Iedomu draudziņi

Pat ja nav čika laika, bet tikai 19.mēness diena, var izmantot tādu taktiku kā čika laikā -

tīrīt māju, pļāpāt, lasīt grāmatu, atpūsties un ēst šokolādi. Un paliek vieglāk.

"Izvarošanas fantāzija ir oksimorons. Mirklī, kad 'izvarošana' kļūst par vēlmi, tā pārvēršas piekrišanā. Tas, ko sievietes sauc par izvarošanas fantāzijām patiesība ir domas par to, ka vīrietim viņu vajag tik ļoti, ka viņš 'just can't help himself'."

Es nezinu vai tā ir, jo neaizraujos ar šādām fantāzijām. Manīju strīdu, kur kāds vīrietis apgalvoja, ka tieši sievietes ir tās, kas ļoti aktīvi sapņo par vardarbību pret sevi - kā pierādījumu izmantojot literatūru, bet man šķiet, ka tur varētu būt visādas nianses. Viena ir, ka var par kko lasīt, patiesībā nevēloties to dzīvē - man tas šķiet legit, tad vēl arī, piem, izvarošanas gadījumā, es ļoti šaubos, vai tās ir tādas fantāzijas, kur viņai uzbrūk kaut kāds preteklis, kurš viņu satraumē uz mūžu, drīzāk varbūt tie ir scenāriji, kur viņu nolaupa kāds neatvairāms vīrietis, kurš viņā iemīlas and then he just 'can't help himself'.

rīta dziemiņa:

https://www.youtube.com/watch?v=-jPI8KgCock

/(c) Gaigaļu Jānis

Paldies Laurai (precīzāk viņas ex-) par dziesmu. Dievinu šādus "hedrūmīgos" miksus. Uh.

https://www.youtube.com/watch?v=DixgL1byj_k

tas, ka tieši baltie angļi nedrīkst pieteikties vakancēm - ir institucionalizēts rasisms vai nav?

( ... )

no rīta ārā nepārtraukti sijājās viena šalts pēc otras - droši vien īsts šoks izkaltētajai zālei un krūmiem, un m, kurš ir apslimis, teica, ka var mani aizvest uz veikalu, ja ir nepieciešamība, bet neies iekšā un pagaidīs siltā salonā. man tā šķita laba doma, jo nevilināja izlīt līdz kaulam.

pat dažus metrus no mašīnas līdz veikala durvīm es gāju zem lietussarga, jo gāziens bija pamatīgs. klejoju pa ailēm un pēc brīža iezvanījās mans mugursomas kabatā snaudošais tel. zvanīja m, lai man kko atgdādinātu. pēc īsās sarunas ieliku tel atpakaļ. vēl pēc pāris min tel. iezvanījās atkal, šoreiz zvanīja bērns, lai pajautātu vai apskatījos viņas tekstu diskordā. pēc īsas sarunas ieliku tel atkal atpakaļ somas kabatā. pēc tam atskārtu, ka ir vieglāks ceļš - man mugurā bija agrāk vēl nevilkta, pogājama jaka ar divām lielām priekškabatām, tel taču var ielikt tur, tas ir daudz ērtāk nekā mugursomā. un - tajā brīdī es to neapzinājos, bet kaut kur ap šo laiku manas smadzenes malfunkšunoja.

viss bija labi līdz brīdim, kad pie dažiem aitemiem man bija dillema, kurš labāks un grasījos zvanīt m, bet - nav telefona. nav lielajā, ērtajā jakas kabatā, nav arī otrā kabatā. mugursomā? nē, nav nevienā no mugursomas kabatām. iepirkumu grozā? nē, nav arī tur. lēnām mani pārņēma pilnīga neizpratne un panika. mēģināju iet, kur iets iepriekš, varbūt izdosies to ieraudzīt atstātu kkur uz kāda plaukta malas or smth, paralēli es iztēlojos kā mans telefons nonāk kaut kādu nezināmu cilvēku rokās un - tas ir ļoti savtīgi, iespējams, bet tas, ka viņi varētu ar to maksāt, man nešķita ļaunākais (kartes var nobloķēt, galu galā), bet visbaisākā man šķita doma par to kā tiek atvērtas viena galerija pēc otras, kurā roku rokā zem rudens lapām flirtē kyo un tohru vai kur ir meme ar vīriešu prasībām 'precību materiāla' sievietei 2026. gadā (tur ir tikai 2 punkti: 1)viņa nenogalina bērnus, 2)viņai nav dzimumlocekļa - the bar is low), bilde ar pareizo miega tēju vai video kā leikocīti tīra tavu organismu, kāds īpaši grafisks citāts no kāda literāra darba, kurš man šķita komisks, attēls ar stafiju, kurš mežā grauž koku vai manu kaķi, kurš koridorī nodarbojas ar aura farming, smieklīgi viduslaikos zīmēti sikspārņi, Ketlīnas Stokas raksts, Snorkes jaunkundze un Bumbulīte gotu apģērbā.. no one would give a fuck and nevertheless it's still terrifying. tas šķiet līdzīgi kā pazaudēt personikso dienasgrāmatu, tikai sliktāk.

tad man iešāvās prātā, ka es tikai tērēju laiku, bet vajag ātri kko darīt, piem, lai man zvana m un tad varbūt varēs atrast, jo tel joprojām ir vēl jābūt veikalā. ieraudzīju 2 veikala darbiniekus un devos pie viņiem, sakot, ka es vēlos atstāt grozu ar lietām tajā un tūlīt būšu atpakaļ, jo bla bla bla, uz ko viens no viņiem uzreiz sacīja, ka it's ok, jo viens darbinieks jau esot tel atradis un atnesis. viņš aizgāja tam pakaļ un pirms atdeva, drošības pēc pajautāja, kāds tam ir keiss. un es atbildēju, ka anime tēls - elfiņš Frīrena un uzreiz tas man tika atdots. viņa kolēģis teica, ka it's just horrible when that happens and i replied that yes, i nearly died :)

https://www.youtube.com/watch?v=_4x0fRO6w5M

Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.

Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.

Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.

Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.

dienas prieks

pāris nedēļas redzu šo joku klīstam pa FB, nolēmu saglabāt:

"100 g degvīna = 40 g alkohola = 8000 neironu nāve smadzenēs...
Šī, plaši izplatītā tēze, mani nemitīgi mocīja pēdējo divu nedēļas nogales, līdz es tiku pie kalkulatora.
No dažādiem cienījamiem avotiem es uzzināju, ka vidējā cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 miljardi neironu.
Daliet šo skaitli ar neironu skaitu, kas tiek zaudēti, izdzerot 100 gramus degvīna, un mēs iegūstam skaitli, kas atbilst 1 075 000 litriem degvīna!!!
Citiem vārdiem sakot, mūsu SMADZEŅU IETILPĪBA ir 1 075 000 litru degvīna!!!
Cik ilgā laikā mēs tās pilnībā IZTUKŠOTU, ja dienā izdzertu 1 litru degvīna?- 2945 GADI."

kbj