“Zirgi”
Vakar bija skolniece, zināma mūzikas pedagoga meita. Viņa jau piecus gadus jāj ar zirgiem brīvajā laikā.

Pagājušajā vasarā bija plānots ar draudzeni aizbraukt uz Jūras zirgiem Saulkrastos, taču tā draudzene nemācēja pateikt paldies, un tāpēc bija jāatceļ arī zirgi.

Man ir jāmazina devējs sevī, es visiem gribu kaut ko dot, jo es mīlu cilvēkus. Taču tam jābūt samērīgi. Lai man arī kaut ko dod. Laiku, uzmanību, siltu acu skatienu.

Skaitu afirmācijas divreiz dienā par lietām, kas tā arī vēl nav pārgājušas.

Viņai bija tā enerģija, šeit un tagad, es fantazēju, viņa steidzās uz nākamo laimības punktu.

Tāpat kā pēc meditācijas centra apmeklēšanas es jūtos tik laimīgs, ka vēlos doties mājās, lai darītu citiem labu un vairotu laimi arī ārpus visām durvīm.
Kad Tu esi plūduma stāvoklī, Tev ir sajūta, kur atrasties un ko darīt. Visu laiku Tu jūties priecīgs, jo esi īstajā laikā un vietā.

Tu vienmēr steidzies un vienmēr izbaudi mirkli, un vienmēr lēni vēro notiekošo, un virs Tevis vienmēr spīd maiga saule, bet mugurā glāstošs vējš, kas dzen uz priekšu.

Māte Daba, zirgi, jūra, viss organiskais, dzīvās mīlestības pilnais.

Ja Tu sevi mīli, Tu kontaktējies tikai ar cilvēkiem, kas Tevi mīl.
Tad Tu jūties drošībā, lai kur Tu ietu. Tev ir priekša. Aizmugure varbūt ir daudziem, bet Tev ir priekša.

Tas nozīmē, ka Tev ir nākotne, kurā laime ir jau ierakstīta. Par nākotni Tu vari pārstāt domāt, jo Tu zini, kas Tu esi, ko dari un kāpēc.

Iegūt priekšu ir ļoti svarīgi.