Diapozitīvs

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ( ... tālāk ... )

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )

Jaunākais manis uzietais materiāls, kurš hipotezē, ka civilizācijas stūrakmens varētu būt apsitiens:
https://www.youtube.com/watch?v=TDsMZ4riaoA


Pat, ja šī hipotēze ir aplama, ir acīmredzams tas, ka tiesības apsisties ir pavadījušas cilvēku (un citus dzīvniekus) no šūpuļa līdz kapam, ietekmējot mākslu, kultūru, sadzīvi. Ka uz šī fona puritānisms/kreistietība/asv narkokarš vien strutains šķaudiens ir, kas runā pretim cilvēka kodolam, saknei, izcelsmei no dabas un saskaņai ar dabu. Nekas vairāk kā ideoloģisks vēstures un būtības noliegums iz tuksneša žurku pielūdzējiem, kuri paši sevi savākt nevar un vāra sūdus visapkārt - ieskaitot šodienas.

Tas pats viduslaiku scenārijs, kad baznīca savā prāta gaismā galināja nost domātājus. Vai kas ir mainījies? Meeeh, nope.
Vara dara varas lietas - kontrolē citus, naratīvu. Varas kārie dara varaskāro lietas - savā cilvēcības kvēlē skrien visiem pareizo gaismu nest.
Baznīca? Baznīca šodien dara tās pašas baznīcas lietas - aizliegt, pārskolot, pārmācīt, piedraudēt ar elli, novest panikas stāvoklī - panika un garīdznieka pimpis bērnos kā audzināšanas instruments?!

Tikmēr es ar sēnēm patiešām esmu stāvējis dieviem blakus, nevis skaidrā mēģinājis stāstīt absurdas pasaciņas. Esmu piedzīvojis dievu, bet šie - tikai teātri skaidrā prātā spēlē, ģērbjas zelta drānās, iedomājas sevi par kā garīga nesošiem. Riebīgi noskatīties uz to fake cirku.

Vilciens, rindu priekšā sēdošā kundze lasa grāmatu, o! Uzmetu aci - vļeh, Bībļa.
Kundze izvelk lapiņu, pildspalvu un sāk rakstīt: "Grūti ir būt paklausīgai vīram..."

Rēcu pie sevis: jā, attīstība nav notikusi, ja kundzei gados ir jākonspektē 2k gadu vecs dzīves manuālis, kas bāzēts uz 3,5k gadu veca vēstuļu savārstījuma no dvieļgalvu reģiona (tuksnesis, kuram ar LV reģionu un kultūru absolūti nekā kopīga), abi kopā māca striktu patriarhātu un apriori pakļaušanos varai, nevis laulības kā abpusēji izdevīgu sadarbību, kas balstīta uz mīlestības un cieņas. Nevis sekmē neatkarīgu domāšanu izaugsmei un staltai stājai - stalts, neatkarīgs pilsonis varai ir kaitīgs, jo redz cauri meliem un priekškariem.

Jāsecina, ka strādā - paskat, kā no ebreju dieva visa civilizētā pasaule mīž - cirks!