Mīlestības dārzs
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Emīlija's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, January 21st, 2020
    10:50 am
    Mīlestība
    Tās pretmets - vienaldzība pasaka daudz.

    Cik daudz rūpju par saviem mīļajiem un tuvajiem mēs dodam, lai viņi justos mīlēti?

    Vai kāds Tev ir teicis: "Paldies, ka mīli mani!".

    ***

    Zēnam rīt 9 gadu dzimšanas diena, taču viņa māte par viņu aizmirst. Viņš apmaldās sniegā, naktī, un apguļas gaidīt mammu.

    ***

    Cik cilvēku Tevi apsveic dzimšanas dienā? Cik cilvēku no galvas zina Tavu dzimšanas dienas un vārda dienas datumu?

    Cik cilvēku no galvas zina Tavu durvju kodu un mobilā telefona nummuru?

    ***

    Daudz kas paliek noklusēts vienaldzības dēļ.

    Ja ir, ko teikt tiem, kas ir tā vērti, saki!
    Monday, January 20th, 2020
    8:57 am
    Vārda spēks
    Remember that every word and thought has the power and capacity to program your subconscious mind, which is the source of most of your experiences. Do you actually mean what you say and do you want what you say to come true?

    Examples: You’re such a nuisance. I would forget my head if it wasn’t screwed on. I am a drama queen. I have been hurt too many times. You drive me crazy. You are disgusting. I am so stupid. I always have bad luck. I am too old for that. I can’t trust anyone. That child is so naughty. I am fat. Life is hard. No one cares.
    Sometimes something is said with affection, however, if you took away the affection the wording is judgemental or hurtful. This is when your inner meaning isn’t aligned with the words or thoughts you are creating. Alignment is needed within every part of your being and life.

    It is time to cleanse and heal your language, the creation of the world and your world depends upon it. Let all aspects of your being be aligned. Speak from the truth within you and ensure you truly mean everything you say. Each word is creating your reality step by step.


    https://www.ashtarcommandcrew.net/profiles/blogs/the-importance-of-language-and-thoughts-by-the-arcturians-through
    7:15 am
    Dienas doma
    Lepojies, ka dzīvo.
    Sunday, January 19th, 2020
    11:10 pm
    Glābiet bērnus no elles!
    Kas agri (3-4g) sāk lietot planšeti, telefonu un pārējos gadžetus, ir jau ar vienu kāju ellē.
    5:44 am
    Svētdienas rīts
    Manu mīļo draudziņ, ir atkal svētdiena. Septītās čakras diena. Adventes diena.

    Laiks domāt par visumu, par lielo un būtisko. Laiks nožēlot grēkus un lūgt piedošanu visiem, kam šonedēļ tīši nodarīts pāri.

    Kaut kā tā māju sajūta aizvien tiek meklēta. Skaidras hierarhiskas struktūras prātā traucē sajust to vietu, kur patiesi jūtos labi.

    Gribu saprast cilvēkus, gribu sajust to, ka daru lietas izcili.

    Laiks ir, domas maz, esmu kustībā daudz. Dzīvē satieku varbūt tikai vienu cilvēku pa visu dienu.



    Ar gadiem tas mainīsies, esmu droša. Taču cilvēki pagaidām nogurdina.

    ***

    Lai vairāk būtu cilvēku, kuri smaida, kuri ir šeit un tagad, ar kuriem kopā var iet talkā un darīt ziemas lauka darbus. Jā, cilvēku, kuri daudz klusē un daudz dara.

    Cilvēku, kuriem ir laba laulība, labs sekss un labs darbs, un mājā siltums. Par to arī aizlūgsim.
    Saturday, January 18th, 2020
    5:52 pm
    Par skaisto un cēlo.

    Šodien ārā bija ļoti silts. Cilvēki arī smaidīgi un priecīgi. Saņēmu daudz uzmanības no jauniem puišiem. Izlēmu uzlabot virtuves iekārtu. Sākšu ar pulksteni.
    Thursday, January 16th, 2020
    11:24 am
    Mutes dobuma veselībai par ph līmeni
    Lai palīdzētu mutei būt veselai, uztura sadalījumam jābūt šādam: 80% sārmaina vide un 20% skāba vide

    Sārmainie:

    1) Ļoti sārmaini - arbūzi, bumbieri, laimi, mango, miežu asni, pētersīļi, pienenes, rudzu asni, ūdenskreses, zaļumi, mandeles

    2) Sārmaini - āboli, asparagi, avenes, bietes, brokoļi, burkāni, cigoriņi, dateles, diedzēti graudi un sēklas, dilles, ērkšķogas, griķi, gurķi, kacenkāposti, kāļi, kāposti, kolrābji, korintes, kressalāti, svaiga kukurūza, kviešu asni, ķirbji, lucerna, mellenes.

    Ārstnieciskais minerālūdens, papaija, pastinaki, ēdamās puķes, redīsi, rozīnes, sēklu rupjmaize, selerijas, soda, sparģeļi, spināti, sūkalas, svaigi spiestas sulas, vīģes, tumšās vīnogas, ziedkāposti.
    8:56 am
    Laika gars
    Reiz dzīvoja kāds vīrs, kurš darīja neiespējamas lietas. Piemēram, sarunājās ar lāčiem.

    Taču par to neviens neuzzināja. Ikdienā vīrs dzīvoja būdā pie savas smēdes, kurā kala karotes un traukus. Pēc darba viņš devās garās pastaigās, līdz nonāca līdz jūrai.

    Tur ar laivu aizairējās līdz upei pie kuras bija vilciena stacija. Iesēdās vilcienā uz mājām. Un tā katru darba dienu. Laivu viņam draugs katru vakaru atveda.

    Rituāli palīdz saprast laika garu.

    Un tā vīrs šajos gājienos pa mežu un pēc tam jūru sajuta zemi un jūru sev zem kājām. Uguns viņam bija smēdē, gaiss ir visapkārt.

    Viņa draugs bija stikla pūtējs, un viņam bija skaista meita, kura gatavoja priekšmetus karaliskajai ģimenei. Un tā viņi visi dzīvoja saticīgi un laimīgi.

    Vīrs vēroja Jūras horizontu, lai saprastu nākotni. Viņš vēroja, kā kokiem lapas aug, lai saprastu pagātni. Augsni bija lavierējot pārņēmis mūžzaļš prieks. Varbūt tāpēc, ka tas bija liels mežs ļoti nostatus. Te bija fjordi un jūra. Un mežs.

    21. gadsimts ienes jaunas vēsmas ikdienā. Elektrību var dabūt no gaisa, kurināmais ir novecojis, meži atkal aizaug un tos atstāj savā vaļā. Jūra ir apaugusi ar spēkstacijām, kuras kādreiz bija pie un uz upēm.

    Paisuma un bēguma enerģija uztur visu Norvēģiju, plus vēl citi enerģijas radītāji.

    Taču cilvēki aizvien tur bites. Un sveces arī dedzina. Un pūš skaistas sniegbaltīšu stikla figūriņas.

    ***

    Mums jāprot novērtēt laika garu, vectēvs teica mazmeitai.
    Wednesday, January 15th, 2020
    6:56 pm
    #Nejēdzībubirojs
    33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

    Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

    1) 1.klasē - 22 mācību stundas;

    2) 2.klasē - 23 mācību stundas;

    3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

    4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

    5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

    6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

    7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

    8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.














    34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā

    Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

    1) no 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas;

    2) 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;

    3) 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;

    4) 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.


    https://likumi.lv/doc.php?id=20243

    ***

    Un ko darīt, ja skola šo likumu pārkāpj?

    8.klasē bērnam apmēram 40 stundu, un divas dienas nedēļā 10 stundas.
    Tuesday, January 14th, 2020
    9:37 am
    Mātes instinkts
    Mātes instinkts man saistās ar gādību. Gādība, lai būtu visi paēduši, padzēruši, silti apģērbušies. Lai mājās būtu patīkami un jauki.

    Lai ēdiens būtu silts, lai grīda būtu tīra, lai pie griestiem būtu balts.

    ***

    Daudz kas no tā pēdējā laikā trūkst. Jārada jaunas mājas, jārūpējas par sevi pašai.
    Sunday, January 12th, 2020
    7:03 am
    Next
    Dažas attiecības beidzas tā pat īsti nesākušās.

    Like we tried. Bon voyage uz iedomāto sapņu ostu, kur galā ir pirāti. Apzog mūsu pašu mazie pirātiņi. Baltais vilks cīnās ar melno vilku uz dzīvību un nāvi.


    Paldies par kopīgi pavadīto laiku. Mēs abas spēlējam vijoli katra savā tonalitātē. Skan kaut kā savādi. Dažreiz lociņš pārāk nospriegots.

    ***



    Zini, tās pēcsajūtas pēc šķiršanās ir tādas trulas. Kaut kas ir aizgājis. Kaut kāds tukšums. Taču kaut kas vēl asiņo.

    Mēs spēlējamies ar asinsvadiem emociju vietā. Artērijās skan mūzika. Ja nu tas ir doom metāls?

    Varbūt šķirties kā draugiem ir pārāk sāpīgi. Vajag daudz laika, lai saprastu lietas no malas. Vienatni, vēlreiz vienatni.

    Aizlāpīt to var tikai ar pašmīlestību. Palutināt sevi no sirds.

    Kaut kā skumji, ja lutinām sevi tikai svētdienās. Var lutināt arī citās domās un dienās.

    ***

    Ledlauži sasalušajās sirdīs pēc šķiršanās ar laiku izšķūrē gaismu un cerību, ka varbūt nākamās attiecības arī ir tā vērtas. Lai piedzīvotu.

    Kur meklēt prieku, ja esi viens? Vai tā ir ilūzija, būt vienam? Katram cilvēkam sava dzīve, ja otrs Tev bija puspasaules, tad pēkšņi tukšums ir pārāk liels. Tu saraujies tumsā embrija pozā un raudi.

    Zini, tā dažreiz ir tāda liela vēlme pēc tā happy ending. Iepazīstināt savu meiteni ar tēvu, māti, ar vectētiņu, aizbraukt pie viņiem visiem ciemos. Apprecēties.

    Nu, un ko tad? Kur mēs dzīvotu? Kas no tā mainītos?

    Tas zīmogs pasē, kādi benefiti no tā ir?

    Tu meklē piederību kaut kam. Cilvēkus, kuri Tevi sagaida atplestām rokām.

    Jā, ja būtu savas lauku mājas, ja vajadzētu saimnieci, tad vieta būtu iekārtota, tad varēs vest un izrādīt – te virtuve, te viesistaba, te pieliekamais, nāc pie manis, Te tev būs labi.

    Kas ir manas mājas, kur es vispār kādu varu vest?

    ***

    Kādreiz likās, ka es būšu laba diezgan, lai mani pašu kaut kur aizvestu. Tās sievietes, kuras gribējušas ar mani iepazīties – laikam uzzinot, ka man ir tas, kas man ir, pārstāja interesēties.

    Un laikam jau labi.

    Kā tas vispār notiek? Kāda meitene uzraksta, ka man ir forši stāsti, forša bilde fb, foršs imidžs, nu vispār – viss ir foršs un tip-top. Un tad cer, ka es viņu aicināšu satikties. Vismaz tā bija pēdējoreiz.

    Tagad ar sevis reklāmu nodarbojos maz. Vienkārši daru savu darbu un ticu, ka tad, kad darīšu to izcili, cilvēks uzradīsies.

    Vai tā var ilgi gaidīt? Varbūt. Tad jau redzēs. Vismaz ex-labākais čoms ir ticis pie draudzenes. Par to arī jāiedzer silts ūdens. Priekā!
    Thursday, January 2nd, 2020
    10:12 pm
    Reklāma - Reiki
    Piedāvāju Reiki dziedināšanu Rīgā. 35 eiro par 60 min.
    Sunday, December 15th, 2019
    5:52 pm
    Mēs
    Kas liek otram cilvēkam pārprast, izraut no konteksta vārdus? Vai tie ir kādi apziņas parazīti, nogurums, būšana citur?

    Kas liek pārī strīdēties un skaldīt matus par niekiem, velti izšķiest laiku strīdoties, vai Rimi ņemt vīnogu vai upeņu sulu?

    Kur pazūd tas laiks un resurss šādi bojājot visu skaisto un saticīgo?

    Var kopā meditēt, var siet draudzības diedziņus ap rokām, var kopā iet mežā pastaigāties.

    Es gribu just, kā Tava sirds pukst ar sesto maņu vien. Pat tad, kad otrā Latvijas galā esi TU.

    Atgriežamies šeit un tagad. Kā Tu jūties? Kā jūtas Tava sirds?

    Vai dzirdi kā es elpoju? Vai dzirdi, kā Tu elpo? Dzīvības dvaša aizvien mūsos satraukumu rada, vēl kas jāpadara.
    Wednesday, December 11th, 2019
    6:19 pm
    Lai līdzinātos, ir jāatņem un/vai jāsaskaita
    Ir skolas, kurās bērni 16 gadu vecumā mācās par kosinusa teorēmu

    Ir skola(s), kurā bērni 16 gadu vecumā mācās integrēt un programmēt Paskālā

    ***

    Matemātikas pulciņš katrā ģimnāzijas līmeņa skolā būtu vērtīgi. Jo kā gan citādi lai sagatavo sistemātiski un plānveidīgi bērnus matemātikas olimpiādēm?

    Pārskatot 90-to gadu izdevumus no Andžāna laikiem, pārņem pārdomas, vai aizvien ir iespēja skolēniem no parastajām vidusskolām mikrorajonos tikt pie matemātikas pulciņa sev tuvā laikā un vietā?
    Thursday, December 5th, 2019
    1:51 am
    Serenāde
    20 gadu vecumā es gribēju apprecēties un bērnus. Jo tad likās, ka varbūt skolotājas karjera nomainīsies ar ko citu. Ja nu tomēr tas vienkārši ir mātes instinkts, kurš liek strādāt ar bērniem?

    Vēlāk es gribēju tikai apprecēties. Laikam tāpēc, ka uzvārds saistās ar daudz bēdīga. Gan skolā apcēla, gan ģimene tāda kā jau ārlaulības bērnam.

    Protams, aizmukt no savas karmas ir tāpat kā spēlēties ar savu asti.



    ***


    Kaut kas tajā visā ir. Tajā precēšanās lietā. Divus cilvēkus Radītāja priekšā savieno un tad viņi viens otru atbalsta. Tas jau jauki.

    Vēl ir praktiskais aspekts. Iespēja vīt savu ģimenes ligzdu. Iekārtot dzīvokli, istabas. Pirkt mantas un tās izvietot. Lai ir skaisti, balti, gaiši.

    Protams, Eglīte Ziemassvētkos, kopīga peldēšanās pa pliko Jāņos, pavasara talka un rudens putnu vērošana. Pastaigas mežā.

    Tēvi, kuri stumj bērnu ratiņus, aizvien aizkustina. Vai tēvi, kuri ir atveduši pa dienas vidu bērnu pie ģimenes ārsta. Laikam atkal tāpēc, ka man bija citādi.

    Viss ir tik vienkārši. Tu ņem vēl vienu cilvēku, nospried, ka der, ka būs, un viss top. Ja labi grib.

    Ja viss ir, visums sadodas rokās. Kā pasakā, viens brālēns virtuves kombainu, otrs tualetes podu, vectētiņš servīzi, vecmāmiņa rotaļlietas. Visa dzimta stāv aiz mums.

    Dzīve ir interesanta ar savu iespēju jebkuram kļūt stāvus bagātam, un tad tikpat ātri, vienas dzīves laikā, palikt par meklētāju, kurš jūt, ka aiz horizonta tuvojas lidmašīna.

    ***

    Pamosties no sapņa izdemolētā istabā un sāc no jauna. Ja ir istaba, ir vismaz jumts virs galvas. Varbūt tikai jāsalabo dzīvokļa atslēgas.
    Sunday, November 24th, 2019
    2:13 pm
    Par veselību - pieredze
    Veselības problēmas izpaudās kā depresija, kura pirmoreiz man bija jau 14 gadu vecumā. Gāju periodiski pie psihoterapeita apmēram desmit gadus – no 2005. līdz 2015. gadam. Taču efekta no psihoterapijas nebija – nesanāca iekļauties sabiedrībā, atrast draugus, paziņas, iekārtoties darbā.

    2018. gada sākumā biju izmisumā. Pat vairākas reizes nomainot psihiatru un psihoterapeitu, stāvoklis nebija uzlabojies. Tieši pretēji – kopš 2015.gada rudens bija sākusi sāpēt galva, miegs palicis trausls, spēja koncentrēties intelektuālam darbam sarukusi. Arī vēders mēdza sāpēt uz emociju pamata daudz biežāk.

    Bija apmeklēti psihiatri, neirologi, reimatologi, nomainīts ģimenes ārsts. Biju sākusi iet arī pie osteopāta, kurš gan teica, ka viņa spējas ārstēt tik smagus gadījumus ir ierobežotas.

    Tā kā klasiskās medicīnas iespējas bija izsmeltas, tad nolēmu uzmeklēt dziednieku. 18 gadu vecumā biju izgājusi meditēšanas kursus, bet šie cilvēki vairs nebija pieejami.

    2018. gada sākumā aizgāju pie dziednieka. Viņš pastāstīja par to, cik liela nozīme ir tai pasaulei, kas ir vēl bez materiālās, taustāmās pasaules. Cik ļoti šī cita pasaule arī mani var ietekmēt.

    Viņam bija atbildes uz maniem jautājumiem, kāpēc man tik grūti iekļauties sabiedrībā. Kāpēc mani nesaprot. Kāpēc man tā dzīvē bija sanācis, ka 31 gada vecumā aizvien mācījos pirmajā kursā augstskolā, un darba pieredze bija minimāla.

    Kopš tās ziemas un drīz pienākošā pavasara sākās pārmaiņas, taču ļoti lēnām. Es biju jūtīgs cilvēks, pēc dziedināšanām gandrīz vienmēr sajutu lielu labvēlību un gaišumu no dziedniekiem. Man bija grūti uzticēties cilvēkiem, arī dziedniekiem es sāku teikt daudz vairāk tikai kādā piektajā tikšanās reizē.

    Pienāca 2018. gada vasara. Aizvien bija grūtības veikt intelektuālus uzdevumus. Vēl pavasarī stipri sāpēja galva, dažreiz arī vēders.

    Mans tā brīža ārsts nolēma, ka var man palīdzēt nokārtot invaliditātes grupu, lai vismaz būtu kāds finansiāls atbalsts. Un zāles būtu lētākas.

    Es stipri šaubījos, vai grupa man būtu tas, kas man ilgtermiņā palīdzētu. Taču naudas kārdinājums bija liels. Un galu galā šī nauda man noderēja, lai apmaksātu dziedināšanas sesijas.

    2018. gada rudenī es iestājos jaunās studijās un šoreiz spēju tikt galā ar mācību vielu. Manas spējas studēt aizvien bija ierobežotas, taču, lai izpildītu kursu prasības, pietika. Mācījos ļoti daudz, sevi atkal nesaudzējot. Decembrī bija liels nogurums, fiziski arī bija sliktāk. Bailes un “paranoja”, vai nolikšu sesiju jaunajās studijās.

    2019. gadu iesāku ar pārliecību, ka jāpieliek visas pūles, lai jau notikušās labās pārmaiņas veselības ziņā nostiprinātos. Man aizvien bija ļoti lielas grūtības ar miega ritmu. Mēdzu iet gulēt stipri pēc pusnakts un celties pusdienlaikā.

    Janvāris pagāja, sesija bija nokārtota. Liels prieks par paveikto. Pašai bija sajūta, ka liels smagums novēlies no pleciem. Taču sesija bija izdarāma, jo no iepriekšējām studijām bija ieskaitīti kursi šajās studijās, tāpēc slodze bija tikai 60% apmērā. Kad februārī uzzināju, ka man ir stipendija, biju sajūsmā.

    Februāris nāca ar jaunām grūtībām, jo nu bija jāapmeklē visas lekcijas. Nespēju adaptēties. Sāpēja galva daudz biežāk. Pēc lekcijām kritu gultā no nespēka. Lai arī turpināju iet, cik vien laika bija, martā no pārpūles saslimu uz trim nedēļām.

    Garā slimošana manī radīja vēl vairāk gribasspēka pēc tās mainīt dzīvesveidu. Sapratu, ka veselība ir svarīgāka par studijām, ir jāatpūšas, cik vien var, nedēļas nogalēs. Aprīlī biju pie dziedniekiem trīs reizes. Sāku ievērot ļoti striktu dienas režīmu – hobiju vietā atpūta, iešana gulēt ļoti savlaicīgi, kā minimums divas meditācijas dienā.

    Aprīļa beigas bija lūzuma punkts. Noguruma no desmit lekcijām nedēļā sāka kļūt mazāk.

    Aizvien ik pa laikam sāpēja galva no pārpūles. Es pārstāju pildīt mājasdarbus, kad sāpēja galva. Man taču tomēr bija otrā invaliditātes grupa – augstskolā par to pateicu mācībspēkiem. Šādi sevi saudzējot, palēnām radās spēks. Mazinājās nepatika pret grūtiem mājasdarbiem, jo vairs nespiedu tos sev pildīt, kad ķermenis bija galējā diskomfortā.

    Maijā bija palicis tikai viens parāds no marta slimošanas posma. Turpināju stingro dienas režīmu. Turpināju iet pie dziedniekiem vismaz divreiz mēnesī. Pasniedzējai, kura izturējās ar necieņu pret studentiem, saņēmos iebilst. Arī tāpēc maijā bija mazāk norītu dusmu un citu emociju, jutos veselīgāk.

    Jūnijā bija otrā semestra sesija, kurā jau biju pilnībā atguvusi savu pašapziņu.

    Aprīlī un maijā dziednieki daudz palīdzēja man saprast savu kosmisko uzdevumu. Tas audzēja pašvērtējumu. Ka man ir jāmīl savs ķermenis, sava veselība ir vērtība.

    Ar šādu attieksmi es turpināju bieži meditēt, vairāk izteikt savu viedokli studijās. Atvēros emocionāli un garīgi. Kļuvu drošāka par sevi. Bija skaidrs, ka mācību gadu pabeigšu ļoti labi un lieliski.

    Sesiju nokārtoju ar atzīmi, kura, lai arī bija zemāka par pirmās sesijas atzīmi, bija iegūta daudz harmoniskākā ceļā – daudz mazāk sevi laužot, mokot, izdzenot.

    Jūlija sākumā secināju, ka pārmaiņas veselības ziņā ir iegājušas noslēguma fāzē – varēju gan ilgi lasīt, gan labi izgulēties. Simptomi, uz kuru pamata pagājušā gada augustā man nokārtoja invaliditāti, bija pazuduši.

    Es apzinos, ka attīstība ir mūžīga. Ir ļoti daudz lietu, kas man vēl jāapgūst, lai celtu savas vibrācijas un paplašinātu apziņu.

    Emīlija 2019.gadā
    Monday, November 18th, 2019
    6:45 pm
    Nauda
    Cilvēks, kurš ir aizdevis


    Tā nu bija sanācis, ka viņš piedzima mantojis tēva bagātību. Tēvs bija mecenāts, bija arī baņķieris un uzņēmējs.


    Viņš uzskatīja, ka tēvs bijis labs cilvēks, jo centies veicināt apkaimes attīstību. Pat ja arī vectēvs bija aizdevis visiem. Un ļaudis 50 gadu laikā, visas šīs dzimtas, kuras šeit dzīvoja, bija parādā.

    Viņš kopā ar māsām un brāļiem dzīvoja muižā. Kalpotājus viņi 19.gs sākumā bija pārsaukuši par palīgiem. Muižā bija ap 20 palīgu, kuri caurmērā darīja to, ko vēlējās. Viņi bija gaismas radinieki, vIņu
    Dzimtas bija ar darbu atdevušas visus parādus.


    Protams, daļa no viņiem gatavoja ēst, citi skaldīja malku, citi audzēja dārzeņus. Taču viņi bija brīvi.

    Kādā ziņā viņi bija ļoti pieticīgi cilvēki – viņu mājas rotāja vien dzimtas ģerbonis koka figūras veidā. Viņu karietes bija tikpat vienkāršas kā citiem ļaudīm.

    Viņi dzīvoja savādā laika sakausējumā – izmantoja karietes, kaut bija pieejami helikopteri. Izmantoja baložu pastu, kaut bija e-pasti. Viņi centās atgriezties pie dabas. Virs viņu ipašumiem bija aizvākti visi satelīti.





    Viņam vienmēr likās, ka viņam pienākas vairāk, un viņš vienmēr dabūja, ko gribēja.

    Kaut kā tukši, ja viss, ko Tu vēlies, vienmēr piepildās.

    Taču viņā bija tik daudz pateicības, ka viņš pateicās no rīta, vakarā un pa dienu. Tāpēc viņam deva.




    Par iespēju dzīvot. Viņa bija tik pateicīga. Cik reizes nācies mosties ar domu, ka šī būs lieliska diena.
    Viņa ziedēja. Dabiski. Kaut kā pamodās no gultas ar abām kājām reizē, sāka uzreiz smaidīt un smieties.


    Kontakts ar faniem ir svarīgs. Ar vienu teikumu, mājienu veikt ko foršu!

    Zini, uz Tevi skatās, jo Tu liec justies citādāk. Show me love, show me the way, I’m here to stay.


    Viņš atgriezās savā ciematā reti īstenībā, jo tur saimniekoja viņa brāļi.

    Viņa ģimenē bija septiņi rada gabali vienā vecumā, kuri pārvaldīja dažus tūkstošus hektāru kopā.

    Un tad vēl palīgi. Viņi audzēja kāpostus, burkānus un kukurūzu. Arī zirņus.




    Bērnus viņš īpaši godāja, pat ja zināja, ka arī tie viņam ir parādā.


    Ēstuves un restorāni bija principā aizmirsta parādība, jo cilvēki ēda kopā ar draugiem. Darba vietās bija iekārtotas speciālas ēdamistabas, kur cilvēki kopā pusdienoja, kopā gatavoja ēst un dzēra kafiju.

    Cilvēki sanāk kopā un rada siltumu ar savām domām un prieku. No tā viņi pārtika visvairāk.

    Prieks, satiekot draugus, bija tik liels, ka no tā varēja pārtikt stundām.

    Taču visvairāk siltuma bija gatavojot kopā ar savu partneri. Dzīves partneris, nāvē jāiet katram vienam.


    Ķermenis ir darba instruments un baudas avots. Viņi visi ļoti cienīja savus ķermeņus. Pareizāk sakot, viņiem iedotos ķermeņus.


    I’m back
    Tuesday, November 12th, 2019
    12:10 pm
    Intervija
    Vai mēs jau esam tikušās?

    - Jūs droši vien redzējāt mani tajā Playboy žurnālā ar kaķa austiņām. Es biju jauna un gribēju fotogrāfēties. Un viņiem jau bija austiņas. Mani intervēja par nākotnes iecerēm, lika pozēt peldkostīmā un veļā, taču citādi tas bija ļoti solīds pasākums.

    Un kas ar Jums notika pēc fotosesijas?

    - Zvanīja daži cilvēki, apsveica ar spēju uzturēt ķermeni labā formā. Man bija 19, taču biju ļoti slaida un tieva, taču samērīgi tieva. Biezie mati mani padarīja kuplāku vajadzīgajās vietās.

    Vai Jums pašai bija kaķi fotosesijas laikā?

    - Jā, laukos man bija runcis. Viņš bija tāds ļoti patstāvīgs, nāca tikai paēst un dažreiz ielīda klēpī sildīties. Es esmu par kaķiem tikai tad, ja tos brīvībā tur. Kaķim ir sava saprašana, kurš ir viņam piemērots cilvēks. Kaķi izvēlas cilvēku, cilvēks, cenšoties izvēlēties kaķi, tikai pats sevi iedzen postā.

    Vai Jūsu studijas Jūs apmierināja, esat gandarīta, ka pabeidzāt?

    - Jā, bioloģija man patika jau skolas laikā. Tagad es pētu lāčus. Braucu uz Igauniju, Somiju, Norvēģiju. Daudz sadarbojos, jo, kā zināt, Latvijā lāču ir maz vai tikpat kā tie ir tikai viesi.

    Vai domājat par to, ka reiz arī būsiet tikai viese Latvijā kā lāči?

    - Tā var notikt. Taču Latvijā ir iespējams atjaunot dažādas sugas, kuras šeit kādreiz dzīvojušas, kuras ir piemērotas šiem laika apstākļiem. Ir arī sugas, kuras te labprāt dzīvotu lielākā skaitā, kā, piemēram, bebri. Taču industrializācija ir daudz ko izmainījusi ekosistēmā.

    Ko cilvēkiem vajadzētu darīt, lai atjaunotu ekosistēmu?

    - Cilvēki var veidot dabas parkus, rezervātus daudz lielākās teritorijās. Katrā novadā pa mini parkam, vai katrā rajona centrā brīvās ganības. Ja cilvēkiem piedāvātu zvērus vērot no gaisa, tad tie varētu brīvi uz Zemes dzīvot. Jāmaina ir pozīcija – cilvēkiem jābūt gaisā, zvēriem lejā.

    Paldies par interviju. Lai Jums veiksmīga zinātnieces karjera!
    - Paldies.
    Wednesday, October 30th, 2019
    6:46 am
    Sniegs
    Pirmais sniegavīrs. Rīta pastaiga/skrējiens daudz svaigāks.
    Wednesday, October 23rd, 2019
    9:56 pm
    Metamorfozes
    Kaut kā viss atkal mainās. Aizvien ātrāk.

    Vīzijas, ko redzēju 25g vecumā par nākotni līdz 63g, sāk strauji piepildīties.

    Tik maz mērķu atlicis šajā dzīvē.

    Skaidrs, ka tuvāko desmit gadu laikā pārcelšos uz ārzemēm. Tikai vēl jāiegūst Reiki Meistara pakāpe.

    Man patīk kompakti cilvēki. Visums ir taupīgs. Es tikai tāda gara :D
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba