[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Eos' LiveJournal:
| Friday, April 19th, 2024 | |
| 2:00 am | Beach house Reiz bija māja Jūrmalā. Man bija 15 gadu, un mēs ar paziņu tur bijām sarunājuši, ka varēsim nedēļu dzīvot. Mājā bija ledusskapis, džakuzi, plaši dīvāni. Tajā bija arī mauriņš un kaķis. ** Mēs tur satikāmies, lai varētu izbaudīt jūniju. Paziņu iepazinu dažu mēnešu vecumā, viņa ir mana piena māsa. Mūsu mammas bija draudzenes, kad mēs viņām piedzimām. Es biju patiešām iemīlējies viņā kādu laiku pirms tam. Taču es baidījos, ka viņa būtu sākusi to pašu, ko mans bērnības draugs – dzeršanu, pīpēšanu un random gulēšanu apkārt ballīšu laikā. ** Viņai bija gari, blondi, cirtaini mati. Viņa šķita mazliet zēniska ar savu savrupo, strupo runas veidu. Taču viņa mani aicināja uz savām dzimšanas dienām, mēs pļāpājām pa telefonu un spēlējām šahu. Šis ir stāsts par to, kā būtu, ja viņa būtu atvērusies un bijusi atklāta. Kā būtu, ja viņa būtu bijusi cits cilvēks... ** Mēs tajā mājā, kura aizvien stāv turpat, skatītos 2003.gada MTV, mēs dzertu sulas, es pienestu viņai brokastis gultā, mēs spēlētu ģitāru un klavieres, kas mājā bija. Mēs noteikti izdomātu visu savu dzīvi līdz astoņpadsmit un trīsdesmit. Viņai patika likt kārtis un runāt par nākotni, bet mēs to nākotni nepiedzīvojām kopā. Ar kādu citu cilvēku no šaha skolas es esmu saglabājis visas labās atmiņas, bet šīs paziņas mamma aizvien ir draudzene manai mammai, tāpēc es vispār kaut ko zinu par viņu. Tik smeldzīgi bija toreiz, ka sarunu vietā viņa izvēlējās ballītes. Pagāja nieka 6 gadi, līdz iepazinu meiteni, kura tiešām gribēja ar mani runāt desmit stundas no vietas. Un es gribēju ar viņu runāt. ** Taču tā māja, turklāt tās bija divas mājas, saplūdušas vienā – viņas mammas māja, un mana tēva māja, abās mēs dzīvojām pamīšus - palikušas manos pusaudža gadu sapņos. Kā tāda sapņu vieta. Kur var vasaras brīvlaikā laiski aizbraukt, braukāties ar riteņiem, klausīties skaļu mūziku, mīlēties un dziedāt. Turklāt visi pieaugušie ir prom. Visa māja mums. Mēs noteikti uzvestos rātni un apsolītu viens otram astoņpadsmit gados apprecēties, iestāties vienā ģimnāzijā, spēlētu tenisu ar citiem pāriem dubultspēlēs, viss būtu kā pie solīdiem jauniem cilvēkiem. Bez alkohola un ar dvēseli. Un tad ģimnāzijā, kur es patiešām iestājos, džeki prasīja, ko es darīju vasarā, un es teicu: “spēlēju datorspēles kā jau visi zēni manā vecumā”. Un viņi smējās: "Kāpēc negāji meitās?" Mums varēja būt nākotne, jo mēs bijām pazīstami no zīdaiņa vecuma. ** Taču es pretīgumā novērsos, jo tad, tajā vienā brīdī, kad mums bija laikam 14 gadi, un viņa bija manī iemīlējusies, es jau zināju, ka viņā smēķē slepus. Viņas pakausis nesmaržoja vairs pēc ceriņiem, bet Marlboro. Tu centies pateikt sev, ka jebkurā vecumā taču var sakrāt naudu, noīrēt kotedžu pie jūras un ar sievu palaiskoties nedēļu vai divas. Taču kāpēc ir tas jaunības vilinājums? Kāpēc gribas fantazēt? ** Jo māja jau bija. Pieaugušie jau bija mums labvēlīgi. Naudu un māju atstāja. Visu uzticēja. Viņai tikai vajadzēja būt labai meitenei un būt ar citām interesēm. Taču dzīve ievieš korekcijas. Lai būtu laimīgs ar sevi, ir jāiegulda mazāk darba, kā būt laimīgam divatā. Būvē, būvē, un otrs var izdomāt emocijās kādu stulbu lietu un satraumēt Tevi. Vai Tu viņu. ** Iemīlēties nozīmē riskēt. Tas nozīmē būt ievainojamam. Tas nozīmē daudz raudāt un cerēt. Un pat tad, kad Tu ar savu kailo patību atzīsties otram mīlestībā un otrs atbild ar to pašu, kāds čukst – cik ilgi vēl? Pirms aiziesiet atkal katrs savu ceļu? Būt atkarīgam no otra ir slikti, būt pārāk lielam individuālistam un neprast uzticēties otram – atkal slikti. ** Tu sēdi jūras krastā, tur viļņi aizskalo visus sapņus. Vilciena biļete uz tukšām mājām. Lai pēc laika to piepildītu ar jauniem sapņiem. Cilvēkam, kas nomiris domās daudzreiz, daudz mūža mīlestību. Beidz iemīlēties katru rudeni, draudziņ. Sāc dzīvot priekš sevis. Kaut mazlietiņ. Current Music: Beach house - Bloom |
| Thursday, April 18th, 2024 | |
| 7:53 pm | bērnu mīlēšana ir ļaut sievietēm darīt viņu darbu un nejaukties pa vidu. :D Homeopātam bija taisnība, ka pie augsta testosterona daudz kas šķiet skaļāks. Gribas daudz vairāk klusuma. Iekšēji ir sajūta, ka pacietības ir mazāk. Esmu uzņēmies audzināt šaha skolā pavisam mazos bērnus, būs jādomā, vai to turpināt. Jo uz "bļauju, jo nedabūnu, ko gribu" un "pārtraucu pārējos, jo es gribu, lai man nav jāgaida un jāciena citi" īsti ar empātiju pieiet nevar. Tikai ar disciplīnu. Šo fenomenu varēšu vēl papētīt. Varbūt tiešām tas ir iemesls, kāpēc bērnudārzos nestrādā vīrieši. Jo kliegt pretī bērnam nedrīkst, aizskart viņu nedrīkst, un lūgšana cienīt citus nestrādā. Par laimi darba līgumā skaidri pateikts, ka man ir tiesības izmest no treniņa bērnu, kurš traucē visiem pārējiem. *** No otras puses, jo es vairāk uzlaboju attiecības ar paša tēvu, jo man vairāk kosmoss piespēlē bērnus, kam ir sakarīgi tēvi. |
| Monday, April 15th, 2024 | |
| 5:43 pm |  . No vadītājas Ineses https://www.facebook.com/inese.auzi https://www.instagram.com/handmade_by_i "Liesim sojas vaska svecītes, dekorēsim ar Mīļās Māmuļas Zemes veltēm🌿, dzersim siltu tēju🫖 un svinēsim kopā būšanu🥳! Un tagad - ejam un Radām! (var arī sēdēt)💚 Lai skaista un priekpilna šodiena un visa dzīve!🥰" Lūgums pieteikties pie Ineses personīgi līdz 22.04. (Tas vajadzīgs savlaicīgai izejmateriālu sagādei) Pilns pasākuma apraksts: https://fb.me/e/4o7oJErpx |
| Friday, April 12th, 2024 | |
| 2:28 am | Tā ir viena no dienām Tu pamosties un man saki "Šodien ir fantastiska diena" "Viss ir iespējams" "Mēs mūs mīlam" Mēs dzeram brokastu tēju, ir silti un jauki Es saķemmēju Tev matus, Tu sameklē man skapī saskaņotu uzvalku Autobuss atnāk laikā Blakus sēž smaidīgi cilvēki Darbā Tevi apskauj un priecājas redzēt Tu atver logu Pa biroja galdu lēkā sauleszaķīši Nostājies saulē un ievelc pilnas krūtis gaisa Tad uz jogas paklājiņa, turpat darba kabinetā Izstaipies kā kaķis Diena ir sākusies |
| Thursday, April 11th, 2024 | |
| 3:16 pm | Blogošana ceļ vibrācijas ↑  . |
| Friday, April 5th, 2024 | |
| 1:20 am | “Skaistā dzīve” Mēs šovakar sākām plānot sestdienu. Brīva diena mums abiem. Mēs noteikti gulēsim vismaz līdz desmitiem. Tad es viņai uztaisīšu brokastis. Putru un pankūkas ar džemu. Padzersim karstu tēju. Brokastu laikā būs klusums. Vajag pamosties. Tad paspēlēsimies ar kaķiem. Tie priecīgi skrien pakaļ bumbiņām, tvarsta plīša putniņu, iesietu koka kātā. Pēc tam mēs sataisīsimies uz pilsētu. Dosimies apskatīt mākslas galerijas. Pasēdēsim picērijā, pusdienās apēdīsim picas. Nesteidzīgi un laiski, kā gurdeni kaķi, dosimies klaiņot pa Rīgu drēgnā pavasara rītā. Varbūt sarīkosim pikniku Ķīnas namiņā Kronvalda parkā. Atpakaļ brauksim, kad būs apskatītas galerijas, noklausīts kāds koncerts, mūsu ziņkārīgās acis būs novērtējušas, kas jauns vietējo dizaineru veikaliņos. Mēs daudz strādājam, bet vēl vairāk atpūšamies. Daudz meditējam, bet vēl vairāk esam māte un tēvs. Viņu sauc Rasa, un viņa strādā veseļotavā. Viņa sākumā bija fizioterapeite, tad vēl mākslas terapeite, tad vēl mūzikas terapeite, tagad viņai vienkārši ir savs kabinets. Pie viņas var tikt, ja rehabilitologs nosūta. Viņa cilvēku izceļ ārā no panīkuma. Ja Tev ir mazs dzīves besītis – samīcīs Tavu ādu, liks besīti uzzīmēt, izdauzīt uz ksilofona. Beigās paprasīs, uz cik desmit ballu skalā jūties. Samīļos un pateiks, ka viss vienmēr var palikt tikai labāk. To pateiks tādiem vārdiem, ka iziesi no kabineta optimisma pilns. Man pašam darbs līdzīgs. Sākumā strādāju ar neredzīgiem bērniem, tad ar autiskā spektra bērniem, tad ar bērnudārza bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, tad ar pieaugušajiem, nu atkal mācu visus, kam vajadzīga ticība saviem iekšējiem spēkiem. Plaša spektra pedagogs. Mani var atrast kabinetā ar nosaukumu “metodiķis”. Kādā skolā, kura ir mazliet ārpus Rīgas. Kad mēs atbrauksim mājās, droši vien gulēsim. Jo kaķiem patīk ar mums kopā gulēt uz lielā dīvāna. Pēc tam ēdīsim. Dzersim tēju. Atkal gulēsim. Paskatīsimies kādu multfilmu. Ja ļoti sagribēsies strādāt, tad es varēšu rakstīt pasaku, viņa to ilustrēt. Vai arī mēs varēsim iedziedāt kādu duetu. Kaut vai Menueta “Viņi dejoja vienu mūžiņu”. Kā saprotat, vārdus mēs mainītu, mūzika paliktu. Mums patīk arī taisīt intravertu diskotēkas. Tas ir tā, ka Zūmā saslēdzas astoņi intraverti. Ekrānā nav neviena. Katrā no astoņiem lodziņiem pēc kārtas skan dziesma. Pārējie intraverti to klausās un sēž deju plača (savas istabas) malā uz dīvāna un skatās pa logu. Patiesībā viņi ļoti jūt līdzi melodijai un savā iztēlē kratās uz visām pusēm kā traki. To tikai nevar redzēt. To var iztēloties. Arī tas jau ir daudz. Mēs esam spēlējuši arī melanholiķu teātri. Atnāk skatītāji, divi aktieri nosēžas uz skatuves atrotītām piedurknēm un skatās uz zilu gleznu, kas tiem nolikta priekšā. Skatītāji arī tiek aicināti vērot zilo gleznu. Gleznā ir tikai maiga zilā krāsa. Pēc piecām minūtēm viens no aktieriem sāk raudāt. Tad raud otrs. Pēc brīža publikā viens pakaļ otram visi sāk raudāt. Šņuksti un stenēšana, vaimanas un smiekli sāk mīties zālē. Tas viss kļūst skaļi un vēl skaļāk, līdz pēdējais skatītājs vairs nespēj raudāt un sāk skaļi smieties. Tad trešais aktieris zilo gleznu no skatuves nones un tās vietā noliek dzelteno. Visi skatās uz to. Pēc brīža abi pirmie divi aktieri paspiež viens otram roku. Sāk teikt komplimentus. Pēc iespējas grandiozākus “Tu esi tik skaists, ka Tu varētu pāvam asti dekorēt ar savu acu skatienu” un “Tava roku veiklība ir tāda, ka Tu varētu žonglēt ar piecpadsmit karotēm gaisā vienlaicīgi”. Visi skatītāji tiek aicināti teikt arī komplimentus blakus sēdošajiem. Pēc brīža visi ir brangi salielījuši un izteikušies uz otru, saņēmuši fantastiskus komplimentus un teju levitēdami atstāj teātra telpas. Visiem pieauguši spārni, pirms tam izraudot visu, kas turēja pie zemes. Šādas izrādes prasa daudz enerģijas, bet mēs ar Rasu priecājamies tās vadīt. Efekts parasti turas divas nedēļas no vienas pusstundu garas izrādes. Sestdienas vakarā der pastaiga pa mežu. Dažreiz mēs ņemam kaķus līdzi mugursomās ar iluminatoriem. Kaķi prot prasīties ārā, ja vajag uz tualeti. Mēs tad kāpjam kalniņā un atkal taisām pikniku. Pikniks saulrietā ar diviem kaķiem un diviem mīlētājiem. Mēs tādu gleznu plānojam pasūtīt. Sestdienas pašā vakarā galva ir tukša no visa, kas noticis. Daudz iespaidu, kustību, mākslas un mūzikas. Rasa dziedina kaķus, tie nevis viņai guļ virsū, bet blakus. Medicīna un pedagoģija. Tās saiet kopā vārdā “doktors”. Doktors “docē”. Docēt nozīmē mācīt. Zināšanas dziedina. |
| Sunday, March 31st, 2024 | |
| 11:31 pm | Pavasara prieks Šodien pie manis Radošuma skolā bija kvilinga nodarbība. Veidojām priecīgus un košus, pavasarīgus ornamentus. Nākamo plānoju sveču liešanas nodarbību 28. aprīlī. Laipni aicināti visi interesenti Rīgā, Biķernieku ielā 25.  . |
| 4:43 pm | Šorīt man bija jēdzīga saruna. Man pateica, ka iet 13 gadus psihoterapijā un 6 gadus uz meditāciju centru ir sevī ieguldīts laiks un nauda. Ar to vajadzētu lepoties. "Cilvēki grib krutu dzīvi - privātmāja, auto ar personīgo šoferi, darbs ērtā laikā un daudzumā, skaistu sievu vai gudru vīru. Bet, vai viņi paši ir tik kruti, lai būtu tādu dzīvi pelnījuši? Vai viņi strādā ar sevi, kaļ savu laimi, lai tiktu gan uz priekšu, gan uz augšu dzīvē? Vai viņi uzņemas atbildību par visu, kas viņu dzīvē notiek? Lielākoties, nē. Jā, ir sievietes, kam jēdzīgāk liekas, ka čalim ir moderns auto, nevis viņš ir mīļš, gādīgs, rūpīgs un jauks. Taču izmainīt savu raksturu un ieradumus ir daudz grūtāk nekā dabūt auto tiesības un uz kredīta paņemt auto. Ja Tevi nenovērtē, tad pārtrauc kontaktu ar tādu cilvēku. Punkts." Current Music: The neverminds |
| Wednesday, March 27th, 2024 | |
| 1:57 am | Teenage angst? Atceros, kad man bija 15 gadu, es domāju, ka pieaugušie ir stulbi, jo nesaka to, ko domā un jūt. Pieaugušie man šķita stulbi, jo daudz ko darīja pienākuma dēļ. Lai būtu ģimene, maize uz galda. Uzupurējās, lai tikai mašinērija, sistēma, darbotos. Pieaugušie uzticējās ekspertiem, viens otram, valdībai, armijai, lai tikai būtu relatīvs miers. Pieaugušie nešķīrās, lai tikai bērniem būtu abi vecāki. Pieaugušie meloja acīs skatīdamies, jo vairījās sāpīgās patiesības. Mātei nav taisnība, jo viņa norij skumjas Tēvam nav taisnība, jo viņš nepilda solījumus Vecvecākiem nav taisnība, jo viņi, dzīvojot 20 gadus kopā, nav iemācījušies bez plēšanās sadzīvot. Citi bērni, tiklīdz iemācās melot un liekuļot, kļūst līdzīgi pieaugušajiem, tāpēc pretīgi. Pieaugušajam nau vērc teikt, ka viņš ir stulbs, jo viņš to zina. Tā kā viņš to zina un patiesība kož acīs, tad parasti viņš paliek dusmīgs, jo norāda uz viņa meliem, liekulību, norītajām emocijām, dusmām, aizvainojumu, bailēm un vispār norīto individualitāti. Vīriešiem nau vērc teikt, ka viņi ir stulbi, jo viņu ego jau tā ir uz pārsprāgšanas robežas. Sievietēm nau vērc teikt, ka viņas ir stulbas, jo viņas jau tāpat raud un dzer vīnu par daudz. Vecmāmiņai nav vērc teikt, jo viņa vaimanās, ka bez upurēšanās neviens bērns nebūtu piedzimis, mātes loma ir nest kaklā krustu līdz bērns spēj sevi uzturēt. Vectētiņam nav vērc teikt, jo viņš, vai nu izvilks siksnu, vai pateiks, ka "Tu pati neko nesaproti." Jēga ir no dzīvniekiem, jo tie nav stulbi. Kad grib mīļoties, rej un ņaud. Kad grib, lai liek mierā, rej vai šņāc. Saka, ko jūt. Jēga ir no draugiem, kas nebaidās būt ievainojami un ir trū friends. Trū draugi pateiks sejā, ja esi tajā dienā bijusi miskaste, bet nedurs dunci mugurā, tenkojot un aprunājot. Pieaugušie arī ir stulbi, jo mēģina dzīvot manu dzīvi manā vietā. Domā, kur man studēt, par ko strādāt, ar ko tikties, kādu mūziku klausīties, kādai reliģijai pievērsties. Es gribu būt brīva!! ps. Visi pieaugušie nav stulbi. |
| Sunday, March 24th, 2024 | |
| 2:45 pm | Piedāvāju noklausīties interviju ar muzikoloģi No šī rīta Radio Klasiska par situāciju ar muzikoloģiju Latvijā https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/di |
| Saturday, March 23rd, 2024 | |
| 1:59 pm | Man patīk skeitbords un smuki puiši /imidžs Šonedēļ skatījos skeitborda sacensības, kur viens no skeiteriem ir arī modelis. Donovan Wildfong. Un tad es padomāju, ka mana jaunākā draudzene pateica par mani cute toreiz, kad tiešām mēs bijām jauni. Es sāku domāt, ko ar to cuteness lai iesāk. ** Iet iepazīties ar sava vecuma sievietēm - neder, jo apgalvot, ka man ir 36, bet es velku unisex jauniešu drēbes un izskatos cute - neder. Sataisīt frizūru kā rokgrupas Bring me the Horizon solistam Oli Sykes un uzvilkt vēl stilīgu žaketi - vai tad ir ok vadīt stundas tā, it kā es dziedātu rokkoncertā? Neder. Mēģināt pieteikties modeļu aģentūrā vai šovbiznesā ir stipri par vēlu. Pasākumus vadīt gan mani aicina, un es to daru. Lai šis ieraksts neizklausītos "suffering from success", es tiešām mēģinu saprast, kā izskatīties nopietnākam. Es zinu, ka man patīk būt uz skatuves, dziedāt, dejot. Patīk būt sporta sacensībās un, ka par mani runā pozitīvas lietas. Esmu aktieris daudz vairāk kā skolotājs, taču skolotāju trūkst šai valstī vairāk. No vienas puses, ir ok, ka skolniecēm, kas pie manis mācās, es izskatos cute un draudzīgs, un tas ir labi. Taču es gribu ar savu izskatu būt pievilcīgs arī pieaugušajiem. Bet visiem jau patikt nevar. Vai es patīku sev? Jā, noteikti. Šis ieraksts ir dziļā mērā absurds, jo es tāpat ceru satikt cilvēkus, kas mani novērtēs pēc dvēseles, nevis pēc tā, vai fotosesijā esmu saģērbies kā skolotājs, rokzvaigzne vai dejotājs. Taču ekonomikā ir jāprot savi talanti pārdot. Arī savs izskats ir resurss. Rīcības plāns - a) Biežāk likt instagramā bildes b) Biežāk fotografēt meitenes, kuras valkā manis radītas drēbes/aksesuārus c) Atrast beidzot gym buddy d) Dažādot sporta veidus, ar ko nodarbojos e) Parunāt ar savu frizieri un fotogrāfi par šo situāciju f) Iedvesmot citus  . |
| Monday, March 18th, 2024 | |
| 6:04 pm | Aicinu Rīgas cibiņus un kvilinga meistarklasi Sveicināti! Radošuma skoliņa martā ir jaunā dienā un laikā - svētdiena, 31.marts, pulksten 15.00. Kvilings ir papīra māksla. Tas ir smalks un skaists rokdarbu veids, kad no šaurām papīra strēmelītēm veido interesantas figūras un kompozīcijas. Šo tehniku var apgūt ikviens, kas vēlas. Vajag mazliet brīva laika, nedaudz pacietības un iedvesmas radošām idejām. Ar papīra loksnīšu gleznu veidošanu var nodarboties gan bērni, gan pieaugušie. Bērniem darbs ar pirkstiņiem palīdzēs attīstīt domāšanu un spēju koncentrēties. Savukārt, pieaugušajiem tā būs lieliska atpūta no ikdienas steigas. Vadīs mana paziņa Dzintra. Mīļi aicināti visi, kuri vēlas darboties ar rokām draudzīgā atmosfērā, iemācīties ko jaunu un radīt! https://fb.me/e/7qyWmi1WT  . |
| Sunday, March 17th, 2024 | |
| 5:34 pm | Vegānais saldums bez baltā cukura no vīģēm Ņem svaigas vīģes 50g Kokosriekstu pienu 200ml Smalcinātājā smalcina līdz masa kļūst kā jogurts. Pie Rimi cenām šāda salduma cena sāk ap 8 eiro/ kg. |
| Saturday, March 16th, 2024 | |
| 12:33 pm | Pavsara pirmais lietus Šajā pusē agri no rīta. Patīkami. Slapjā sniega sezona ir beigusies. Varēšu drīz iet ārā ar skrituļdēli. Ielas kaķi būs ārā no siltajiem pagrabiem. Pazīstami ļaudis nākamsestdien svinēs saulstāvjus. |
| 12:14 am | “Grit” Šis vārds angļu valodā nozīmē mērķtiecību, spēju palikt pie sava lielu šķēršļu iespaidā, darīt, pat ja ir maz atbalsta, un citādi tiekties uz savu sapni. Dažreiz dzīve parāda, ka ir bijis vērts tiekties pēc sapņa, pat ja tas prasījis 50 gadu. Dažreiz cilvēku novērtē tikai pēc viņa aiziešanas. Gribasspēks sakņojas ticībā, ka mērķis attaisno pūles. “Grit” nozīmē izpildīt uzdevumu, pat ja caur asarām, sviedriem un stenēšanu, taču izpildīt. No vienas puses, tā ir slodze, ko kādu laiku jāiztur, lai sasniegtu kaut ko. No otras – tas ir liels, pašpieļauts stress nervu sistēmai, ķermenim, garam, visam kopā. Kad tam ir jēga? Par to domāt daudz ir lieki. Ja sirds un intuīcija saka, ka ir jēga, jāiztur, tad ir. |
| Tuesday, March 12th, 2024 | |
| 9:57 pm | Šī vakara diskotēkai setliste bija: Warm-up All I wanted – Paramore Shauna Skye - Dance all night Main part Suicide Commando – God is in the rain Red Stars – Birthday massacre Prodigy – firestarter Florence and the machine – Free Birdy - Paradise Calling AYLA NEREO – VESSEL New order – Blue Monday James Brown – I Feel good Pharrell Williams - Happy The Chemical Brothers - Hey Boy Hey Girl Chill out Ayria – Lovely day (chill out) Kavinsky – Nightcall (chill out) Chris Corner - You're the Conversation ZEFĪRS - PAVASARA DIENA The Black Eyed Peas - #WHERESTHELOVE Peter Heppner - Was bleibt? |
| 2:50 pm | “Zirgi” Vakar bija skolniece, zināma mūzikas pedagoga meita. Viņa jau piecus gadus jāj ar zirgiem brīvajā laikā. Pagājušajā vasarā bija plānots ar draudzeni aizbraukt uz Jūras zirgiem Saulkrastos, taču tā draudzene nemācēja pateikt paldies, un tāpēc bija jāatceļ arī zirgi. Man ir jāmazina devējs sevī, es visiem gribu kaut ko dot, jo es mīlu cilvēkus. Taču tam jābūt samērīgi. Lai man arī kaut ko dod. Laiku, uzmanību, siltu acu skatienu. Skaitu afirmācijas divreiz dienā par lietām, kas tā arī vēl nav pārgājušas. Viņai bija tā enerģija, šeit un tagad, es fantazēju, viņa steidzās uz nākamo laimības punktu. Tāpat kā pēc meditācijas centra apmeklēšanas es jūtos tik laimīgs, ka vēlos doties mājās, lai darītu citiem labu un vairotu laimi arī ārpus visām durvīm. Kad Tu esi plūduma stāvoklī, Tev ir sajūta, kur atrasties un ko darīt. Visu laiku Tu jūties priecīgs, jo esi īstajā laikā un vietā. Tu vienmēr steidzies un vienmēr izbaudi mirkli, un vienmēr lēni vēro notiekošo, un virs Tevis vienmēr spīd maiga saule, bet mugurā glāstošs vējš, kas dzen uz priekšu. Māte Daba, zirgi, jūra, viss organiskais, dzīvās mīlestības pilnais. Ja Tu sevi mīli, Tu kontaktējies tikai ar cilvēkiem, kas Tevi mīl. Tad Tu jūties drošībā, lai kur Tu ietu. Tev ir priekša. Aizmugure varbūt ir daudziem, bet Tev ir priekša. Tas nozīmē, ka Tev ir nākotne, kurā laime ir jau ierakstīta. Par nākotni Tu vari pārstāt domāt, jo Tu zini, kas Tu esi, ko dari un kāpēc. Iegūt priekšu ir ļoti svarīgi. |
| Monday, March 11th, 2024 | |
| 2:49 pm | Shoegaze un post-roka pirmssākumi Dokumentāls video par grupu SlowDive, iznācis vakar no mūzikas vēstures kanāla Trash Theory. https://www.youtube.com/watch?v=fV3tg3K No tās iespaidojoties, 2000-tajos nostiprinājās Mogwai un citas grupas, kuras tikai šajā gadsimtā to nolēma saukt par post-roku. Interesanti, ka viņi bija 20 gadus priekšā savam laikam, jo sāka shoegaze žanru tad, kad populāra kļuva Nirvana, 1991.gadā. Pagāja 20 gadu, un tikai ap 2010.gadu publika sāka novērtēt viņu albūmus. Viņi 2014. gadā apvienojās, un viņus pirmoreiz uzaicināja uzstāties lielajās UK koncertu vietās. Shoegaze raksturīgs ar melanholisku noskaņu un elektrisko ģitāru klāšanu kārtās, lai radītu fona skaņu, kas ieved klausītāju stāvoklī, kas kā šūpuļtīkls notur piecas pēdas virs zemes, kā liegs vējš glāsta pēdas, bet fonā riet saule. Emocijas tiek radītas ar skaņu plūdumu, vārdi ir otršķirīgi, taču parasti atklāj vai pastiprina noskaņu. Līdz ar to shoegaze ir ļoti alternatīva mūzika, jo tajā nav ne piedziedājumu, ne pantiņu, ne ģitāru solo, skaņdarbi ir kompozīcijas, nevis dziesmas. Tas nelīdzinās popmūzikai vai rokam, tuvākais žanrs būtu ambientā mūzika. SlowDive tāpēc sadarbojušies arī ar Braienu Īno. Jaunā paaudze, dzimušie ap 2000-gadu, šo ļoti atšķirīgo mūziku sākuši novērtēt tās dziļuma dēļ, iepretim tam, ko atskaņo pa radio. |
| Sunday, March 10th, 2024 | |
| 11:11 pm | “Mistera Utaunidži draugs” Saskaņā ar veselības ministrijas vadlīnijām misteram pienācās pavadonis, lai uzturētu misteru labā fiziskā formā, kliedētu tam laiku vecumdienās un vestu apziņu paplašinošas sarunas. Gaismas hologrammu varēja pasūtīt pēc izvēles – tās izskatu, uzvedību, runas manieri varēja palūgt ieprogrammēt diezgan plašā intervālā. Protams, visas hologrammas bija ar pamatfunkciju kalpot uzlecošās Saules Zemei. Utaunidži vēlējās partneri, ar ko spēlēt: tenisu, badmintonu, galda tenisu, ķegļus, bridžu, ūdens polo, skvošu un, jā, dažreiz arī mazliet beisbola. Viņam bija bailes pieķerties cilvēkiem par daudz, kļūt atkarīgiem no tiem, tāpēc viņš ar prieku sešdesmit gadu vecumā secināja, ka kvalificējas šādai parādībai. Iesniedzis aprakstu, ka draugam jābūt tādā izskatā kā burvis Merlins (misteram patika pasaka par apaļā galda bruņiniekiem), viņš ar prieku secināja, ka hologrammas izgatavošanas laiks ir tikai četri mēneši. Pa to laiku viņš risinās krustvārdu mīklas, apceļos skaistas prefektūras ar ezeriem, ar riteni dosies uz svētvietām un citādi baudīs skaisto pavasari. Utaunidži bija izaudzinājis divus dēlus, pārdzīvojis savu sievu, apglabājis četrus suņus un saņēmis mēneša darbinieka ordeni piecpadsmit reižu. Viņam šķita, ka viņš ir nopelnījis kādu brīdi sev. Pensija bija pieklājīga, jo programmētāja darbā ieguldītie gadu desmiti valsts IKP celšanā devuši savu. Viņš bija pārvācies uz pilsētas rajonu, kur pieejams peldbaseins cauru diennakti savas muguras stiprināšanai. Viņš ieturējās reizi nedēļā savā mīļotajā restorānā “Astoņkāju burgeri” un dzēra daudz tomātu sulas. Viņš nēsāja brūnas saules brilles un gaišu uzvalku, kam pieskaņotas gaiši pelēkas kurpes. Kad jutās īpaši priecīgs, uzvilka arī tauriņu vai brauca ar taksometru. Dzīvē bija pienācis brīdis, kad bija laiks saprast, kāda tam visam jēga. Tiem pirmajiem sešdesmit gadiem. Nu labi - bērnudārzs, skola, augstskola, darbs uzņēmumā, paaugstinājums, vēl viens paaugstinājums, komandas vadīšana, nodaļas vadīšana, jaunu produktu izstrāde, pārrunas ar klientiem, sasniegti izcili rezultāti, negulētas naktis, kāzas, pirmais bērns, pirmais suns, sava privātmāja, bērni pabeidz skolu un augstskolu, savā vecāku mājā atklātnītes no laika, kad vectēvs vēl bija dzīvs. Tagad viņš pats ir vectēvs. Viņam tagad pieder divas privātmājas, kurās nedzīvo ne bērni, ne mazbērni. Tikai suns un bites. Tāpēc viņš gribēja sastapt biežāk cilvēkus, kuri nevērtētu viņu pēc statusa, darba stāža, mazbērnu daudzuma un apdrošināšanas lieluma. Vienkāršus cilvēkus. Japānas kultūra noteica, ka runāt atklāti var tikai ar tiem, kas ir vairāk kā tuvi. Cilvēkam jābūt pašpietiekamam un vēl jāspēj krīzes situācijā palīdzēt visiem pārējiem. Tas izveidojies ģeogrāfisku apstākļu dēļ. Cunami, vētras, zemestrīces. Tevi vērtē pēc tā, cik ļoti esi darījis godu savai dzimtai, pilsētai, teritorijai, visai valstij. Tevi nevērtē pēc tā, vai esi spējis būt laimīgs cilvēks, to visu darot. Tādām lietām kā laime nav laika. Ir tik daudz pienākumu, un beigās ir atļautais, sabiedrībā pieņemamais prieka daudzums, ko Tu vari sev brīvdienās piešķirt. “Samērīgi” ir atslēgas vārds. Tagad, pārdzīvojis šo visu sistēmu, Utaunidži jutās, ka var mazliet uzelpot. Kā piedalījies karā, bijis uzvarētājs gadu desmitu pēc desmita, par savām uzvarām uzskatot sava darba novērtējuma ailē gada beigās regulāri 950 un vairāk punktu no 1000 iespējamajiem, produktivitātē sasniedzot vairāk, un esot vēl mazliet radošam, lai konkurenti nesaprastu, kāpēc izvēlas mistera pārstāvēto kompāniju, viņš, tā vietā, lai turpināt griezties tajā jūklī, atļāvās no kompānijas aiziet, jo tā atļāva regula. Lai gan tā nebija pieņemts. Parasti Tu kļuvi par goda locekli, goda padomnieku un vienkārši darbā ieradies trīs-četras reizes retāk. Kolēģi bija mazliet neizpratnē, kas tad vispār dzīvē var būt tik svarīgs, lai kompāniju, kurā pavadīti 40 gadi, pamestu pavisam. Utaunidži nekad, nekad nepateica visu patiesību, bet šoreiz viņš domāja: “Es atvainojos par uzdrošināšanos, bet es pats esmu svarīgs sev”. Tas ir nepieņemami. Taču kolēģi saprata, ka misteram vajadzīga atpūta, viņš noteikti atgriezīsies, jo bijis lojāls visu šo laiku. Tādā vai citādā veidā kalpošana sabiedrībai Japānā ir tipiska. Utaunidži ticēja, ka ar to, ka labāk iepazīs svētvietas, paražas, ticējumus, varbūt padzīvos kādā klosterī, viņš varēs būt labāks vectēvs saviem mazbērniem. Tas bija oficiālais iemesls, ko viņš sniegtu, ja viņam pajautātu kāda augsta ranga amatpersona. Ar jauniegūto brīvību un stabilu pensiju visam atlikušajam mūžam viņam bija tikai viena apgrozāmā lieta, un tā bija viņa paša veselība un labklājība. Viņš no rītiem rīvējās aukstā ūdenī, dārzā audzēja ziedus un nodarbojās ar loka šaušanu. Pa dienu lasīja grāmatas vai ceļoja ar vilcienu un divriteni. Čemodānā bija uzvalks, higiēnas piederumi, kredītkarte un telefons. Viņam bija laiks izlasīt tās grāmatas, kuras jaunībā atķeksējis sarakstā. Viņš apguva dažus no vieglākajiem hobijiem, ko atļāva fiziskā forma, kam toreiz nebija laika. Viņš katru dienu pie vectēva altāra mājās pateicās par savas dzimtas labajiem gēniem, kas viņam dod iespēju šādā vecumā būt mundram un vitālam. Tuvojoties rudenim, viņš bija sastādījis tēmu sarakstu, par ko runās ar jauniegūto draugu. Tam atmiņā būs aktivizētas miljoniem grāmatu, atsauču, tas pārzinās visas filozofijas un reliģijas un to atzarus. Varbūt viņš uzzinās, vai dzīve klosterī kā kalpošanas veids sabiedrībai, kas ietvēra regulāru ceremoniju vadīšanu, būtu bijusi augstvērtīgāka par darbu birojā. Viņš uzzinās, kā jūtas, kādas liecības ir atstājuši citi viņa vecuma vīrieši, kuri saskaņā ar valstī izdoto regulu par pensiju, dalījušies ar pieredzi rakstveidā mājaslapā “Ieteikumi jaunajai paaudzei”. Viņš alka sabiedrības, taču ne cilvēku. Viņš vēl nezināja, ka sarunās ar draugu viņš iepazīs visas tās dziņas un sapņus, ko bija sevī apspiedis. Viņš vēl nezināja, ka pie sakē glāzes citi vīri ir tomēr vaļsirdīgi atzinušies šad un tad, ko viņi domā par to dzīvi, kādu dzīvojuši. Pašiem tuvākajiem - draugiem, brāļiem, saviem skolotājiem. Viņš nezināja, ka secinās, ka bijis vientuļnieks ne jau tāpēc, ka nepratis mīlēt, bet, ka nepratis lūgt mīlestību. Samierinājies ar dzīvi tādu, kāda tā bijusi. Galu galā viss taču ir lieliski – mazbērni, divas mājas, pensija, laba veselība, taču tā urdoņa pamostoties, ka viņš ir kaut ko nokavējis. Pēc pieciem gadiem viņš savu draugu atdos atpakaļ veselības ministrijai un būs gatavs iet cilvēkos, nebaidoties, ka viņu, misteru Utaunidži, izsmies par vaļsirdību. |
| Sunday, March 3rd, 2024 | |
| 11:50 am | Labrīt! Labas! Kovas (Lithuanian for month March) comes from Kovas, the rook (Lietuviešu valodā vārds martam "Kovas" ir cēlies no vārda "kovārnis") Rooks increase their activity at this time, building their nests and mating. (Kovārņi martā vij ligzdas un pārojas). Putnu vērošanas sezona ir sākusies! Birdwatching season has started! Paukščių stebėjimo sezonas prasidėjo! |