Below are the 20 most recent journal entries recorded in Eos' LiveJournal:

[ << Previous 20 ]

Wednesday, September 27th, 2023
1:10 pm	Šķelšanās sabiedrībā un duālisms (Žermēns no Plejādēm caur Lizu Rojalu Holtu) Svarīga mācība ir, ka uguni nevar apturēt ar uguni, jo tas tikai rada vēl vairāk uguns. Lai apstādinātu šķelšanās procesu, katram pašam ir jāpārstāj izvēlēties viena no divām pusēm. Šī ir svarīga lieta, kas jāapgūst katrai jaunai civilizācijai pieaugšanas procesā. Tas ir viens no grūtākajiem izaicinājumiem, jo pieprasa fundamentālas pārmaiņas apziņā, ko veikt nav viegli. Polaritāte un duālisms ir vilinošs un atkarību izraisošs. Izvēlēties kādu no pusēm un atbalstīt to ir zema līmeņa emocionāla vajadzība, kas palīdz mazāk nobriedušiem cilvēkiem just, ka viņiem ir mērķis, ka viņi pieder kaut kam, kas ir lielāks par viņiem pašiem. Jaunākām civilizācijām tā ir daļa no dabiskas evolūcijas. Tomēr, šī atkarību raisošā tendence polarizēties ir jāatmet, civilizācijai nobriestot. Uz Zemes šobrīd var redzēt, ka šķelšanās sabiedrībā notiek aizvien vairāk. Šīs fāzes ar intensīvu polarizēšanos arī ir dabisks process, civilizācijai nobriestot. Šie asie dziļas noslāņošanās periodi var tikt uzskatīti par iespēju logu cilvēkiem un cilvēcei izdarīt jaunas, jauna līmeņa izvēles un dziedēt atkarību no duālisma, kas ir iemesls ciešanām visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi ieskatīties sevī rūpīgi un sev pajautāt: “Kur es vēl izvēlos kādu no pusēm, pieņemšanas vietā, iekšēji vai ārēji?” Patiess, nevērtējošs skats uz sevi šajā jomā var atbrīvot jūs no jūsu domām, kas jūs pašus terorizē – polarizētām domām, kas noved pie polarizētām darbībām. Runājot par ārēju šķelšanos, paskatieties uz grupām, kuras atbalstāt, uz ziņām, ko skatāties, uz viedokļiem, ko paužat, un vēl. Vai tie ir vienpusēji? Šo sevī ir grūti ieraudzīt, ja vien neesat pret sevi ārkārtīgi patiess/a. Vai jūsu domas nozīmē, ka tikai jums ir taisnība, un tikai jūs esat “pamodies” un “apgaismots” ? Vai jūsu domas apsūdz citas cilvēku grupas tieši par to, ka viņi uzskata, ka viņiem ir taisnība, kaut jūs paši arī domājat, ka jums ir vienīgā taisnība? Ir smadzeņu pētījumi, ka izaicinājumi indivīda vērtību sistēmai var viņam radīt paniku un, dažreiz, agresīvu pretestību mainīties. Šis neliecina neko labu par sabiedrību, kura vēlas evolucionēt un augt. Reiz pienāk brīdis, kad svarīgāk ir atteikties no savas pārliecības nekā par to cīnīties. Tā nav viegla izvēle, jo pat neirozinātne atbalsta pieķeršanos saviem uzskatiem uz dzīvību un nāvi! Mēs zinām, ka daudzi, kas lasa šo tekstu, varētu būt aktīvisti dažādām tiesībām – bērnu, dzīvnieku, sieviešu un citām. Ir svarīgi saprast, piemēram, kur ir sieviešu atbalstīšana, jo tas jums sagādā prieku, un kur ir “ļaunās patriarhijas” kritizēšana, kas parasti ir kā nosodoša enerģija. Sāls ir motivācijā – prieks vai nosodīšana? Iekšējā, bieži slēptā, motivācija diktē apjomu, cik asi polarizācija notiek, cik ass un kategorisks ir viedoklis par vienu vai citu tēmu. Iekšējā polarizācija ir vēl grūtāk ieraugāma un viltīga. Tā nāk no nesadziedētām traumām no šīs vai citām dzīvēm, vai pat no sākotnējās nošķiršanas no Visaugstākā Kosmiskā Radītāja, un tā uztur visu polarizācijas un duālisma apziņu mūsu iekšējā vērtību sistēmā. Iekšējā polarizācija nozīmē sevis nosodīšanu, sevis kaunināšanu, agresiju pret sevi, sevis nicināšanu. Šādas emocijas pašam/ai pret sevi ir iespējamas tikai duālismā. Kā jūs zināt, paradigma šobrīd mainās. Cilvēcei augot, šī dziļā polarizācija gan iekšēji, gan ārēji, nevarēs pastāvēt. Šis ir tas, ko šobrīd daudzi jūt – viņu emocionālo ķermeni smacē, un tas izpaužas kā trauksme, depresija, panika un apjukums. Šobrīd kosmiskā līmenī notiek pārkārtošanās, kas jums palīdz atbrīvoties no duālisma jūsos. Taču šī pārmaiņa nevar notikt bez jūsu apzinātas līdzdalības un vēlmes palaist vaļā ieradumus, domu un emociju modeļus. Šis teksts nav duālisma padarīšana par bubuli zem gultas! Šis teksts ir domāts jūsu iedrošināšanai – lai jums parādītu, ka pārmaiņas jau ir pie apvāršņa, taču jums ar tām jāsadarbojas un sevī jārada vēlme mainīties līdzi laikam. Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Ir svarīgi saprast duālisma dinamiku gan iekšēji, gan ārēji, un, cik viegli var nonākt tā varā. Bet jums ir izvēle uz to nepavilkties. Kad jūs ieskatāties sevī, savas esības tumšajos nostūros, jums ir spēja ieraudzīt, kur jums ir polarizētas domas, uzskati, kas jums šķiet kategoriski labi, vai kategoriski slikti, it īpaši pašam/ai par sevi. Šī ir atslēga iekšējai brīvībai. Atzīstat savas brūces, apskatiet, kā tās ir ietekmējušas jūsu realitāti. Kad jūs to izdarāt (bez nosodījuma), jūs atverat iespēju logu uz jaunu ceļu savā dzīvē, kas simbolizē jūsu sakārtoto, Gaismas sevi. Jūsu iekšējā dziedināšana atspoguļosies arī ārējā jūsu dzīvē un realitātē, un Mīļā Zeme būs jūsos. (9 Comments |Comment on this)
11:44 am	Mūsdienu jaunatnes galvenais mērķis ir sēt mīlestības sēklas, attīstīt iecietības plānu un izplatīt miera augļus sabiedrībā ar rūpīgu kalpošanu. -Satja Sai Baba (8 Comments |Comment on this)
Tuesday, September 26th, 2023
8:04 am	Seksa sleja Ja tā padomā, pirms 7-9 gadiem es šajā blogā diezgan daudz rakstīju par seksu un seksualitāti. Jo mani ļoti fascinēja Daces Rukšānes seksa sleja žurnālā "Sestdiena", tā bija gaumīga. Tajā laikā arī es pats strādāju Baltijas HIV asociācijā, kur man ikdienā jauniešiem bija jāstāsta par drošu seksu. Pa šo laiku bija tāda lieta, ka es pats apprecējos. Un man bija skaidrs, ka par attiecībām ar sievu es publiski netaisos rakstīt. Taču vakar bija sajūta, ka man draudzene pajautāja: "Kāpēc Tu vairs neraksti, ja cilvēkiem patika?" Jā, man nav attaisnojuma nerakstīt, tikai pieradums. Aizvien uzskatu, ka erotiskās literatūras latviešu valodā, kas ir rakstīta tieši sievietēm, ir diezgan maz. *** Otrs ir vecuma grupa. Jā, tas, kas ir Cosmopolitan žurnālā, ka jaunības saglabāšanas kults ir aizvien aktuāls 21.gs, tas patiešām tā ir. Porno aktrises iet pensijā 29 gadu vecumā, tas ir normāli. No otras puses, vasarā iepazinos ar vienas ģimnāzijas direktori, kas bija tik labā formā, tik sportiska, atraktīva, ka viņai nevarētu pateikt, ka viņai ir jau 54 gadi, ja viņa pati nebūtu pateikusi, ka ir 1969.gada izlaidums. Tā banālā lieta, ka, ja darba specifika pieprasa izskatīties lieliski, sakopti, eleganti, tad arī vīrs par to ir priecīgs. Te jāmāk atrast zelta vidusceļu, jo tinderī ir daudz 40+ dāmu bilžu, kuras grib atrādīties, ka prot atrast ceļu uz sporta zāli, bet par savu smadzeņu kustināšanu neraksta neko. Labs sekss ir ar foršām sarunām pirms un pēc tā, tāpēc ir pietiekami liela vīriešu kategorija, kura novērtē, ka dāma runā tikai par to, ko pārzina. Labāk klausīties par izšūšanas žargonu, taču patiesu informāciju, nekā wikipēdijas atgremojumu par ko tādu, ko sieviete pati nekad nav darījusi. Vēl noteikti gribas atgādināt burvīgo frāzi: "Tu esi pelnījusi vairāk!" Jo tik daudzas sievietes guļ ar saviem vīriem, jo lūk, citādāk var izjukt laulība. Bet kā var gulēt ar kādu, kurš sevi nekopj, kam veidojas alus vēders, kam nav gludi noskūta seja? Man tas nav saprotams, kāpēc tā sevi mocīt tikai tāpēc, ka viņš pirms 20 gadiem bija jauns un stalts. Turēt sevi formā vajag, un tas ir normāli to gaidīt pašai no sevis un sava partnera, arī 40 un 50 gados. Lai nav tā, ka vīrietis kļūst pašapmierināts ar to, ka viņam mājās ir, tagad var slinkot. Skaistai dvēselei piedien skaists ķermenis un otrādi. Ja sievietei jāmācās baudu gūt un pieprasīt, tad vīrietim to dot un parūpēties par kvalitāti. Tajā pat laikā sarunas, savas seksuālās dzīves apspriešana, ir obligāta, jo citādi nav progresa. Kādu laiku var iztikt bez progresa, jo viss ir ierasti, lieliski un paredzami. Līdz tādam līmenim arī jātiek. Taču attiecības ir kā dārzs, ko kopjam, tās ir jākopj ar sarunām, ar skaļi izteiktām vēlmēm, ar būšanu godīgai pret sevi un laulāto. (1 Comment |Comment on this)
Saturday, September 23rd, 2023
5:05 am	Paldies Mātei Zemei par iespēju izdejoties lietū. (1 Comment |Comment on this)
Tuesday, September 19th, 2023
8:42 pm	Rudens prieks Sveiks, mans mīļais ķermeni! Kā Tu jūties šajā saulainajā dienā? Vai Tev ir pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu? Vai Tu jūti, ka ir pietiekami daudz jogas, rīta skrējienu pa mežu un gar jūru? Vai Tevi apskauj bieži un cieši? Man ir prieks, ka Tu esi mans templis. Tu labi smaržo, Tevī ir vingrība un jauda. Tu spēj nest, skriet un ātri atslābt pēc saspringta darba. Vai visa ķīmiskā fabrika Tevī ražo pietiekami daudz sārmainas vides? Vai Tev patīk tā pārtika, ko Tevī lieku? Vai es Tev dodu pietiekami daudz miega, atpūtas un labsajūtas? Vai Tu vēlies papildus masāžas? Vai, varbūt, ūdens procedūras? Man šķiet, ka Tev neviens sen nav pakasījis aiz auss un nomazgājis muguru pirtī, vai tā varētu būt? Es ceru, ka Tu jūties caurmērā labi. Sapņos man rāda tikai skaisto un labo. Vai zilie loki zem acīm tik ātri pazūd, jo āda ir laba, vai tāpēc, ka Tu rūpējies par mani, ķermeni? Man dažreiz pietrūkst, ka glauda galvu un matus, vai Tev arī? Vai tad, kad mēs ieejam dziļā meditācijā, un Tu trīci labsajūtā, vai tas Tevi atjauno tikpat ļoti, cik mani? Vai Tu pietiekami bieži raudi un smejies? Varbūt jāļauj vairāk vaļas emocijām, lai viss tīrās ārā? Varbūt Tev vajag vairāk klusuma un vienatnes, laika pie ūdenskritumiem, laiku augstu kalnos, mūžamežos? Varam pamēģināt sāls vannas un baseinu, ko saki? Varbūt kāds eksotisks auglis šajā rudenī Tev liktu no laimes smaidīt? Vai es pietiekami daudz gatavoju mājās, lai visas garšvielas būtu ideālās proporcijās? Ak, ķermeni, cik pateicīga Tev esmu! Tu celies pirms saules, redzi simts metru tālumā lietainā laikā, un es uz ceļa jūtos pavisam droši. Kad ir par skaļu, es aizspiežu ausis, lai Tev ir vieglāk. Tad mēs dodamies mājās zem segām, ar siltu tējas krūzi, kādu saldumu un foršu komēdiju. Es sagādāju mums mīļoto cilvēku, kas mūs apsedz, ja pa nakti nokrīt sega. Vai, ja steidzoties pa ielu, nokrīt cimds, parādās labvēlis, kas uz to norāda. Es dodu Tev maigumu un drošību. Istabā ir pietiekami gaišs, aizkari biezi, sienas biezas, gulta cieta, un mugura Tev paliek taisna. Aiziesim uz masāžu nākamnedēļ, labi? Pasmiesimies par dzīvi, par visiem tiem niekiem, kuru dēļ rudeņos gandrīz rodas iesnas. Atcerēsimies uzlikt šalli, cepuri, izžāvēsim matus rūpīgi. Tev ir tik skaisti, zīdaini mati! Paņemsim lietussargu rokassomiņā un divdesmitnieku braucienam taksometrā mājās jebkuros laikapstākļos. Par ko Tu domā ķermeni, pirms iemiedz? Es domāju par to, cik lieliska ir bijusi tekošā diena. Cik pateicīga esmu visiem, kas mums palīdz kopā augt. Arī Tev, ķermeni, jāaug un jāpielāgojas, dažreiz sāp galva, kad strauji apziņa mainās. Es saprotu, mums visiem tā gadās. Caur Tevi darbojas arī sajūtu ķermenis, caur tiem pašiem nervu galiem. Taču mēs visu harmonizējam, cik vien es ātri protu. Arī es tikai mācos. Paldies, ka esi, ar mīlestību, Dvēsele (Comment on this)
Sunday, September 17th, 2023
3:50 pm	“Mīlestība uzvar” Šodien iepirkos Rimi. Blakus stāvēja sirmgalve, gadi 90. Viņa bija pirms manis, pirka krējuma paciņu. Vēl pirms viņas bija kāda sieviete ar iepirkumu ratiem. Kamēr sirmgalve maksāja par savu krējumu, pārdevēja to bija pa lentu jau aizslidinājusi tālāk. Krējumu paķēra sieviete ar iepirkumu ratiem un iznesās strauji ārā no veikala. Kad sirmgalve bija samaksājusi un lūkojās pēc krējuma, pārdevēja teica, ka tā nav viņas darīšana, viņai ir jāskaita nauda, un sirmgalvei pašai jāuzpasē savs pirkums. Sirmgalve bija neapmierināta un palika veikalā, lai ar pārdevēju kopā noskatītos video ierakstu, kurā redzams, kā sieviete paķer viņas krējumu. Pa to laiku pārdevēja bija pārdevusi man manus produktus, un es gāju ārā no veikala. Cik interesants notikums! Man gadījās līdzīgi, un gaismas skolotāja teica, ka tā Visaugstākais vienkārši izlīdzina karmu, ja kasē, piemēram, izdod naudas par maz. Tomēr es gribēju saprast, ko man no šī mācīties. Lūdzu zīmi. Kad izgāju no veikala, pacēlu acis augšup, un pirmajai sievietei, kas nāca pretī, bija T-krekls ar uzrakstu “Love wins” (Mīlestība uzvar). Tātad, šis viss ir gaismas plāns. Tomēr pārdevēja teica – katram pašam savs pirkums jāuzrauga. Rimi apsargu arī vairs nav. Sargā sevi pats. (Comment on this)
Tuesday, September 12th, 2023
1:42 pm	Par kaķveidīgo ētikas un morāles principiem Labdien. Plejādietes Marī Svarū intervija ar kaķveidīgo Arišahu. Arišahs ir pieaudzis tīģeris. Atšķirības starp kaķveidīgajiem Urmām un Zemes tīģeriem ir tādas, ka urmām ir attīstītākas rokas, labāk veidots īkšķis, citādi pleci, kas nodrošina labākas roku kustības. Kā arī citādāki gurni un kājas, kas ļauj tiem tiem darboties stāvus un staigāt uz divām kājām ikdienā. Tomēr viņiem aizvien ir spēja skriet arī uz visām četrām, pat esot pilnā bruņojumā. Viņiem ir arī garš mugurkauls, lai augstu lēktu un spēcīgas, īsas kājas, tāpat kā Zemes kaķiem. Arišahs ir komunikāciju daļas virsnieks kosmosa kuģī, kurš arī atrodas Zemes orbītā. Arišaham nav cilvēkveidīgo lūpas, tāpēc viņš izrunā dažas skaņas ar grūtībām, piemēram “m”, “b”, “V”, pārāk uzsverot skaņas “o” un “g”. Viņa balss ir dziļa kā pērkons, kurš rada atbalsi, ar rūkšanas pieskaņu. Tāpēc viņš runā lēni, lai labāk artikulētu skaņas. M. Labdien, Ari! Paldies, ka piekriti intervijai. Lūdzu, izstāsti, publikai, kāds ir Tavs izskats? A. Sveika Marī! Laipni lūgta. Es esmu Arišahs no Vegas. Esmu viens no komunikācijas centra darbiniekiem mūsu kuģī, mūsu karalistē. Mana rase ir Urmas oranžais tīģeris, esmu 3.23 metrus garš. Mans svars ir 317 kilogramu. M. Vēlos vest šo interviju par Urmas idejām un filozofiju, lai cilvēki to labāk saprastu. Vai Tu, lūdzu, varētu paskaidrot pamata ētikas principus Urmām? A. Mēs esam tieši un caurredzami. Mēs neslēpjam patiesību vai nemēģinām to izkropļot, lai tā kādam patiku. Ja kādam tā nepatīk, tā ir viņu problēma. Mums nav, ko slēpt, jo mums nav nekā, no kā baidīties. Mēs nepazīstam baiļu, un mēs esam pilnībā apzināti par to, kas mēs esam un kāda jauda mums ir. Mēs nenodarbojamies ar manipulācijām, mēs lūdzam citiem tieši, un, ja atbilde ir “nē”, mēs dodamies prom un meklējam citu risinājumu. Mēs nesarežģījam lietas un nedomājam par daudz, nefantazējam par citu domu gaitu, un, kāpēc tie rīkojas tādi vai šādi. Manuprāt, cilvēki daudz cieš no tā, ka grib spekulēt par to, kāpēc citi domā un runā tā, kā tie dara. Cilvēkiem ir ierobežots informācijas daudzums, un viņi cieš no tā, ka safantazējas par otru. Urmas nenodarbojas ar analizēšanu tur, kur tas ir lieki. Mēs neciešam no pašu radītām spekulācijām. Cilvēki savos prātos uzbur katastrofas, sarežģītus iemeslus tam vai citam notikumam, lai saprastu to, ko viņu prāts citādi nepieņem, jo tas ir viņu aizsardzības mehānisms. Taču tādejādi viņi daudz cieš. Urmas nebaidās no teorētiski iespējamiem scenārijiem, jo mēs zinām, ka varam tikt galā ar visu. Mēs dzīvojam šeit un tagad un izbaudām savu esamību ar pilnu pārliecību, ka esam neaizskarami, tāpēc neredzam jēgu uztraukties par tukšām spekulācijām, stāstiem vai iedomātām, negatīvām sekām vai pareģojumiem. Mēs dzīvojam bez bailēm un ar pašapzinu. Šāda pārliecība ir katram Urmas kaķveidīgajam. Jo bez bailēm mēs materializējam tikai labo, derīgo. Un šāda filozofija mūs padara stiprākus un ļauj uzplaukt gan kā indivīdiem, gan kā civilizācijai. Šī drosmīgā filozofija mums ir devusi augstu statusu šajā galaktikā. Mēs mīlam savus zobenus un ieročus. Vai tie veci, vai moderni, mēs tos mīlam, un ne tāpēc, ka mums patīk vardarbība, bet tāpēc, ka tie dod mums jaudu un pašpārliecību, ka varam stāties pretī jebkuram izaicinājumam. Mēs sākumā atrisinām savas personīgās vajadzības, tad palīdzam citiem. Mēs esam pašpietiekami, un tas dod iespēju palīdzēt citiem, jo mūsu vajadzības ir nodrošinātas. No šādas jaudas pozīcijas mēs varam dot citiem, jo mums pašiem savās dzīvēs ir harmonija, skaidrs saprāts. Mēs kā Urmas, visi kaķveidīgie, esam ļoti vienoti, arī lepni par sevi, jo priecājamies par to, kas mēs esam kā kolektīvs, civilizācija. Tāpēc mēs nesekojam noteikumiem, ko izdomājuši citi, ja vien šie noteikumi nepārklājas ar vislabākajām interesēm visiem kaķveidīgajiem (domāti arī Zemes mājas un savvaļas kaķi). To, ko mīlam, mēs padarām par savu, ienesam tur harmoniju un mieru, aizsargājam to. Mēs esam ārkārtīgi lojāli viens otram. Mēs turam vārdu un cienām sevi. Jums vispirms, cilvēki, ir jāiemācās sevi cienīt, pirms cerēt, ka citas kosmosa civilizācijas jūs cienīs. Jums ir jāprot tulkot un saprast savas domas, vērtības, tikumi tā, ka jums veidojas domu, vārdu, darbu vienotība. Nodrošiniet sevi, mīliet sevi, un no tā stabilitātes punkta varēsiet tālāk augt, dodot arī citiem. Jums ir jābūt iekšējai viengabalainībai, integritātei (vadlīnijām). Urmas redz sķēršļus un grūtības kā iespējas augt, pārvarēt tās. Mēs nebaidāmies no sāpēm vai diskomforta, jo mēs redzam to kā motivāciju augt. Gan personīgi, gan kā suga. Mūsu izpratne par nāvi ir pavisam citāda. Nāve mums nav traģiska, no tās nav jābaidās. Mēs atceramies daudzas savas iepriekšējās dzīves, mēs zinām kā nomirt ar godu. Dzīve ir pilna konfliktu un grūtību, uzlūkojiet tās ar drosmi un godu tā, lai saviem senčiem liktu būt par jums lepniem. Jums jāsaskaras ar savām problēmam ar skaidru saprātu un spēcīgu mērķtiecību. Bailes ir bezjēdzīgas, tās liek kāpt uz grābekļa vēl un vēl. Nerunājiet daudz par saviem plāniem, īstenojiet tos, netērējiet laiku runāšanai tik daudz. Es zinu, ka daudzi cilvēki uz Zemes jūtas kā cietumā, taču tas ir jūsu prāta cietums, īstenībā. Jūsu domu un apziņas cietums, ko veido destruktīvas domas un iedomas, zemu vibrāciju emocijas. Jums ir jāaug pašiem, un jāaug jaudīgiem, klusumā. Nepaļaujieties uz guru, uz ārējiem ziņnešiem, jūsos pašos ir viss, lai augtu saprātā. Citi var būt sistēmas radīti feiki, kuri vēlas jūs vēl vairāk samulsināt ar savām mācībām. Kad esat slimi, apjukuši un novārdzināti, tad nevarat pārrāpties pāri sava prāta cietuma sienām. Atcerieties vienu - Zemi vada vieni cietumnieki, kurus klausa citi cietumnieki, jo nezina citu veidu, kā dzīvot (tā ir piramidālā sistēma). Ja pietiekami daudz Zemes iedzīvotāju izkāptu no piramīdas, tā sabruktu. Urmas ir emocionāla civilizācija, taču mēs izmantojam savu sajūtu ķermeni mums par labu. Ir svarīgi saglabāt skaidru saprātu, pašrefleksiju, būt viengabalainam. Šīs lietas palīdz mums kontrolēt mūsu emocijas. Liels tīģera apskāviens. Paldies Tev, Marī, par šo iespēju sniegt interviju. M. Ari ir piekritis regulāri nodot savas pārdomas caur manu kanālu, tāpēc tuvākajā nākotnē varat vēl rēķināties ar informāciju no kaķveidīgajiem. Paldies par skatīšanos. Ar daudz mīlestības, jūsu draudzene, Marī Svarū. https://www.youtube.com/watch?v=oebInVdA9x4 (Comment on this)
Thursday, September 7th, 2023
1:22 pm	“Parunāsim par Tevi? Parunāsim par mums!” Kādas labās gribas sievietes Inēlijas Benzas, čīlietes, eseja Šajā esejā es apskatīšu vienu no galvenajiem uzvedības modeļiem, kas cilvēku novājina – apsēstību ar “Es, man un priekš manis”, un, kā šo uzvedību mainīt, lai kļūtu par jaudīgu, pašpietiekamu esību. Tumsas daļa no duālisma pēdējā laikā ļoti cenšas kāpināt savu spiedienu, lai samazinātu cilvēku apziņas līmeni un gaismas jaudu uz planētas Zeme. Daudzas no viņu metodēm ir balstītas uz nošķirtības ilūziju, ar ko esam uzauguši, un kura mums tikusi mācīta no dzimšanas. Šī ir ilūzija, kura liek mums kalpot sev un kļūt apsēstiem ar savu personu. Tā liek mums domāt pašiem par sevi, par to, ko citi par mums padomās vai varētu padomāt, kādu labumu mēs varam iegūt no citiem vai Visuma, vai vispār, kādu labumu, katrā situācijā gūt. Pēc maniem novērojumiem, pēdējās divas paaudzes ir audzinātas ar lielu, pārspīlētu “man pienākas, man ir tiesības” apziņu un vēlmi pēc tūlītējas baudas, kuru pastiprina ārēja stimulācija 24/7 internetā un citur. Vēsturiski mēs varam ieraudzīt, ka daudzas filozofijas cenšas tikt galā ar šo novājinošo stāvokli, ko tautas valodā sauc par Ego. Ar lielo burtu. Liela daļa šo filozofiju uzbrūk ego un cenšas to izdzēst. Tās cenšas izdzēst “Es, man un priekš manis” apziņu pilnībā, lai atrisinātu problēmu, un tās tic, ka ego likvidēšana ir vienīgais, kas ļaus cilvēkam izaugt un tapt apgaismotam. Paskatīsimies uz vārda “ego” definīciju. Ego ir vārds latīņu valodā, kas nozīmē “Es”. Tātad, šo filozofiju piekritēji domā, ka ir jāizdzēš ego, jāizdzēš arī individualitāte, viņu personība un viengabalainība. Izklausās pēc asimilācijas, pareizi? Nešķiet labi izdzēst savu individualitāti. Ir sajūta, ka tas ir pat ļoti nepareizi. Būt par kādas atsevišķas apziņas paudējiem ir daļa no tā, kas mēs esam un kādi mēs esam. Kad cilvēks uzzina, ka ego ir jāizdzēš, viņš vai viņa var nospriest, ka jāizdzēš pilnīgi visa “Es, man un priekš manis“ konstrukcija. Ja paskatās no asimilācijas viedokļa, mēs taču negribam būt bezpersoniski bioroboti, kuri atsaucas uz norādījumiem no citiem un ārēju stimulāciju. Kas nozīmē, ka šie cilvēki var nonākt pilnīgā sevis noliegumā, savu vēlmju un vajadzību noliegumā, kas arī ir ļoti traumējoši. Tātad, mēs ieraugām divus “grāvjus”. Viens ir pilnīga un pārspīlēta domāšana par sevi, savu nozīmīgumu, iedomība. Otrs ir pilnīga iznīcība patībai, uzbrukums sev un sevis noliegšana, savas individualitātes noliegšana. Slimīgs ego, iedomības pilns ego, tiek mēdijos reklamēts un modernajā sabiedrībā atbalstīts saskaņā ar patērētāju kultūru un masu kontroli. Galēja “skaldi un valdi” politika attiecībā uz cilvēku nošķiršanu. Daudzi cilvēki pakļaujas šai propagandai un kļūst iedomības pārņemti un iegrimuši sevī. Šī programmēšana ir tā veidota, lai cilvēku novājinātu, un tam grautu realitātes izjūtu. Šie cilvēki arī visu laiku meklē ārēju apstiprinājumu, ka patiešām ir nozīmīgi, svarīgi, vērtīgi. Šī sabiedrība ir tā veidota, lai kultivētu “Es, man un priekš manis” cilvēku. Un, kad cilvēks ir iekritis iedomības slazdā, nelaimīgs un nošķirts no patiesās patiesības, viņš ir gatavs, lai viņu pļautu tie, kas vēlas kontrolēt cilvēkus un izmantot to enerģiju savām vajadzībām. Viņi ir gatavi “ upuris/varmāka” un “vergs/vergturis” attiecību modeļiem. Labās gribas cilvēki bieži nonāk slazdā, kas ir apziņa “Tev visiem ir jāpalīdz”. Loģika ir tāda, ka “kalpošana sev ir slikta un atņem mums jaudu. Jākoncentrējas uz došanu, tas mani glābs un palīdzēs augt.” Kalpošana citiem var būt tāds pats slazds kā kalpošana sev. Došanās no viena grāvja otrā arī ir pazudinoša. To izmanto dažādas organizācijas, kas kultivē “svētā mocekļa” sindromu, ka jādara visu laiku ir savai darba vietai, savai draudzei, savai kopienai, tikai citiem, citiem, atdodot visu savu laiku, enerģiju un pat īpašumus. Mocekļa sindroms ir ekstrēma glābējs/upuris attiecību modeļa forma, kas arī ir “vara pār citiem” paradigmas ietvaros. Mocekļa sindroms ir tad, kad viens cilvēks uzņemas ciešanas, lai citi neciestu. Mocekļi cietīs badu, lai pabarotu citus. Tie veiks pārcilvēciskus darbus, kas tos padarīs izsmeltus, lai tikai citiem radītu ērtu dzīvi. Bieži vien mocekļi par saviem “sasniegumiem” pat informē citus, “Es taču Tev tik daudz daru...” Abi uzvedības modeļi ir bāzēti nošķirtības ilūzijā, kas ir priekšnoteikums, lai būtu duālisms. Bez šādas programmēšanas, tās pieņemšanas, pastāvīgās smadzeņu skalošanas, iedomības idealizācijas mēdijos, bailēm un stresa, tumsai uz Zemes nebūtu iespējas būt. Nevarētu notikt kari, vergturība, alkatība, spīdzināšana, izmantošana un citas lietas. “Parastais esības stāvoklis” Nesen es fotografēju kāzās un viena no viesēm sāka krist panikā, ka bildēs izskatīsies slikti. Viņa apgalvoja, ka sarkst, ka ir par kautrīgu... Taču līgava vēlējās bildes ar visām savām draudzenēm. Kā man bija palīdzēt šai dāmai tikt ārā no sava ego uzplūda? “Paskaties uz savu draudzeni, kas Tev stāv priekšā! Viņa ir tik skaista! Domā par to, cik viņa labi izskatās, un cik ļoti Tu viņu mīli!”, es teicu. Draudzene arī smaidīja un skatījās šai viesei sejā ar lielu labvēlību, parādot, ka viņa arī, īstenībā, izskatās ļoti labi. Vieses sejas panti atguva mieru, viņa pasmaidīja, un, godīgi sakot, atguva grāciju. Pēc tam man sanāca labas bildes ar viņu. Tātad, kas notika? Viņas apziņa mainījās no biklas, egoistiskas domāšanas, no novājinošā “Es, man un priekš manis”, uz plašāku apziņu, kura ļāva saslēgties un mīlēt tajā momentā savu draudzeni. Novērtēšana un mīlestība šo abu draudzeņu starpā ļāva radīt saikni, mīlestības saikni, kas vibrācijās un jaudā pārspēja iekšējo bikluma “Es” dialogu. Tā radīja “Mēs” apziņu. Tas patiešām ir tik vienkārši Šis piemērs parāda, cik liels iesprūdums rodas, esot “Es, man un priekš manis” domāšanā, un, cik plaša, ticību dodoša ir “Mēs, mums un priekš mums” domāšana. Cits stāsts ir par to, kā es uztvēru pasauli, pirms kāds laipns vīrs man iemācīja sevī apklusināt citu domas. No bērnības es dzirdēju visu cilvēku domas telpā. Ne tikai viena cilvēka, visu cilvēku vienlaicīgi. Kad biju bērns, tas bija panesami, jo citi bija savā realitātē, es biju tikai blakus. Taču pieaugot, jau jaunas sievietes vecumā, citu domas sāka pievērsties arī man, vēloties no manis iegūt uzmanību. Iedomājieties piecus cilvēkus, kas ienāk telpā, ierauga Tevi, bet domās sarunājas paši ar sevi. Ne savā starpā, viņu iekšējais dialogs ir tikai par sevi, sevi. “Ko citi par mani domā tagad? Kā es izskatos no malas? Vai es labi smaržoju? Vai esmu smaidīga?” Tagad iedomājieties piecus cilvēkus, kas jums cenšas apsēsties tik tuvu, ka dzirdat to sirdspukstus, saožat to sviedrus, un to domas gaida, kad beidzot ko viņiem labu teiksiet. Tā es jutos. Kā es teicu, kāds labs cilvēks man iemācīja šo spēju regulēt. Viņam arī bija šī spēja un viņš bija sapratis, kā nogriezt skaņu citu cilvēku domām. Tā bija vienkārša metode, iztēloties radio kloķi, to pagriezt un skaņa samazinājās, līdz apklusa. Man tas šķita uzjautrinoši, ka šie cilvēki regulāri domāja par to, ko citi par viņiem domā, jo “tie citi” par viņiem nedomāja gandrīz nemaz. Reti kad bija tā, ka kāds patiesi domāja par otru cilvēku ar sirds siltumu un labvēlību, biežāk nedomāja par citiem nemaz. Vēl retāk bija atrast cilvēku, kurš nedomāja par citiem vai par sevi nemaz, bet bija tik ļoti “viss ir viens” apziņā, ka nenošķīra. Tā vietā šī cilvēka domas bija par pasauli, Visumu, par kopienu, kuras daļa viņš bija, un dažreiz domu nebija vispār, tikai esība šeit un tagad. Un tā esība bija milzīga, visaptveroša. Tik milzīga, ka šis cilvēks neizcēlās tās sastāvā, jo bija ar to saplūdis. Reiz es satiku tādu cilvēku. Ja es gribēju telpā atrast cilvēku, tad to nevarēja. Taču, ja es gribēju telpā atrast “prieka enerģiju”, tad es atradu viņu uzreiz. Viņš bija ļoti patīkams, taču viņam apkārt esošo cilvēku enerģija bija ļoti pieprasoša, projicējot autoritāti un vēlmi saņemt uzmanību, ka man drīz apnika, un es devos projām. Biju droša, ka viņam bija daudz vieda, ko teikt, bet vēlāk viņš man personīgi pateica, ka tur atradās tikai tā novērotājs. Atskaitot šo vīrieti, es neesmu satikusi cilvēku, kurš nedomā tikai par sevi, savām problēmām, savu dzīvi, savām attiecībām, savu naudas situāciju, savu veselību, saviem bērniem, mazbērniem, un to, ko citi par viņu domā. Tagad, ja šo lasot, Tu jūties aizskarts, vai domā, ka labāk man netuvoties, jo Tu arī tāds esi, tad Tu vari mainīties. Pastāv kvantu lēciena punkts Redzi, “man, man, man” realitāte, kurā ir daudzi labās gribas cilvēki iesprostoti, nav pilnībā jāizdzēš, lai kristu otrā grāvī, kalpojot citiem. Tai ir jāaug, lai iekļautu savus draugus un biedrus, un vidi. “Es” ir jāatbrīvo no ilūzijas par nošķirtību. Tas var kļūt par “ES”, par individualitāti kolektīvā, kura ir veselīga un savienota. Kāpēc Tev tas jādara? Jo esot viens, Tu esi nespējīgs un viegli pieejams tumsas spēlītēm. Savienots kopienā, Tu esi jaudīgāks, apzinīgāks, mazāk ievainojams. Paplašinot savu apziņu uz “Mēs, mums un priekš mums”, Yu kļūsti savienots, pievienots, apzinīgāks un iedvesmots no tiem, kuri ir Tavā apziņas līmenī, Tu topi jaudīgs un imūns uz tumsas spēlītēm. Tava pašapziņa un individualitāte pārstāj būt iedomu apklāta, tā vietā tā tiek audzēta, pabarota veselīgi un harmoniski, lai Tu varētu izpausties vislabākajā veidā, esot jaudīgs un stiprs. Tava unikalitāte kļūst par Tavu spēku un paplašina horizontus arī citiem, tāpat kā citu unikalitāte paplašina Tavus. Tāpat kā viese kāzās, kura pārstāja būt pārņemta ar sevi, un tā vietā sirds līmenī savienojās ar draudzeni, kļūstot skaista un imūna ego slazdiem, tāpat Tu vari kļūt lielāks, varošāks un apzinīgāks, esot kopā ar citiem, ar planētu Zemi un vidi. Viens no vingrinājumiem, lai atbrīvotos no “Es, man un priekš manis” domāšanas ir nelietot šos trīs vārdus vismaz nedēļu, komunicējot ar citiem. Piemēram, neteikt “Es gribu iet uz pludmali”, bet gan “Vai mēs varētu aizietu uz pludmali?”. Vai, ja esi viens, tad nedomāt, kāds kaifs ir pie jūras, bet par to, ka jūra arī ir dzīva, un, kā gan jūra šobrīd jūtas? Tā vietā, lai domātu par sevi, asociē sevi ar smiltīm, ar akmentiņiem pludmalē, ar ūdeni, ar šalkoņu, ar vēju, ar sauli vai mākoņiem, citiem pludmales apmeklētājiem. Esi paplašinātā apziņā – esot ķermenis, domas, smaids, visaptverošās sajūtās par konkrēto šeit un tagad. Pārvari attālumu starp “Es” un “pludmale”. Nesen noklausījos interviju TV ar puisi, kurš stāstīja par savu pieredzi, kā bijis saplūdis ar saulrietu. Viņš runāja, kā šis viens mirklis izmainīja viņa dzīvi pilnībā. Šis mirklis laika plūdumā viņu padarīja laimīgu, veiksmīgu, iedvesmotu un citus iedvesmojošu. Doma bija tāda, ka viņš devās vērot saulrietu pie okeāna katru vakaru. Taču reiz, kaut viņa iekšējais dialogs cepās, viņš pamanīja saules krāsu skaistumu saulrieta mirklī. Tas bija kā katru vakaru, un šī skaistuma dēļ viņš tur gāja. Taču tajā reizē, viņš pēkšņi sajutās, ka viņš ir Krāsas, ka viņš ir Saule, viņš ir okeāns, akmeņi, augi, koki, gaiss sev apkārt. Būtībā viņš sevi sajuta kā visu, vienlaicīgi. Viņš bija pati vide, visa uzreiz. Tas brīdis beidzās, un viņa apziņa atgriezās pie viņa cilvēka domāšanas, taču viņš varēja par šo pieredzi pastāstīt citiem. Šī pieredze viņu pilnībā izmainīja. Es mīlu stāstus par apgaismību un augšanu. Daudz šādi stāsti ir par “nāvei tuvām pieredzēm”, kur cilvēki vairs nerunā pirmajā personā, jo pieredze ir bijusi tik fundamentāla. Viņi raksta trešajā personā, tad beigās integrē savu pieredzi un atkal iemācās rakstīt pirmajā personā. Galu galā, svarīgi ir saprast atšķirību. Kāpēc mēs esam individualitātes, taču dzīvojam kopradītā realitātē. Kad Tu kļūsti vairāk par “Tu”, un esi daļa no “Mēs” (un, ne tikai “mēs”, bet arī “mēs”), Tu pilnībā saproti savu patieso dabu, realitātes dabu un jaudu, ar ko radīt vidi sev apkārt. Tam nav jānotiek momentā kā Dzen, vienā atklāsmes brīdi, vai kā cilvēkiem, kas pieredz “nāvei tuvu pieredzi”. Tas var notikt jūsu vēlēšanās dēļ, Tu vari sevi pārprogrammēt lēni un cītīgi, katru dienu mācoties. Kāpēc es par šo rakstu atkal? Mūsu pasaule ir polarizējusies tajos, kas vēlas valdīt pār citiem, un tajos, kas vēlas vienlīdzību. Mēs izvēlamies labās gribas cilvēku kopienas, vienotību. Lai radītu realitāti, kurā nav iespējama “vergs/vergturis” dinamika, mums jāatgūst sākumā brīva cilvēka statuss. Viena no lielākajām novājināšanas programmām ir egoistiskā apsēstība ar savu personu, ko mums māca no dzimšanas, programma, kura mūs atdala no mūsu vides, mūsu ģimenes, mūsu sabiedrības un mūsu pasaules. Nošķirtības ilūzija. Tā ir mānīga, jo mēs, patiesībā, neesmu šķirti no šiem apziņas laukiem, mēs paši esam, visās nozīmēs, mūsu vide, mūsu ģimene, mūsu sabiedrība un mūsu pasaule. Tikai mēs to nezinām, vai arī apzināti nejūtam šīs “mēs” sajūtas pagaidām. Un mēs nepiepildām, pagaidām, visus šos “mēs” ar tām sajūtām un nodomiem, lai radītu tādas “mēs” vides, kādas vēlamies un kādas ir harmoniskas. Tā vietā mūs iedarbina visādas zemu vibrāciju enerģijas kā bailes, stress, uztraukumi par izdzīvošanu, tāpēc šādas enerģijas vēl ir uz Zemes. Mēs paši izvēlamies savu amnēziju/ atmiņas zaudēšanu par to, ka var būt citādāk. Mēs paši izvēlamies radīt “vergs/vergturis” un “boss/padotais” dinamikas un vidi. Tā nevarētu notikt, ja mēs izvēlētos būt vienoti. Daudzi labās gribas cilvēki uzauga tīri, taču nesaprata šo sabiedrību, un tad attapās, ka jau tiek knābāti un pakļauti. Jau kļuvuši nespēcīgi sistēmas priekšā, kura mūs no bērnības programmējusi, ka tā esot “normāli”. Tagad, tāpēc, ka Tu šo aizvien lasi, ir laiks sevi pārprogrammēt no bezspēcīga cilvēka un atgriezties pie apziņas, ka esi viens ar visu. Ir laiks būt patiesajai esībai, brīvajam cilvēkam. Lai tas notiktu, nošķirtības ilūzijai ir jāizzūd. Vēlreiz, tas nenozīmē, ka Tev jāpārstāj būt Tev, vai jābeidz būt individualitātei. Tas nozīmē apvienošanos, atbildības uzņemšanos par savu vidi, ģimeni, sabiedrību, kopienu, un pasauli. Tapt redzētam Es sāku šo eseju ar aprakstu par savām sajūtām par to, ka citi domā tikai par sevi. Ka viņi vēlas tikt pamanīti, novērtēti, ka viņi pieprasa no manis kaut ko. Esmu ievērojusi, ka lielākā daļa cilvēku vēlas tikt pamanīti, mīlēti, apskauti. Tāpēc, ka visi grib ņemt, dinamika var ātri kļūt par “Ko es iegūšu no šī cilvēka, situācijas vai sarunas?” Kad es satieku cilvēku, man interesē viņa individualitātes detaļas. Kā viņš nes savu augumu, kā tur rokas, kā smaida, kāda ir kosmētika, ādas krāsa, sejas forma. Kāpēc man tas interesē? Jo katrs cilvēks ir unikāls. Tāpēc jūs varat iedomāties, cik absurdi man šķiet tas, ka citi par citiem gandrīz vispār nedomā, neinteresējas, tikai par to, ko varētu iegūt no otra. Viņu domas, piemēram, ir “Es gribu, lai tas cilvēks iedod man darbu” (otrs cilvēks domā par to, vai kaķi privātmājā izlaida dārzā). “Kāpēc tas otrs uz mani tik dusmīgi skatās?” (otrs cenšas ar mēli izbakstīt ēdienu no zobu starpas). “Vai viņam es patīku?”(viņš domā par to, vai viņa mašīnas dzinējs vēl ilgi kalpos, tas jau rūc). “Es gribu, lai viņš ar mani draudzējas, jo man nav draugu šajā jaunajā pilsētā” (otrs cilvēks domā, ko ēst pusdienās, un, vai viņa simpātija arī būs kafetērijā) Ceru, jūs saprotat. Tāpēc, kādēļ man interesē “mēs” nevis “Tu”? Jo augstas ētikas un kultūras sabiedrību nevar izveidot no ar sevi pārņemtiem cilvēkiem. Liela daļa cilvēku NEKAD šajā dzīvē nav patiesi sadzirdēti, ieraudzīti vai apskauti. Liela daļa cilvēku NEKAD nav varējuši sevi pilnībā, godīgi un patiesi, bez maskām izpaust otra cilvēka klātbūtnē. Un, pat ja viņi ir centušies, viņi nav pamanīti, jo citi bijuši tik pārņemti ar sevi, ka nav viņus patiesi ievērojuši. Kad cenšaties audzēt savu apziņu uz “Mums, mēs un priekš mums” tuvāko dienu, stundu laikā, nedēļu un mēnešu laikā, pavadiet laiku ar otru cilvēku un savienojieties ar viņu! Ievērojiet, cik skaists viņš ir, cik unikāls, cik gara bijusi evolūcija, lai viņš varētu rasties, viņa seja, vārdi, domas, viņa balss, darbības un atbildes. Piecas minūtes patiesi savienojieties ar saviem draugiem, tuvajiem un mīļajiem, sadzirdiet viņus, un tas var izmainīt viņu dzīvi pavisam. Tas ir brīnišķīgi. Bet, ja Tu šī uzdevuma laikā domā par to “Cik es labs, es dodu citiem”, un gaidi, ka otrs arī Tevi novērtēs, tad Tu uzdevumu veic nepareizi. Vai Tu esi gatavs veikt šos uzdevumus un tapt vienots ar vidi, kurā esi? Vai mēs esam gatavi? Darīsim to. Jā, darīsim to! (Comment on this)
1:07 am	Ziemeļmeitu lūkojoties Esmu beidzot atradis dāmu ar augstu saskarsmes kultūru, kas izpaužas tā, ka viņa prot uzturēt sarunu, ne tikai gaida jautājumus un uzaicinājumu uz restorānu no vīrieša. Viņa pati raksta, ka meklē džentlmeni, kas noteikti saskan ar to, ka es reiz draugiem.lv laikos meklēju jaunkundzi/mademoiselle, tas bija pirms gadiem 18 laikam. Mana vīzija toreiz un tagad par jaunkundzi (un domāta neprecēta dāma jebkurā vecumā, kaut vai 50), * Izglītota - tas nozīmē zināt mākslas, literatūras, mūzikas vēsturi * prot valodas - angļu, franču, vācu, poļu, spāņu, itāļu - visu lielo Eiropas valstu valodu zināšana skaitās, jo vairāk, jo labāk * prot dejot balles dejas * prot dziedāt vai spēlēt kaut vienu instrumentu * prot vismaz pāris rokdarbu * prot gatavot ēst * prot plānot laiku * prot kontrolēt savus impulsus, vēlmes, kaprīzes, tās apzinās, bet nav to verdzībā * zina, kas ir viņas "tips", zina, ko grib romantiskajā jomā, pat ja attiecību nekad nav bijis. Kaut vai aptuveni. Šāds apmēram saraksts bija toreiz, pirms 18 gadiem. Šķita, iepazīties augstskolas ballē ir reāli. Iepazinos, bet radās papildus jautājumi. Augstākminētajā sarakstā nav nekā par tēmu "labs" cilvēks. Tāda sieviete var būt auksta aprēķinātāja, slīpēta, manipulētāja, čūska, merkantīli tendēta uz vēlmi raust sev uzmanību un dāvanas, bet ne veidot ģimeni. Tāpēc vēlāk nāca klāt vēl prasības: * mīl sevi, pieņem sevi un citus. Cenšas pieņemt visus, kādi tie ir * Tiecas uz gaišo, labo, pozitīvo. * Enerģiju rod dabā, klusumā, meditatīvās nodarbēs (skriešana, rokdarbi, mākslas darbu veidošana u.c.) * Tiecas uz sevis pilnveidi, vienmēr ir augšanas procesā kā cilvēks. Pilnveidojas, uzlabo savu raksturu, strādā ar savu ego, lai tas nediktētu un neradītu traumas pašai un apkārtējiem Pēc tam satiku arī šādas sievietes, taču izrādījās, ka arī viņās ir vēl haoss. Vēl prasības: * pašdisciplīna * vēlme vienmēr justies izcili, spēt analizēt cēloņus, ja kas spēj izsist no līdzsvara * garīgās prakses katru dienu, lai noturētos līdzsvarā. Kaut ir dāmas, kurām skriešana ir vienīgā garīgā prakse un viņas nekad nečīkst, zinu tādu vienu * apzināties savu misiju šajā dzīvē, savus talantus, dotības, izkopt tās * pilnībā reālistiski spēt raksturot sevi, savus + un -, kur ir vajadzīga izaugsme * darbs ar visa veida traumām, negatīvām pieredzēm Tad nu saliekot šo visu kopā, sanāk sakarīga dāma, plaši ņemot. Šādas pazīstu kādas piecas, tā kā viņas ir reālas, pat ja man pusaudža gados šķita, ka šādas ir tikai pasakās. Taču tieši tāpēc, ka viņu ir tik maz, vēl jo vairāk es tām cenšos teikt, ka ļoti novērtēju, ka viņas ir manā dzīvē. Kā darba kolēģes, kā draudzenes, kā paziņas. Man pašam, acīmredzot, jāizaug, lai satiktu tādu, turklāt brīvu un manā vecuma grupā. (Comment on this)
Tuesday, September 5th, 2023
10:37 pm	Pārāk labs citāts, lai aizmirstu Cel visus savus izglītības mērķus uz audzināmo rakstura pilnveides, un tad Tu vari ar pārliecību domāt par to, kā celt viņu sekmes arī mācību programmas ietvaros. (Comment on this)
Sunday, August 20th, 2023
1:23 pm	Par grāmatu “Kā mans tētis atrada sev sievu”, Rēli Reinausa Grāmata ir it kā domāta pamatskolas vecuma bērniem, kuriem ir nepilnās ģimenes. Kuru mammas vai tēti meklē otru pusīti otrajām laulībām. Galvenais varonis ir arhitekts, tētis Stens, kura sieva un viņu meitenes mamma nomira pāragri. Viņam ir 37 gadi, viņš strādā birojā, viņš viens audzina savu 12 gadīgo meitu. Viņš ir visādā ziņā normāls igaunis. Grāmata ir sarakstīta ar humoru. Tajā parādīti zemūdens akmeņi, ar ko var sastapties pavisam labs pilsonis, kurš vienkārši meklē sievu. Dara to sistemātiski, pieklājīgi, bez ego un augstprātības. Viņš satiek dažādus sieviešu arhetipus, kas apspēlēti vairāk - “uzcītīgā pedante”, “trakā ezotēriķe”, “izdzīvošanas mežā speciāliste”, “mazo sunīšu lutinātāja”, “zeltrace”, “ērce (kas piesūcas un sēž uz kakla) ”, “trakā svaigēdāja”, “bioloģiskais pulkstenis”, “trakā feministe”. Tētis savā ceļojumā uz sievas atrašanu iemācās savaldzināšanas teicienus “pick up lines”, iemācās neuzdot pārāk daudz jautājumu, bet tomēr uzzināt visu, ko vēlas, par sievieti, iemācās saprast interneta portālu bildes sievietēm, un, kā nojaust, ja bilde ir 5 gadus veca vai citādi mānīga. Viņš uzzina, ka nedrīkst nonākt draugu zonā “friend zone” un, ka ar sievieti jau pirmajā randiņā ir jābūt jūtu ķīmijai, lai būtu liela vēlme tikties vēlreiz. Ka vīrietim jābūt pašapziņai un pašpārliecinātībai, lai iepazītos. Man personīgi šķiet, ka šī grāmata ir DAUDZ vairāk kā bērnu grāmatiņa, ko palasīt humora pēc pamatskolas bērniem vai biroja darbiniekiem vecumā no 30-50. Šī grāmatiņa ir kā rokasgrāmata vientuļiem vīriešiem, kā izturēties randiņos, kā iepazīties saprātīgi, pieklājīgi. Tā kā autore ir sieviete, tad te ir ļoti daudz empātijas un smalkjūtības. Stens ne reizi neapvainojas par atraidījumu, tikai mācās. Turklāt viņam palīdz visu saprast viņa paša meita Keita. Lai arī grāmata ir par tēti, arī sievietēm, kuras meklē normālu, labu, sakarīgu vīrieti te ir daudz materiāla, lai saprastu, kādas rakstura īpašības ir norma, kas ir jau ekstrēmi. Stens vienā brīdi saprātīgi spriež, ka vispār jau ir labi, ka sieviete prot gan orientēties mežā, gan ir tīrīga, gan ieturēt diētu, gan rūpēties par savu suni, gan ir mūsdienīga attiecībā uz dzimuma lomām un darba dalīšanu, taču visam ir jābūt ar zelta vidusceļu, samērīgi. Grāmatai ir laimīgas beigas. Stens iepazīstas kafetērijā, satiek vientuļo māmiņu, viņiem saskan un pat viņu bērni sāk mācīties vienā klasē. Šī grāmata man lika aizdomāties, cik daudz #metoo kustība vīriešiem ir traumējusi smadzenes. Ka viņi kautrējas iepazīties, jo to varētu traktēt kā uzbāšanos. Cik divkosīga ir tā bildīte par “human resources”, kur darbiniece priecājas par komplimentu no smukā, jaunā kolēģa, bet izbailēs skatās, ja komplimentu sniedz nevīžīgs kolēģis mazliet gados. Domāju arī, ka ir jābūt drosmei, lai kafejnīcās ietu klāt pie sievietēm, kuras sēž vienas, un jautātu: “Vai drīkst te apsēsties?” Man interesētu, kā iepazīties ar vīriešiem šajā pašā vecumā, kurus interesē laulības, ģimenes dzīve, forša kompānija, un tikai ceturtajā vietā sievietes vizuālā pievilcība. Varbūt tas ir par daudz prasīts, vienkārši ar vīriešiem, kam patīk ģimenes dzīve un izbraukt zaļumos ar ģimeni tā vietā, lai brauktu makšķerēt ar čomiem. Kaut kā ar to Latvijas dzimstības līmeni ir jāstrādā. Igauņu rakstniece pasteigusies priekšā. (Comment on this)
Saturday, August 19th, 2023
7:06 pm	Par koncertu “Skaņu pļavas” šodien 13.00 Rīgā, Brīvdabas muzejā, Usmas baznīcā Jutu, ka man ir ļoti paveicies, ka 19.augustā notiek koncerts, kurā uzstājas dziedātāji Aija Veismane un Emīls Gilučs, arfiste Elizabeta Lāce. Tajā bija arī vairāki skaņdarbi arfai solo. Man visvairāk patika Paula Dambja komponētā dziesma, taču arī pārējie skaņdarbi lieliski iederējās 18.gs rokoko stila baznīcā, kur notika koncerts. Sen nebiju redzējis tik krāšņas kleitas izpildītājām. Kuriozs šajā koncertā bija tāds, ka, sākot dziedāt Aijai Veismanei, prožektors arī sāka dūmot, kaut arī pirms tam bija ieslēgts. Es ticu zīmēm, un šī man šķiet ļoti laba zīme. Mūzikas baudīšana esot subjektīva, taču man šī koncerta laikā trīs reizes acīs saskrēja aizkustinājuma un laimes asaras. Atmosfēra bija ļoti mājīga, jo baznīca ir koka. Akustika bija tāda, ka visu varētu dzirdēt ideāli pat dziedot daudzreiz klusāk. Ar arfas spēli aizrāvos, skatoties dziedātājas un arfistes Lindsay Schoolcraft video, kuros viņa stāsta, kā beigusi mūzikas akadēmiju Kanādā, kāpēc sākusi mācīties arfu, kaut pirms tam spēlējusi klavieres un dziedājusi. Nākamais koncerts, kurā varēs dzirdēt vēl arfu, būšot Rīgas Sv. Pētera baznīcā samērā drīz. (Comment on this)
Friday, August 18th, 2023
3:32 pm	Par čehu gleznotāju Josefu Mānesu grāmata “Pa mīlestības ceļu” II. daļa 19.gs otrajā pusē Māness tika pie iespējām doties ārzemju ceļojumos, bagātināties Maskavā un Venēcijā. Maskava viņu pārsteidza ar aristokrātijas divkosību un lielo zemnieku nabadzību. Venēcijā viņš vīlās, jo tika apzagts. Varbūt tā bija sakritība, taču šie notikumi viņam parādīja, ka laime ir Morāvijas laukos, vienkāršajos cilvēkos, kuri strādā uz lauka, veido ģimenes, viņi ir Čehijas nākotne. Čehu izredzes pārvācošanas laikā 19.gs tika vērtētas pretrunīgi, jo Čehija bija salīdzinoši maza valsts, kurai ir bijis jācīnās par savas kultūras un valodas saglabāšanu. Minēts, ka 19.gs bijis mazāk par miljonu čehu. “Mākslinieka tēlos redzam vienkāršo ļaužu līksmo pašapziņu. Viņa darbs, pēc kura parauga vienmēr mērīs mūsu mākslas tīrību, aizrautību un pilnību, nozīmē patiesu revolūciju. Māness pie tās nonāca tāpat kā visi lielie mākslinieki, kas vēlas cilvēkiem uz Zemes radīt labāku dzīvi – pa mīlestības ceļu. “ Josefs ģimenes laimi upurēja mākslinieka karjerai. Viņa bērni bija visa Čehijas tauta. Viņš darinājis zemnieku portretus, ainavas, karogus, iesaistījies sociālā darbā, lai atbalstītu jaunos māksliniekus. Viņš bija draugs arī komponistam Smetanam, kurš arī bija liels patriots. Viņa meita Josefīna rakstīja dzeju par Čehiju, iedvesmojoties no tēva. Līdz ar pēc PSRS laiku, kopš 1993.gada janvāra, ir augusi vēlme pēc tautas atmodas, tāpēc arī šādi nacionāli noskaņoti mākslinieki kā Māness tiek pētīti no jauna, iepretim tiem čehu izcelsmes māksliniekiem, kuri 19.gs pārvācojās, ieguva slavu ārzemēs un darīja savai dzimtenei daudz mazāk. (Comment on this)
Tuesday, August 15th, 2023
1:42 am	“Saldie 16” Atceros, ka par meiteni būt 16 gadu vecumā bija pilna laika darbs. Katru rītu mazgāt matus, krāsot nagus, meklēt aksesuārus, šūt sev drēbes. Izskatīties unikāli, interesanti. Turēt sevi formā. Es draudzējos ar meiteni klasē, kurai vecāki bija advokāti, kura bija teicamniece, taču nervi viņai jau bija čupā. (šis par mani daudz ko izsaka, ja kāds mani pazīst). Daudz ko no tā laika nenovērtēju pārāk. Klasesbiedru laipnību, interesi. Mums Natālijas Draudziņas ģimnāzijā bija tiešām ļoti forša klase – mūziķi, mākslinieki, sportisti, wannabe posh meitenes, tādu pelēko peļu nebija vispār laikam. Pēc tam 99. vidusskolā arī bija interesanta klase – es noteikti draudzētos ar to Juglas hip-hopa entuziastu daudz vairāk, ja zinātu, ka es viņam klusībā šķietu interesanta personība. Bet to es uzzināju izlaidumā. Atceros, ka palīdzēju fizikā un ķīmijā klasesbiedrenēm un paziņai no klases zemāk. Mums klases telpa bija augšējā skolas stāvā, tāpēc arī varējām justies kruti. Man bija tāda kā imunitāte, jo par mani teica, ka “ar trakiem pa labam”, es biju ļoti ekscentrisks, uzvedu teātri, dejoju, dziedāju. Tajā laikā biju populārs, bet tā bija tāda outsaidera popularitāte. Jā, mani aicināja draugiem.lv, piedāvāja iepazīties, sarunājās ar mani starpbrīžos un sveicināja mani, taču reāli man bija pusaudžu laika dumpinieciskums, dzīves jēgas meklējumi. Es ballīti palaidu garām, pat ja tiku ielūgts neskaitāmas reizes. Kad man beidzās dzīves jēgas meklējumi, un es 27 gados sapratu, ka gribu dzīvot, uzrīkoju savu ballīti, bet pats tajā jutos vientuļi. Interesantā kārtā, viesi viens otram nepatika un tieši tāpēc gribēja ātrāk tikt uz mājām. Citā ballītē, ko rīkoju, bija labāk, un viesi aizgāja savā starpā uz randiņu un sarakstījās pēc tam, nodibināja pazīšanos. 16 gados nenovērtēju vienaudžu apbrīnu un uzmanību nemaz. Man autoritāte biju es pats, un es gribēju daudzas lietas, kam vienkārši vajadzēja lielus resursus. Uzstāties, dibināt grupu, braukt uz ārzemēm skeitot, uz koncertiem ārzemēs, satikt labi izglītotas un audzinātas jaunkundzes. Kaut viena tāda jaunkundze man klasē bija, un ar otru es sarakstījos draugiem.lv, man visa kā bija par maz. Biju perfekcionists, gribēju, lai manā dzīvē ir kā laimīgā romantiskā filmā. Lasīju Sabrina “pusaugu burve” grāmatu sēriju. Skatījos Amuletu. Ar šodienas acīm trakākais šķiet, cik maz novērtēju tos, kas man palīdzēja, man ticēja. Kaut vai mācību daļas pārzini, kas man atļāva uzvest “Dāvida šovu” uz skolas skatuves. Visvairāk žēl man bija to meiteņu, kas manī tajā laikā iemīlējās. Es biju tik pārņemts ar sevi, gribēju blakus sev arī traku un radošu meiteni, bet man gadījās tās, kuras iespaidoja mana darbība, bet pašas maz izpaudās. Bet bija labais, ko atceros – mūzika, ko tajā laikā klausījos – Korn, Linkin Park, Amorphis, Nightwish, Within Temptation. Bija vēstuļdraudzības internetā ar ārzemniekiem – vāciešiem, rumāņiem, britiem. Tajā laikā izlasīju daudz ārzemju literatūras. Tajā laikā šķita, ka būt labi audzinātam, intelektuālam un ar lieliem panākumiem mākslā/sportā ir ideāls, bet, kad tādus cilvēkus sev apkārt sastapu, viņi tik un tā šķita tukši. Ne visi, bija klasesbiedrs, kurš arī bija “Sava ceļa gājējs” (Atsauce uz šāda nosaukuma grāmatu), viņš man patika kā cilvēks. Pēc tam Rakstnieku Savienībā man lūdzās, lai netaisu pašnāvību. Es to tā atceros, un tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc aizvien rakstu. Viena no traģikomiskajām epizodēm 16 gados bija tāda, ka es ģimnāzijā atradu kādu klusu vietiņu un gāju tajā paraudāt. Mani atrada klasesbiedreņu bariņš, kādas sešas meitenes, un man nācās skaidrot par ko es raudu. Man bija TĀDS kauns! Par to, ka es raudu, jo vienkārši NEPRATU dzīvot. Man bija sajūta, ka dzīves uz šīs planētas lietošanas instrukciju man nav iedevis ne tētis, ne mamma, es neesmu ņēmis vērā to, ko man mācīja (pēc skata nelaimīgus cilvēkus es neklausīju), un klasesbiedru/skolotāju vērtības un mērķi ir diezgan tukši. Es biju arī naivs par to, cik labi cilvēki ir apkārtējie, kad viņi tēlo, ka grib labu, kad tikai izsmej. Bet vēlāk, jau 23 gadu vecumā, runājot ar klasesbiedreni, sapratu, ka es vienkārši biju citā līmenī. Ne augstākā vai zemākā, bet citā. Mana līkne no iedomīga, augstprātīga jauna cilvēka uz sakarīgu, talantīgu, strādīgu jaunu cilvēku bija kaut kur tajā laikā iesprūdusi. Bet runā, ka tas uz īsu brīdi esot normāli. “Īss brīdis” ir relatīvs jēdziens. Taču iestrēgt attīstībā izklausās biedējoši. Es nepiekrītu tam, ko saka Šērlija Mensone (grupas Garbage vokāliste), ka sievietei jāpaspēj izveidot karjera līdz 30 gadiem, jo izskatam ir, diemžēl, aizvien liela nozīme. Ja Tev ir labvēļi, tad vari veidot karjeru visu mūžu. Taču, lai tiktu pie labvēļiem, ir jābūt noderīgam cilvēkam. Vēl labāk, labam un noderīgam cilvēkam. Mana māsa gribēja kļūt par labu cilvēku 16 gados, bet vēlāk teica, ka tomēr vēl par tādu nav kļuvusi, pat ja daudz ko pabeidza, redzēja, un saprata. “Man nav talanta. Tev ir talants! Man nav tāda talanta kā Gētem! Daudziem nav tāda talanta. Nu un? Es gribu, lai man ir!” 10 000 stundas, 95% darba un 5% talanta. Beigās jau tāpat – slava, nauda, ietekme – ilūzijas. Vai Tu vēlies izgaismot visas savas ilūzijas šeit un tagad, un vēl parunāt par to, cik izkropļotā realitātē esi dzīvojis? (1 Comment |Comment on this)
Sunday, August 13th, 2023
7:57 pm	“Sometimes, it is natural for you to have adjustment and understanding. First you must understand each other. After that, adjustment will be easy. First understanding. Second adjustment. Ninety percent of people try adjustment first. This is wrong way around. First understanding.” Sai Baba par to, kā pareizi iepazīties. (Comment on this)
2:37 pm	Par čehu gleznotāju Josefu Mānesu (Josef Mánes) Par grāmatu “Pa mīlestības ceļu” I. Daļa Māness dzimis 19.gs pirmajā ceturksnī čehu gleznotāju ģimenē. Viņa tēvocis bija čehu mākslas akadēmijas vadītājs. 19. gs zīmīgs ar nacionālisma kustībām visā Eiropā. Tajā skaitā čehi centās atbrīvoties no vācu kundzības, kura bija gan politikā, gan mākslā. Māness darbojās, lai čehu mākslas akadēmijā godā tiktu atkal celtas čehu ainavas, zemnieku portreti, sievas un vīri tautastērpos. Viņam nācās aizbraukt no Prāgas, kad vadību akadēmijā pārņēma ļoti pro-vāciska vadība. Viņš ir visu mūžu darbojies, lai saglabātu jaudīgu čehu tautas garu. Sadarbojies ar citām slāvu tautām un to pārstāvjiem – poļiem, slovākiem, krieviem. Darbojies daudzās biedrībās, taču spējis diplomātiski izturēt uz sevi vērsto spiedienu savu nacionālistisko uzskatu dēļ. Viņa uzskats “Es gleznoju tikai to, ko mīlu” parāda stingru raksturu atturēties no pasūtījuma darbiem aristokrātiem, ar kuriem viņam bija vēsas attiecības. Šī uzskata dēļ par dzimtas apgādnieci ilgāku laiku bija viņa māsa Amālija Mānesa (Mánesová Amálie ), kura pasniedza privātstundas zīmēšanā. Grāmatas pirmajā daļā ir parādīts jauna, ļoti talantīga gleznotāja ceļš, kuram talanta ir vairāk kā vienaudžiem, taču tieši prasme iegūt labvēļus un mecenātus, patronus ir izšķirošā, lai viņš izdzīvotu. Grāmatā redzu paralēles ar Evaristu Galuā (matemātiķis, dzīvojis 1811. - 1832., gājis bojā duelī), kurš arī bija ļoti talantīgs, iesaistījies politiskā darbībā, tās dēļ daudz cietis. Josefs seko mīlestībai – dodoties skicēt uz laukiem, iepazīstoties ar zemniekiem, darinot ģerboņus čehiem. Viņa mūza Faninka, ko viņam nākas atstāt laukos, lai pats turpinātu karjeru, viņam ir kā Petrarkam Laura – apbrīnota no attāluma, taču viss, kas viņam kā vīrietim vajadzīgs, lai viņš spētu gleznot sievietes skaistumu. Kā daudziem traģiskiem māksliniekiem no 19.gs nacionālisma laika, viņa lauku ainavas tika novērtētas tikai vēlāk. 16 gadus pēc viņa aiziešanas viņa vārdā tika izveidota Mānesa tēlotājmākslinieku asociācija. Latviski internetā vēl nav atrodama neviena recenzija par šo grāmatu, kaut tā iznākusi jau 2022. gadā Halinas Lapiņas tulkojumā. Oriģinālā grāmata čehiski izdota 1977.gadā. Links uz goodreads - https://www.goodreads.com/book/show/56170243-josef-m-nes Citāts: “Ja cilvēks grib kļūt par mākslinieku, viņam daudz jāmācās. Tā ka tas nomoka un sāp. Bet pēc tam… Pēc tam mūs māca pats darbs. … māksla nevar būt atkarīga no garastāvokļa, tā neatnāk kā ausma vai lietus, bet ceļš uz to ir nepārtraukta cīņa ar pasauli un pašam ar sevi. Vakars, tas atnāk pats, bet rītu iesākam, kad vien to vēlamies. “ (Comment on this)
Saturday, August 12th, 2023
9:16 pm	Forma vs saturs Tā kā jau gandrīz pusgadu esmu tinderī un esmu tur atradis tikai vienu interesantu sievieti, tad uzrakstīšu pārdomas par šo. Pirms 3 gadiem satiku savu vidusskolas sweetheart, ar ko mēs bijām forši vēstuļdraugi. Viņa bija izmācījusies Māstrihtā, dabūjusi Mg., strādā LV lielā uzņēmumā. Viņai ir modeles seja, augums, viņa ir diezgan augstās domās par sevi. Viņa tiešām labi prot lietot kosmētiku, ir gājusi make-up kursos. Aizgājām, tātad, pirms 3 gadiem satikties. Uz vecas draudzības pamata jutāmies diezgan ērti, bet abi apbižojāmies. Viņa par to, ka man esot neglīts rokraksts. Es par to, ka viņa korporatīvajā vidē ir iemācījusies runāt puspatiesībās, politkorektā valodā bez siltuma un viņa ir kļuvusi līdzīga biznesa haizivij, kaut tajos pusaudža gados rakstīja dzeju (nezinu, vai šis ir rādītājs). Tas man lika padomāt, ka mums abiem ir taisnība. Jā, es varētu rakstīt rūpīgāk. Viņa varētu vismaz ar veciem draugiem būt pavisam tieša un runāt atklātāk, nebaidoties, ka viņas atvērtajā sirdī iebradās. *** Katrā ziņā vēlu viņai to labāko, vienmēr atmiņās paturu pozitīvo. Taču par šo laiku, manu vecumgrupu, kas ir +- 37 gadi, tāpat esmu ievērojis, ka sievietes nesaprot vai nezina, ka pēc tikumības, godīguma, sirsnības, draudzīguma ir pieprasījums randiņu apritē. Es svaipoju gandrīz visas sievietes pa kreisi ar kosmētiku, kostīmiem par 200+ eiro un bez apraksta par savu personību. Var jau būt, ka problēma ir manī, ka es tajā portāla meklēju partneri dzīvei (3+ paziņas tur ir vīru atradušas pēdējos gados), kamēr citi vīrieši meklē izklaides. Vispār jau nezinu neko daudz par tiem citiem vīriešiem. Vēl mani pārsteidz, ka sievietes man raksta tinderī uz Tu jau pašā sākumā. Dikti interesanti, kāpēc ne uz Jūs? Tikai tāpēc, ka esam vienaudži, tas nedod pēc etiķetes tiesības svešu vīrieti uzrunāt uz Tu. Kopumā nav par ko sūdzēties, mani laiko, man ir no kā izvēlēties. Tā viena sieviete, ko atradu - mēs esam draugi un sadarbojamies, regulāri sarakstāmies, tiekamies. Ir vērts. (Comment on this)
9:25 am	Sestdienas rīta veldze Atradu lielisku mūziku dvēselei. Arfa + mierīga noskaņu mūzika. "Breathe - everything’s changing Breathe - you are a leader in these times Breathe - and all the ones around you, you remind them to breathe Breathe - the spell’s been broken We’ve been running far too fast too long See, all life is callin’ out for a moment now to breathe Listen to your heart Grow a little garden Feed the ones around you with your love " https://www.youtube.com/watch?v=qBn3E38AZmw (Comment on this)
Thursday, August 10th, 2023
5:09 pm	"Disciplīna" Šodien kalendārītī teikts: "Discipline is the mark of intelligent being". Saviem audzēkņiem disciplīnu ir sanācis mācīt daudz, taču visinteresantākie salikumi man ir "sieva un disciplīna" un "kaķis un disciplīna". Var jau teikt, ka otrs ir jāpieņem caur un caur, taču skriet no rītiem kopā ir forši, un tāpēc pārim ir labi, ka abi skrien. Vai abi iet kopā peldēt baseinā arī agri no rīta. Man arī tā bija, ka, kad satiku sievieti, kura ļoti labi un tālu skrien, varējām iet pārgājienos pa mežu, garās pastaigās, laime un prieks bija liels. Tālāk ir profesiju saraksts, no kurām es neapzināti esmu pievilcis dzīvē dāmas - sportistes, mediķes, mūziķes, dejotājas, grāmatvedes, skolotājas. Noteikti ir arī citas profesijas, kurās sievietēm vajag īpaši daudz disciplīnas ikdienā, taču šīs ir tās, kuru pārstāves esmu saticis vairumā. Turklāt, disciplīna nozīmē arī labi pazīt sevi. Tā nenozīmē labi funkcionēt ar 5 stundām miega un kafiju, tā nozīmē sevi mīlēt un zināt savas spējas dažādos apstākļos, lai varētu efektīvi paveikt kaut ko. Tā nozīmē veltīt adekvātu laika daudzumu gan miegam, gan attīstībai, gan ģimenei, gan atpūtai, gan darbam. *** Ar kaķi ir vienkārši. Kaķiem ļoti patīk rutīna. Ja to ievieš un ievēro, kaķis ir laimīgs. Tā kā te kaut ko sačakarēt var tikai cilvēks. (Comment on this)
Wednesday, August 9th, 2023
6:08 pm	"Cieņa" Šodien priekšnieks jaunajā darbā tomēr apvaicājās, kā man sokas. Es neesmu bijis darba devējs šajā dzīvē, taču esmu mācījis daudzus. Zinu, ka ir svarīgi pajautāt dienas beigās, kāda ir bijusi pirmā un otrā diena. Pie trešās un ceturtās varbūt var pārstāt jautāt un pateikt: "Ja ir kādas grūtības, vai kas īpašs noticis, vari droši man stāstīt". Es zinu, ka nav forši salīdzināt, bet man radās milzīga vēlme uzrakstīt savai iepriekšējai darba devējai un pateikt viņai ļoti daudz laba par viņas darba organizācijas stilu. Tā jau ir, ka no visa ir jāmācās un pirkstiņš uz sevi. Esmu ļoti pateicīgs, ka man uzticējās arī šajā darbā. Tomēr pateikt to, ko es jūtu un redzu, un tapt uzklausītam, tas ir forši. (Comment on this)