Diapozitīvs

Jau iepriekš pieminētajā Jura Lapinska piesēdienā "Bolderājā", ausīs spalgi iedūrās subjektīvais, kuru daži klātesošie mēģināja uzdot par objektīvo, pārējiem šo it nemaz i neizaicinot, bet gan piedaloties nāves datuma minēšanas cirkā: mūzika esot nomirusi 90. gados.
Es protestēju un nosaucu pāris metāla blices, bet Juris atmeta ar roku un krievs pa kreisi teica, ka nekā labāka par Pantera neesot. Atkal jau - subjektīvais tiek uzdots par objektīvo un te pēc būtības iezīmējas tas, ka cilvēka muzikālā gaume ir tīri paaudžu lieta un nekāda sakara ar objektivitāti.

Sūdzības būtība no Jura: neesot muzikalitātes, talanta. Tikai ķērkšana, ārdīšanās, troksnis.
Sūdzības būtība no krieva pa kreisi: pliks aklums.

Mēģināšu tad abiem kungiem palīdzēt, izceļot ārkārtīgi garšīgu, talanta odziņām pilnu pasaulē labāko pavāru pagatavotu muzonu, kas dekāžu gaitā nonācis uz mana šķīvja. Grupu secībai nav nozīmes, bet skaidri iezīmēsies tas, ka muzons kūsā un sprāgst teju pušu no dzīvības. Muzicēšanas prasme ir tikai un vienīgi augusi - loģiski, jo nekas nestāv uz vietas!

Zemāk atspoguļoju kvalitatīvu muzicēšanu, izceļot albumus, sākot no divtūkstošā gada. Patīk/nepatīk - tā ir viena lieta. Pavisam cita - uzskatāmi talantu piemēri, nevērtējot gaumi. Lai samazinātu palagu, reducēju pārskatu līdz max 6 grupām žanrā. Lai šis kalpo par šārējamu pierādījumu tam, ka miris nav itin nekas - ja nu vienīgi pašu miršanas apgalvotāju iekšējā pasaule, redzesloks un dzīvotkāre. Kas meklē, tas atrod!

Izcelto grupu raksturs - bieži vien outsaideri savā žanrā, kas to visu padarīšanu ilgi vērojuši no malas un daudz, ko labu secinājuši, interpretējuši un caur sevi izlaiduši. Ievērojami mākslinieki, izcila mūzika! Nekautrēšos pateikt, ka daudzi no šeit pieminētajiem māksliniekiem ir emocionāli ļoti spēcīgi, introspektīvi un vīrieti raudinoši, iedziļinoties to saturā.

( Roks )
( Metāls bez robežām )
( Death Metal )
( Black Metal )
( Astoņdesmito pielūgšana )
( Visādi citādi žanri )

_______________
Lai dzīvo mūzika!

Nepopulārs viedoklis un fakts, kas novērots arī paša acīm - analogs medijs ir labāks, jo pieprasa disciplīnu un profesionalitāti visos līmeņos. Tu nevari cūkoties un bakstīties pēcapstrādē neierobežoti - ciets limits.

Tas attiecas uz gan uz skaņu, gan fotogrāfiju - pierakstīt gaismu te un uz vietas, nevis bakstīt audio vēlāk kompī, kad saule jau norietējusi. Un to jūt ikviens - pat tad, ja nespēj to izteikt vārdos. Un MI ("mākslīgās ignorances") ērā to varbūt jūt pat vairāk, alkst vairāk autentiskā, cilvēcīgā.


Analogā disciplīna

Un ilgtspējas arguments ir zelts. Lai skatītos diapozitīvus - jāieslēdz vien diaprojektors. Tas tūdaļ un zibenīgi ieslēdzas un gatavs darbam, rāda augstas kvalitātes fotogrāfiju. Nekādu operētājsistēmu, nekādu konektoru konfliktu, nekāda obsolescence, nekādi digitālie sarežģījumi. Vienkārši strādā.
Tas pats attiecas uz platēm - kalpos visu manu mūžu. Tas pats attiecas arī uz kompaktdisku tā atskaņotājā, kas radīts tikai šim mērķim. Bāzt visu kompī man šķiet vājprātīgs neprāts. Laža.

Un tad bonusā tās skaņas īpašības, kuras gan bieži ir ēteriskas un balstītas vaibos, jūtiņās. Novērojums, kuru mans FLAC Vs Plate eksperiments sliecas apstiprināt. Un šīs jūtiņas ir daļa no sistēmas, nevajadzētu noniecināt. Ja plates cepī labāk, jo dzīvi griežas un silda sirdi - leģitīms arguments. Teju tikpat leģitīms kā fakts, ka analogs pieprasa cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - arī atskaņošanas/rādīšanas posmā.

Baigi daudz dzirdēts, ka mūzika ir mirusi. Ka metāls ir miris.
Es gan pasmejos par šādu aklumu un centīšos rādīt gaismu caur uzskatāmu pierādījumu. Top rakstiņš ar spilgtiem piemēriem un īsiem izcelto grupu aprakstiem. Metāls, Roks, Ambient, Darkwave, Post-Punk un Tumšais džezs. Astotā lappuse jau : D

Mirstoši te ir vien šādu muļķību apgalvotāji, kas subjektīvo mēģina uzdot par objektīvo. Aiz viņu redzesloka notiek vairākas kapitālas ballītes!

Kino ar lielo burtu - mierīgi pretendē uz desmitgades top filmu. Tik daudz simbolisma, tik forši salikts kopā, tik patīkami, jēgpilni, aizraujoši un


Lielisks cilvēces un laiku spogulis teju vai Hard Sci-Fi kažokā un tas paceļ filmu manās acīs baigi augstu.
"Hard Sci-Fi" ir par zinātnisko metodi, izziņu, pētīšanu. Nevis tukšs piu-piu lasers action gabals kosmosa settingā bez jelkādas zinātnes...

Arrival - 9/10 bez jelkādas aiztures, kārtīgs emociju kokteilis dvēselei. 10/10 ielikšu, ja vēl pēc gadiem cepīs tikpat!

Otrs izcils Hard Sci-Fi piemērs būs The Andromeda Strain (1971). Trešais būs Contact (1997).
Nevar nepieminēt arī Interstellar un The Martian - patiess prieks par šīm filmām!

Devins un Anneke - spēcīgi mūslaiku filosofi mūzikā. Laikam ritot, saprotu to arvien vairāk :)
https://www.youtube.com/watch?v=TFMvBA6EQFI


Prepare for War · The Big Snit

Pirms gadiem divdesmit domāju - metālam nav jēgas īsti vairs, pasaule iet uz labo un cilvēkiem vairs nav, pret ko protestēt. Cik gan naivs skatījums tas bija iz zaļa, divdesmitgadīga austrumeiropieša perspektīvas, kā gan lietas pamainījušās. Jēze!

Metāls kā sabiedrības spogulis - tieši sejā un ņemat, dīlojat ar to, ko redzat!

Baigi seksīgie RCA vadiņi sanāca, pašam liels prieks par monumentālo paskatu, strāvas raksturlielumiem un paveiktā darba kvalitāti. Par izcilu vadu nav dārgi jāmaksā. Sevišķi šodien, kad visu neskaidro var precizēt ar botiem.

Recepte:
- Klotz AC104SW kabelis ar zemu kapacitāti un lielisku konstrukciju - 6mm diametrs un taisu tikai 50cm garumā! 2€/m, Best Music.
- Amphenol ACPL sērijas RCA štekeri - smagi un ar izcilu kontaktu, pateicoties to atpserīgajai konstrukcijai un materiāliem. 3.35€, Argus.
- Elematic EL12276090 9-3mm termocaurule ar līmi - cieši satver vadu tā turētājā un salīmē abus kopā. Izturības garants! 5.24€, Būvniec. ABC.
- Black Metal fonā, lodēšanas dūmi istabā. Murrā 2 kaķi. Nenovērtējami!

Rezultāts:
Īss darba kvalitātes video un īss termogumijas gredzena demo.
Izraudzītais 50cm vada garums nav nejaušs - max īsi, lai mazinātu kapacitāti, kā rezultātā augšas necietīs nu nekādi - pat plates celiņa iekšmalā.


Tagad atliek sagaidīt jauno kārtridžu no augstāka plaukta un iegādāties smalkāku preampu tā komplimentēšanai - atskaņotājā iebūvētais tagad būs limitējošais faktors, neģeld. Mūzika tad no "2D" paliks par "3D" un varēšu plates ne tikai ļoti zolīdi ieripināt FLAC formātā, bet arī baudīt kā no jauna, smaidīt vairāk! Hobijs indeed.

Staigāju pa Grīziņkalna rajonu, dodoties uz mūzikas un celtniecības veikaliem - taisu pēc iespējas zemākas kapacitātes RCA kabeļus, lai posmā no plašu atskaņotāja līdz priekšpastiprinātājam nerodas augšējo frekvenču kropļojums.
Esmu brīvs no "audiofīlu" maģiskajiem "zelta vadiem" pa n-tajiem simtiem EUR, jo visu tāpat diktē fizika un šajā gadījumā - ekranējums + vadītāju savstarpējā distance/tās panākšanas materiāls + kabeļa kopīgais garums. Jo distance starp vadītājiem lielāka, jo īsāks vads, jo zemāks kondensatora efekts, jo mazāk tas iznīcina augšējās frekvences. Rezultātā - jābūt vēl tīrākai skaņai. Gaisīgākai un niansētākai tieši augšās - vokāla samtainums, bungu šķīvīšu daiļskanība, šņāceņu tīrība, plates iekšējās celiņa daļas atskaņošanas precizitāte u.tml.

Eju uz bodēm un skatos:
- reku kādreiz bijusi gājēju pāreja Vārnu ielā. Tagad nav. Cilvēkam pēc CSN būtu jādodas kvartālu tālāk meklēt drošu pāreju. Forši! Ne gluži!
- reku bijušas pat 4 pārejas Laboratorijas ielā - tagad nav. Te jau izskatās pēc apzinātas drošības pasliktināšanas. - drīkst, bet nav optimāli.
- Upīša un Elizabetes krustā likvidēta pāreja. Tas jau nepārprotami iezīmē valdošās kastas pohujismu pret pilsoni, CS drošību.

Šajos piemēros ir saglabājušās tikai ietvju slīpās daļas, bet zebras vairs nav, nav arī ceļazīmes, kas brīdinātu par pārejām. Nekā nav, tik vēsturiska liecība par to, kur kādreiz varēja droši tikt pāri ielai. CSN 13. punkts atļauj iet pa neiezīmētām pārejām, bet dabā sanāk kas? Risinājums ķipa juridiski legit, bet auto nav pienākums tevi redzēt un palaist. Autocentrisms...


Un komiskākais - Upīša/Elizabetes krustā ir saglabāta slīpā daļa ar reljefu aklajiem. Ķipa - droši ej, te paredzēts! Kolosāli!
Tas pats ar pāreju Pērnavas un bij. citas ielas krustā, kur tagad ir iela parkingam

- Lidl Lāčplēša ielā - vispār cilvēkam nav pieejams - veikals atklāts, bet gājējam ir jāiet pa braucamo daļu. Super!
- Progresīvie tagad reklamē krievu pidarasu ar nonarkota paskata ģīmi, aizšmiglotu skatienu. Progresīvā līknē aizšāvuši najuj, lopi bļa.

Šis viss liecina par domāšanu, ieņemto kursu uz izteiktu autocentrismu un kapitālu otstoju. Vērtēts tiek darbs, nevis darba solījums. Paveiktais darbs ir pelnījis smagu pērienu ar zobu retināšanas un locekļu salaušanas elementiem.

Sekas?
Pilsētas pārvēršana par bīstamu, smirdošu garāžu, ko nevienā brīdī negrasos atbalstīt. Man vienkārši pazūd, par ko vēlēt - nav nekā atbalstāma, pierādītus zagļus tāpēc nevēlēšu. Tāpēc šogad būs no šī politiskā cirka jāizstājas - šis nebūs tas gadījums, kad pareizāka izvēle ir atbalstīt mazāko ļaunumu. Kad izvēles dabā nav, tad nav. Maskarādes man nepiedur.


P.S.
Elektronikas veikals Pērnavas ielā. Ieeju un prasu:
- Jums ir termosarūkošā caurule ar līmi iekšā?
- Eto što takoe?
- Nuu, termogumija ar līmi iekšā. Ir?
- Eto što takoe vopše?
- "Skaidrs", dziļi ieskatoties tā slāviskā pidarasa acīs, nosaku. Uzgriežu muguru un eju uz normālu veikalu - lai tas krievs izpisās gaisā.

Eto što takoe? Eto prosrannij kļient, suka ti bezmozgovaja!