Diapozitīvs

Silent Hill savulaik izcēlās kā viena no pirmajām spēlēm ar spēcīgu pilnas kvalitātes abstraktu (dominējošie žanri: Dark Ambient/Industrial/Experimental/Trip-Hop) skaņu celiņu. To definē melanholija, eksperimenti, minimālisms, dzelžainas atmosfēras, sarūsējuši ritmi (kad pa retam parādās) un totāla dvēseles spundēšana nesaprotamā, līdz šim totāli un nekur nepieredzētā tumsā.
Otrā spēles daļa jau bija skaņā ne tik piķa melna un līdz ar spēles saturu - vilka vairāk uz melanholiju/introspekciju. Trešā - atgriežas pie pirmās daļas tumsas un ceturtā - kaut kur ap 2. un 3. esenci vandās un diezgan sekmīgi, ārkārtīgi eksperimentāli noslēdz visu pasākumu. Visas pārējās daļas, kuras netaisīja oriģinālie autori - vērts vien tik, cik tās lietiņas, kuras nāk no vietas, kas kaķim zem astes, manuprāt. Mākslinieki un to rokraksti ir svarīgi beigu galā.

Un tad iznāk oriģinālo autoru netaisīts SH2 rimeiks. ( ... tālāk ... )

2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.

Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )

Kad pirmo reizi redzēts koveris vien tev pasaka: jāskan labi un okultiski. Un trāpīts - gan labi, gan okultiski!
Diezgan augstas raudzes turklāt - roķīgs, grūvīgs, threšīgs, rotaļīgs un nikns pēc velna!
Bļa! Eu, bļa!

Īstenībā ir manīta tāda kā šīs tēmas kustība, ka tieši pievēršas šamanismam/okultismam - samērā nesens fenomens bleķī un man riktīgi pa spalvai - esmu tam veltījis diezgan kuplu pleilisti nolādētajā šprotē.

Hierophany - Tenebrario
https://www.youtube.com/watch?v=w9yEFlr7jDU ( ... tālāk ... )

Biju uz leļļu teātri šodien - izrāde par sieviešu tēmu, protestu pret vardarbību, pret maskām, kuras sabiedrība ikdienā nēsā, par taisnības meklēšanu. Forši paņirgājās par pļutkinu un slampu trampu. Skaļa izrāde ar bungām. Solo izrāde.
Izrāde visu laiku jauca nost 4., 5. un 6. sienas, visas sienas un puse izrāde kā diskusija ar auditoriju. Tāda avangarda un intīma būšana mazā telpiņā un skolēni - dažiem nepieleca, dažiem garlaicīgi, bet kopumā - šķita, ka interesanti. Man bija interesanti.

Smuka aktrise.

Leļļu teātrim vajag apmeklētājus, tur ir saturs arī pieaugušajiem - man patika abstrahējoties baudīt redzamo - abās izrādēs!
Izrādās, ka Jelgava 94 izņemta no aprites - forši, ka redzēju pirms 2 gadiem! Tauta neapmeklē, tauta neklausās metālu, tāpēc uzvedās, civilu tvaika ventili neatraduši.
Bet tur - tur čaļi spēlēja dzīvajā Mayhem un vispār - kvalitatīva manta ar sarunu beigās.

Metālu sīkie neklausās un atļaušos subjektīvi teikt, ka man tas nepatīk. Nav uz labu.

Pieķeru sevi iefanojam par Static-X. Šamējo metāls man bija aktuāls studiju laikos, CD diezgan bieži griezās manā Walkmenītī, kustināja lielās Philips ausis, kamēr sēžu busā uz augstskolu. Atšķirībā no citām Nu-Metal blicēm iz tā laika - izdzīvojuši manā uzmanības lokā un cienīta grupa arī šodien. Skaņa, tēmas, muzicēšanas prasme, atmosfēra - tas viss spēj dzīvot ārpus tīņa gadiem un labi baudās arī šodien - līdzīgi kā Fear Factory, piemēram.
27. novembrī iekš elpee nopirku pirmo albumu - Wisconsin Death Trip uuuuun pēc noklausīšanās jāsecina, ka gribējās, lai būtu labāk. Problēma: maz basa miksā, tā skan visai kompresēti un, lai pasākums būtu kaut cik klausāms, jātaustās kaut kur gar basa būstošanas menu/pogām. Neoptimāli, lai gan vājais bass ausij atstāj vietu labāk ievērtēt, kas notiek vidus sekcijā...

Šodien pievērsos višlistes smalkākai filtrēšanai un aizinformējos līdz tam, ka drīz nāks ārā šī albuma remasterētā versija. Esmu spiests secināt, ka kārmaiņu pēc man netīrs "Remaster" varētu interesēt, heh! Droši vien, ka nākotnē būs jāliek plauktā blakus oriģinālajam spiedumam. Info par plati šobrīd atrodu tikai bandas mājas lapā:
https://static-x.org/collections/wisconsin-death-trip-25th-anniversary-corrosive-edition/products/wisconsin-death-trip-25th-anniversary-edition-double-vinyl


P.S. un N.B. ( ... tālāk ... )

Nav tā īstā laime svētkos apdāvināt sevi, bet - ja reiz valsts man tādu iespēju dāvājusi, būtu neprāts nepaīsināt plašu vēlmju sarakstu (348) - ko tik pa negaidītu prēmiju neizdarīsi? Protams, ka ņemsi un iegādāsies izcilu mūziku. Un šobrīd - šobrīd sirds vēlas Black Metal pieaugušajiem un ko mierīgāku kontrastiņam :)

Reverence - Inactive Theocracy
Kārtīgi izvārtīties nepieradinātā Dark Ambient + Experimental Black Metal atmosfērā ar Silent Hill rūsas elementiem. Albums man zināms sen un arī piemirsts ikdienas gaitās. Bet platei - tai ir spēks lietas atgriezt uzmanības centrā un tas kā reiz derēs pēc tik ilgas neklausīšanās pauzes!

Dødheimsgard - Black Medium Current
Ja vārtīšanās neaktīvajā teokrātijā izrādījusies nepietiekama, tad varēšu turpināt smērēties ar neatkārtojami avangardu un kosmiski reibinošu bleķīti, par kuru domāt vien ir patīkami. Tās savādās tīrā vokāla partijas, tā popsīgā miesas šūpošana, tas teiksmainums!

Oranssi Pazuzu - Muuntautuja
Turpinu vākt somu kosmiskās sēņošanas ripuļus. Sēnes ar Oranssi Pazuzu nav mēģinātas, bet ir aizdomas, ka šī kombinācija vestu stipri, stipri tālu, jo jau bez palīgvielām šis uz bleķīša/triphopiņa/elektronikas/psihedēlijas būvētais mākslas darbs izcili cep smadzenes.

Waveforms - Night Time Stories
Šis ripulis pēc kārtīga ceļojuma neierastā bleķī ļauj mierīgi izkāpt no raķetes. Šis letiņu Kinematogrāfiskā Ambienta gardums der arī pilsētas diapozitīvu skatīšanās fonam, piemēram. Man silti ap sirdi pirkt labu latviešu mūziku!

345 albumi vien atlikuši.
EDIT 2025.12.09: nosmēlu izdedžus, palika 280. Tā jau ir krietni labāk.
EDIT 2025.12.11: 252 - izmetu CD no višlistes, tas man šobrīd nedolbī, plates. Visa uzmanība platēm.

Ū, tikko uzzināju, ka O Saala Sakraal pirms pāris dienām izlīdis jauns ripulis – Oastar.

Es tik tiešām nezinu citu muzonu, kas spētu skaņā tik labi ietērpt diezgan sūru Smagvakaru. Visa tā vizuālā un skaņas valoda, kas ņurcās gar nāves varā nonākuša ķermeņa transformāciju, tumši kaislīgs dzīvības un nāves rituāls, atgriešanās pīšļos - man šķiet baigi spēcīgi un muzikāli - ļoti veiksmīgi. Ja vēl būtu šie darbi pieejami platē, bet pagaidām tik CD pieejami...
Skaņu var raksturot kā tribal/ritual ambient ar industriālu pieskaņu un kinematogrāfisku dabu - šis albums rādās labos ritmos saknes dzinis, nesmādē arī giču, baisas subbasa līknes, austrumu instrumentus dīvainos kontekstos apvienojumā ar rīkles dziedājumiem un spēcīgu, teju nospiedoši spēcīgu atmosfēru. Heilung sūrais brālis.

O Saala Sakraal - Oastar
https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar

Šis gabals rauj jumtu nost - nav iespējams atturēties un neuzgriezt skaļāk!
https://cycliclaw.bandcamp.com/track/we-come-cloaked-in-the-guises-of-the-woods

Šis bija baigi labs pasākums - žēl, ka piesmēlos un nenoturēju līdz galam. Esmu tas, kuram kūka sejā tika : D
Vecā paskata kadri tika filmēti ar vienu no pirmajiem Nokia kamerfōniem.

Dehydrated Goat - Beaver Rots From The Tail
https://www.youtube.com/watch?v=NPmab7UKDws

All hail the goat!