Diapozitīvs

Diezgan piedur te tā gaiši mītiski skanošā sintiņa apdare manā citādi visnotaļ ierastajā melodiskā gala vācu Blakmetāla skanējumā, kas pilns ar fifīgām skaņām. Elektronika šo mantu bik izceļ virs vienādajo bandu šmiglas!

https://www.youtube.com/watch?v=H1e9-p6CWMg

Atrast laiku ar uzmanību noklausīties lielisku albumu - ierastais mūzikas baudīšanas veids. Gan no kasetēm, gan piratētiem .mp3, gan CD. Noklausīties albumu ir uztvert visu kontekstā - redzēt kopainu, kurai piešķirta nu dzīvība ārpus laika grožiem.

Tad ieradās straumēšana - lēnām deģenerējos un saslimu ar pleilistēm.
Salīdzinājumā ar albuma klausīšanos, šī pieeja ir gan radoša, gan kopainu noniecinoša. Radoša, jo vari salikt kopā kādu tēmu vai motīvu un noniecinoši, jo nebaudi vairs kopdarbu, bet nodarbojies ar selektīvu rozīnīšu vākšanu, zaudējot kontekstu. Bet ne viss te slikti - arī šādi ir atrasti labi māklsinieki, pieslēdzoties viņu daiļradei ar uzmanību. Ir citādi, jo ik pa laikam tomēr noklausies albumu, no kura izvilkta dziesma pleilistei, un "dzirdi ko jaunu" jeb atkal uztver aizmirsto kontekstu, kas albumu kopumā smadzenēs tā kā uzfrišina.
Nē, ir tomēr viss slikti - pleilistes platformās ir tās skrūvspīles, kurās jūti savus iespiestos pautus: dzelzs tvēriens tur tevi platformas verdzībā un šādas platformas kā likums degradē mūziku, noniecina tās vērtību, nodarbojas ar cenzūru, politikas bīdīšanu un citiem sūdiem, ļoti lēnām pievelkot skrūvspīles arvien ciešāk... Un no mūzikas baudīšanas tu pārslēdzies uz cipariņu vērošanu - cik nu followeri pleilistēm manām - it kā tas jelkādā brīdī vispār būtu svarīgi. Cilvēka psihes gļuku ekspluatācija - ap to darināts tirgus. Ciniski, ne?


Tad atgriezos pie fiziskā medija, reizē pieķeroties pirmo reizi pie platēm.
Klausos mūziku atkal ar sirdi. No vāka līdz vākam. Skan retāk, bet mērķtiecīgāk. Retāk un izjustāk. Uzmanīgāk. Ja vēl sagadās, ka tā nopirktā plate sasodīti labi skan - tad ir muzikāla pilnība. Kaifs. Kontekstā. Saturīgi. Noturīgi. Kulturāli. Cieņpilni.
Plates bagātīgā un detalizētā skaņa uzmanīgās ausīs paver daudz jaunu horizontu - teju vienmēr. Labi darināta plate ir narkotikas.


Albums, nevis pleiliste prosta fona aizšpaktelēšanai - ka tik klusumā un savās domās nav jāsēž, pasarg dievs!

Albums fiziskā medijā.
Jācer, ka Skaifordžeru Pēteris tomēr nav soctīklu ilūzijās aizdirsis savu redzesloku līdz bezjēdzībai (atsaucoties uz apgalvojumiem šajā intervijā) un taisīs vēl kādu plati vai vismaz lieliski māsterētu CD nākotnē, nevis baros tikai digitālo tukšumiņu, kurā viss ir bez svara, bez jēgas.

lol - diezgan nesliktas atvadas no Fear Factory - jūtams niknumiņš. Lirikas - sadzirdēts:

"Ascend the machine that no longer serves me
I'd rather be dead than a slave to the Factory..."


https://www.youtube.com/watch?v=ejssq84_4TA


Fear Factory ar jauno un jauno solistu manai ausij šobrīd šķiet dīvains. Moš ar laiku aizies, bet nu - man nepatīk, ka imitē, nevis dara savu.

https://www.youtube.com/watch?v=tSU9csON9WE

Ar prieku esmu spiests paziņot, ka ar platenieka adatu nu ir viss saprotami un kārtībā - izdevās pieradināt.

Palīdzēja:
- tie 0,4mm beizie plastmasas paplāksnīši arī zem kasetnes turētāja - no abām pusēm izolētāks no tonarma;
- paspēlēties ar kasetnes pozīciju tās turētājā ārpus šablonu rāmjiem - moš bik šķībi dimants un iešķiebšana kompensē?

Kļuva:
- skaidrs, ka, bik savēršot adatu pret centru, mazinās augšu akcents - tās izlīdzinās, nekropļojas. Šķībs dimants, hz...
- baigi tvirti un asi basa galā- ņamman. Tas jaunais preamps 200pF iestatījumā indeed jauks!
- skaidri redzams, kura plate ir references, kura ir knapi lietojama. Igorrr - Amen ir THE references plate! Jēze!

Baudu
- baigi atvērtu, detalizētu skaņu ar
- krietnu skatuvi, kurā visiem instrumetiem ir sava 3D poozīcija, kā arī
- pamatīgu detalizāciju un dinamisko diapazonu jeb to, cik klusi un skaļi/atvērti dziesmā skan: kur liek akcentu ar skaļumu.

YES!

Purvs pēdējā trīspadsmitgadē ir mana radošuma meklējumu un dvēseles mājvieta pat tad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā.
Varbūt pat stiprāk tagad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā - tieši iztālēm dvēsele visvairāk dzird Sirēnu dziesmu.

Vieta starp vietām.
Dzīvība un reizē nāve. Dabas skaistums un akača drauds. Vieta ar saviem likumiem, atmosfēru un teikšanu.
Purvaini dūmakaina, nepieradināta mūzika, šamanistiska māksla. Tiekšanās pēc misticisma, psihes savērpšana ar augiem un atkailinātiem galvaskausiem. Baltā telpa. Mirušu koka karkasu iezīmēta ainava. Tumša psihedēlija - patiesa māksla bez kompromisiem.
Patvērums no kultivēta bulšitisma.


Tumšākās raudzes Black Metal dvēseles smaidam!

https://www.youtube.com/watch?v=5yNrfaSEz18
https://fyrnask.bandcamp.com/album/osir-2

Tā, forši aizskaņoju 9. klašu izlaidumus. Veseli 4 gab., no 11.00 līdz 19.00 pie analogā miksera un gaismām, projektora.

9D smuki ar mūzikas skolotāju savu repiņu uztaisīja - kvalitatīvi un labi, respekt! Tas bija Intro un Outro. Savukārt sveikšanas fons - kāda bērna mammas kokles skaņdarbs. Uvažuha!

Cilvēki ir sasodīti, nosodīti lieliski!

https://www.youtube.com/watch?v=mS-dVNnT1NA

Manā uzmanības lokā nonāca šis piemirstais cilvēks, kas dara zelta darbu, mērot skaņas signāla apstrādes lietiņas, medījot to elementu, kas atbild par to, kā konkrētais verķis skan. Tā kā interesējos par mūziku no visādiem leņķiem, biju viņu uzgājis pirms gadiem 3, bet aizmirsis abonēt. Abonēts!

https://www.youtube.com/watch?v=K-vIeA7yy6Q

Jēze, kādu darbu viņš te ir paveicis - es stundām čakarējos vien ar pieejamas cenas plašu atskaņotāja skaņu (ar bik sačakarētu adatu uz tās mūža beigām) Vs studijas FLAC, bet viņš te ir izdarījis vismaz 666x lielāku darbu

*dziļi paklanās*


Mana testa rezultāts ar paša ausīm: grūti atšķirt plati no FLAC. Bet eksistē piemēri, kuros var - sevišķi, pievēršot uzmanību augšām.
Reku mans sagatavotais tests - pamēģini noteikt, kur skan plate, kur - FLAC.

Tests parādīja, ka Line Contact adata skaisti gandrīz pilnībā novērš Inner Groove Distortion un paceļ plates detaļas tā, ka grūti atšķirt no perfektā FLAC, kamēr video pieminētie "Big Professional Guys" dirš ko citu (ka plate sūkā, jo X un Y), jo paši nekad nav veikuši šādus mērījumus un A-B salīdzinājumus, vai nav nekad klausījušies ar Line Contact profila stylus, kas taisīts max precizitātei.

Vai arī nekad nav mainījuši adatu.

Adata ir izsmeļams resurss. Tai nodilstot, sākas ievērojamāki kropļojumi. Plate (putekļi celiņā) nodeldē dimantu, kur nu vēl safīru vai prosta tēraudu. Line Contact profils izceļas te arī ar ilgmūžību - štuka stundas jeb gadiņi divi, klausoties pāris albumus dienā. Pārējie profili nodilst krietni ātrāk - pat uz pusi vai divām trešdaļām ātrāk - mazāka kontakta laukuma un formas dēļ, kas dilstot sāk mainīties. Mainās forma, mainās skanējums. Tikmēr Line Contact "kalts" ir simetrisks un noveco elegantāk, simetriskāk. Pat uz nopietnu vecumu vai jau aizsaulē tas kropļojas mazāk.
Bet kropļojas tāpat un jāmaina.

Arī taktīlajai pieredzei ir loma visā audio baudīšanas ķēdē.
Ja cepī, kā plate griežas un izteikti cepī rokās turēt lielformāta māksliņu, saost tipogrāfijas smaržas un apzināties, ka māksliniekam esi samaksājis ar krietnu uzviju, tad cepī leģitīmi, jo cilvēks nav robots, bet jūtu būtne.
Sevišķi gadījumos, kad plates signālu apstrādā citi verķi ar savām podziņām un kloķīšiem, nekā tie, kas neceremoniāli apstrādā datora/pleijera signālu, ar kuru palīdzību mēģini veikt šo Plate Vs FLAC testu