[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Emīlija's LiveJournal:
| Tuesday, October 15th, 2019 | |
| 6:18 pm | Qǐng chī sùshí Sēņu zupas meklējumi beidzās ar krodziņu 3 vīri laivā ar suni. Hokejs, KHL, futbols un pustukšs krogs. Savādi, kā es tur gadījos. Xièxiè. |
| Sunday, October 13th, 2019 | |
| 8:40 pm | Kamēr lūpas vēl sārtas Viņa dejoja un taisīja salto pie Brīvības pieminekļa. Viņa bija kas ļoti gaisīgs. Viņa svēra ap sešdesmit kilogramu un augums bija ap metru deviņdesmit. Jaunības iemiesojums, mūžam ziedošā jaunava, ziedēja savā priekā un draiskulībā. Sarkana, oranža, violeta un balts. Auskari tirkīzzili. Svārki rūtoti orandži. Viņa dejoja tautas dejas, darbojās folkloras ansamblī. Viņai bija divdesmit pieci un pabeigtas studijas. Viņa bija tikko sākusi strādāt. Viņa bija tikko sākusi just pieaugušo cilvēku dzīvi, kaut pati aizvien griezās šajā virpuļojošajā dejā. Viņa gribēja palikt ar sevi un savu radošo darbību, taču saprata, ka kaut kas būs jādod arī citiem. Darba vietai, vecākiem, draugiem, pasaulei. Viņas nākotnes bērniem. Kā visu apvienot? Kā pārdalīt uzmanību un pienākumus? Kurš viņu cels uz rokām un sabužinās matus? Paņems pie rokas izjādē uz mežu? Vecāki to drīz pārstās darīt, taču viņa vēlējās sākt kopdzīvi tikai tad, kad būs kādu laiku jau pastrādājusi, guvusi pārliecību par sevi arī darbā. Kā saka – viņa būs profesionāle arī tur. Iniciācijas un krustceles, par to folklorā ir daudz. Dažreiz jānoiet pazemē, lai tiktu caur aku ārā. Dažām meitenēm draugs ir jau 16 gados. Citām 18. Viņai 25 gados aizvien ir tikai randiņi un cenšanās saprast sevi. Ko es gribu? Ansamblī jau puišu daudz, taču izvēlēties ir grūti, jo ir daudz arī masku cilvēkiem, ja skatās pavirši. Un vispār var pagaidīt, kamēr būs vairāk naudas un brīvā laika. Dzīve kustās kā ātrgaitas vilciens. Viņai vienmēr ir, ko darīt. Viņa gribētu attīstīt savas iemaņas arī matemātikā un fizikā. Jo valodas viņa prot, komunicēt viņa prot. Kaut kur starp sirdi un prātu, starp jūtām un analīzi, ir arī dzīvesziņa. To viņa mācās no vecajām kundzēm. Tas viss kaut kur virzās, uz prieku, uz harmoniju, uz svētkiem, uz bērniem, uz vecmāmiņas statusu, uz skaistām bērēm, uz monogrāfijām un autobiogrāfiju, viss kaut kur virzās. Ir jāpaspēj sajust īstu mīlestību, īstu kaislību, īstu draudzību, pieķeršanos un svaigumu. Pirms sastrādātas rokas, pirms grumbas pierē, jāprot ņemt no dzīves visu to labāko. Viņa jau varētu turpināt dejot, mācīt citiem dejot, taču studijas bija citā virzienā. Visu var kaut kā savienot, ja labi grib. Tik daudz mērķu, tik daudz iespēju, jāmācās izvēlēties. Paldies visiem, kas nodrošina tik daudz iespēju. |
| Friday, October 11th, 2019 | |
| 11:30 pm | Metalurģija Uzmanība ir enerģija. Taču dažreiz uzmanības trūkums ir naids. Slēpts, apzināts naids. Uz dzīvo, uz cilvēkiem, zvēriem. Cilvēki dažreiz spēj priecāties par drupās uzplaukušu ziedu. Pat ja to izplaucējis kāds cits, kurš viņu vietā izrušinājis dobīti. Tik maz vajag, lai dzīvība atrastu vietu caur asfalta blokiem, melnām sirdīm, caur ļaunumu. Taču dzīvība kā putekļi ir tikai enerģija. Tai jāatrod mājvieta. Sirdīs, prātos, apziņā. Kur viss ir melns, tumšs, tur dzīvību izkropļo kā melnu, staipīgu lipekli. Jā, zombiji ir dzīvi. Un vampīri arī. Vismaz tādā nozīmē, ka tie kustās. Animēti. Animētā nāve 3d un 5d formās. Daudz animētās nāves ir 3d un 4d formās. Visādi parazīti un mošķi, kas cilvēku mudina uz pašiznīcību. Prieks par tiem visiem, jo tie palīdz augt. Kā nīlzirgs nokasa kaitēkļus, tā cilvēks, nometot tos visus, paliek aizvien vieglāks un vieglāks. Līdz top par tīru gaismu. Kura spoži iespraucas pa vismazāko durvju spraudziņu pieliekamajā, ja vien tā smarža pasprūk ārā. Tas pieliekamais kambaris ir ļoti liels, un tajā stāv izkaptis. Un tā cilvēciņš nodarbojas ar izkapšu pārkausēšanu par visādām derīgām lietām – krēsli, galdi, karotes, eņģelīši un sirsniņu kuloniņi. Un paliek aizvien mazāk nāves šai un citās pasaulēs. Kari beidzas, cilvēki, kuri gribētu karot, attopas tādā kā miera zonās, kur viņiem piedāvā karot pašiem ar sevi, līdz viņi uzvar. Un viņi vienmēr uzvar. Viss virzās uz mieru un harmoniju. Taču ir daudzi cilvēki, kurus tas garlaiko. Tāpēc pārejas periodā viņi var vēl spēlēt kariņu ar datoru un viedtālruni. Lai remdētu atkarību kādu nošaut un izšķaidīt uz sienas tā, ka asinis šļakst. Vēl daudziem ļoti garšo steiki. Un viņiem patīk taisīt desiņas. Un klausīties metāla mūziku par kapiem. Viss ļoti harmoniski, taču vienā brīdī viņi attopas tādā kā izolatorā. Aiz augsta mūra stāv paziņojums: “Šeit ieslodzīti pēdējie gaļēdāji šajā pagastā”. Un pie mūra nolikta Čeroki indiāņa statuja, kura vēstī: “Arī mēs reiz bijām rezervātos”. Kaut kā reizēm pietrūkst. Asuma, tā teikt. Sekss, sviedri, asinis, dzīvība, uguns. Dažreiz tādos brīžos vajag nomierināties. Zināms, ka psihiatriskajā slimnīcā ir aizvien dažas jaunas sienas jānokrāso baltā krāsā. Tur ir daudz sienu. Lūk, meditatīva nodarbe. Krāsot kvadrātmetriem daudz sienu. Tieši baltas. Baltā ir ļoti glīta krāsa, pirms tā tiek notašķīta ar asinīm. Taču dažas baltās sienas vienmēr paliek baltas. Un šo balto sienu kļūst aizvien vairāk. Tās nāk virsū un ieskauj kā aizsargslānis. |
| Thursday, October 10th, 2019 | |
| 8:01 pm | Vakariņas Sēnes ar avenēm, vasabi mērci, ķiplokiem, ceptas eļļā ar sadrupinātu rudzu maizi. Vegānisms liek raudāt, taču ļoti attīra :D |
| 12:55 am | Rotas Šodien sapratu, ka varētu aiziet kopā ar draudzeni Daci uz rotu darbnīcu. Viņa tajā darbojas jau ilgāku laiku. Gatavo sev un citiem. Dace ir vienmēr aizņemtā un pavadītā jaunmeita. Viņai vienmēr ir pavadoņi, vienmēr viņa izskatās jauna, un vienmēr viņai ir, ko darīt. Mazliet viņa atgādina kādu no Sex and the City, tikai izklaižu vietā viņai ir grāmatas, jo viņa ir introverta. Viņa ļoti labi saprot cilvēkus. Mani viņa saprot sliktāk, taču viņa ir skaista un atsaucīga, tāpēc es arī cenšos viņu saprast. Mēs dažreiz pastaigājamies pa parkiem un barojam pīles. Klusumā. Viņai patīk vērot putnus un zvērus. Man patīk vērot debesis. Tāpēc mums saskan. Vislabāk ar Daci ir kopīgi blandīties par maziem apģērbu veikaliņiem, kur pārdod pašu drēbnieku saražoto. Tad mēs sameklējam kaut ko fifīgu un izdomājam, kam tas varētu piestāvēt. Dažreiz mēs sēžam tējnīcās un lasām grāmatas. Kad apnīk, tomēr kaut ko pasakām. Taču grāmatu lasīšana divatā arī var būt aizkustinoša. Vēl mēs kādreiz skatījāmies seriālus. Tādus kā Sugar Rush, Originals un Highlander. Vispār jau viņai seriāli ir noiets etaps. Dzīvē var satikt skaistākus vīriešus par seriālajos redzamajiem. Ik pa laikam viņa pārstrādājas un sūdzas, ka pietrūkst patiesi laba seksa. Tā sūdzoties viņa smejas caur asarām par to, ka jāpaiet ilgam laikam, ka atstarpe starp vienkārši interesantu seksu un labu seksu dažreiz ir par lielu. Un to sagaidīt ir grūti. Tā viņa saka. Taču viņa mēdz noslēgties no visiem. Aizbraukt uz lauku mājām, paņemt vijoli un spēlēt pati sev. Stundām ilgi. Viņa man uzticēja, ka tā viņa aizmirstas. Viņa saka, ka skanot briesmīgi, taču viņa spēlē sev un izlādējas. Ar to pietiek laimei. |
| Monday, October 7th, 2019 | |
| 7:37 pm | Dzīve ir skaista Asinis tek, taču tā ir dzīvība Asaras tek, taču tā ir attīrīšanās Sviedri tek, taču tā ir enerģija Kaut Tu cīnītos ar sevi līdz galam Pārkāptu pāri naža spalam Dvēsele kliedz Atliek tik sadzirdēt Šo saucēja balsi tuksnesī Tas mūsu lietusdārzs! |
| Friday, October 4th, 2019 | |
| 4:09 pm | Japānas studijas LU Ja kāds/a ir beidzis šo programmu LU vai mācījies tajā, labprāt dzirdēšu atsauksmes. Šobrīd izskatās, ka tur ir tikai 4 budžeta vietas uz kurām katru gadu pretendē 80-100 reflektantu. Ja pēc tam ir plāns strādāt vēstniecībā, tad šīs studijas varētu būt īstā vieta. Taču tikpat labi var studēt Austrumāzijas studijās Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaros. |
| Wednesday, October 2nd, 2019 | |
| 11:43 pm | Mūžamplūstošā upe Es gribu dzīvot! Cauri šiem tumšajiem gadsimtiem ir tikai pelēks aukstums. Dziļi savās kapenēs mitis rēgs es biju, kur gaidīju to dienu, kad saule iespīdēs caur manu sirdi uz celles sienām. Kaut kur sakustējās putekļu mākonis, Kaut kur ietrīsējās rozes zieds Mēs atmodāmies pēc gadu tūkstošiem sena miega Lai izplestu spārnus Lai ienirtu dziļvagās un ellē Lai trauktos cauri izplatījumam kā spoži Gaismas stari! |
| 5:10 am | Par mobilajiem sakariem (LMT priekšapmaksas karte) Kopš kura laika ir šādi (citēts no LMT mājas lapas) ? "Kas jāzina, ja esi zvana saņēmējs? Laikā, kad Tavs telefons būs izslēgts vai atradīsies ārpus uztveršanas zonas, zvanītājs dzirdēs balss paziņojumu un aicinājumu sagaidīt signālu. Ja zvanītājs šo signālu sagaidīs, Tu saņemsi īsziņu par nesaņemto zvanu." *** Tas nozīmē, ka visi šie cilvēki, kuri ir mani pēdējā laikā gribējuši sazvanīt, taču izdomājuši zvanu pārtraukt pirms signāla, tā arī palikuši gribot. Kādreiz šis pakalpojums bija automātiski. Tāpat automātiski saņēmu sms par visām reizēm, kad telefons man bija izslēgts, un zvanītājam pietika pārtraukt zvanu tajā brīdī, kad tika teikts, ka "telefons ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas". |
| Monday, September 30th, 2019 | |
| 4:51 pm | Pirmā privātstunda septembrī Meitenei sanācis lieliskais notikums pārlēkt pāri klasei, un no 4. klases viņa tikusi 6. klasē. Mācās tiešām ļoti ātri. 4. klasē mācījās uz 9. Mācīt krievu tautības bērnam ir kas jauns. Paldies par uzdrošināšanos mammai. |
| Sunday, September 29th, 2019 | |
| 1:32 am | Norvēģu stāsts. I. daļa. Piecelties kājās *** Vai Tu zini, kā ir braukt ar ūdensslēpēm? Sākumā braucējam liek uzvilkt drošības vesti. Pēc tam uzvilkt kājās slēpes. Rokās iedod trosi ar rokturi tās galā. Kuteris priekšā sāk braukt, un braucējam ir jānostājas kājās ar visām slēpēm. Tad priekšā rodas mazi vilnīši, kuriem jāmanevrē pāri, kamēr kuteris dodas uz priekšu ar ātrumu ap 50 km/h. Un tad iedomājies, ka uz slēpēm jānostājas diviem cilvēkiem vienlaicīgi. Un viņi cenšas viens otram palīdzēt to izdarīt. Mentāli, jo praktiski divus vienlaicīgi aiz viena kutera vilkt nevar. Taču, lai sinhrona braukšana notiktu, viņiem vienlaicīgi jābūt spējīgiem pārvarēt jebkādus šķēršļus. *** Anna ar Tomasu ievācās dzīvoklī janvārī. Viņiem abiem bija brīvas dažas dienas, tāpēc mantu pārvešanu viņi izdomāja veikt tieši tad. Ārā bija patīkami vēss gaiss. Sniegs līdz viņu daudzstāvu mājas iebraucamajam ceļam bija rūpīgi notīrīts. Viņu mašīna darbojās labi, un nekas neliecināja par -30 C tuvošanos, kas varētu apgrūtināt ikdienu. Anna strādāja par lietvedi firmā. Sekretāres darbs bija ceļš uz ko vairāk. Viņai bija filoloģes izglītība, viņa varēja mācīt arī bērnudārzā, bet izvēlējās palīdzēt ar dokumentiem celtniecības firmā. Savā ziņā darbs bija ļoti viegls – atbildēt uz zvaniem un e-pastiem, zvanīt klientiem, pārbaudīt līgumus. Viņa noteikti pabeigs maģistrantūru kaut kad vēlāk. Taču šobrīd 6 stundas darba dienā par labu samaksu, daudz brīvā laika, tas viss viņu apmierināja. Viņa lasīja daudz grāmatu, jo nebija vēl droša, kādu maģistru izvēlēties. Vēl viņa amatieru līmenī nodarbojās ar skrituļslēpošanu. Taču to darīja daudz norvēģu, un tas nebija nekas īpašs. Vēl viņai patika audzēt dažādus ziedus. Viņas vecmāmiņai bija plašas siltumnīcas, kur notika ziedu pavairošana peļņas nolūkos. Tomass strādāja par apsargu rehabilitācijas iestādē narkotiku atkarīgajiem. Viņš bija izgājis armijas pamatapmācību, ieguvis apsarga sertifikātu, un, līdzīgi Annai, darbu apsardzē uzskatīja par pakāpienu uz ko vairāk. Tas bija maiņu darbs, taču nebija pārāk intensīvs. Svarīgākais bija būt uz vietas un spēt operatīvi rīkoties vajadzības gadījumā. *** Dzīvoklis bija ļoti balts. Baltas tapetes, baltas flīzes, balti griesti. Mēbeles gaišās dabīgā koka krāsās. Tajā visā viņi ienesīs savas mēbeles no dzīvokļiem, kuros viņiem bija savas istabas. Dzīvoklī bija četras istabas – viņai, viņam, viesistaba, un tad ceturtā istaba mājdzīvniekam vai bērnam, ja tāds būs. Par visu ir skaidrība, ka vieta pietiks. Virtuvē moderns tvaika nosūcējs, koka krēsli un tehnika. Tik lielu dzīvokli viņi paši nevarēja vēl atļauties, taču viņu abu vecāki gribēja parādīt, ka vēl viņiem labu un nodrošināja ik mēnesi papildus naudu, lai kopdzīvei netraucētu telpu vai citu sadzīvisku lietu trūkums. Ir jau labi, ja par naudu nav jādomā kategorijās: “Kā visu samaksāt?”, bet gan: “Cik šomēness paliks pāri, ko iesāksim ar uzkrājumu?”. Viņi abi gribēja papildus izglītību, lai varētu paši visu samaksāt, taču šobrīd bija pateicīgi par vecāku atbalstu. Kad viņi ievācās dzīvoklī, viņi bija pazīstami jau divus gadus. Laiks ir tāds, ka viss ļoti strauji mainās. Jaunībā it īpaši. Viņa pabeidza bakalauru, atrada darbu. Viņš beidza armijas apmācību, pastrādāja ar armiju saistītus darbus, tad pievērsās apsardzei. Un atrada šo darbu, kurā jutās samērā ērti. Cilvēki, lai arī narkomāni ar vēlmi atmest, bija kaut cik paredzami. Psihologs viņam par katru deva īsus norādījumus, ko sagaidīt, kāda ir bīstamības pakāpe. Vai ir sodāmības. Viņš, kamēr dežūrēja naktīs, varēja kaut vai lasīt grāmatu vai skatīties filmu. No vienas puses, viņiem tāpat būs savas istabas. Taču tagad vannasistaba un virtuve būs jādala ar savu cilvēku. Sevis izvēlēto cilvēku. Apzināti izvēlēto. Viņi, protams, par to daudz jau bija runājuši. Kā tas būs – dzīvot kopā. Tā aina, kad no rīta negribas nevienu redzēt, bet virtuvē jau kāds sēž priekšā un smērē rīta pirmo sviestmaizi. Vai tas saniknos, iepriecinās, izbrīnīs, vai radīs sarūgtinājumu, ka vispār jau vienatnē būtu vieglāk? Lai arī viņi tagad dzīvos kopā, tāpat tiksies tikai tad, kad būs brīvs laiks. Viņai ir dienas darbs, viņai ir vairāk brīva laika. Viņa grib ceļot, grib iekrāt naudu dažādiem kursiem. Grib pamēģināt visādas lietas. Viņam ir maiņu darbs, un, ja boss vēlēsies, viņam būs jāstrādā pa naktīm. Viņš grib studēt zinātni eksaktā jomā ar praktisku pielietojumu, taču vēl nav izvēlējies. Tāpēc arī daudz lasa. Gan darbā, gan mājās. Vislielākais ieguvums, ka, sēžot pie datora un e-pastā nosūtot ziņu: “Es gribu Tevi satikt”, tas tagad prasīs divas minūtes, nevis daudz vairāk. Taču tāpat viņi ir virtuālās realitātes paaudze – whatsapp, e-pasts, skaips, facebook, tviteris, un dzīve notiek tur. Realitāte dažreiz nozīmē vien pēc iespējas ērtākas vietas, kur iekārtoties ar datoru vai viedtālruni, iegūšanu. Taču tieši tas varēja būt mānīgi. Instagram un facebook ir tik daudz skaistu meiteņu, bet viņas nereklamē savas spējas no rītiem nomazgāties pa 15 minūtēm, viņas reklamē ko citu. Tam vismaz it kā ir nozīme, un tikpat labi varbūt nav. Jā, ir jau jauki nopirkt mežģīnu veļu ar speciālu piegriezumu uz kādu speciālu randiņu. Ir labi otru palutināt. Taču vai tas saturēs kopā sadzīvi? Tie ziedi, konfektes, rafaello, paslēptas mazas zīmītes un dāvaniņas, visi jaukie nieki. Vai tas var atsvērt strīdus par nenomazgātiem traukiem? Vai pārsteigumi var atsvērt aizmāršību citās reizēs? Viņi bija drosmīgi, viņi bija izlēmuši to visu noskaidrot. Viņiem bija tikai nedaudz pāri 20, taču dzīves kārtība bija tāda, tradīcijas bija tādas, ka nu tas bija jāmēģina. Jo nevarēja tā – turpināt randiņot līdz viņi varētu atļauties uzcelt divas lielas mājas uz maza zemes pleķīša, un tad nedalīt vannasistabu. Tomass atcerējās, kā bija par sievietēm domājis pubertātes laikā: “Sievietei jābūt seksīgai, pašpārliecinātai, apķērīgai, viņai jāmirdz. Jābūt ar savu zeltainu enerģiju, ko gribas noplūkt kā ziedu.”. Nu labi, jokus pie malas, īsāk sakot, Tomass ne ar ko neatšķīrās no vienaudžiem, un par ziediem arī nedomāja. Tik vienkārši. Annai pubertātes laikā domas bija citā virzienā: “Vīrietim jābūt blakus. Lai ir, ar ko parunāt. Lai viņš nav pārāk aizņemts. Lai viņš jūt, kad man tikai gribas, un kad man patiešām vajag rūpes. Lai viņam būtu interesanti ar mani.” Tagad bija pagājuši apmēram 8 gadi, un viņu domas bija citas, taču tās bija izaugušas, apaugušas no pirmajām domām. Pirms pirmajām domām bija vēl domas bērnudārzā, kuras izteica: “Gribu, lai mamma ar tēti mīļi sadzīvo, lai nebļauj”. Un tad vēl bija daudz citu domu, kas varbūt nebija tik svarīgas, taču draugu/draudzeņu un paziņu domas, kā tas ir – dzīvot kopā ikdienā nedēļām un mēnešiem ilgi, kaut kur pakausī jau Annai šīs domas arī bija. To nevarēja noliegt. Taču šobrīd viņiem rokās katram bija jaunā dzīvokļa atslēgas. Viņu pirmās dzīvesvietas atslēgas. Viņi bija optimisti, jo tomēr jau divus gadus cauri visiem pārpratumiem bija palikuši kopā. Lai arī viņi nebija ne precējušies, ne saderinājušies, dažādi radinieki sūtīja viņiem kartītes ar novēlējumiem. Tāda Norvēģijā bija tradīcija. Jo tomēr divi gadi attiecībās tik jaunā vecumā nav nemaz tik maz. Un viņu vecāki bija satikušies, pārrunājuši savā starpā, kā saprot dzīvi, un atzinuši savas dzimtas par gana saskanīgām. |
| Thursday, September 26th, 2019 | |
| 1:45 pm | Dziedināšana un praktiskais sausais atlikums Pateica, ka, lai man saharmonizētu vīrišķās/sievišķās enerģijas, man jātiecas uz 8.rases apziņu. Pie 8.rases pieder Satja Sai Baba un vēl lērums svēto. Šiem cilvēkiem ir pieejama 100% vīrišķā un 100% sievišķā enerģija vienmēr. Tiem ir arī abi - vīrišķā un sievišķā spēka gari. Kā arī šiem cilvēkiem ir Dievišķā Den apziņa, kas ir tāda kā Dievišķības esības apziņa, virsapziņas līmenis. *** Ko tas praktiski viss nozīmē? Ja tā - tad es tiecos kļūt par kādu, kurš vienkārši kalpo. Kalpo Radītājam, esības uzturēšanai, kalpo projektam "Mīlestība ir visur esoša", kalpo Kosmisko likumu izpildei un tam, lai tie, kas tiecas uz gaismu, uz mīlestību, atrastu dzirdīgas ausis visur. Vēl praktiski tas nozīmē, ka dziednieki atstāj manā ziņā dzimummaiņas turpināšanu, kas ir iegājusi pēdējā fāzē - jādabū jaunā pase, tad varēs teikt, ka slimība F64.0 ir izārstēta. Cilvēcīgā līmenī dziedniekiem bija skumji, jo šis viss nozīmē, ka šajā dzīvē man ģimenes nebūs. |
| Wednesday, September 25th, 2019 | |
| 3:32 pm | Šahs Paņēmu tomēr dimanta biedra kontu chess.com. Jāsatrenējas atklātnes internetā, un tad tuvākā gada laikā plānoju atsākt spēlēt blicu/rapidu arī dzīvē. |
| Tuesday, September 24th, 2019 | |
| 2:47 am | Diena - Tad jūs esat tā meitene ar sarkanajiem rubīna auskariem? - Jā. Laikam jau es. Kas Jūs būtu? - Es Jūs redzēju pirms 3 mēnešiem sapnī. Ka ieiešu Narvesen, tur būs meitene ar šādiem auskariem, ar ko man noteikti jāuzsāk saruna. - Es toties pirms 3 mēnešiem sapnī redzēju vīrieti ar pelēki brūnu koferi. Vai Jums ir koferis? - Jā. Šis te. Tur iekšā ir dokumenti, lietussargs, termoss un kaķu barība. - Būs īstais. - Kas tālāk man jādara? Vai Jūsu sapnī mēs darījām ko vēl? - Mēs kaut kur braucām autobusā. Tad sapnis beidzās. - Mans sapnis arī beidzās ar ainu autobusā. Braucam uz botānisko dārzu? Man tur paziņa strādā. Iedos mums siltu tēju. - Es dzeru tikai medus ūdeni un sulu. Taču uz dārzu braukt varam. - Tā kā mēs esam jau stacijā, tad autoosta ir tuvu. Iesim. - Jā. Viņi mazliet apmulsuši devās uz autobusu biļešu kasi. Viņš bija vienkāršs ierēdnis, kurš devās no punkta A uz punktu B. Kā jau dzīvē gadās. Viņa Narvesenā pirka pastmarkas. Sapņus viņi abi atcerējās labi, un vispār sapņos reti kad viņiem rādījās pilnīgi jaunas personas, tāpēc šo situāciju viņi atcerējās. Tāda kā pazīšanās zīme. Kaut vispār viņa šos auskarus vilka reti. Šodien viņai bija jāsatiek māsīcas meita, tāpēc. Viņa gribēja izskatīties pēc iespaidīgas tantes ar sarkaniem auskariem, nagiem, un neona žaketīti. Mazā meitene gan teica, ka viņa ir ērms no multenes. Tas varbūt arī bija labs vērtējums bērna acīs. Viņš nopirka divas biļetes uz Salaspili. Autobuss bija drēgns, pustukšs, tāpēc viņš izvilka savu termosu ar silto ūdeni un piedāvāja viņai. Padzēruši ūdeni, sasildījušies, viņi saprata, ka laikam jau bez small-talk iztikt vispār nevar. - Vai ir jēga zināt kā Jūs sauc? Vīrietis ar koferi izklausās vārdos pārāk gari. Taču vārdu Jums deva vecāki, un man diez ko neinteresē, kādu vārdu viņi Jums iedeva. Kā Jūs pats gribētu, lai man Jūs būtu jāsauc? - Varat saukt mani par Ēriku. Tajā vārdā ir tas garais "ē", kurš pauž izbrīnu. Man patīk brīnīties. Tad es sajūtos jauns. - Labi. Mani sauc Emīlija. Te Jūs varat izvēlēties sev tīkamu asociāciju - emalja, Emīla nedarbi, Lija, Emīlija no Jaunā Mēness un citi varianti. - Tagad ir tas lietus laiks Latvijā. Būsit tad vienkārši Lija. Lai arī es zināju, ka sapnī satikto cilvēku satikšu arī dzīvē, tāpat kā ir zināms, ka lietus līs, jo mākoņi pirms tam savelkas, tomēr Lija skan īsi un kodolīgi. Un man tā patīk. Tad viņi aizbrauca uz dārzu, izstaigāja to un vēlāk uzsāka jaunu, kopīgu biznesu ar ziedu audzēšanu. Kas gan bija absurdi, jo Latvijā ar to nopelnīt bija iespēju maz. Taču tāda bija jēga. Rušināties pa zemi, izkustēties, galu galā atpelnīt par stādiem varēja, taču peļņa minimāla. Ieguldītais laiks, rušinot dobes, gan deva daudz, varēja ietaupīt uz sporta zāles apmeklējumu. |
| Sunday, September 22nd, 2019 | |
| 4:12 pm | Ceļojums Šorīt bija ļoti gaiši saplānot ceļojumu uz Liepāju. Vispār man tur ir radi, kas var iedot naktsmājas, tikai jāuzdrošinās paprasīt. Tūrisma sezona beigsies, pastaigas gar jūru kļūs introvertākas, Doka picā aizvien garšīgi :) |
| Saturday, September 21st, 2019 | |
| 1:21 pm | Komforts Mājās ar tējas/kafijas krūzi. Grauzdiņi, sendviči, siltas rīta brokastis. Gribas kaut ko sātīgu jau no paša rīta. Pēc tam var saritināties zem segām ar dzejas krājumu, pie laptopa sarunā ar draudzeni skaipā, ar telefonu. Ir silti, vēders ir pilns, darba nedēļa ir beigusies. Aiz loga gan kāds skrien. Kādi stumj bērnu ratiņus, jo bērniem vajag svaigu gaisu. Kāds nes groziņā savu kaķīti pie vetārsta. Tukšums ir aizpildīts, un pasaulē pagaidām ir miers. |
| Tuesday, September 17th, 2019 | |
| 3:46 pm | 50/50 Svētdien skolotāji sabāra, ka esmu atstājusi novārtā ķermeni. Esmu kopš pirmdienas sākusi 2x dienā iet skriet. Esmu sākusi mājās izpildīt fizioterapijā apgūtos vingrojumus. Esmu sākusi zobus tīrīt ar sodu, kas ir harmoniskāk. Taču vēl jāatrod eko zobu pasta un jāpaņem grāmata par holistisku zobu kopšanu. |
| 12:02 pm | Sapnis Bija ļoti zīmīgs. Uz pasaules bija sākusies zombiju apokalipse. Zombiji iemiesoja dažādas nesakārtotās cilvēku daļas. Zombiji bija apēduši un saplosījuši lielāko daļu cilvēku jau. Tā bija tā saucamā Judgement day, kad visi lejupejošie (tie, kas tiecas uz destrukciju savā būtībā) tika saplosīti un novadīti uz citām, Zemei līdzīgām planētām, kur tie varēja turpināt evolūciju, kamēr šī Zeme tika attīrīta. Es biju glābšanas brigādes sastāvā. Pati vēl nebiju pilnībā tīra, taču pratu ar zombijiem tikt galā. Ieskrēju kādā mājā kopā ar savu brigādi, lai izglābtu kādu ģimeni. Daļa no šīs ģimenes bija panikā un šokā, viņi bija sastinguši no bailēm, gatavi tikt aprīti. Šos cilvēkus izglābt nevarēja, jo tie nebija izkustināmi. Taču divi jaunieši, pāris, tomēr aktīvi izteica vēlmi rīkoties, tiem ieteicu paņemt līdz mugursomās nepieciešamo un sekot man. Apkārt teritorijai bija lieli metāla žogi, kuriem jau tuvojās zombiju ordas. Uz zemes izejas nebija, lidmašīnu sapnī arī nebija. Jūru neatceros. Palika pazeme. Pazemē mita dažādi mītiski briesmoņi. Šie briesmoņi atgādināja super zombijus, kuriem vēl bez tieksmes ēst cilvēkus bija dažādas super spējas. Maģija, paralizējoša aura, pretīga smaka. Mani kopā ar manu brigādi nogādāja kāds gaismas darbinieks, gaismas ordeņa pārstāvis, kurš jau bija ieguvis nemirstību, kurš bija imūns pret visiem zombijiem, jo viņa gaismas potenciāls atbaidīja pat visniknākos zombijus. Viņš mūs noveda pazemē, bet tur bija divi briesmoņi, kas bija manas nesakārtotās vīrišķās un sievišķās daļas personifikācija. Vīrišķā daļa izskatījās kā noaudzis, bārdains pusmūža vecis, kurš bija smirdīgs, rupjš, lamājās, centās baidīt visus ar lāstiem. Uz to mēs izšāvām ar bisi vairākas reizes, bet, tā kā viņš bija pus-ēterisks, tad vajadzēja tikt galā ar to daļu sevī, nesakārtoto daļu sevī - naidu, dusmām pret vīriešiem, vīriešu nepieņemšanu, lai pārstātu barot viņu ar šīm domām un darbībām. Tas sapnī sanāca, kaut ar ļoti lielām grūtībām. Aiz viņa nākamajā telpā bija sievišķās daļas izkropļojuma personifikācija. Sieviete ap 40-45, dzēlīga, tenkojoša, nenovīdīga, skaudīga, burve, zīlniece, čūska, pusizkritušiem matiem (kas 40-45 g. sievietei izskatījās biedējoši), kura bija iepriekš minētā veča sieva. Viņi abi no pazemes bija sūkuši cilvēku enerģijas katru reizi, kad cilvēki teica: "Vīrieši tādi! Sievietes tādas un šitādas!". Šis cilvēku naids un nepieņemšana pret attiecīgo pretējo dzimumu viņus bija uzkurinājis tādā mērā, ka viņi jutās visvareni, ļauni. Kamēr vien kāds salīdzināja vīriešus ar sievietēm kategorijās "labāks", "sliktāks", tikmēr viņi barojās. Tālāk par šo sievieti-briesmoni es sapnī netiku. Manī vēl bija pārāk daudz viltus labvēlības pret sievietēm. Pārāk daudz ilūziju, ka sievietes jau ir tās gādīgās, labestīgās mātes, kurām pirmajā vietā vienmēr ir ģimene un bērni. Es biju ignorējusi faktu, ka ir sievietes, kuras visu mūžu dzīvo izmantojot citus, un par to, ka varētu radīt kādu citu būtni, kurai ziedotu savu laiku un naudu (bērnus) nemaz netaisās iedomāties. Šīm sievietēm vīrieši ir staigājoši bankomāti gan materiālā, gan enerģētiskā nozīmē. Citas sievietes viņām ir resurss, kuru iegūt, kad caur naidu un skaudību citas sievietes dzīvo bailēs no viņām: "Ko gan tā ragana man nodarīs, ja es atļaušos pateikt viņai ko pretī". Šīs sievietes tautas valodā sauc par velna mātītēm, jo tikai velni viņām ir pietiekami līdzvērtīgi partneri ļaunuma pasaulē. |
| Sunday, September 15th, 2019 | |
| 7:25 pm | Lietus Lietus sezona sākusies. Lietussarga turētāji tiek godāti. Kamēr dāma spēlē cītaru, viņas lietussarga turētājs meditatīvā stāvoklī kārto plānus nākamajai ražai. |
| Friday, August 30th, 2019 | |
| 10:31 am | Sapnī redzēju kāda cilvēka dvēseles uzdevumu(?) Sapņa beigas bija par ķermeniskumu. Bija kāds ārkārtīgi skaists ķermenis. Reiz dzīvoja cilvēks ar brīnišķīgu ķermeni. Man pat negribētos lietot vārdu "cilvēks", taču man šis sapņa ķermenis tomēr asociējas ar vienu konkrētu cilvēku. Šis ķermenis bija perfekts un apbrīnojams līdz pēdējai dzīsliņai. Trausls, taču ļoti lunkans un vingrs. Ļoti, ļoti ātrs un izveicīgs. Šis ķermenis bija daudz skaistāks par jebkādu modeles ķermeni, jo bija gala produkts, nevis instruments kaut kā pārdošanai. Sapnī es vienkārši apbrīnoju un pētīju. Nebija ne pūtīšu, ne pumpu, ne aizvērušos poru. Ķermenis bija jauns, vai, pareizāk sakot, uzturēts ideālā kārtībā. Visdrīzāk tā bija ideja par ideālu ķermeni, jo tam nebija dzimuma vai vecuma. Skaista āda un labi veidoti muskuļi. Ar tādu ķermeni ir ļoti viegli dejot un vingrot. |