[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Emīlija's LiveJournal:
| Tuesday, May 23rd, 2017 | |
| 12:31 pm | Mācību gada beigas Šogad jauns bija tas, ka palīdzēju vienam automehāniķim gados ap 35-40 sagatavoties 12.kl. matemātikas eksāmenam. Viņiem tur esot kādi jauni noteikumi, ka ar pamatskolas izglītību vairs nevar auto servisos strādāt. Patīkami, ka uzcītīgajām meitenēm, kuras grib uzlabot atzīmes, lai arī tās sekmīgas, pievienojās 6.klases zēns. No praktiskā viedokļa jau izdevīgi, ja nāk pie manis uz privātstundām cauru gadu, lai no 6 paceltu uz 8. Citādi daudzi atnāk mēnesi vai divus, panāk sekmību, un ar to sadarbība beidzas. Otrajā pusgadā mācīju arī fiziku, bet beigās tāpat tā meitene, kurai sākumā it kā vajadzēja fiziku, vairāk gribēja matemātiku. Un viņa vēl ir mat. profilkursā, kur ir trīs fizikas nedēļā. Palieku pie tā, ka, vai nu fizikas programma vidusskolā ir par vieglu (par ko mācāmies - nezinām, ievietojam formulas un rēķinām), vai arī tik grūta, ka skolotāji paši izdomā veidus, ka iešmaukt bērniem sekmīgas atzīmes. Ir skolas, kur fizikas kontroldarbos atļauj izmantot pierakstus, formulas un visu pārējo, ka tik beigās sanāk kaut kas uz to pusi. Kopumā tomēr šķiet, ka šogad bērni vairs tā neiespringst par eksāmeniem. Lai nokārtotu uz F līmeni, vajag tikai 5%. Un, ja pēc tam stājās uz humanitāru studiju virzienu, neviens tā arī var pēc tam neuzzināt, ka ir tāds F nopelnīts matemātikā. No tā izriet, ka skolā dabūt 4 uz atestāta matemātikā ir daudz grūtāk nekā tie 5% eksāmenā. |
| Wednesday, April 26th, 2017 | |
| 4:18 pm |  Cilvēki, kuri sajauc Taisonus :D |
| 12:15 am | Can't escape your mind if you don't think of weird stuff daily "Well, that's the point. Firewatch does something which only few games do, it teaches something about yourself and how your psyche works. The main character wants to flee from his reality. And just as you - the player - expects, mysterious things happen in the woods. And there is a possible romance. But in the end, both the protagonist and the player get hit in the face by reality. The lesson is, that your mind always leads your perception in certain paths. There are some technical devices in the forest? Alien scientists! Caves? There must be a hidden treasure! Delilah speaks to someone else? You are part of a social experiment! The lesson is, that life is much more boring than we want it to be and that our imagination tries to flee from reality in very predictable ways." |
| Wednesday, April 19th, 2017 | |
| 3:34 pm | Ego fix attiecībās Šis droši vien psihologu aprindās ir zināms fenomens, bet tomēr vēlos piefiksēt. Tātad, ņem meiteni ar zemu pašvērtējumu un a) No ne pārāk turīgas ģimenes b) Ar viņasprāt viduvēju izskatu c) Ar viņasprāt viduvējām/zemām prāta spējām Saliek kopā ar viņas atrasto puisi a) Veiksmīgu uzņēmēju, vai vadītāju kādā firmā b) Ļoti skaistu, izskatīgu vīrieti c) Kādu zinātnieku, inženieri Un mēdz notikt tas, ka puisis tiek pārlieku dievināts un apbrīnots. Un pēc tam var novērot, ka meitene pārņem puiša uzskatus un domas, viedokļus par savējiem, lai tikai nebūtu jāstrīdās un jārunā kas pretējs, jo "nevar tak būt, ka viņš nezina labāk". *** Tāpēc mani dažreiz biedē, ka sarunas laikā var atklāties, ka tās nav draudzenes pašas domas, bet pārņemtās domas un viedokļi. Ka viņa laika gaitā, esot šādās attiecībās, pārņems sava puiša ieradumus, hobijus, pasaules uzskatu. Tā man liekas kā tāda asimilācija, kuru pati meitene vēlas, jo tas "aizpilda" viņas nevērtības sajūtu pašai par sevi. Protams, man ir draudzenes, kuras bijušas par sevi veselīgi augstās domās, pēc ilgāka laika attiecībās ļoti lielā mērā saglabājušas sevi, spēj argumentēt savu viedokli attiecībās, neļauj, ka viņas nospiež uz ceļiem, un pašas nevēlas, lai viņas māca "dzīvot pareizāk". Taču absurds mēdz būt tajā, ka meitene vēlas par sevi bagātāku, veiksmīgāku, pieredzējušāku, un, kad tādu dabū, brīnās, ka pret viņu izturas kā mazu muļķīti. Ja viņa skaidri nespēj sevi pozicionēt kādā jomā kā vērtīgu, kā personību, tad šī objektivizācija var notikt pastarpināti, kaut puisis nemaz nav gribējis viņu pazemot. |
| Thursday, April 13th, 2017 | |
| 4:08 pm | Invalīdi Autobusā redzēju un dzirdēju kādu jaunieti invalīdu, kurš centās visiem novēlēt priecīgus svētkus un uzsākt sarunu. Varēja spriest, ka viņš ir mazliet garīgi atpalicis, bet varbūt viņam vienkārši bija vienalga par sociālajām normām publiskajā transportā. Dažās lietās, ko viņš skaļi teica pats sev vai tiem dažiem, kas ar viņu runāja, pat bija jēga. a) 10 gadīgs puisītis ieleca Daugavā no Akmens tilta, un tā darīt nav labi, vecāki uztrauksies b) Ir jāmīl vecāki, jo labāk, ka ir vecāki, nekā to nav vispār, bērnunamā nevienam nav vecāku c) Ir jāklausās Ozols un Nātre, viņi runā par tām lietām, kas ir reāli svarīgas Man bija šausmīgs kauns, ka dzīvoju tādā valstī un pilsētā, kur šis jaunietis nav nekur integrēts, klīst apkārt kā tāds rēgs. Viņš izklausījās, ka varētu būt pabeidzis Strazdumuižas internātskolu invalīdiem, bet nu neko nedara, jo nevar atrast darbu. Vai kādam varētu būt šausmīgs kauns, ka es vai Tu nekur neesam integrēti un blandāmies pa Latviju, nesaprotot, ko lai iesāk ar savu dzīvi? |
| Sunday, April 9th, 2017 | |
| 2:50 am | Par bezjēdzību ikdienā -Kāpēc Tu neapēd visu, ko es uztaisu? -Es nestrādāju tik daudz, lai man vajadzētu tik daudz pārtikas. -Ir jāstrādā vairāk! /// Vispār jau nogurt mentāli un fiziski vienlaicīgi, un iegrimt bezdomu stāvoklī ir patīkami(?) |
| Wednesday, April 5th, 2017 | |
| 8:20 pm | (0.0) Es nezinu, kādas ir tās emocijas konkrēti, bet 11. klases skolniece, kurai mācu fiziku, jā, viņa pilnīgi neapzināti ir satraucoša, kaitinoša un droši vien kaut kas man arī viņā skauž. Jā, smaržas man liekas kaut kas agresīvs, bet par laimi nav tik traki. Rokassprādzītes un ķēdītes, un tas viss, tas manās acīs kaut kādā ziņā meiteni padara par čiksu, un no tādām man ir bail. Bail varbūt tāpēc, ka čiksas daudz smaida, daudz smejas, bet pasaka maz. Un tad ir visu laiku jāseko ķermeņa valodai, lai es nepalaistu garām, ko tad viņa Īstenībā man grib pateikt, vai ko Īstenībā domā. Ir grūtāk. Ņemot vērā, ka es neskatos cilvēkiem acīs sarunas laikā, šeit man nav tādas iespējas - neskatīties. Viens kaitinošais laikam ir tas, ka caur visiem šiem atribūtiem - rokassprādzēm, kaklarotām, auskariem un dekoratīvajām jostām, viņa var izteikt sevi. Es sevi izteikt varētu caur nagu lakām, džemperiem un gredzeniem, bet kaut kas liek atgriezties pie totālām unisex drēbēm, praktiski nekādiem aksesuāriem, un teju vienīgais, ar ko es šad tad lepojos, ir rožūdens un tādi šampūni, kuri smaržo vairāk kā standarta. Jā, domāju, ka augstskolā man derēs šad tad uzvilkt kādu foršu krekliņu, kurš varētu būt par ice-breaker sarunām. Piemēram, šādu - https://represent.com/ndt/neil-degr Kas man varētu skaust? Droši vien banālais - viņa ir ne tik gara kā es, bet tik un tā slaida. Un tievāka. Vispār jau ir absurdi sevi salīdzināt ar 13 gadus jaunāku meiteni, bet savā prātā es nenovecoju. |
| Sunday, April 2nd, 2017 | |
| 7:53 pm | *** Turn the page *** Laidos miegā, un sapnis sākās ar to, ka stāvu aizas malā aiz plānas virves. Paskatījos lejā un nospriedu, ka šis sākums man nepatīk. Pamodos. Old habits die hard. Jā, nebūt pseido-varonim un neuzsākt izbrist purvus, bet pacelties spārnos un pārlidot pāri. Also - pain is never ashamed to repeat itself. |
| Friday, March 31st, 2017 | |
| 4:57 pm | Lielceļa sajūta Kad es mācu kādu no 11. klases vai 12.klases, tad ir tas lielais prieks. Kā dažās Lana Del Rey dziesmās, ka viss ir Tavās rokās - atliek tikai izvēlēties. Jā, es apzinos, ka parasti tie ir bagātu vecāku bērni, kuri var iestāties jebkur Latvijā, noīrēt dzīvokli pusstundas attālumā no universitātes un iegrimt studijās kā Vinnijs Pūks medus burkā. Taču visvairāk mani priecē zinātkāri cilvēki. Jo vecāki, jo labāk. Un studiju sākumā ir tāds vecums, kad atbildība liela, pieredzes maz, viss pēkšņi jāpaspēj vienlaicīgi, un stundu saraksta dienasgrāmatā vairs nav. Mans uzdevums ir bērniem radīt vēl vairāk iespēju, stāstot par Latvijas izglītības sistēmas piedāvāto. Kādi eksāmeni kur vajadzīgi, cik aptuveni budžeta vietu ir katrā programmā. Jo mirdzums cilvēku acīs ir lielā mērā tas, kāpēc man patīk strādāt par skolotāju. |
| Wednesday, March 29th, 2017 | |
| 12:50 pm | See you on the other Side Daļa no manis ļoti grib ticēt, ka visus, visus cilvēkus, ar ko esmu sastrīdējusies, kuri mani ir pametuši, jo neietilpstu viņu kastītēs, cilvēkus, kuri gribējuši man atvainoties, bet nekad nav sastapuši vēlāk, es satikšu kādās lielās Valhallas dzīrēs, kur viss tiks piedots un nogludināts. Jo tā ir vieglāk domāt. Redzēt tik daudz pagātnes cilvēku sapņos, kuri, kā vēlāk izrādās, man nozīmējuši ļoti daudz, bet es viņiem tikai mazliet, nepazaudēt. Vispār jau tas ir bērnišķīgi, taču tieši tāpēc dabīgi. Current Music: Skid Row - I remember you |
| Monday, March 27th, 2017 | |
| 1:53 am | Tāda ir dzīve Man ir tik ļoti bail. Par šo situāciju, par sievieti. Viņai ratiņos bija bērns, kurš izskatījās pēc tēva, un pēc viņas nemaz. Viņa ar draugu nemaz vairs nešķita kopā. Viņi nerunāja, viņi negulēja blakus. Un bērnu neviens nesauca vārdā. Es satiku sievieti četras stundas un tā arī neuzzināju, kā bērnu sauc. Mani tas sagrāba kā mazu kaķēnu aiz čupra un nelaiž vaļā aizvien. "Bērns, nu, kas kaiš?" Viņa teica, ka dzemdībās bijis ļoti sāpīgi. Viņa teica, ka tik bieži aizmirst, kā tas ir, būt par māti, kaut bērns ir zīdainis. Ka tas ir kā uzvilkt pulksteni, kurš kavējas. Viņa sevi pārstāda regulāri, lai vispār saprastu, kas viņa ir, un kas viņai jādara. Viņa to visu stāstīja un kaut kā mehāniski, man liekas, tika galā. Nē, pilnīgi mehāniski jau nevar neko. Jābūt saiknei, tā jāstiprina ar jauniem pavedieniem ik dienu. Iedomājoties, cik nedabiski tas viss ir, cik ļoti viņa visu to cenšas paveikt, kaut iekšēji jau saprot, ka māja brūk, ka tētis zīdainim nevelta ne stundu dienā, man laikam vajadzēja izteikt kādu līdzjūtību, notušējot to kā komplimentu. Taču tas viss bija caur un caur skumji. Viņa ir ļoti stipra sieviete, viņa jau sen teica, ka tiks galā. Taču par kādu cenu? Ņemot vērā, cik ļoti tas izskatās pēc tukšuma, pēc uzspēlētas vienotības ar draugu, viņa audzinās šo bērnu, kurš mūžam atgādinās draugu un to, kā viss bijis. Kāpēc es to redzu tik dramatiski? Jo trūkst mīlestības. |
| Wednesday, March 22nd, 2017 | |
| 5:29 pm | Principa pēc Jā, šodien pie rentgena mani lamāja, ka nemāku turēt rokas sānos kā muižnieks vai liela uzņēmuma īpašnieks. Vīrietis taču, nu, jāprot?! Skatos, kundzītei gadi 60, sākt sarunu, ka vīrieša vārds med. dokumentos var arī nenozīmēt, ka cilvēks ir vīrietis, vai vispār no tā nevajadzētu secināt neko, nav vērts. Jā. Un es atkal paklusēju. Ja būtu māsiņai 25, laikam runātos. Jo viņai tad būtu vēl ilgi jāstrādā tur. Un tad es domāju, kur man tā kautrība, kuslums un nevarība? Ja tās divas meitenes 10.klasē būtu nevis tikai koķetējušas un sūtījušas zīmītes, un citi nebūtu ņirgājušies, man varbūt būtu vairāk pārliecības par sevi. Ja viņas būtu mani uzaicinājušas uz randiņu, nu, principa pēc, tad es justos labāk par sevi. Vai es par tievu, par nūģisku, par gudru, es nevarēju izdomāt, kāpēc mani neaicina uz randiņu, bet tikai nes cauri. Jā, varbūt man bija 17, un es biju tik kristāldzidri neaptēsts sausiņš, bet es sapratu, ka mani neuztver nopietni. Un no manis vēl gaidīja, ka es pratīšu sevi aizstāvēt? Cik naivi. Jā, tagad ir skaidrs, ka cerēt uz to, ka cilvēkam primārais nebūs izskats, bieži ir naivi. |
| Monday, March 20th, 2017 | |
| 7:01 pm | ^^ Pagājušā gada rudenī un vasarā daudz rakstīju par Ziemeļu zvaigzni. Šie visi mūzikas, vijoles sadismi cilvēku rokās. Cilvēki grib just, grib būt dzīvi, grib būt attiecībās, grib būt gribēti, grib ko skaistu, visu šo gribēšanu ar vienu rokas vēzienu noslaucīt un sadedzināt sārtā. Tāpat nav ko sapņot, konflikts ar realitāti mazāk šausminošs, ja negribi neko. Jauns un talantīgs mākslinieks, pilnīgi dzīvē caurkritusi sieviete, nav taču nekādu pieturas punktu kā tikai miesa. Kas paliek pāri? Pēc tam kad kaisles vairs nav, naudas vairs nav, talants tikai uz papīra, sievietes cieņa iemīta dubļos? Kāpēc? Current Music: ALL MY HATE - ivy Levan |
| 5:47 pm | Impresijas Sēžu pie klavierēm melnā jakā no raupja auduma. Kājās džinsi. Ar šādu apģērbu esmu cirtusi malku. Taču es cenšos izdabūt no klavierēm kaut ko smalku un stiegrainu. Toni, kurš dzeļ kā bites kodiens. Skatos filmu par invalīdu ratiņos, kurš tic dzīvei. Kopējs tikko iznācis no cietuma, arī tic. Invalīda ģimene reizi gadā pārbauda, vai viņš aizvien ir dzīvs. Viņi netic. Kopējs uzglezno ekspresionistisku gleznu, ko invalīda ģimene pārdod par 11000. Mākslas kolekcionāri ir negausīgi. Gleznā ir Parīze saules apspīdēta, daudzstāvu mājas zied. Zīmēju skulptūru. Jau kuro reizi. Netieku tālāk par skici. Sievietei ir spēcīgs torss un muskulatūra, taču sejas nekad nav. Ēdu tiramisu. Pārāk trekns. Pārāk salds. Dzīve vālu vāliem caur to gāžas manā mutē, un es baidos aizrīties. |
| Wednesday, March 15th, 2017 | |
| 5:18 pm | Par eksaktajām zinātnēm mūsdienās Jau ilgāku laiku novēroju, ka daudz cilvēku, kuri tic zinātnes progresam, mūžīgai attīstībai un tam, ka tehnoloģijas nodrošinās labāku dzīves kvalitāti, sliecas ateisma, ne agnosticisma virzienā. Un te gribot negribot parādās tas, par ko daudz runāja apmēram 100-120 gadus iepriekš. Ka Dievs ir miris - zinātne un zinātnieks ir jaunie pravieši, kuri caur industralizāciju un mehanizāciju cels (socālisma, komunisma, tagad demokrātijas) utopiju. Taču zinātnes progress noveda pie sacensības ieroču izgatavošanas jomā un atomenerģijas mistificēšanas. Vācijā bailes no nedrošiem kodolreaktoriem ir novedušas pie pilnīgi iracionāla atomenerģijas aizlieguma 2011. gadā, taču ogļu elektrostaciju radiācijas izmeši ir 100x lielāki kā būtu pie analogām atomelektrostacijām (saite zemāk 1). Šobrīd, un jau pēdējos aptuveni vismaz 15-20 gadus, skolēnu zināšanu līmenis fizikā un ķīmijā ir visai zems, par ko liecina tas, cik daudzi izvēlas likt centralizētos eksāmenus šajos priekšmetos. Rīgas tehniskā universitāte bieži mēdijos ziņojusi, ka uzņemtie jaunieši nespēj vienlaikus apgūt augstskolas vielu un aizpildīt robus vidusskolas zināšanās. (saite zemāk 2) Ar nākamo gadu CE fizikā vai ķīmijā būs obligāts. No tā varētu secināt, ka cilvēku izpratne, ko laboratorijā dara fiziķis vai ķīmiķis, nav pārāk liela, jo mācību stundās (pēc manu skolēnu teiktā caurmērā) runā par formulu izmantošanu, reakciju ķēžu rakstīšanu vai mehānisku konstanšu pielietošanu, lai atrisinātu uzdevumus. Atgriežoties pie tā, ka populārzinātniskie žurnāli nav tik izplatīti kā PSRS laikos (šim tiešām man nav datu, bet loģika liek domāt, ka atšķirība rodas no to cenas), ir arī mazāks sapratnes līmenis cilvēkiem, kuri vidusskolu beiguši sen. Šis viss veicina zinātnieku mistifikāciju (vai tam ir sakars ar to, ka zinātniskajiem institūtiem piešķir mazāk naudas un to sola, bet nedod, lai spriež citi, internetā neatrodu jaunāku saiti par 2014. gadu, tā pati zemāk 3) un to, ka augstākās matemātikas/fizikas/ķīmijas vai bioloģijas zināšana teju tiek pielīdzināta kādām slepenām zināšanām. Līdz ar to daudzi jaunieši iestājas matemātikas un/vai dabas zinātņu programmās neinformēti, kas viņus sagaida. Savādi, ka interneta vietnē https://www.reddit.com/r/Physics/ kura ir caur un caur internacionāla, bieži parādās raksti par to, kāda tad ĪSTENĪBĀ ir fiziķa ikdiena. Tātad var domāt, ka šī mistifikācija nenotiek tikai Latvijā. Viena no vainām varētu būt tas, ka Latvijas presē nav regulāru interviju ar zinātniekiem. No vienas puses - likumsakarīgi, jo tipisks gadījums ir pēc doktora studijām turpināt pētīt kādā šaurā nozarē vēl šaurākas sfēras apakšsfēru, vairāku gadu laikā nākt klajā ar pāris zinātniskiem pētījumiem, un tā strādāt 30-40+ gadus, neko nozīmīgu (Pasaulei!) arī neatklājot. Šādi pelēkā darba darītāji nav ekstravaganti, nav aizraujoši, viņu darbā, kas var burtiski būt: "Mērījumu veikšana, eksperimentu veikšana, datu apstrāde, jaunu eksperimentu veikšana" nav sensācijas elementa. Taču bez šādiem mērķtiecīgiem cilvēkiem kopējā lieta nevirzītos uz priekšu. 1 https://en.wikipedia.org/wiki/Nuclear_p 2 https://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/ak 3 https://www.makroekonomika.lv/raksts/ne |
| 3:42 pm | Pozitīvs post-roks no Pēterburgas - Eleventh Vibration "Мы переживаем период, когда иллюзии берут верх. Волна искусственных ценностей уносит нас от настоящего. Будь верен себе, и тогда тебе откроется новый мир." https://www.youtube.com/watch?v=G6YGIgk |
| Wednesday, March 8th, 2017 | |
| 10:53 pm | New stuff Zēns, kuram bija paredzēts mācīt ķīmiju, saslima. Meitene, kurai cenšos mācīt fiziku, gan ir ierindā. Lasīju vakar, aizvakar, lasīju šodien. Par laimi man atradās gan papildus 9.klases, gan vidusskolas grāmatas. Tēmā par magnētismu ir daudz apakštēmu, taču kaut kā sagatavojos. Uz stundu devos ar 2 mācību grāmatām un 2 formulu krājumiem. Beigas izrādījās vienkāršas, taču tracina tas, ka nav definīciju. Piemēram, nav fizikas grāmatās smuku, īsu, skaidru definējumu jauniem jēdzieniem. Ar to arī tās visvairāk atšķiras no matemātikas grāmatām. Ok, ņemam spoli, elektrizējam, palaižam strāvu, rodas ķēde, rodas lauks, liekam iekšā formulas, viss forši. Taču tādas latīniskas skrupolozitātes pietrūkst. Tādai laikam fizikas grāmatās ir par maz vietas, ja definētu katru jauno jēdzienu. Konteksts un loģika ir mānīgi. Kvantu mehānika ar savu counter-intuitive konceptuālismu ir sajaukusi man galvu. Taču klasiskajā mehānikā un elektromagnētismā aizvien ir daudz elegantu vienādojumu, kur nekādu rabbit hole nav. Nekādu renormalizācijas problēmu, nekādu "stuff exists in a defined space only if you observe it". Avots- https://en.wikiquote.org/wiki/Shut_up_a |
| 4:10 pm | Paliekošā enerģija // filoloģija// dzimtatšķirības Par dualitāti nosacītu - Kultūra, mājas, skaistais, izkoptais, elegance, tīrība Pakļaušana, brutāls spēks, iekarošana, terors, šantāža, sava dzīvesveida vardarbīga uzspiešana, asimilēšana Visbiežāk jau interneta vidē tieši caur valodu - Literāra, krāšņa, tēlaina valoda, plašu vārdu krājumu, lielu abstrakcijas līmeni Īsa, kodolīga, pilna ar žargonismiem, profesionālismiem, saīsinājumiem, viss tiek reducēts uz dzīvnieciskiem konceptiem *** Es apzināti sevi izolēju lielākoties no otrā tipa puses, un tādējādi iznāk, ka es 99% visa laika pēdējos astoņos gados komunicēju tikai ar sievietēm. Es labi apzinos, ka vīrieši eksistē, un kaut kādu tiltu būvēšana saskarsmē ar tiem ir ieguldījums manis pašas sapratnē par sabiedrību vispār. Taču tas emocionālais komforts, ko sniedz saruna ar sievieti par emocijām, sapņiem, vēlmēm, šaubām, pārdzīvojumiem un aktuālo kā tādu, man ļauj daudz vieglāk un ātrāk iepazīt cilvēku. Valodai ir saziņas funkcija, kuras abpusēja izmantošana nodrošina sapratni divu cilvēku starpā, ka runāts tiek par vienu un to pašu, izmantojot tādas zīmes un jēdzienus, kuru nozīmi abas puses izprot identiski. Savukārt, iepazīstoties ar vīrieti un cenšoties izveidot stabilas paziņu attiecības, bieži vien svarīgākais ir tas, ko mēs kā divi cilvēki varam kopā darīt. Ja saruna tiek piedāvāta, tad tikai papildus pastaigai, papildus braucienam uz koncertu, papildus kādai citai darbībai. Tāpēc man parasti nākas izgudrot formālu pasākumu uz kuru aiziet, lai satiktos ar saviem čomiem. *** Taču, lai arī kāds ir cilvēks, pēc viņa sastapšanas ir notikusi enerģijas apmaiņa. Pat ja cilvēks vārdiski nepauž emocijas, viņš dzīvo savo emociju mākonī. Tāpēc vārdiska emociju slēpšana ir ļoti neefektīva, ja vien abi cilvēki nav izveidojuši sienas ap sevi un nemaz negrasās pūlēties sajust, kā jūtas otrs cilvēks. Izmantotie avoti - http://www.dailymail.co.uk/femail/artic http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskol http://www.sarahpetrunoshamanism.com/bl |
| Monday, March 6th, 2017 | |
| 11:06 pm | *** Lēniem otas vilcieniem viņa gleznoja kaķi. Sākumā ūsas, tad asti, tad ausis, tad nagus, tad visu pārējo... kaķi. Pazūd domas, pazūd prieks, pazūd viss. Viņa uzgleznoja aizmigušu kaķi, pēc tam pati iesēdās milzīgā kartona kastē pie molberta un aizmiga blakus tam. Sapnī viņa atkal gleznoja kaķi, tikai šoreiz ar baltu krāsu. Viņa sāka šoreiz no vidus, no vēdera, tad kājām, galvas un beidzot visa pārējā. Pamodusies viņa uzkrāsoja savam kaķim virsū sapnī redzēto. Lai dzīvais kaķis vienmēr atcerētos savus sapņus. Īstenībā jau tam visam nebija jēgas. Viņa katru nedēļas nogali aizmiga kartona kastē, redzēja sapnī sevi gleznojam, pierada pie sevis ar otu rokā un kļuva par veiksmīgu gleznotāju. |
| Saturday, March 4th, 2017 | |
| 4:11 pm | *** Bezdelīgu satiku vakar Franču kafejnīcā. Droši vien kaut kādā dzīves posmā viņa būtu bijusi mans ideāls - spēlē klavieres, dzied, mācās filozofiju, ir karstasinīga un ir ar labām manierēm. Jā, varbūt 2014. gadā, kad es meklēju dāmu, ar ko iet uz grezniem "augstās mākslas" pasākumiem, viņa būtu man labi piestāvējusi. Taču viss notiek laikā, sinhroni, es ticu. Jau toreiz, kad 18 gadu vecumā, kad draugiem.lv ieliku sludinājumu pa jokam: "Džentlmenis meklē lēdiju", sapratu, ka uz papīra ir pat ļoti reāli atrast kādu Mediņa vai Dārziņa mūzikas skolu beigušu meiteni ar gaumi visās jomās, ar spēju noturēt staltu muguru un runāt skaistā, literārā valodā. Uz papīra. Dzīvē, kā Bezdelīga pati teica: "Mūziķi kā mūziķi, kā visi cilvēki". Taču tas mirdzums acīs par jauno komponistu skati, tas noteikti mani ar viņu spēj saistīt un vienot. |