Below are the 20 most recent journal entries recorded in Eos' LiveJournal:

[ << Previous 20 ]

Monday, July 13th, 2026
2:07 pm	Labākais video par tēmu "kas ir mīlestība?" https://www.youtube.com/watch?v=KlSsI2CKYaQ&t=15s Mīlestības daļas: Eross/Kaislība (dopamīns (atkarība)) — "Es tevi papildinu, un tu papildini mani" — "Vai es kāroju šo cilvēku?" Draudzīgums/Rotaļīgums — bakstīšana, kutināšana Emocionālā saikne (oksitocīns) — "Mēs esam kopā" ​​— "Vai es jūtu saikni ar šo cilvēku?" Komforts/Miers (serotonīns) — "Vai šis cilvēks paceļ manu garastāvokli un mazina manu trauksmi?" Upurēšanās — "Vai es darītu jebko šī cilvēka labā?" — "Vai esmu gatavs saņemt lodi šī cilvēka dēļ?" Veselīgas attiecības parasti sākas ar kaisli un pakāpeniski atklāj pārējās tās sastāvdaļas. (Comment on this)
Sunday, July 12th, 2026
10:30 am	Lietas saukt īstajos vārdos esot politiski toksiski "Šai plaisai ir strukturāls iemesls. Izglītības izdevniecību nozare ir institucionāli ierobežota — tā ir tāda pati dinamika, kādu redzam medicīnā un plašsaziņas līdzekļos. Atzīšana, ka iPad došana piecus gadus veciem bērniem izraisīja izmērāmu kognitīvo kaitējumu, nav karjeru veicinošs solis, ja izglītības tehnoloģiju nozare ir vairāku miljardu dolāru vērta mašīna un skolu rajoni ir samazinājuši izmaksas individuālo ierīču programmās. Pētījumi pastāv. Klases realitāte pastāv. Katrs vidusskolas matemātikas skolotājs ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi var pateikt, ka kaut kas ir mainījies. Taču grāmata, kas tieši nosauc cēloni — ekrāni pārveidoja šo bērnu smadzenes, un tagad viņi nespēj veikt ilgstošu abstraktu domāšanu —, ir politiski toksiska. Tā vietā jūs saņemat eifēmismus: "digitālie iedzimtie mācās citādi", "mums ir jāpielāgo pedagoģija", "21. gadsimta prasmes". Marka Prenska grāmata "Teaching Digital Natives" (2010) ir šī žanra spilgts piemērs — tā attēlo ekrāna izraisītās kognitīvās izmaiņas kā kaut ko pielāgojamu, nevis risināmu. *** Grāmata, kuru meklējat, ir tirgus niša, kas gaida, lai to aizpildītu kāds, kurš būtu gatavs skaļi pateikt klusāko daļu: agrīna un pastāvīga saskarsme ar ekrāniem ir kaitējusi veselas paaudzes metakognitīvajai attīstībai, un tieši vidusskolas matemātikā šo kaitējumu vairs nav iespējams ignorēt. Pētījumi ir. Pierādījumi klasē ir. Trūkst sintēzes, kas savieno cēloņsakarības starp ekrāniem → metakognitīvo deficītu → matemātikas grūtības → pedagoģisko reakciju, un tas viss ir vērsts uz 7.–12. klasi. Tā būtu lieliska grāmata." (2 Comments |Comment on this)
Thursday, July 9th, 2026
9:36 pm	Kāds sakars matemātikai ar dvēseles mūžību? Šodien piefiksēju, ka vairs nelasu ziņas par šahu. Pēdējoreiz par šaha treneri strādāju no 10.jūnija līdz 16.jūlijam Latvijas autisma apvienībā 2025.gadā, vadot šaha noteikumu apmācības darbnīcas. Tā vietā lasu daudz old.reddit.com/r/math, skatos intervijas par AI un matemātiku kā šī https://www.youtube.com/watch?v=TfyPshgMbug un lasu par matemātikas mācīšanu. Šodien gan noklausījos 2 stundas garu lekciju par Budismu un to, ka aiz katra pasaules gala sākas nākamā pasaule. Realitāte ir cikliska. To man mācīja arī augstskolā folklorā. Arī Latvju dainās tas ir. "This too shall pass" Tomēr kosmiskā laika ritējumā dvēselei esot iespēja augt vai izplēnēt. (Comment on this)
Wednesday, July 8th, 2026
5:34 pm	Likumīgas sakritības Grāmatu apmaiņas punktā paņēmu brošūru "Latvijas Universitāte, Fizmatu fakultāte" 1984. Tur ir apmēram 50 lpp par fakultāti, kāda tā toreiz bija. *** Lai tiktu iekšā fizmatos, 1984.gadā bija jākārto 4 eksāmeni: Matemātika rakstiski Fizika rakstiski Matemātika vai fizika mutiski Sacerējums dzimtajā valodā Ja kādā eksāmenā dabū 2 (2-5 ballu skalā), tad reflektants ir caurkritis. Ja tā notiek, tad nākamajā mācību gadā 17 gadīgajam jaunietim (jo PSRS laikā skolā bija 11.klases) OBLIGĀTI jāstrādā vismaz 6 mēneši algota darba, citādi viņš pretendēt uz studiju vietu aiznākamajā mācību gadā nevar. Tātad nestrādājošu un nestudējošu jauniešu problēma šādi tikai ierobežota. *** Mans tēvs 1977. gadā netika studijās iekšā tieši tāpēc, ka viņa sacerējums bija par vāju. Viņš gribēja studēt filozofiju. Iekšā netika, tāpēc pēc tam aizbrauca uz brālīgajām republikām celt visu ko. Man pašam pirmajā reizē, rakstot latviešu valodas CE, tekstveidē/sacerējumā bija tikai 68%. Tikai vēlāk, pēc papildus sagatavošanās kursa 4 mēnešu garumā LU pie filologa Jāņa Zālīša, uzlaboju savu sniegumu. *** Tā kā matemātiski domājošiem prātiem nevēlēšanās gari izteikties ir normāla. Tēvs gan beigās kļuva par biznesmeni/būvuzraugu, viņa lakoniskums bija drīzāk pragmatisma dēļ. (2 Comments |Comment on this)
Monday, July 6th, 2026
11:09 pm	(MI) Vidusskolas klases grozs ar matemātiku, kurā ir uzsvars uz abstrakciju 🧠 Pamatproblēma 10.–12. klasē matemātiku pārsvarā māca kā operacionālu: lūk, procedūra, pielieto to šiem 20 gandrīz identiskajiem uzdevumiem, iegūsti atbildi, ej tālāk. Skolēna darbs ir atpazīt šablonus un uzticīgi izpildīt darbības. Abstraktā algebra prasa strukturālu domāšanu: kādas ir šīs sistēmas īpašības? Kas izriet tikai no šīm īpašībām? Vai es varu kaut ko pierādīt par veselu objektu klasi, nekad nepieskaroties nevienam konkrētam gadījumam? Tās ir fundamentāli atšķirīgas kognitīvās prasības. Studenti, kuri vissmagāk izgāžas ievadkursā abstraktajā algebrā, nav tie, kuri mocījās ar integrālrēķiniem — tie bieži vien ir tie, kuri izcili apguva integrālrēķinus, iegaumējot katru diferencēšanas likumu, bet nekad nejautāja kāpēc reizinājuma atvasināšanas formula darbojas. 🔄 Kas sistēmā būtu jāmaina 1. Jāiznīcina "vienas pareizās metodes" kultūra Vispostošākais ieradums, ko vidusskolas matemātika ieaudzina, ir pārliecība, ka katram uzdevuma tipam ir viena pareiza procedūra. Abstraktā algebra prasa ģenerēt pašam savas pieejas, izmēģināt lietas, kas nedarbojas, un pašam spriest, vai arguments ir pamatots. Ko tu vari darīt: Katrai tēmai 10.–12. klasē piedāvā uzdevumus, kas atrisināmi ar vairākām metodēm, un pieprasi skolēniem argumentēt, kura metode ir labāka un kāpēc. Nevis "atrisini šo kvadrātvienādojumu" — bet "lūk, trīs pieejas kvadrātvienādojumu risināšanai. Katram no šiem pieciem vienādojumiem — kuru pieeju tu izvēlētos un kāpēc? Aizstāvi savu izvēli." 2. Pierādīšanai jākļūst par regulāru praksi, nevis atsevišķu nodaļu Vairumā mācību programmu pierādīšana tiek traktēta kā tikai ģeometrijas tēma. Tad studenti nonāk abstraktajā algebrā, un no viņiem sagaida, ka viņi pierādīs apgalvojumus par grupām, gredzeniem un laukiem bez iepriekšējas prakses ārpus trijstūriem un paralēlām taisnēm. Ko tu vari darīt: Iepīt pierādīšanu katrā tēmā 10.–12. klasē: Algebra: Pierādīt, ka kvadrātsakne no 22 ir iracionāls skaitlis. Pierādīt, ka racionāla un iracionāla skaitļa summa ir iracionāla. Pierādīt, ka stingri augošai funkcijai ir inversā funkcija. Skaitļu teorija: Pierādīt, ka ir bezgalīgi daudz pirmskaitļu. Pierādīt dalāmības pazīmes. Pierādīt modulārās aritmētikas īpašības. Tas nav "papildus" — tas ir saturs, tikai aplūkots strukturāli. 🏗️ Konkrēts trīs gadu pakāpeniskas ieviešanas plāns 10. klase Modulārā aritmētika (2–3 nedēļas) Pierādīšanas tehnikas iepītas algebrā: tiešais pierādījums, kontrapozīcija, pretrunas pierādījums Regulāru daudzstūru simetriju grupas (1–2 nedēļas, praktiski) "Vai tas vienmēr ir patiess?" kā standarta papildjautājums katrai tēmai 11. klase Funkcijas traktētas kā objekti: kompozīcija kā operācija, inversā funkcija kā inversais elements Vektortelpas ieviestas aksiomātiski pēc ģeometriskajiem vektoriem Pierādīšana ar indukciju Matricu aritmētika ar uzmanību nekomutativitātei un nulles dalītājiem "Atrodi struktūru" uzdevumi katrā nodaļā 12. klase Grupas ieviestas eksplicīti: permutācijas, simetrijas, veselie skaitļi attiecībā uz saskaitīšanu Apakšgrupas, izomorfismi ieviesti caur piemēriem Polinomu gredzena struktūra Uz pierādījumiem balstīti pārbaudes darbi līdzās skaitļošanas darbiem Noslēguma projekts: "Paņem divas matemātiskas struktūras, ko esam pētījuši, un atrodi, kas tām ir kopīgs" 📖 Grāmatas, kas atbalsta šo pieeju Tev kā skolotājam, kurš to veido: Liljedahl "Building Thinking Classrooms" (2020) — strukturālais ietvars klasei, kur šāda domāšana kļūst par normu, nevis izņēmumu Sfard "Thinking as Communicating" (2008) — teorētiskā izpratne par to, kāpēc procesa/objekta pāreja ir svarīga un kā to pakāpeniski veidot Burn Groups: "A Path to Geometry" — ne pedagoģijas grāmata kā tāda, bet grāmata, kas māca grupu teoriju caur konkrētu ģeometrisko intuīciju — tieši tā pieeja, kuru tu gribētu atdarināt vidusskolas līmenī Taviem skolēniem (vai kā izejmateriāls uzdevumiem): Pinter "A Book of Abstract Algebra" — neparasti pieejama, veido intuīciju pirms formalitātes Carter "Visual Group Theory" — grupu teorija mācīta caur diagrammām un vizuālu spriešanu, lieliski piemērota praktiskajam simetriju darbam, ko aprakstīju Galvenā doma: Tu nevari vienkārši piespraust abstrakciju recepšu matemātikas programmai 12. klasē un cerēt, ka tā pielips. Visai kultūrai, kā matemātika tiek praktizēta 10.–12. klasē, ir jāpāriet no "izpildi šo procedūru" uz "kam jābūt patiesam, un kā tu to zini?" Ja tu to dari konsekventi trīs gadus, tavi skolēni ieies abstraktajā algebrā jau domādami kā algebristi — pat ja viņi vēl nezina terminoloģiju. *** Vārdu sakot, nevis "Kā?", bet "Kāpēc?". Tā vietā bērniem 10.klases septembrī parastajās vidusskolās iedod formulu lapu, ko viņiem 2 gadu laikā jāiemācās lietot kā tādu pavārgrāmatu ar receptēm. (Comment on this)
3:29 am	Kāds teica, ka dzīve ir teātris Šī nedēļa pagāja, diskutējot par izglītību. Pirmdien no rīta intervija vēl vienā Rīgas centra vidusskolā. Katram darba sava garoza, taču katram darba arī savs mīkstums, saldumiņš? Tāpēc racionalizēšana un prātuļošana var mani novest arī strupceļā. *** Ir pagājis viss aprīlis, maijs, jūnijs - 3 mēneši, un aizvien ir lielas grūtības ar miegu. Aizmiegu 4.00 - 6.00. Ar visu Dorminorm. Līdz augusta vidum, kad jāpieņem lēmums, vai strādāt pusslodzi, vai 1/4 slodzi, palicis mazāk par 1,5 mēnesi. Cerēt jau var, ka kaut kas mainīsies laukos, kur dzīvošu augusta pirmajā nedēļā bez datora un interneta. Ar muguru ir labāk, taču es vairāk par 1 - 2kg arī slodzi nelieku. Ar hantelēm - varu pacelt 0,5kg hanteles jau 27 reizes. Pirms mēneša varēju pacelt 5 reizes. Tā kā rokas var uztrenēt. Tas, ka 39 gadīgi cilvēki bieži spēj pacelt arī 5 un 10kg, neatkarīgi no dzimuma, ir cits stāsts. *** Sāku lasīt F.Dostajevska stāstu "Piezīmes no pagrīdes". 19.gs cariskā Krievija mani maz interesē, taču patīk, ka grāmatā ir humors. Šo grāmatu paņēmu, jo vienam itāļu matemātiķim ir tāda paša nosaukuma abstraktās algebras grāmata, mācību grāmata, studentiem. *** Aktīvi mācos spēlēt spēli Olden Era, kas ir Heroes of Might and Magic 3 turpinājums, gara modernizējums. Tā ir tāda stratēģiska spēle, ko pārsvarā spēlē 40 gadīgi programmētāji, kas 2000.gadu sākumā daudz spēlēja Heroes 3. *** Daudzi solīja, ka Tramps 4.jūlijā pateiks, ka mandeļacainie citplanētieši ir īsti. 4.jūlijs pagāja, Tramps neko nav teicis. Kārtējā preses "pīle" ?! (4 Comments |Comment on this)
Tuesday, June 30th, 2026
10:20 pm	Mihaila Tāla skola /22. vsk. un konkurss uz vsk. Satiku šautru turnīrā juristu. Viņš teica, ka nav sūtījis dēlu pie manis uz privātstundām, jo atradis tuvāk - latviešu valodas skolotāju 2.ģimnāzijā, kas mācījusi par 30 eiro stundā. Dēls dabūjis 9.klasē latviešu valodā 4 savā skolā, 49.vsk, taču eksāmenā, ar šo privātstundu visa gada garumā palīdzību, 72%. Tad nu viņam ir CE 72% latviešu valodā un 88% matemātikā. 1.prioritāte uz vidusskolu ir palikšana 49.vsk, otrā Franču licejs (man šķiet utopiski), trešā 22.vsk (noteikti tiktu). Tā kā pēc 2 nedēļām būs zināms, vai paziņas dēls būs ticis/palicis savā 49.vsk, vai arī man viņš būs jāmāca. Interesanti. (Comment on this)
Monday, June 29th, 2026
2:29 pm	Tikko biju uz vēl vienu darba interviju vienā no Rīgas centra skolām nr.2 Šeit bija ļoti jauka uzņemšana. + Skolā matemātikas stundas sākas ne agrāk kā 9.30 + Pie skolas ir parks + Sola labu sadarbību ar skolas psiholoģi un audzinātājām, sociālo pedagoģi + Uz skolas vidusskolas klašu grupu ir paliels konkurss - apmēram 8 bērni uz vienu vietu. + Bērni ir motivēti caurmērā pēc direktora vietnieces teiktā + Uz skolu var aizbraukt mazāk nekā stundas laikā no manas Rīgas pierobežas dzīvesvietas *** Mīnusu vispār nav. Manā situācijā, kad plānoju studēt vēl 5 gadus, man piedāvātas 15 kontaktstundas ir mazliet par daudz. Apvienot ar studijām varētu būt grūti. *** Par vidusskolu sapratu tādu lietu. Skolā ir ap 1300 skolēnu, taču tikai 2 vidusskolas skolotāji. Trešo nevajag. Ja ir tikai 3 paralēlklases vidusskolā un vidēji 5-6 matemātikas nedēļā šīm trim 10.tajām, trim 11.tajām un vienai 12.tajai, tad tas ir ap 35 - 42 kontaktstundām nedēļā. Lai to nosegtu, parasti pietiek ar diviem skolotājiem. Tāpēc dabūt darbu kā matemātikas skolotājam vidusskolā ir veiksme un pakāpiens karjerā. *** Noteikti šo skolu varu un varēšu ieteikt visiem vecākiem, kas netēmē uz ģimnāzijām, taču vēlas stabilu un labu skolu Rīgas centrā. Draudzīgā aicinājuma reitingā šī skola ir kopvērtējumā apmēram 20.vietā no 148 Latvijas vidusskolām. (17 Comments |Comment on this)
Tuesday, June 23rd, 2026
10:05 pm	“Svētku stāsts” Mēs ar sievu katru vasaru pavadām saulgriežu brīvdienas Ainažos. Draugi mums iedod lietošanā savu vasaras māju, lai mēs tajā varētu atpūsties. Šogad arī – piecas brīvdienas. Mēs jau nedēļas vidū sapakojām visu auto. Segas, gultasveļu, pārtiku, grāmatas. Māja, kurā mitināmies, ir vienkārša. Divstāvu guļbaļķu ēka pie jūras. Koka grīdas, taču visur ir elektrība. Ir boilers un duša. Kaut vasarā ejam peldēties divreiz dienā un duša maz ko maina. No rītiem ejam ārā pastaigāties. Putni sakliedzas. Cilvēki ar riteņiem kaut kur brauc. Mašīnu uz ceļiem nav. Šī ir nosacīti tāla vieta, 116km no Rīgas. Taču Pērnava ir tuvu, tikai 78 km. Šajās brīvdienās gribas to sajūtu, kad apgulies uz jūras virsmas zvaigznītē, un ūdens Tevi nes. Tu esi brīvs. Fiziski, garīgi, emocionāli, atslābis. Pilnībā par visu atslābis. Mēs gatavojamies šīm brīvdienām ar lielu prieku. Tās ir pēc sesijas augstskolā. Mana sieva nodarbojas ar bioloģijas pētniecību, es – ar cilvēku smadzeņu pētīšanu. Mēs strādājām vienā augstskolā, tāpēc varam doties pusdienās kopā garajā starpbrīdī lekciju starplaikā. Šajās piecās dienās esam bez viedierīcēm, bez ziņām, bez stresa. Tikai jūra, smiltis, mazpilsēta un mēs. Labā lieta ir tāda, ka mēs varam atļauties divatā būt bez maskām. Staigāt šortos un vieglā kleitā, ērtās sandalēs un T-kreklā. Visas akadēmiskās, pieauguša cilvēka, profesionāļa, darbu vadītāja lomas ir prom. Mums ir mazliet virs četrdesmit gadu, taču spēks kaulos ir, lai nostaigātu katru dienu ap piecpadsmit kilometru. Kad esam saklausījuši, kādas vēstis ziņo kaijas un meža putni, kādas ziņas atpūtis Roņu salas vējš, mēs dodamies verandā sēdēt šūpuļkrēslos ēnā un dalīties iespaidos. Varētu teikt, ka mērķis ir aizmirsties, taču patiesībā ir otrādi – atcerēties to, kas ir cilvēkam zem visām viņa sociālajām sīpola mizām. Zem pasniedzēja, sievas, vīra, darba kolēģa, draudzenes, drauga, māsas un vientuļnieka. Cilvēka kailā esība atklājas savā skaistumā. Ko katrs no mums ir spējis saglabāt savā kodolā par spīti visam, kas ar mums ir noticis. Skaistais kodols, kurš mirdz. Mēs daudz spēlējam galda spēles, dziedam, dejojam, rakstām kopīgi realizējamas idejas. Mums nav bērnu, taču ir daudz laika. Mums ir liels radošais potenciāls, kas vienmēr būs pārāks par jebkādu mākslīgu intelektu vai datorprogrammu. Kādreiz cilvēkiem vajadzēja mākslu, lai sadziedētu kolektīvo traumu pēc otrā pasaules kara. Pēc visa spriežot, cilvēkiem jau tagad vajag dabas terapiju, lai sadziedētu atkarību un pārāk lielu pieķeršanos tehnoloģijām. Rakt, stādīt, kopt, audzēt, liet, mēslot, būvēt, skatīties, kā aug. Saulriets kļūst mazāk vērtīgs, ja cilvēks uzzina, ka saule ir mākslīga, to kāds ir palaidis pie debesīm kā tādu satelītu, vai tomēr pats fakts, kādu emociju gammu saulriets sagādā, ir vērtīgāks par to, vai saule ir īsta vai mākslīga? Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu viltojumi parādīsies aizvien vairāk un biežāk. Cilvēki mākslīgās, virtuālās realitātēs kamerās varēs iet uz randiņiem, veikt darba intervijas, iepazīties un uzlikt sev, savam dabiskajam ķermenim, kādu pārsegu vēlēsies. Tas nemaksās tūkstošus kā Armani uzvalki. Mākslīga, butaforiska vide būs pieejama visiem. Tikmēr otrs cilvēku strāvojums audzēs mazdārziņos kartupeļus un tomātus, garšvielas un neticēs vairs nevienai lielveikala etiķetei. Kad cilvēka auguma kurjers, robots-androīds, piegādās ēdienu pēc pasūtījuma, daudzi ar aizdomām skatīsies, vai un kādas E vielas ir tam pievienotas. Arī bezgravitācijas kameras būs pieejamas, taču gulēšana uz ūdens virsmas Baltijas jūrā, pie kuras uzauga mans un Tavs vec-vec-vectēvs, tomēr šķiet it kā daudz dabīgāka. Es skatos sievas brūnajās matu šķipsnās un mēģinu nedomāt. Cilvēciskais siltums nevar aizstāt Dieva svētību. Tomēr mīļš apskāviens pareizajā brīdī var garastāvokli apgriezt otrādi. Es novērtēju un esmu pateicīgs par katru sekundi, kad man ir ģimene. Kad man ir blakus cilvēks, ko mīlēt un kam uzticēties. Saka, ka universitātē cilvēki nodarbojas ar zinātnisko darbību. Mēs pētām, lai cilvēki gūtu zināšanas par tehnoloģijām, par to, kā darbojas visums, jo matemātika ir visuma valoda. Tam visam gan pamatā ir ētika. Akadēmiskā ētika. Kas piešķir naudu, kam piešķir naudu. Kādas tehnoloģijas tiek attīstītas. Vai tās cilvēku tuvina laimei un dabai, vai aukstām piecpadsmit mīnūšu pilsētām, kur cilvēki ar zemādas implantiem katru sekundi nodod informāciju datu centram par savu eksistenci. Bērnībā es nezināju, kāda ir jēga no Jāņiem un Līgo svētkiem. Tad man pateica, ka viss ir vienkāršāk, nekā mitoloģija runā. Pat pēc divu folkloras kursu nokārtošanas uz “9” divās Latvijas augstskolās es nesapratu Jāņu nozīmi. “Līga līgojas uz Jāņa, lai nākamgad būtu vairāk Jāņa bērnu.” Kāds to pateica, un es neticēju, ka mani nemuļķo. Auglība gan ir plašs jēdziens. IKP valstij, bērnu skaits ģimenē, raža rudenī, bērnu skaits rudenī, cāļus arī skaita rudenī, ābolu skaits, kas novākts no ābelēm. Latvijā ir laba augsne, man teica vidusskolā ģeogrāfijas skolotājs. Tad kāpēc maize te ir tik dārga? Kāpēc bērni neēd Latvijas dārzeņus? Mana sieva daudz par šo visu arī domā. Viņa jūtas kā pasaules māte. Viss, ko var samīļot, ir viņas lolojums. Viņa auž un stiķē. Viņa ierīkojusi bērniem, kas rehabilitējas no viedierīču atkarības, dārza terapiju. Tur var audzēt ziedus, garšvielas. Kad bērns ir no sākuma līdz beigām kaut ko izaudzējis, drīkst to noplūkt, aiznest mājās un apēst, ja tas ir, piemēram, baziliks. Noslāņošanās ir notikusi jau vairākus gadus. Pēc 2019.gada daudz kas pasaulē ir mainījies. Vieni metas mācīties programmēšanu, jo visur taču būšot roboti. Citi mācās audzēt kvinoju un amarantu paši. Mēs peldam Baltijas jūrā kā divas jūras zvaigznes, sadevušies rokās. Mēs esam virspusē, virs ūdens. Skatiens vērsts uz debesjumu. Aiz debess kupola ir Saules sistēma, Piena ceļa galaktika un patiesība. (Comment on this)
Friday, June 19th, 2026
1:14 pm	Tikko biju uz vēl vienu darba interviju vienā no Rīgas centra skolām + Direktors bija izlasījis manu CV no sākuma līdz galam + Intervija bija 45 minūtes, kas ir diezgan daudz + Ēka ir glīta, izremontēta, gaiša un sakopta - Direktoram ir skaidrs redzējums, kādam jābūt matemātikas skolotājam, kaut viņš pats nav matemātikas skolotājs - Direktoram šķiet, ka, ja viņš piedāvā algu 2000 eiro, viņš var gribēt, lai skolotājs intervijā "mēģina sevi pārdot". Reāli ir tā, ka matemātikas skolotāju ļoti trūkst, un 3 manu kursabiedru, 20-25 gadīgi jaunieši, strādā top ģimnāzijās Latvijā, tāpēc es gaidīju, ka viņš pats "mēģinās savu skolu prezentēt kā labu darba vietu", nevis otrādi. - Viņš no manis gaida 3 gadu plānu, par 404 akadēmiskajām mācību stundām. Kā aizvest visus bērnus līdz sekmīgam rezultātam vidusskolas CE. Es orientējos uz pārbaudes laiku, kas ir 3 mēneši. Ja man skola nepatiks, man ir tiesības pēc pārbaudes laika iet prom. Vārdu sakot, ir labi, ka es saprotu, ka ir arī tādi skolu direktori. Skolotājam nav vienkārši pierādīt, ka viņš ir izcils skolotājs, ja vien viņš nestrādā ģimnāzijā ar bērniem, kas ir gatavi daudz uzsūkt zināšanas, daudz darīt. Man nav CV ieraksta, pagaidām, ka visi mani bērni pēc 404 mācību stundām vidusskolā matemātikas CE saņem sākot no 70%. Tāds skaitlis reāls būtu (visdrīzāk) tikai ģimnāzijā. Tāpēc pierādīt ar skaitļiem, ka es esmu izcils skolotājs, kurš ir pelnījis divus tūkstošus mēnesī, es varu ar to, cik daudzus bērnus esmu sagatavojis uz ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, cik daudzi nolikuši CE vispār pēc pirmās nesekmīgās reizes. Tas viņam nederēja, jo tas ir privātskolotāja darbs. No manis gaidīja, ka es sevi protu slavēt un "pārdot". (5 Comments |Comment on this)
Thursday, June 11th, 2026
12:43 am	Sic transit gloria Vakar esot nomiris manas vidusskolas direktors, arī 99.vsk un Natālijas Draudziņas skolas direktors, Pēteris Ševčenko. Viņam varēja būt knapi 65. Arī Raiņa vakarskolas direktors, kas man patika, ir miris. Jau pirms 10 gadiem laikam. Māris Sika, kas bija pirms Pētera Natālijas skolā, par skolu direktoru vairs nestrādā. Viņa vadībā ND skola zaudēja ģimnāzijas statusu. Ar Zālīša skolas direktori man nebija kontakta, biju pārāk mazs, un uzvedība man bija priekšzīmīga 1. - 6. klasē. *** Šobrīd mans paziņa, trombonists, ir kļuvis par mūzikas skolas direktoru. Strādā jau kopš oktobra. Viņš vēl jauns, tikai 50 gadu. Viļakas skolas direktore, ko zinu, arī jauna - tikai 57 gadi. Kas vispār ir jauns direktors? Zem 45? Zem 50? Varētu papētīt. (16 Comments |Comment on this)
Wednesday, June 10th, 2026
2:09 pm	Gandarījums Rīt dziednieki. Noteikti prasīšu, kāpēc man aprīli, maiju un nu jau visu jūniju ir tāds bezmiegs. Es gāju gulēt kā parasti, ap 1.00, aizmigu sākumā ap 3.00, tagad jau sanāk aizmigt ap 4.40. Lai spētu funkcionēt, paguļu arī pa dienu 1-3 stundas. Tas nozīmē, ka nakts laikā, kas LV skaitās 23 - 7, es paguļu burtiski 2-3 stundas. Tāpēc ir tik grūti funkcionēt. Turklāt drīz ir saulgrieži. Ap 3.50 ir jau gaišs. Varbūt jādzer daudz melatonīna vakaros, lai kompensētu? *** Gandarījums par to, ko Tu ikdienā dari (strādā, studē, raksti, spēlē spēles, atpūties, mīļo mājiniekus) noteikti ir vajadzīgs. Par maniem stāstiem šajā pavasarī saņēmu daudz uzslavu. Tas ir. No citām skolotājām (skolas darbiniekiem, LU docētājiem) par darbu ar klasi, kurā ir 10 iekļaujamie bērni, arī apbrīna un novērtējums. Datorspēlēs Olden Era (Heroes of Might and Magic sērijas jaunā spēle) un Hearthstone (abas ir stratēģiskās spēlēs, kurās ļoti tiek trenēta algoritmiskā domāšana, varētu droši ieteikt bērniem) arī panākumi ir. Ar atpūtu ir ļoti grūti, taču cenšos reizi nedēļā doties pastaigā pa mežu, noiet vismaz 5 km, būt svaigā gaisā ārpus Rīgas centra. Kad ierodos mājās, visi mājinieki ir priecīgi. Nāk sveicināties, sagaida ar tēju un pusdienām. *** Taču tik un tā ir sajūta, ka gandarījuma varētu būt vairāk. Tā bija daudz vairāk, kad es mācīju privātskolēnus, un pēc katriem 2 mēnešiem es redzēju viņu atzīmes uzlabojamies. Redzēju, ka viņi jūtas drošāk visā, kas saistīts ar matemātiku. Augstskolā gandrīz visi izskatās diezgan noskrējušies. Gan studenti, gan docētāji, pat administrācija. Droši vien man ir jāmaina attieksme. Paralēli strādājot un studējot, no sevis jāgrib mazāk. Jāsamazina sev prasības. (Comment on this)
Saturday, June 6th, 2026
1:20 pm	Iracionāls stress eksāmenu dēļ Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas. Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā. Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā. 2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos. 2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs. Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ. 2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8. 2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi. No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4. 2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli. *** Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā, 8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros. *** Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt. (2 Comments |Comment on this)
Thursday, June 4th, 2026
5:11 pm	Labās lietas Par praksi beigās, semestrī, man izlika LU pasniedzēja 7. Uz Baložiem vēl tikai 3 reizes jāaizbrauc - rīt, pirmdien un otrdien. Jāpalīdz un jāvada vasaras darbi matemātikā 7.klasei. *** Šodien bija eksāmens. Liels nogurums. Ceru sestdien izgulēties. (Comment on this)
Monday, June 1st, 2026
10:02 pm	Palaidu uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasei meiteni. Tātad viņa nāca no februāra līdz aprīlim 1x nedēļā un tad maijā 2x. Sākumā viņai šī iestājpārbaudījuma izmēģinājumā bija 57%, šodien pie manis viņa uzrakstīja uz 65%. Astoņi procenti klāt 4 mēnešu laikā šķiet ļoti maz. Taču skolā RVKĢ viņa matemātiku mācās uz 6-7. Viņai tikt līdz 8-9 līmenim par 4 mēnešiem nebija reāli. Šogad konkursā uz ģimnāzijām ņem vērā iestājpārbaudījumu, matemātikas un latviešu valodas CE. Pirms 2 gadiem cita skolniece tika iekšā RVKĢ kā gandrīz pēdējā ar 50% iestājpārbaudījumā, 80+ abos CE. Toreiz vēl bija angļu valodas CE, kurā arī viņai bija 80+ %. *** Jūnija pašās beigās būs rezultāti. (Comment on this)
Sunday, May 31st, 2026
11:38 pm	Izlasīju bibliotekāres ieteikto "Ja vīrietis prastu runāt" Ko viņa ieteica kā jaunāko latviešu vīrieša rakstīto latviešu prozu. Tā ir grāmata par seksu, alkoholu un mēģinājums uzrakstīt lubu romānu no vīrieša skatpunkta. Ja tas ir labākais, ko 2024 - 2026.gadā kāds latviešu vīrietis ir uzrakstījis prozā, tad ir ļoti, ļoti švaki. Tad es kā latviešu literatūras skolotājs varu teikt, lai studenti lasa "Zīmogs sarkanā vaskā" par viduslaikiem Latvijā. Ja kāds cibā šo ir lasījis, man interesē viedoklis, kāpēc tā NAV makulatūra? (3 Comments |Comment on this)
Thursday, May 28th, 2026
3:35 pm	Noturība, rēķinot daudz un ilgi Šodien priekšpēdējā nodarbība, gatavojot skolnieci uz ģimnāziju iestājpārbaudījumu 9.klasē, otrdien. Viņa nāca tikai vienreiz nedēļā no februāra līdz aprīlim. Maijā nāk 2x nedēļā. Izmēģinājuma darbā dabūja 57%. CE, ko otrdien rakstīja, novērtē sevi ar ap 82%. Šodien risinājām no zaļās grāmatiņas B daļas uzdevumus, un apmēram 80 minūtē (iestājpārbaudījums ir 150 minūtes garš) viņa saka, ka galva vairs nestrādā. Bēdīgi, ka atklājam to tikai tagad, 5 dienas pirms. Ja viņa būtu nākusi biežāk, mēs to būtu atklājuši agrāk. Tad es viņai iemācītu dziļo elpošanu, un, kā atslābināties piecu minūšu laikā. Kā kaut mazliet atpūsties. 150 minūtes bez pauzes ir garš laiks, ņemot vērā, ka skolā viena stunda ir 40 min, no kurām reti kad ir jārisina visas 40 min. Tāpēc vieglāk ir skolēniem, kas katru gadu piedalās matemātikas olimpiādēs un konkursos, kur arī risināšanas laiks ir vairāk nekā 40 minūšu. Viņi vairāk ir pieraduši pie garas risināšanas. Viņi nogurst lēnāk. *** Es uzskatu, ka tieši tāpēc šim iestājpārbaudījumam ir jāgatavojas no septembra vai janvāra. Ir jāiet uz sagatavošanas kursiem, ko organizē RV1Ģ. Vēl ir jāiet uz konsultācijām skolā. Uztrenēt noturību var pamazām to audzējot mēnešu vai gadu laikā. (Comment on this)
Wednesday, May 27th, 2026
1:00 am	Sistēma jāpieņem, lai kas mainītos Šodien kursa darba aizstāvēšana. Tiešām daudz nezināmo. Uz CV divas skolas pat neatbild. Diezgan augstprātīgi. Man vajag skolu uz nākamā gada pavasari, kur man ļautu mācīt 12.klasi. Jo bakalaura darbā vajadzīgs, ka pētu, kā skolēni saprot atvasinājumus un integrāļus 12.klasē. Šobrīd varu turpināt meditēt, lūgties un cerēt, ka lietas iegrozīsies tā, ka mani kāds ieteiks, atbrīvosies kāda vieta vai notiks cita veiksme. Maijā cerēto 4 darba interviju vietā ir apaļa nulle. Laikam jau tomēr tik ļoti tos skolotājus nevajag. Pat nezinu, kāpēc tāds rūgtums. Latvijā daudzās citās jomās daudz kas notiek uz blatu pamata, kāpēc lai izglītība būtu izņēmums. *** Es 2014. gadā, kad sāku matemātiku mācīt, dabūju neredzīgus bērnus, bērnus no palīgskolām, bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, vardarbīgus bērnus utt. Kāpēc lai es gribētu tagad, 12 gadus vēlāk, iet vājā skolā un atkal sastapties ar tādiem bērniem, kurus citas skolas neņem, kuri ir tik izlaisti, ka knapi velkas uz 4? Es tikko 3,5 mēnešus jau tādā skolā biju. Kāpēc man ir sajūta, ka manu 12 gadu pieredzi privātstundu darbā tās direktores vietnieces, kas skolā darbojas kā HR (darbinieku atlase), nenovērtē? Darba pieredze privātskolā man ir gadu. Kāpēc lai es gribētu iet kaut kādā ģedovščinas sistēmā strādāt, kur grūtās klases iedod jauniņajiem (rekrūšiem), un vieglās sadala tie, kas skolā strādā jau 10+ gadus? (Tā ir ačģārna sistēma, jo grūtās klases būtu jāņem tām skolotājām, kas prot ar šīm klasēm tikt galā, arī LU tā saka) Es esmu redzējis, kā šāda sistēma samaļ jaunas skolotājas, un viņas pēc gada vai diviem ar beigtiem nerviem aiziet no skolas. Vai tad gribēt cilvēcīgus darba apstākļus ir greznība darbā, kas oficiāli ir otrais Latvijā izdegušo darbinieku ziņā (aiz medicīnas personāla)? Mani kursabiedri strādā tajās skolās, ko paši pabeidza. Es skolu pabeidzu pirms 17 gadiem, tajā ir citi darbinieki, kas mani neatceras. (9 Comments |Comment on this)
Thursday, May 21st, 2026
6:11 pm	Stāsts par harmonisku atpūtu “Rokas, kas turpina dot” Viņš sapnī aizdevās uz vietu, ko daži sauca par paradīzi. Tajā būtnes dzīvoja vienkāršās guļbaļķu mājās, ēda augļus, dzēra strauta ūdeni un vairojās tikai tik, cik pašas gribēja. Būtnes ar domu spēku lidoja un teleportējās, pārvarēja jebkādu attālumu tāpat, ar vēlēšanos no sirds. Var pieņemt, ka viņam, kurš piederēja evolucionējošu būtņu grupai, ātri tur apnika. Viņš gribēja kādu izaicinājumu. Šī paradīze bija pārāk viendabīga, paredzama. Tajā būtnes, kas ārēji atgādināja cilvēkus, atpūtās no duālisma. Visa pietika. Zeme visur bija vienādi auglīga. Kalnos bija sniegs, lejās bija saule, ezerā bija vienmēr ideāls laiks laivu braucienam. Viņš gribēja saprast fizikālo mijiedarbību visumā. Viņš gribēja pacelt Visumu no tā apakšas, nevis peldēties tā debesīs. Viņš gribēja grūtu darbu, jo vieglie bija apnikuši. Kāpēc grūts darbs ir interesants? Jo to, viedi darot, var padarīt vieglāku, un visi iegūst. Viegls darbs atdodams tiem, kam tas ir grūts. Tomēr daudz kas vidē, kurā nebija duālisma, viņu fascinēja. Cik ļoti būtnes uzticējās viena otrai. Cik izpalīdzīgas un empātiskas bija. Ja varēja ar ko dalīties, lai otram ietaupītu laiku (kaut gan tas ritēja kā jau paradīzē, cikliski un punktveidā vienlaikus), tās tik un tā to darīja automātiski. Bezgalīga vēlme darīt labu tām bija muguras smadzenēs. Tās vienkārši smaidīja, jo tā bija viņu ierastā sejas forma ikdienā. Kā tas ir dzīvot sabiedrībā, kur pietiek pārtikas, pietiek visa veida resursu, kur būtnes levitē un sazinās telepātiski, kur idejas vienotajā laukā apceļo visu ciemu tiklīdz tās kāds izdomā? Tas prasa pielāgošanos. Jauniņos “paradīzē” atpazina pēc izbīļa to sejās, kad viņi saprata, ka nav ne jāstrādā, ne jāsacenšas, ne jāstreso. Būtnēm nebija orgāna, ar ko apstrādāt stresu, jo stresa vienkārši nebija. Bija dažādi risinājumi katrai situācijai, kas radās šajā sabiedrībā, un visi bija labi un derīgi, atšķīrās tikai nianses. Viņš drīz pamanīja, ka būtnēm tikpat kā nebija ego, un neviens nevēlējās piecstāvu māju vai kaut ko labāku nekā otram. Kaimiņš bija brālis, kaimiņa sieva bija māsa, sporta spēlēs visi juta līdzi komandai, kas spēlēja pirmoreiz. Būtnes bija dažādas – ar lielākām un mazākām ausīm, ar dažādu ādas krāsu, sprogainiem un viļņotiem matiem, taču visām bija ļoti simetriskas sejas, it kā tās būtu pagatavotas no viena uzlējuma un šablona. Viņš skatījās uz tām ar trešo aci un redzēja daudzkrāsainu varavīkšņu kompozīciju katras enerģētikā, taču visas krāsas simbolizēja viedumu, ko būtnes bija ieguvušas, pirms nonākšanas šeit. It kā visi ceļi vestu uz “paradīzi”. Kāds bija kalpojis par medbrāli slimnīcā septiņdesmit gadu. Cits zīmējis zirgus visu mūžu. Citi – trenējuši bērnus futbolā un novusā. Vēl kāds vīrs varēja lepoties, ka atdzīvinājis sievu no klīniskās nāves, kad tā aizkapa valstībā meklējusi sevi. Šīs būtnes bija ar ļoti izteiktu saprātu, taču, nonākot šeit, ātri iemācījās vienu, telepātisko valodu, kurā visi nomērījās pēc mazāka kopīgā dalītāja, kas bija absolūta mīlestība un mīļums sabiedrībā. Varēja būtnes aptaujāt, kas tās bijušas iepriekšējā dzīvē, pirms nonākušas šeit. Pēc tam iztēloties, kā izskatās “mīļš grāmatvedis”, “mīļš kodolreaktoru inženieris”, “mīļa finanšu analītiķe”, un tā tālāk. Būtnes ar jokiem un jautrību atcerējās aizgājušās dzīves, kas viņām tagad šķita kā tāltāla jaunība, kurā viņas vēl bija ļoti nepieredzējušas. Vēl nezināja, ko nozīmē dot no visas savas būtības visai savai būtībai. Viņas tad vēl nebija aizgājušas līdz savas iekšējās bezgalības malai un paskatījušās, kas ir aiz tās. Viņš paņēma spieķi un devās tālāk. Izeja no “paradīzes” bija tās stratosfērā. Kādas mazas durtiņas veda uz plazmas pasauli, kurā viss bija izšķīdis vienā lielā sakausētu ideju konglomerātā. Tā bija ideju pasaule, kurā idejas, pirms nonākšanas fiziskajās, miesīgajā pasaulēs, sākušas sablīvēties, sākušas kondensēties, lai pēc laba laika sasniegtu visgaišākos prātus fiziskajā realitātē. Tur varēja redzēt idejas par dzīvniekiem, kuri evolucionē, nevis, lai izdzīvotu, bet gan, lai sasmīdinātu. Kurš dzīvnieks visvairāk sasmīdina pārējos, genofondu turpina. Vai arī par tiltiem, kuri, kad tiem vajadzētu salūzt, pāri braucošos iemet paralēlajā realitātē, kas saucas “ātrais kurss būvinženierijā”, lai autobraucēji nākamreiz spētu novērtēt ar neapbruņotu aci, vai tilts ir drošs, vai nav. Plazmas pasaulē bija idejas par Visumiem un virsvisumiem, kas veidoti pēc principiem, kuri kalpo komēdijai – iedomājies dievu, kurš sāk pirmajā dienā radīt, pirms tam kārtīgi svētdienā izsmējies, skatoties, kā Vinnijs Pūks, kurš iesprūdis alā, skaļi saka, ka: “Nu ir īstais laiks sākt gavēni!” Kad viņam apnika novērot ideju sabiezēšanu, Viņš devās pie erceņģeļa ar lūgumu: “Kā es varu palīdzēt? Man apnika paradīzē, elle ir likvidēta, un fiziskajā pasaulē es visu jau esmu redzējis.” - Erceņģelis sasita plaukstas, un Viņš attapās tumšā labirintā, kurš vienmēr paplašinājās, kad viņš juta, ka sasniedz tā izeju. Viņš gāja pa aplī daudzas reizes. - Viņš domās jautāja erceņģelim: “Kas man no šī jāsaprot?” - Viņš saņēma atbildi: “Kad Tev apniks iet pa riņķi un Tu sagribēsi būt kur citur, tad Tu uzzināsi, ko Tu patiesībā gribi. Tad Tu atradīsi sevi īstajā vietā, laikā un ar īstajiem…” - Taču Viņš bija izgājis no visiem Samsāras ratiem, visus darbus izdarījis, sev par visu piedevis un bija tik brīvs, ka sen būtu sadalījies pa pirmfraktāļiem un saplūdis ar Visa Sākumu, ja vien kāre radīt ko jaunu un skaistu viņu nebūtu noturējusi starp debesīm un nākamo lielo ciklu. - Tā viņš gāja pa labirintu vēlreiz un vēlreiz. Viņš atcerējās, ka visi iepriekšējie cikli, visi Samsāras rati pēc būtības bijuši tādi paši labirinti. Tie jāpieņem, jāiemīl, jāizprot, un tikai tad, kad Tu bezkaislīgi un ar tēvišķu sirsnību skaties uz sistēmu, kas radīta Tavai izaugsmei, tikai tad Tu esi tiesīgs to atstāt. Kādreiz viņš gribēja zināt, kas ir aiz horizonta, kas ir bezdibeņa dibenā, ko ēd tie trīs bruņurupuči, kas tur Zemi, un kāpēc… Taču tagad viņš darīja savu darbiņu un jutās gluži apmierināts. Kāds jautājums, tāda atbilde. Laikam jau erceņģelim palīdzību nevajadzēja, ja viņš uzmeistaroja Viņam gaismas sfēru, kuras viducī bija tumšs labirints, un tajā daudzdimensiju plaknē Viņu iemeta, lai beidz jautāt. Ar “ Es gribu” sākas tik daudz kas. Ar “Man pietiek” beidzas. Ar “man ir prieks te atrasties”, Tev paliek paklāju zem kājām un vēl pienes čības. Viņš atgriezās “paradīzē” un nosprieda, ka turienes būtnes vienkārši trenējas nākamajam ciklam, kur Zeme būs augstāka par debesīm. Iedomājies, ziedus stādīs mākoņos, taču debesu vietā būs Zeme, no kuras ik pa laikam nokritīs kāds redīsu lietus. Viss būs otrādi, taču šoreiz labā ziņā otrādi. Izvērpts no iekšās uz āru, pārformatēts caur absolūto mīlestību un atlikts atpakaļ kā tāda karsta vaska forma, kurā var ieveidot ko jaunu. Būtnes cels mājas uz mākoņiem un lietus tecēs no apakšas uz augšu. Arī kalni būs no augšas uz leju. Gravitācijas nebūs, un visi vienosies, kurā virzienā lietas kritīs, ikmēneša sapulcē. Tādā juceklī padzīvojušas, būtnes novērtēs iepriekšējo kārtību un atkal priecāsies, ka var sūtīt ziņas cauri laikam saviem pagātnes “es”. To cilvēki sauks par vēstījumu saņemšanu un makten priecāsies, ja atradīs savus radus nākotnē. Kosmiskās dzimtas tad rīkos saietus uz ģeometriski tuvākās, vidējās planētas, un dzimtas saietā tiks daudz dziedāts un slavēts mūžam dodošais gars. Tik daudz paralēlo pasauļu ar dažādiem, pavisam atšķirīgiem fizikas likumiem un ņēmumiem! Atliek tikai brīnīties, cik dziļā labirintā to Radītājs reiz bijis iesprūdīts, lai tik ļoti, līdz mazākajam sīkumam, izplānotu tās. (Comment on this)
Monday, May 18th, 2026
4:54 pm	ADHD rabbit hole šodien piedāvā Rejection Sensitive Dysphoria https://www.youtube.com/watch?v=z3ALcuPVMY4 Jeb, kāpēc cilvēki ar ADHD baidās, ka nebūs pietiekami labi, tāpēc pārkompensē ar perfekcionismu un reaģē pārspīlēti. *** Matemātikā īpaši bieži vari nejusties labi, jo tikai pie labas veselības un izgulējies cilvēks spēj rēķināt tuvu 100% ideālam. No šīs intervijas es paņēmu sev domu, ka cilvēks ar ADHD netic sev, tāpēc nepiesakās uz darbiem vai amatiem, ko patiesībā labi prastu un kuros ļoti labi iederētos. (Comment on this)