[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Eos' LiveJournal:
| Friday, September 13th, 2024 | |
| 10:30 pm | “Kustīgās bildes” Mēs sākām plānot nedēļas vidū. Svētdien iesim uz kino. Mums vajadzēja laiku, lai saprastu, kas ir visatbilstošākais šai nedēļai. Izdomāt, ko vilkt, kādas smaržas lietot, kur iet. Pēc kino mēs parasti ejam uz restorānu. Tādu klusu, mierīgu, pietiekami izsmalcinātu, lai tur būtu maz cilvēku. Uzposties un būt patīkamās priekšnojautās, cik būs jautri. Darba nedēļas rudenī ir dažādas, taču agros rītos stāvēt sastrēgumā un domāt par svētdienu ir labāk. Ir prieks izsmieties, filmai vajag būt sirsnīgai, ar piedzīvojumu, gaišu morāli un draudzību un mīlestību. Kā Aristotelis teica: “Cilvēks gūst katarsi un attīrās”. Mēs attīrāmies no slinkuma. Vajag just prieku, aizrautību, degsmi, kaisli, centību, interesi, daudz pateicības un pāri visam kopā būšanu. Labs teātra vai kino skatītājs ievēro kodēto valodu, kas ir aktieru tērpos, mīmikā, žestos, balss tembrā. Kopējais vēstījums palīdz atrisināt cilvēkos konfliktus, kas dziļi nogulsnējušies zemapziņā un aizmirsti. Kino vai teātris tad ir veselīga terapija. Pēc kārtīgas izsmiešanās un izraudāšanās var iet paēst pusdienas vai launagu. Iepriecini sevi un citus – ieveido matus, nokrāso nagus, izvēlies smaržas, piemeklē kurpes un rotaslietas. Es darīšu tāpat. Mēs esam dāvanas viens otram. Mūsu klātesamība pagodina mūs pašus un visus citus, kam ir tas vēriens mūs satikt tās dienas gaitā. Kopā pavadītais laiks smaidos un smieklos, piekrišanā klusējot, mirdzošu acu uzzibsnījumos, ir fantastiska atslodze pēc darba nedēļas. Sievietes, kuras iet gulēt vakarā, ceļas ap rītausmu, dzer kafiju, smaida un sakārto matu cirtas kabatas spogulītī vairākas reizes dienā. Kas ar mani notiek? Vai es aizvien esmu sev lieliska? Birojs ar iestīvināto kreklu, bikšu, kostīmu, augstpapēžu kurpju, kaklasaišu atmosfēru ieliek rāmī. Mēs protam paēst pusdienas aizvērtām acīm ar tādu uzmanību, ka blūze vienmēr paliek balta, pat ja pie otrā ēdiena ir daudz kečupa. Mēs vienkārši esam profesionāļi. Taču piektdienas vakars ar prieku par darba sejas nomaiņu uz privāto seju, par saplānoto atpūtu svētdienā, ir jau priekšvēstnesis brīnumiem. Mēs radām brīnumus ikdienā. Mēs vienmēr izpildām piecu dienu plānu ar uzviju un uzsitam sev uz pleca. Dažreiz kāds cits mūs paslavē, taču tikai pašiem labāk zināms, ko un kā var labāk. Jo vienmēr var labāk. Restorānā skan maiga itāļu mūzika. Šoreiz esam mainītām lomām – klienti esam mēs, un mūs apkalpo. Taču cieņa paliek vienmēr. Kleita izskatās labi, ja mugura ir taisna, pleci atbrīvoti, un sejā ir mierīga, labi padarīta darba un piepildītas dzīves izteiksme. Viss rit pēc plāna un ir labi. Mēs ēdam ļoti lēni, jo svarīgākas ir sarunas. Kādas grāmatas izlasītas, kāda mūzika dzirdēta, kādi jauni plāni izveidoti, kā esošie pavirzījušies. Lēnā dzīve paģēr priecāties un būt pateicīgai par esošo mirkli vienmēr. Vislabākā vieta, kur es varu būt, ir šeit un tagad. Tev jau viss ir. Taču Tu gribi dot citiem un paplašināt savu darbību. Tu jau esi laimīga, taču gribi realizēt ieceres, kas vairotu laimi visā sabiedrībā. Tev jau ir komfortabli, taču vēl varētu būt ārkārtīgi skaists dvēseles saviļņojums klasiskās mūzikas koncertā. Mēs tiecamies uz tādu dzīves mākslu, kurā pašcieņa un laime ir ikdiena. Radām brīnumus sev un citiem. Brīnums notiek tad, kad Tu ieliec savus 100% ierasto 80% vietā. Kad piedomā, lai būtu sirsnīgi un mīļi. Tā enerģija, kad otrs cilvēks, ieraugot Tevis izdarīto darbu, sajūsmā paliek uz pauzes. Dzerot restorānā minerālūdeni un ēdot salātus, ir viegluma sajūta. Pēc restorāna un patīkamas čalošanas par ārpus ikdienas lietām, dodamies mājās. Viņa uz mani tā paskatījās, it kā es viņu būtu patīkami pārsteidzis līdz sirds dziļumiem. Es uz viņu tā paskatījos, lai viņa saprot, ka laime ir attieksmē. Atvērtajās durvīs, pa kurām palaidu viņu pa priekšu, atvilktajā krēslā, kur viņai apsēsties, aiz muguras turētajā jakā, kurā ielikt rokas, ēdienkartē tikai ar garšīgiem ēdieniem, abpusējai cieņai un rūpēm. Viņa man patiešām rūp, un viņa to zina. Pirmdien īsi pēc saullēkta viņa uzliks darba seju, uzvilks kostīmu un dosies darba vidē. Taču man un viņai maciņā ir mūsu kopējais foto, kas mūs sargā visas piecas darba dienas. Sargā no slinkuma, kas liek aizmirst, ka sevi vajag ļoti, ļoti mīlēt un cienīt. |
| Wednesday, September 11th, 2024 | |
| 8:24 pm | Vēl par darbu Šodien sanāca forši parunāt ar matemātiskās analīzes profesori par tēmu "Kāpēc uz sarežģītiem jautājumiem ne vienmēr var sniegt vienkāršas atbildes". Man tiešām ir sajūta, ka pieeja "Esi sajūsmā par to, ko māci, lai līdzsvarotu to, ka bērniem besī ārā" strādā. Ilgstoši par augstāko matemātiku es pagaidām neesmu bijis sajūsmā, taču mazliet nāksies. Kursa biedri izskaidroja, ka 12.klases matemātikas padziļinātais eksāmens tāpat veidojas no Matemātikas I un Matemātikas II darbu summas dalītas ar divi. Tā kā teorētiski, ja pirmo daļu uzraksta uz 40% un otro uz 0%, vidējais ir 20%, un viss eksāmens skaitās nokārtots. *** Pirmoreiz, kopš no kodu kartēm pārgāja uz kalkulatoriem, došos rīt uz Swedbank tikt pie jauna kalkulatora. Tas droši vien ir normāli, jo baterija kādreiz beidzas. *** Šaha darbā man iedeva trenēt meiteni ar vārdu Ēvī. Šis vārds ir pokemona Eevee latviskotā versija, ļoti iespējams. Paguglēju, tas esot igauņu vārds. *** Radošuma skola, visdrīzāk, darbu atsāks oktobrī vai novembrī. Ir skaidrs, ka būs pāru deju nodarbība. |
| Monday, September 9th, 2024 | |
| 9:22 pm | Padziļinātais matemātikas eksāmens Skola 2030, 12.klase Uzņēmos mācīt skolniecei Matemātika II kursu, lai sagatavotos padziļinātajam 12.kl eksāmenam. It kā jau tas integrāļu, atvasināšanas un robežu teorijas minimums, kas viņiem jāzina, ir tiešām izdarāms, taču tā ir pirmā reize, kopš šī Matemātika II ir, kopš 2022.gada, kad kāds ir prasījis privātstundas par šo. Parasti uz Mat II piesakās spējīgi skolēni, taču šeit kādu iemeslu dēļ, ko uzzināšu šonedēļ, padziļinātajai matemātikai pieteicās skolniece, kas matemātiku zinot uz 4. Izaicinājumi ir interesanta lieta. Man patīk. 2025.gada pavasarī nokārtots eksāmens skaitīsies pie 20%, kas arī ir ļoti zems slieksnis, ja rēķina pa 10h nedēļā. |
| Friday, September 6th, 2024 | |
| 1:15 pm | Par studijām un stilu Piefiksēju, ka tajā vidē, augstskolā, ieslēdzas tāds kā stila analizētājs. Salīdzinu sevi ar citām meitenēm, domāju, kāpēc viņas ģērbjas, krāsojas tieši tā, kā to dara. Kāpēc tieši tā? Ja meditāciju centrā mums ir diezgan klasisks un vienots stils - visas dāmas (vidējais vecums 45+) ir praktiski bez kosmētikas, ap 85% dāmu ir svārki vai kleitas, rotaslietas ir reti, pārsvarā kaklarotas, tad augstskolā, izskatās, ka pēdējos 15 gados daudz kas ir apmēram tā pat. Gan krāsoti mati, gan daudz tetovējumu, gan pīrsingi, gan spilgta kosmētika. Tā skaitās akadēmiskā vide. Tāpēc ir prieks redzēt studentes žaketēs, kostīmos, solīdās kleitās. Manā kursā nav nevienas meitenes, kas ģērbtos klasiski. No vienas puses, gribētos vienkārši visu pieņemt un beigt par šo domāt. Taču tā laikam ir kāda ģenētiski predisponēta lieta - meitenes salīdzinās savā starpā pēc izskata, džeki salīdzinās citos veidos. Mani glābj tas, ka esmu lieliskā fiziskā formā, man ir solīdi krekli un bikses, turklāt es atceros, ka man ir 37, bet viņām 20. Man ir pilnīgi ok komunicēt ar kursabiedreni krāsotiem matiem, miroņgalvām uz T-krekla, košu kosmētiku. Salīdzinot ar kursabiedriem, kuri smēķē starp lekcijām, un tad auditorijā smird, tas viss ir ļoti pieņemami. Taču cenšos aprast ar vidi, kurā tagad esmu. Varbūt paies mēnesis un beigšu par to domāt. Gribētos beigt par to domāt ātrāk. |
| Tuesday, September 3rd, 2024 | |
| 11:34 pm | Reklāma tiem kas tic vai grib ticēt Sveiciens Septembrī ✨📚 Gaismas Laikmeta Universitāte ieskandinās jauno mācību gadu jau šo svētdien! Aicinām pievienoties garīgās attīstības un pašpilnveidošanās 9 mēnešu kursam, kura laikā apskatīsim tēmas kā: 🌌 Kosmoloģija 🗿 Civilizācijas 💫 Dvēseles ceļš 🗺️ Kosmiskā ģeogrāfija 🧘 Ķermeņa filozofija 🪷 Dziedināšana Un citas interesantas, sevi un Visumu izzinošas tēmas! Ekvivalents par vienu nodarbību (reizi mēnesī): 30€ 💛 IEPAZĪŠANĀS NODARBĪBA - BEZ MAKSAS 💛 Jau 8.septembrī tiekamies uz pirmo nodarbību klātienē un ZOOM. Vairāk informāciju un pieteikšanās linku meklē Gaismas Laikmeta Universitātes Telegram grupā - https://t.me/+LTwdr3QeocI3YTA0 1.nodarbības darba plānā: ✨Lekcija par kosmiskajiem cikliem ✨Meditācija ✨Lekcija par Gaismas un tumsas īpašībām ✨Gaismas skolotāju loterija Tiekamies jau pavisam drīz! Ar mīlestību, G.L.U. komanda 🙏🪷💛 |
| Monday, September 2nd, 2024 | |
| 12:49 am | What if... jeb īsā LV interneta vēsture manā mērcē Kā būtu bijis, ja es meklētu draugus, tā vietā, lai iemācītos sadzīvot ar sevi? Internets Latvijā bija jau no 90-tajiem gadiem. IRC kanāli man nešķita interesanti, jo cilvēki runāja tajos par ikdienišķo. Ap 2000.gadu bija daudz dažādu forumu, kur varēja sastapt ļoti dažādus cilvēkus. Tajā laikā lielākā daļa interneta lietotāju bija amerikāņi. Kas man lika ik pa laikam dzīvot pēc ASV laika, jo es gribēju ar viņiem pačatot. Es biju vīlies, ka ārzemēs arī ir tikai puiši un meitenes. Ārzemes bija pārāk līdzīgas Latvijai. Tā es domāju, kad biju bērns. Meitenes ap 2000.gadu runāja par darbu, par sapņiem, par ikdienas dzīvi un pienākumiem. Par brīvību, ko var internetā izbaudīt, izveidojot savu personu. Internets bija tāds kā datorspēles SIMS paplašinājums. Tajā varēja ielikt bildes, kuras ir pārtaisītas ar PhotoShop un CorelDraw, var uzlikt sev citu vecumu, profesiju, komunicēt. Var role-play-ot pavisam citu cilvēku un mācīties no citu cilvēku reakcijas uz sevis izveidoto personu. Daļu no tā visa es arī 2000.gadā darīju, taču patiesi draudzīgu attieksmi arī internetā bija jāmeklē. Cilvēki gribēja atrast kādu pēc iespējas līdzīgāku sev, taču pretējā dzimuma. Turklāt smuku un ar bagātiem vecākiem. Taču manā klasē mācījās smuki zēni ar bagātiem vecākiem, man tā bija ikdiena. Tomēr man trūka cilvēku, no kā mācīties būt par atbildīgu jaunieti, tāpēc es centos iedraudzēties ar ārzemniekiem. Angļiem, vāciešiem, amerikāņiem un citiem. Man ļoti reti bija, ko teikt, jo es uzskatīju, ka, ja kāds ir jau manu viedokli kaut par 65% pateicis, tad to papildināt un individualizēt ir lieki. Tāpēc forumos man bija ļoti maz ziņu, taču es tos lasīju divreiz dienā. Par vēsturi, politiku, mākslu. Man, atšķirībā no citiem, gribējās komunicēt ar cilvēkiem, kas būtu maksimāli atšķirīgi no manis. Jauniešiem no Ķīnas, Japānas, no Brazīlijas. Taču tajā laikā daudz ko noteica laika joslas un serveri. Ja biji Eiropas serverī, tad tur priekšā bija vācieši, poļi un briti kā lielākās tautas. Sarakstoties ar puišiem no Vācijas, radās interese mācīties vācu valodu, ko arī 10.klasē sāku, papildus krievu valodai. Līdzīgi vēlāk notika ar franču un poļu, norvēģu valodām. Es sevi 13-15 gadu vecumā neuzskatīju par datorspēļu fanu, pat ja rakstīju rakstus datorspēļu žurnāliem, spēlēju tās datorspēļu klubos un tās aizņēma daudz laika. Jo tajā laikā visi jaunieši kaut ko šad un tad spēlēja, kaut meitenes it kā daudz mazāk. Tas gan bija mīts, un galvenais iemesls bija tāds, ka Rīgā lētu un labu internetu daudzās vietās ievilka tikai ap 2005. gadu. Maksāt lielus telefona rēķinus iezvanpieejai par datorspēļu spēlēšanu daudzi vecāki nebija ar mieru. Kad reāli pienāca tas 2005.gads, un daudzi latvieši sāka spēlēt World of Warcraft, man jau bija klāt studenta vecums un man nebija laika domāt par datorspēlēm. Gribēju saprast, ko iesākt ar to prasmju kopumu, kas man bija. Vidusskola ari bija tas laiks, kad dzīvē man bija tiešām daudz draugu. Baleta dejotāja Līva Dāvis, kurš kļuva par QA testeri lielā kompānijā Marģers, kurš bija ieceļojis no Mongolijas LV, te pabeidza skolu, tad pārcēlās uz UK Andrejs, kurš pelna naudu finanšu jomā, un sāka ar to, ka datorspēlēs ātri kļuva par miljonāru, jo viņam ir talants Vairāki klasesbiedri, ko nesaukšu vārdā privātuma dēļ Tajā laikā es mācījos gidu kursos, gāju uz kung-fu treniņiem, dziedāju korī, braucu ar skeitbordu. Saldie 16, yo! Un tā internets man, iestājoties augstskolā Liepājā, kalpoja par normālu saziņas līdzekli skaipošanai un draugiem.lv. Tajā laikā bija populāra Ferma, ko es neesmu ne reizi spēlējis. Iestājoties augstskolā, man bija dzīvē Kristīgā Studentu brālība ar dzīviem cilvēkiem. Varbūt tāpēc man ir paveicies. Man pirmais dators mājās bija 1993.gadā. Un jau ap 2005. gadu man bija tik daudz ko darīt dzīvē, ka internets šķita lielā mērā epastiem un viss. Ja es būtu gribējis, es būtu atradis internetā aseksuālus autisma spektra cilvēkus, kuri ir draudzīgi. Taču man nebija vientuļi, un es nekad neiedomājos tādus meklēt. Kādu laiku biju aseksuāļu (Ace) cilvēku forumā, taču man šķita absurdi censties tur iepazīties ar meitenēm no Latvijas, jo ir daudzas citas lietas kā kopīga reliģija vai alkohola/smēķēšanas ieradumi, kas ir svarīgākas iepazīšanās sākumā. Man vienmēr sanāca viegli izveidot kontaktu ar citiem cilvēkiem, un es pilnībā sapratu, ja biju kādam/ai pilnīgi garlaicīgs. Varbūt tāpēc internets kā ātri braucošs vilciens, kurā tik ātri mainās pieturas un pasažieri, man vienā brīdī šķita laika izšķiešana. Ir tik daudz svarīgu jautājumu, par ko neraksta avīzēs un internetā arī reti kad. Piemēram - kāpēc uz šīs planētas ir būtnes ar divām rokām, kamēr citur, iespējams, ir ar četrām? Kāpēc skolās mūsdienās gatavo sabiedrības locekļus, nevis laimīgus cilvēkus kā Platona laikā? Kāpēc cilvēki zina par kaitīgo vielu kaitīgo ietekmi, taču tik un tā tās lieto? Vai vieglāk ir ticēt, ka ir tikai viena dzīve un nebūs nekāda soda par riebeklībām tajā, vai ticēt, ka sods būs, taču mēs to nepiedzīvosim? Es visiem turpināju uzdot šādus jautājumus arī stipri pēc 5 gadu vecuma un, ne dzīvē, ne internetā, cilvēkiem nepatika tos pat mēģināt sākt atbildēt. Kādā sanatorijā, kad man bija 18 gadu, man teica, ka šos jautājumus es uzdodu par agru. Kad tad tādus uzdod? 90 gadu vecumā? Lielākā vajadzība man, beidzot vidusskolu, bija ģimene. Es principā gribēju to pašu, ko citi jaunieši - pabeigt studijas, apprecēties, izveidot ģimeni. Ar to atšķirību, ka es gribēju iegūt atbildes uz visiem augstāk minētajiem jautājumiem, plus iemācīties kā vienmēr būt laimīgam. Var teikt, ka internets ir palīdzējis netieši šajās lietās, taču kopā pieredzētais dzīvē ar draugiem vienmēr šķitis kaut kādā ziņā daudz vērtīgāks. Kāpēc? Jo toreiz jaunietis, ja varēja uzzvanīt skaipā, mēdza būt par slinku, lai brauktu cauri visai Rīgai vai Latvijai satikties uz tēju. Tā nu draugi ir tie, kas pie manis ir bijuši dzert tēju. Ar dažiem no viņiem patiešām iepazinos internetā. No tā izriet, ka mani tomēr daudz vairāk uzrunā 1980-gadu kārtība, kad cilvēki gāja viens pie otra ciemos, nesa katru reizi simbolisku ciema kukuli, posās ciemos tāpat kā uz teātri. Viens gan pa šiem 25 gadiem laikam ir palicis tas pats - daudzām jaunietēm aizvien patīk smuki un bagāti džeki. Kamēr PSRS laikos bija svarīgi, aizejot ciemos, prast uzvesties. Ar smuku kreklu un seju ir par maz. Ko lai saka - mans pirmais programmēšanas docētājs bija tāds pats - jauniešus saprot, pārzina jaunumus IT, taču ar sirsnību atceras mājas viesības. |
| Wednesday, August 28th, 2024 | |
| 12:54 am | “Ziedi” Vakar satiku kādu meiteni. Viņa stāstīja, kā viņas vecāki – mākslinieki dzīvojuši PSRS 1970-tajos un 1980-tajos gados. Tēvs ir grafiķis, mamma gleznotāja. Tajā laikā bija iespējas strādāt laikrakstos par māksliniekiem, strādāt skolās un mācīt vizuālo mākslu, vadīt interešu pulciņus. Tētis zīmēja apsveikuma kartiņas tipogrāfijām. Viņa mani aizveda uz dzimtas mājām un rādīja apsveikuma kartiņas, ko viņas tētis ģimenei katru gadu veltījis. Pie sienām mājās ir mammas gleznas. Kopš vectētiņš aizgāja, bišu stropi klusē. Viņa stāstīja, ka vecāki nekad nemainījuši profesiju, situšies kā pratuši. Vienā brīdī poligrāfija gāja mazumā, ienāca datori. Mamma ilustrējusi bērnu grāmatas, tētis centies atrast pietiekami lielas firmas, kam vajadzēja maketētājus. Meitene rādīja savu vecāku darbus, kurus tie veltījuši viens otram. Man tajā brīdī šķita, ka tas ir visskaistākais, ko esmu redzējis. Tie bija piepildīti ar rūpību, maigumu, labestību, tajos bija visi mīlestības pustoņi. Viņas stāstā par vecākiem un aizgājušo PSRS dzīvi, kuras laikā viņa pati piedzima, bija krietna deva melanholijas. Viņa teica, ka ziedu gleznošana ir ļoti terapeitiska. Katra augu ģints kārto ko citu. Tās esot ziedu mandalas. Tāpat kā floristi zina katra auga simboliku, viņa stāstīja, ko dod tas, kad iemācies kādu augu perfekti pārzīmēt no tā, kas redzams dabā. Es viņā klausījos un, man šķiet, telpā sāka smaržot. Es sāku šķaudīt no intensīvās smaržas, un viņa smējās. |
| Tuesday, August 27th, 2024 | |
| 11:09 am | Par autismu Es beidzot sapratu, kas ir autisms un par ko notiek sabiedrības izglītošana. Runa ir par maskēšanos. Cilvēki vēlas dzīvot pasaulē, kurā viņiem nav jāslēpj savs autisms un kurā viņi var mierīgi veikt stimulēšanu/stimošanu (mierināšanas darbības, kas viņus nomierina). Kurā viņiem nav jāpaskaidro, ka neskatīšanās acīs nav necieņa un autiska izdegšana nav epilepsija, bet tas ir ļoti nopietni. Kur cilvēki var dalīties savās īpašajās interesēs ar citiem, nebaidoties, ka viņus sauks par dīvainiem. Kur cilvēki var justies saprasti no to 95%+ iedzīvotāju puses, kas nav autiskajā spektrā. Ikviens vēlas justies brīvs paust savu individualitāti, un cilvēkiem ar autismu pašreizējā sabiedrībā tas ir grūtāk. Zāles ir sapratne un izglītošana. Pret autismu medikamentu nav, bet ir iespēja mācīt par autismu skolās psiholoģijas un sociālo zinātņu stundās, jo ASV aptuveni 3% bērnu ir autiskajā spektrā, savukārt par Eiropu dati saka, ka skaits ir 0,8% vai vairāk. Bez nepieciešamības maskēties cilvēki ar autismu var būt daudz, daudz laimīgāki. Cilvēkiem ar autismu ir savas mīlestības valodas, savs domāšanas veids, kas parasti ir ļoti tiešs, jo viņi daudzos gadījumos neiekļauj informāciju no žestiem. No antropoloģijas viedokļa cilvēki ar autismu man ir ļoti interesanti. Viņi patiesi var kļūt par speciālistiem vienā šaurā jomā un veikt milzīgus sasniegumus zinātnē/sportā/mākslā. |
| Sunday, August 25th, 2024 | |
| 9:56 pm | Par grāmatas "Kāpa" otro daļu Stāsts par mesiju Muad'Dibu man patika tā cilvēciskuma dēļ. Lai arī visa grāmata man atgādināja Troņu Spēles, un es zinu, ka grāmata ir sarakstīta stipri pirms Troņu spēlēm, tāpēc ir otrādi - šī grāmata bija iedvesmas avots tām, tomēr uz tās beigām varēja saprast, ka vara un imperatora statuss ir labs tikai tad, ja cilvēks ir mierā pats ar sevi. Gaišredzība reālajā dzīvē ir tiem, kas kalpo gaismas spēkiem, to dara ar atbildību. Gaišredzību ar narkotiku palīdzību iegūt var tikai īslaicīgi, un tā ir daudz zemākas kvalitātes gaišredzība kā grāmatā šīs spējas deva spaiss. Ģimenes drāma un dievišķības falšums ir galvenās tēmas otrajā daļā. Lai pārtrauktu vardarbību Muad'Dibs izlemj upurēt sevi, un tas ir saprotams, jo viņš 15 gadus dzīvojis kā paša negribēts, likteņa uztiepts džihāda imperators. Pati Kāpas pasaule ir ļoti brutāla. Es pieņemu, ka tajā valdošie likumi ir anti-utopija, nevis sci-fi. Visvairāk identificējos grāmatā ar Alijas tēlu. Viņa piedzima zinoša, pildīja priesterienes lomu, cīnījās, gribēja būt arī māsa, māte un sieviete, ne tikai amata izpildītāja. Mēs paši uzņemamies atbildību par to, kādu darbu darām, ar ko pelnām maizi. Paši esam atbildīgi par tēlu, ko radām citu cilvēku acīs. Alija jutās likteņa piesmieta, tāpat kā Muad'Dibs, taču viņas ciešanas šķita mazāk glorificētas. Es parasti šādas grāmatas, kurās ir tik daudz vardarbības, nelasu. Taču, tā kā es pats rakstu sci-fi stāstus, klasiku zināt vajag. Paldies cilvēkam, kas grāmatu ieteica. |
| Friday, August 23rd, 2024 | |
| 11:28 am | Dejošana Vakar ap 19.00 man pēc darba dienas sāpēja galva un vajadzēja restartu. Iegāju vannā, veicu visas SPA procedūras. Pēc tam kārtīgi izdejojos no 21.00 - 0.00. Gan galvas sāpes pārgāja, gan sajutos ļoti priecīgi. Rīgas Valda Zālīša pamatskolā balles dejas mums 5 - 6. klasē bija obligātas. Pamatus dejošanai man iemācīja tur. Ap 16 gadu vecumu pašmācībā centos iemācītos break-dancing. Dejoju skolā, diskotēkās un citur. Ap 18 gadu vecumu mācījos industrial dancing. Dejoju klubos. 23 gadu vecumā aizgāju uz baleta klubu amatieriem. Tieši baletā man bija visnopietnākie treniņi, kas muguru un stāju salika vietā. Baleta kustības esmu iemācījies uz mūžu, un tas ir jauki, jo tā stiepšanās mērenos daudzumos ļoti palīdz. Plānoju atsākt balles dejas, kad būs iespēja. |
| Tuesday, August 13th, 2024 | |
| 1:14 pm | Atgadījums ar grāmatu ( "Atklāta saruna" Bents Falks ) Biju rezervējis "Kāpas" otro daļu. Šorīt 10.05 Ierodos bibliotēkā, man pasaka, ka kāds cits bija rezervējis pa nakti. Grāmatu tāpēc dabūt nevaru. Drudžaini sāku meklēt citu grāmatu, jo man 12.00 bija jāvada nodarbība, un es lasu, kamēr bērni rēķina. Atradu grāmatu, ko laukos man ieteica viens psihologs "https://lina.lv/shop/atklata-saruna/" Tur ir par harmonisku sarunas vešanu. Kā vest sarunu psihoterapijā, kapelāna darbā un ārstniecības atbalsta situācijās. Tas saskan ar tēzi, ka psihoterapijas metodes ir pēdējos 15 gados uzlabojušās. Ko saka doktors K. šajā video: https://www.youtube.com/watch?v=TSBd_Ku Es kā skolotājs arī esmu mērķauditorijā, jo man ir jāspēj ieklausīties bērnos un viņu vecākos, lai izprastu problēmas, paturot savu viedokli par tām pie sevis. |
| Monday, August 12th, 2024 | |
| 10:10 am | Lauku ieraksts 10 dienas celties ap 5.40. Gulēt ap 22 - 23. Darbi, ko darīju tur: 1. Mācījos pirts lietas. Sēju slotiņas un pēru. Tas, izrādās, man ļoti patika. Arī masēt. 2. Atklātas sarunas ar citiem cilvēkiem uz vietas. Visvairāk ar vienu inženieri, 56 gadus jaunu, par to, kā būt vīrietim. Tas man ļoti noder. Viņš teica, ka redz, ka man ir lielas bailes nespēt uzturēt ģimeni. Vēl bailes, ka nebūšu pietiekami labs jaunajai sievai. Ka ar savām bailēm bloķēju jaunu attiecību izveidošanos. 3. Meditējām un pārrunājām dažādas problēmas. Varēju gūt pieredzi, kā citi ar sevi tiek galā. 4. Uz lauka vācu Kolorādo vaboles, lai kartupeļi labāk augtu. 5. Izlasīju grāmatu "Kāpa". Tur ir par vīrieti, kurš cenšas iegūt tikai sievietēm-gaišreģēm paredzētas zināšanas. Viņam iet ļoti grūti, taču beigās viņam tas sanāk, un viņš kļūst par hercogu. Lasīšu arī turpinājumu. 6. Bija laiks reflektēt par savu dzīvi un sarakstīt plānus nākamajam gadam līdz augustam. |
| Wednesday, July 31st, 2024 | |
| 10:01 pm | Aseksualitāte Šodien klausos 2.3h lekciju par aseksualitāti. Profesors saka, ka no 25 cilvēkiem, kas jaunībā identificējas kā aseksuāli, tādi paliek līdz 60 gadiem tikai apmēram 3 statistiski. Šo cilvēku, kas ģenētiski ir aseksuāli, esot tikai ap 1%. Tā kā aseksuāli cilvēki bieži vien grib bērnus vai ģimeni, vai vismaz romantisko partneri, tad viņiem nākas ļaut savu ķermeni izmantot partnerim, to pieciešot, jo tādejādi viņi attiecībās var sniegt to, ko vēlas otrs. Aseksualitāte korelējas ar: 1. Autisma spektru 2. Būšanu kreilei/abrocei 3. Emocionālām traumām bērnībā 4. Nespēju aprakstīt savas emocijas 5. Hormonāliem traucējumiem Aseksualitāti ārstēt šobrīd nav iespējams, tā tiek uzskatīta par normālu seksualitātes izpausmi. Galvenā problēma aseksuāliem cilvēkiem bieži vien ir sabiedrības neizpratne. Cilvēki mēdz neizprast, kā tas ir "Negribēt, nefantazēt". Cilvēki jauc zemu libido, dzimumorgānu defektus, psiholoģiskas traumas ar aseksualitāti. Aseksuāliem cilvēkiem ir savas kopienas, forumi, viņi meklē iespēju izveidot attiecības ar otru aseksuālu cilvēku, lai būtu mazāk kompromisu. https://www.youtube.com/watch?v=B_2pmMw |
| Monday, July 29th, 2024 | |
| 5:29 pm | Par svara audzēšanu, nomešanu, stabilizēšanu. Sakarā ar skeitbordu, taču der visiem Galvenais 1. Beigt dzert alkoholu, jo tas izjauc miega ritmu un apetīti 2. Ēst neapstrādātus pārtikas produktus vai minimāli apstrādātus 3. Vingrot, skriet, staigāt, braukt ar riteni, dzert daudz ūdens 4. Samazināt cukura daudzumu 5. Rīta vingrošana, rīta rosme pirms 9.00 6. Elpošanas vingrojumi/meditācija vismaz 5 minūtes dienā 7. Veselīgs miegs naktī, 15-30 minūšu snauda pa dienu der Izņēmuma gadījumos 1. ir zāles, kas samazina apetīti Stresa mazināšanai: Katru rītu labākajiem draugiem novēlēt foršu dienu mesendžerī, saņemt laba vēlējumus pašam! Rada kopības un drošības sajūtu. https://www.youtube.com/watch?v=TIxFwDZ |
| Friday, July 26th, 2024 | |
| 10:49 pm | Kā Tu uzdrošinies gribēt vairāk?! Šodien apmēram 4 stundas runāju ar dzīvokļa biedreni un labāko draudzeni par tēmu, kā noticēt savai intuīcijai, beigt prasīt ekspertu viedokļus par lietām, kā rast drošību, balstoties uz saviem lēmumiem. Dzīvē pienāk brīdis, kad Tev ir daudz, ko zaudēt. Ir bailes, kā pareizi ieguldīt savu naudu, laiku, veselību, uzmanību. Tāpat kā ar bērniem citās jomās, vienīgais ceļš ir mēģināt un dokumentēt rezultātus. Cilvēki kļūdās, taču mācās no kļūdām, ja ir saprātīgi. Dienasgrāmatas rakstīšana ir viens no atskaites punktiem. Cits ir draugu satikšana, kuri Tevi redz reizi mēnesī vai retāk. Prieks ir pārejošs, laime un miers ir nolasāmi sejā uzreiz. "Laime nāk no iekšējā kompasa, savas sirds, intuīcijas mērķu piepildīšanas. Sabiedrības gaidas rauj cilvēku uz visām pusēm, un ir vajadzīgs spēcīgs mugurkauls, lai darītu to, ko Tu vēlies, nevis sabiedrība. Ja sabiedrība Tev nepiedāvā nodarbošanos, profesiju, kas Tevi dara laimīgu, Tev pašam/ai ir tā jārada. Jāreklamē, jāpiedāvā un atradīsies cilvēki, kas to novērtēs, ja arī Tu pats/i to novērtēsi. Tā ir Tava atbildība par savu dzīvi, to vadīt no iekšienes, uzklausot savu sirdsbalsi. Atjaunot saikni pašam/ai ar savu dvēseli ir tas, kas cilvēkiem, kas ir gadiem ilgi pavadījuši laiku pie ekrāniem, var palīdzēt. Izdegšanu rada nevis pārstrādāšanās, bet bezjēdzīga darba darīšana." Current Music: Bleachers - How dare you want more |
| Wednesday, July 24th, 2024 | |
| 11:34 pm | “Kad ir spēles beigas, parādās bosi” Viņš bija nobriedis beigt tērēt savu laiku izklaidēm. Viņa bija gatava mācīties. Apmācības bija intensīvas. Fiziskie treniņi divreiz dienā, telepātijas treniņš, gaišredzības treniņš. Dzejas rakstīšanas meistarklase. Viņai bija jābūt daudz izglītotākai par princesi. Sagatavotai kāpt kalnos, izdzīvot mežā un risināt dažādus rēbusus rogaininga sacensībās. Pa vidu viņi kopīgi gatavoja ēst un brauca ar tandēma divriteni lielā ātrumā pa šosejas velosipēdu trasi. “Lieto to ikdienā, vai tas atrofēsies” ir lozungs, kas pieprasa uzturēt možu saprātu, garu, disciplīnu, asu redzi un atjautību. Kāpēc tas viss? Jo mums patīk darīt lietas, kas ir aizraujošas, kas dzīvi dara dzīvu. Viss bija pakārtots garīgajai attīstībai. No rīta meditācija, noskalošanās kontrastdušā, vingrošana, tēja. Pēc tam darbs, satvisks ēdiens un pastaigas pusdienlaikā mežā. Pēc darba treniņš - jāšana ar zirgiem, batuti, skriešana pa mežu, peldēšana, boulderings. Pēc tā došanās mājās, otrā duša, vakariņu pagatavošana, brīdis garīgajai literatūrai, otrā meditācija. Ejam gulēt ap 23.00, ceļamies ap 7.00. Tajā visā konsultācijas ar cilvēkiem, dažādu dzīvesstāstu piņķerēšana vaļā no likteņa pinekļiem. Cilvēku motivēšana un iedrošināšana gribēt un varēt vairāk. Pašdisciplīnas kā laimes burkāna audzēšana un sēklu nodošana tālāk. Mums abiem ir privātprakses katram savā jomā. Mēs nelietojam vārdu “perfekts”, jo tas aptur augšanu. Augšana ir strauja, ātra, pastāvīga, dažos brīžos augļi tiek nogriezti, tad var svinēt un doties tālāk. Darbs ar cilvēkiem ir interesants. Cilvēku mūsdienās ir palicis maz. Biorobotiem mūsu pakalpojumi šķiet šarlatānisms. Tu prasi gaismas skolotājiem: “Parādiet, kā es varu sevi mīlēt vēl vairāk? Kas man jādara?” Viņi parāda, un katru reizi ir “Wow” sajūta. Divatā ir pozitīvo emociju pārnese. Mājās atnāk viens tāds pārlaimīgs, otrs vēl galvā šketina klientu pinekļus, pirmais paņem un sāk skandēt odu otrajam, abi sāk smieties, un viss sastājas kā akrobāti uz vienas kājas augstu gaisā – stabili, droši. Mēs mūs mīlam. Mēs rūpējamies viens par otru. Mēs pelnām viens par otru. Mūsu laime ir mūsu tautas laime. Mūsu tauta ir balti, krīvi, vaideloši, mēs radām jauno klasiku. Apmācības notiek visu laiku. Ir par maz zināt un just, vēl ir jāprot runāt to cilvēku valodā, kas pie Tevis atnāk. Jāprot uztaustīt tos slāņus, kas viņiem jau stabili, lai uz tiem būvētu ko jaunu. Jaunus savienojumus smadzenēs, uzvedības modeļus, ieradumus. Beznosacījumu mīlestība baiļu vietā. Materializācija trūkuma vietā. Sadarbība skaudības vietā. Uzslavas aiz muguras kritikas vietā. Visu, kas sabiedrībā apgriezts kājām gaisā, mēs griežam atpakaļ tagad. Visi, ko mēs redzam, ir vai nu potenciāli sabiedrotie, vai potenciāls resurss, izziņas, kā dzīvot vēl labāk. Visu mēs piepildām ar rūpību, uzmanību, gādību, pacietību, laimi. Visur ielīst gaisma. Vai vismaz tiek norauts tumsas plīvurs pār šo Zemi. Divi cilvēki, vīrs un sieva, savienība, jauda, laime un darbs. Ar četrām rokām var paveikt tik daudz. Ar četrām ausīm var sadzirdēt vissīkākās skaņu pārmaiņas dziļajā klusumā. Bija miers, miers, un pēkšņi Tu jūti - “Ir īstais brīdis iemest zelta gabaliņu ezerā. Tas rada viļņus visā pīļu dīķī”. Īstā brīža sajušana prasa vakuuma dzirdi, kura jūt smalkas kustības augstajās sfērās. Divatā mums ietaupās resurss par visu. Prieka ir vairāk, miera ir vairāk, Tu palīdzi man izskaidrot to, kas mani uztrauc, tāpat kā es Tev izskaidroju nianses, ko Tu esi palaidusi garām. Katram savs lācis uzkāpis uz ausīm. Mēs ejam pie šiem zvēriem, tos samīļojam, pabarojam ar dabīgu medutiņu, un tie lēnām atkāpjas. Tā vietā, lai cīnītos par teritoriju mūsu dzirdes laukā. Kad es atceros no rīta, ka esmu Tev blakus pamodies, ka Tu otrā istabā jau aud, klusi klab stelles, taču siltums blakus gultā vēl palicis, kad es atceros, ka man jādodas vārīt Tev otrās brokastis, jo tā esam norunājuši: “Kurš pamostas otrais, vāra otrās brokastis”, es atveru logu, ielaižu svaigu gaisu, pabaroju mājdzīvniekus un dodos uz virtuvi. Ko Tu ar labo roku iesāc, to es ar kreiso pabeidzu. Tāpēc ir svarīgi trenēt abas rokas visu laiku. Var spēlēt klavieres, galda tenisu, badmintonu, rakstīt. Vai Tu vēlētos šo dienu vienatnē? Es dodos prom uz laukiem, uz mežu, ogās. Tu paliec un lasi pie loga uz pļavu. San sienāži. Pirms gulētiešanas ēdam mellenes ar medu. Lina gultas veļa, vīgriežu tēja, logs uz Dabu pa nakti vaļā. Pie kājām saritinās kaķis. Blakus guļ suns. Visi grib ar mums būt kopā, kad uzausīs rīts. |
| 2:29 am | Pirmais uzvarētais šautru turnīrs  . Trenējos 6 mēnešus. Kopš 2024.gada janvāra. Pa labi pamatturnīra trešā vieta Madara, tad pirmā vieta Raimonds, otrā Vladislavs, ceturtā Kaspars. "Double in formāts nepiedod kļūdas ne tikai lega beigās, bet bieži arī sākumā. Par to Edgars pārliecinās uz savas ādas, pārāk lēni iesākot legu, kas ļauj Jevgēnijam tikt pie spēles pirmā lega ar krietnu atstatumu punktos. Jau otrais legs varēja kļūt par pēdējo, bet Jevgēnijs aizmet garām mačbultas, kamēr Edgara šautriņa lido nepieciešamajā D8 sektorā un panāk izšķirošo legu. Pēdējā legā abiem spēlētājiem ar pirmo piegājienu izdodas iesākt legu un pēc 18 šautriņām Jevgēnijs skatās uz 58 punktiem, bet Edgars uz 40 punktiem. Ar trīs piegājieniem pie dēļa izrādās par maz, lai Jevgēnijs izmantotu sava lega sākuma priekšrocības. Edgars tiek pie kārotā dubultā un pirmo reizi tiek pie Teapot turnīra uzvarētāja goda!" http://dartsriga.com/2024/07/rihards-vo |
| Friday, July 19th, 2024 | |
| 12:18 pm | Prestižs Skola 112 raidījuma/podkāsta veidotājs Mārcis Bendiks runā par skolotāja profesijas prestižu. Jau 1971. gadā tie, kas netika inženieros, gāja uz fizikas skolotāju programmu. To sauc par negatīvo atlasi. Gribas gan teikt: "lūzeri". Kuram interesē, ka man ir A līmeņi matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā tagad 37 gadu vecumā? Latvijā, pēc raidījuma veidotāju vārdiem, ir stigma, ka par skolotājiem strādā tie, kas neko ienesīgāku darīt neprot. Tajā pat laikā psihologi saka, ka cilvēkiem šķiet pievilcīgi, ja zini savu dzīves plānu 5, 10 un 20 gadus uz priekšu. Tāpēc to jautā darba intervijās. Ja mans plāns ietver privātās vidusskolas/ģimnāzijas atvēršanu, tad, vai tas ir prestiži un, vai tur būs peļņa? Peļņa ir vajadzīga, lai dzīvotu komfortabli. Raidījuma beigās izteiktas bažas, ka, ja skolotāja profesijas prestižs necelsies, tad izglītības joma paliks uz entuziastu pleciem. Raidījumā pieaicinātā Rīgas Doma kora skolas matemātikas skolotāja saka, ka slodze ir liela un, lai nodrošinātu kvalitāti, viņa strādā 15 kontaktstundas mēnesī. Tas izklausās pēc hobija. *** No šī raidījuma varu izdarīt secinājumu, ka, iepazīstoties ar potenciāliem biznesa partneriem, jāsaka: "Esmu uzņēmējs". Tā ir patiesība. Un to, ka nodarbojos izglītības pakalpojuma sniegšanu, varu delikāti noklusēt. |
| Wednesday, July 17th, 2024 | |
| 5:49 pm | Saruna ar diviem matemātikas skolotājiem par to, kas ir palicis pāri no Latvijas izglītības Intervē Mārcis Bendiks, atbild Vita Kreicberga (Rīgas Doma kora skola) un Rihards Adovičs (RV1Ģ) https://www.facebook.com/watch/?v=11476 |
| Monday, July 15th, 2024 | |
| 2:26 pm | 15. jūlijs Vasaras vidus pēc LV kalendāra. Nodokļi par aprīli-jūniju samaksāti. Brīvprātigo darbs beidzies. Dzīvošu laukos augusta sākumā. Daudz kas atsāksies augustā. Divas nedēļas. Privātstundas vadu 3x nedēļā, treniņus 3x nedēļā. Gribas strādāt VĒL! Pamodos 7.00 no rīta no vēlmes strādāt. Vajadzētu noveli uzrakstīt par to, cik ļoti katru cilvēku individuāli definē tieši viņa ciešanas, kas ir unikālas, ko viņa/viņš pieredz savā unikālajā veidā. Vakarā noteikti vismaz 6km. Plus gatavošanās sacensībām/turnīram šautriņu mešanā. Ir sajūta, ka apkārt rit dzīve, taču es kā visuresošs punkts esmu saslēgts ar mītisko laiku, kas ir ciklisks. Redzu, kā draugiem izaug bērni, kā bērnībā satiktie jaunie cilvēki ir vecvecāki. Sarunas ar Rumānijas pareizticīgo priesteri nomierina. Arī debesīs laiks ir ciklisks. Current Music: Walking in my shoes - DM |