[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 10 friends' journal entries.
| Friday, July 24th, 2026 | ||
|
jan09 |
9:08a | Jnm Jautājums no malas Kur tagad cilvēki pērk spirtu kompresēm un uzlējumiem? Stc iepirkās 10 spainīši ar šī gada medu, 22 naudas 3l spainītis, lojalitātes atlaide |
|
jan09 |
8:35a | Up Uzzinu pēdējais Ir vismaz 4u veidu Bonaparte: oriģinālais, spiced, toffe, Apple Testēti un atzīti no celtniekiem un stomatologiem, vēl priekšā dzerstiņš ar šoferiem un valsts iestāžu darbiniekiem PS - Rīgā daudz skaistu sieviešu uz m2 |
| Thursday, July 23rd, 2026 | ||
|
jan09 |
11:32a | Lrvtmr Labrīt Rīga vai tu mani redzi Vecrīga ir tīra, skaista un klusā, it īpaši 8-10am. A no cikiem strādā Runcis? Centrāltirgū ir bardaks, pārdevēji izdzīti un pazuduši bez pēdām, es gan otrajā aplī atradu meklētu, ar palīdzību no zāles, bet spirķiks tiešām vairs nav nopērkams (un cits mans pelēkā alko kontakts ir miris, rip). Pelmeņu stacijā vairs nav, bet vismaz Origo ir bezmaksas tualetes. Vērmaņparkā patīksmi smaržo pēc svaigi pļautas zāles, lauvas guļ. Veģetārie bļāviens kebabi?!?! Jābrien virzienā uz planetāriju/katedrāli. |
| Wednesday, July 22nd, 2026 | ||
|
jan09 |
11:51p | Pi Plūdi ir Rajons mazliet applūdis, un mazliet cietis, es gan atceros lielākus plūdus savā miestā 80ajos, tagad lietus ir aizgājis mazliet pa sānu, un labi ka tā. Tas, kā es nevaru nopirkt šampi jubilārei pēc 8pm vai 6pm, ir nožēlojami. Nav jau tā, kā mājas bāriņš ir tukšs, galīgi nē, bet šampja ta naff. Rīt brauksim paspēlēt "spirķik, cigareti" no otras puses :) |
| snie | 6:40p | soļoju vakar no darba un sapratu ka gribētu kādu laiku padzīvot cirslīša dzīvi. Nezinu, no kādiem jel avotiem man prātā iespiedusies frāze "mundane era", bet latviski es to sauktu par cirslīša dzīvi. Kaida vaina? Cirslītis vai, teiksim, pelīte katru dienu pamostas, izlien no savas alas, izložņā zemesvirsu, graudiņu meklēdama, un viņu varbūt nenorij kāds stārķis vai lapsa. |
| Tuesday, July 21st, 2026 | ||
|
jan09 |
10:13p | i interesanti runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek... |
| Monday, July 20th, 2026 | ||
|
jan09 |
11:02a | nn nedēļas nogale: daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē: - dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle, - kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem, - Saldus Saule (5/6dien), - kkas rajonā, ko jau piemirsu, - veel kkas rajonā, ko jau piemirsu... bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē. |
| Thursday, July 16th, 2026 | ||
| snie | 12:44p | modos ar Slice the Cake - The Lantern galvā. Ja var ticēt last.fm, tad nebiju šo klausījusies kopš 5.februāra. Šodien iet un iet uz riņķi, kā nevaru atdzerties, cik labs |
| Sunday, July 12th, 2026 | ||
| snie | 9:35p | labvakari rudzu lauksi  |
| Friday, July 10th, 2026 | ||
|
jan09 |
3:55p | dt dienas teema: https://arvamus.postimees.ee/8504279/re Vēja elektrostacijas Baltijā: Kā jūras un sauszemes vēja elektrostacijas traucē NATO radaru pārklājumu, pretgaisa aizsardzības ķēdes un sabiedroto spēju reaģēt. Baltijas valstis sasniedz punktu, kurā enerģētikas politika un valsts aizsardzība vairs nav paralēli mērķi, bet gan tiešā konfliktā. Plānotās jūras vēja elektrostacijas Baltijas jūrā un lielie sauszemes vēja elektrostacijas piekrastē un iekšzemē radīs pastāvīgu radaru aptumšošanas zonu, kas vājinās NATO austrumu flanga agrīnās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības un sabiedroto spēju palīdzēt Baltijas valstīm krīzes gadījumā. Tā vairs nav tehniska nianse, bet gan stratēģisks risks, kas ietekmē visa Baltijas jūras reģiona drošību, tostarp Zviedrijas un Somijas, kuru aizsardzības plānošana ir atkarīga no atklātās jūras radaru pārklājuma. Radariem vējdzirnavas ir visgrūtāk atrodamais objekts. Lāpstiņas pārvietojas ar ātrumu līdz 300 km/h, radot spēcīgu Doplera troksni, kas pārklājas ar lēni lidojošu dronu ātrumu. Masti rada pastāvīgu ēnu, aiz kuras objekti radaram kļūst neredzami. Radioviļņi atstarojas no lāpstiņām un mastiem, radot daudzceļu atstarojumus, kas formē "spoku mērķus". Radaram ir jāfiltrē tūkstošiem viltus signālu sekundē, kas nozīmē, ka skaitļošanas jauda tiek tērēta vēja turbīnu radītā trokšņa novēršanai, nevis reālo mērķu izsekošanai. Doplera traucējumi, daudzceļu starojums, ēnošana un skaitļošanas slodze ir fiziskas parādības, kuras nevar "likvidēt" ar programmatūru. Ne mazāk bīstamas ir arī uz sauszemes bāzētās vēja turbīnas. Lielas vēja elektrostacijas Ida-Viru apriņķī, Dienvidigaunijā, Latvijā un Lietuvā rada pastāvīgu radara ēnu, kas pārklāj zemu lidojošus koridorus. Šie koridori ļauj droniem un spārnotajām raķetēm pārvietoties nemanīti desmitiem kilometru. Vēja stacijas degradē Baltijas valstu aizsardzības spējas ātrāk, nekā tās var uzlabot. Papildus vēja parki tiks uzcelti 2–3 gadu laikā. Radaru tīkla modernizācija — pasīvie radari, multistatiskās sistēmas, aerostati, sensoru sapludināšana, jauna programmatūra, jauni inženieri — aizņem 5–10 gadus. Ukrainas pieredze rāda, ka pat bez vēja parkiem viņiem bija nepieciešami 5 gadi, lai izveidotu funkcionējošu gaisa telpas novērošanu un aizsardzību pret droniem. Baltijas valstīm nav šāda laika. Ja vēja parki tiks uzcelti pirms radaru tīkla atjaunināšanas, radīsies aizsardzības plaisa, ko nevarēs aizvērt. Tuvo Austrumu konflikts parādīja, ka superradari neglābs, ja tiks pārtraukta "nogalināšanas ķēde". Baltijas valstis nevar atļauties situāciju, kad tās pašas rada pastāvīgus radaru pārtraukumus Baltijas jūrā un iekšzemē. Tas vairs nav enerģētikas politikas jautājums. Tas ir valsts aizsardzības jautājums vistiešākajā nozīmē — un tas attiecas arī uz NATO dalībvalstu spēju saskaņā ar 5. pantu vispār palīdzēt un aizsargāt Baltijas valstis. |