :)

Jāturpina atbalstīt vietējos, pērkot plates - kuri nu tās izdevuši.

Plauktā jau ir:
- Oghre -Progressive Sludge Metal - spēcīgi un foršas lirikas!
- Kuba - Ambient Jazz ar roka ietekmi?! Unikāla manta pasaules mērogā.
- Waveforms - kinematogrāfisks Ambient. Kā filmu klausīties.
- Sovvaļnīks - spēcīgs latgaļu roks/metāls ar eksotiskāku piesitienu vietām!

Arī vecāki un ļoti nozīmīgi latviešu sasniegumi:
- Jumprava - Jumprava un
- Pilsēta - abi albumi skan KOLOSĀLI - žēl, ka neizdzīvoja Kalnciema ielas leģendārā plašu ražotne.
- Mikrofons 89 - vērtīga Atmodas liecība ar spēka dziesmām.
- Пульс 2 - Zigmara Liepiņa tā dēvētā Library "žanra" 45rpm plate no Спорт и музыка sērijas - augstas kvalitātes enerģizējoša sintiņmūzika!

"Library" žanrs ir mūzika, kas rakstīta komerciālai lietošanai vai kā foniņam aerobikā, piemēram.
Vairāk info te tā (atstāja daudz labu pēdu mūzikā): https://www.youtube.com/watch?v=KoUmNiq-vcg


Starp citu - Sovvaļnīka platē Napaseitynuots nederēja visas dziesmas, kas pieejamas digitālajās versijās (faili, CD) un tas ir super labi - nosmelti izdedži, attīrīts saturs. Tiesa, varēja vēl kaut ko izņemt - skaņas kvalitāte tikai uzlabotos...
Ne visas plates skan labi un šī, diemžēl, ir viens piemērs tam, ka skaņas kvalitāte ir stipri atkarīga no inženieru roku izliekuma koeficienta un albuma ilguma. Visādi citādi - ļoti labs darbs! Aizmetu grupai mail ar jautājumu, vai CD skan labāk par plati :)


EDIT
Savvaļnieks atbildēja:
[...] tikko ieraudzīju, ka ir arī recenzija par plati un tieši plates māsters ir novērtēts sūdīgi, lai gan kā redzams, to veidoja Baltijas lielākais speciālists - Gints Lundbergs. Tā ka tiešām nezinu, ko ieteikt.

Autors paklausīšoties vēl, pārliecināšoties. Bet nu - gan jau atsaucās uz šo manu recenziju:
https://www.discogs.com/release/11631170-Sovva%C4%BCn%C4%ABks-Napaseitynuots


Heh, uzmetu ausi citiem Ginta Lundberga darbiem.
Problēma iešūta arī citās platēs. Līdz ar vecumu augšējo frekvenču dzirdamība samazinās - tas varētu skaidrot problemātiku?!

Skaņas celiņš platē, palielināts elektronu mikroskopā - var eleganti redzēt, kā skan. Un var labi vizualizēt, kāpēc adata pie noteiktā svara augšējās robežas ģenerē labāku skaņu: precīzāk paņem rievas, nevis šaudās pa visurieni, bojājot skaņu un ilgtermiņā gan jau arī celiņu - triecienos izvago.

https://www.youtube.com/watch?v=GuCdsyCWmt8

Hehe. Pamanīju, ka platenieks sācis dot šķidrāku basu. Domāju - kas diez mainīts? Gan jau tīrīšanas procesā aizķerts tonarma atsvars un Tracking Force jeb svars, ar kādu stylus iegulst celiņā, ir nobīdīts?
Paņemu svariņus, nosveru - kā tad, bļa! Ir 1.74g, bet jābūt 2!
Un vispār - paeksperimentēšu ar augšējo robežu šajai galviņai: 2.2g... Uzlieku 2.15g un Fear Factory - Obsolete sāk tūdaļ spārdīt - smaids uzreiz seju rotā! Smaids par analogās pasaules lietiņām: tvirtāks un daudz dziļāks bass, plašāka skatuve, tīrākas augšas bik un veikla diagnostika / fix :)

Kaimiņam par prieku jāuzliek tagad Igorrr - Amen plate!