Diapozitīvs

Ir tad, kad cilvēks vairs nedzenas pēc patiesības, bet haosa priekšā ierokas savā ērtajā ligzdiņā ar predefinētiem noteikumiem, bināru pasaules skatījumu, plakanām zemēm un slepenajām brālībām.
Ir tad, kad visskaļākā minoritāte - neizglītotie - vēl jo vairāk negrib uzzināt, bet grib ērtāku stūrīti savā ligzdiņā, kur viss ir sakārtots pēc priekšrakstiem.
Ir tad, kad ērtais stāsts kļūst svarīgāks par pašu maņām - ja, teiksim, stāstā ielas ir sūdīgas, tad tās ir sūdīgas par spīti tam, ka tiek braukts pa svaigu, kvalitatīvu ceļu. Auzās.

Internets šiem palīdz. Abos jautājumos.
Man divtūkstošo sākumā tīņa vecumā pašam saskaroties ar netu, šķita, ka pasaule beidzot pietuvosies mieram un faktam, jo reku ir atrodama informācija un pierādījums, ir vairāki decentralizēti pierādījuma avoti un tāpēc nav iespējams, ka te kāds bīdītu propagandu kā pa TV vai radio. Bet tad ieradās soctīkli un sapratu - cik gan naivs biju. Jo soctīkli radīja centralizētu miskasti internetā jeb citu propagandas avotu.

Vienam internets ir savas ligzdas kārtībā uzturēšanas līdzeklis, tikmēr otram - nebeidzams mēslu karjers. Viens meklē patiesību par spīti tam, ka tā rada neērtības un iznīcina ērtos ligzdas stūrīšus, bet otrs - gatavo sev ligzdu tieši svalkā. Instruments viens, bet rezultāts ir kardināli atšķirīgs. Abu šo iedzīvotāju sļāņos dialogs nav iespējams, ja puse ērti marinējas savos priekšstatos un stāstos, kā arī atsakās paņemt rokās normālu izziņas avotu, jo "Tos tāpat radīja sistēmas vergi!", "vampīri-zinātnieki", ilumināti u.tml.

Kamēr viena puse operē ar stāstu - uzdod to par neapgāžamu patiesību, faktiem un pierādījumu nemeklē, tikmēr otra puse operē ar faktu un informācijas avotu pārbaudi, kurā jūtiņām un stāstiem vietas īsti nav, jo faktu pārbaude viennozīmīgi rada pierādījumu, kas sāpīgi iekožas ērtajos argumentos, līdz ar ko viedoklis tiek nemitīgi apdeitots un neeksistē tādas cietas pārliecības, kuras izaicināt/aizstāvēt.


1
"Pastāv, jo man tā gribas, lai pastāvētu, jo atbilst tam, ko man saka citi, atbilst maniem priekšstatiem" - domā pēcpatiesībnieks un atkārto lietas bez analīzes. Un bez izpratnes, jo tur, kur ir izpratne, iezīmējas vairāk fakts un kompetence, nevis ticība. Konspiratīviķi bieži lieto vārdu "ticība" - tas jau vien iezīmē operēšanas loģiku, kas pietuvināta reliģijai - seguma nav, bet ir mežonīga kaisle.
Ego ir primārs, stāsti veido identitāti - to jāaizstāv kaut ar militāru spēku.

2
"Tu saki, ka pastāv un esmu dzirdējis no citiem, ka pastāv. Bet diez vai tas ir iespējams, jo X un Y. Bet, ja tur savs patiesības grauds ir, es to ņemtu vērā" - analizē oldskūlnieks, kuram nav jāpaļaujas uz "ticību"; kurš mēģinās pabakstīt jautājumu vēl, lai uzzinātu vairāk un apdeitotu savu pasaules redzējumu. Apdeiti bagātina, noapaļo lietas.
Ego ir sekundārs. Identitāti veido šī izziņa un izziņas process prasa darbu, enerģiju - tas mentāli ir grūti. Bet tā ir pieņemama samaksa.

Pilnīgi atšķirīgas operētājsistēmas un dialogs nav iespējams, kad viena no pusēm operē ar "alternatīvajiem" faktiem.
Tas, ka viņiem eksistē "alternatīvi" fakti jau vien ir smags simptoms. Faktam ir sava cieta definīcija: kaut kas noticis, pierakstīts, pārbaudāms. Ja fakta definīcijai kaut kas neatbilst, nerodas "alternatīvs fakts", rodas stāsti, akli pieņēmumi, meli un agresija.


Viens - bratans - kā psihs priesteris sola atgriešanos - tad viņam nākšot ķirzakcilvēki, tad ēlieni, tad pēdējā aktualitāte - Jēzus. Kopīgā iezīme - kaut kas nāks un tev būs bīties. Nesagaidīju ne viņa necilvēkus, ne racionalizēto psihozi - Jēzu. Abus nekad nesagaidīšu, ir izdomājumi. Un tad pārējais komplekts viņā: vīrusi nepastāv, jūs visus nopotēja, lai iebiedētu un paverdzinātu... Zeme ir plakana, kāds sakars vispār Mēnesim ar cilvēku, tas tur nekad nav bijis, kas ir Saules atspīdums un kaut kas piekarināts pie kupola... Un zinātne ir meli, huiņa.
Kad šim teicu, ka kovidnieka poti ņēmu tāpēc, ka es kā astmātiķis negribu riskēt ar smagiem karsoņiem, kuru dēļ atkārtoti mēģināt nolikt zaļo karotīti, mani nedzirdēja. Es diršot, jo cilvēks operējot tikai 2 inputu vārdā - bailes (papist darbu, tikt izsmietam vai tamlīdzīgi) un mīlestība. Tas, ka eksistē mans minētais arguments uz 5s analīzes pamata - viņa galvā neeksistē, tiek ignorēts. Nesaskan ar esošajiem stāstiņiem galvā, kuros vakcīnas ir viens no pasaules ļaunumiem.
Citos vārdos - faktu un izpratnes nav, bet ir smaga pārliecība - agresīva, atriebīga, ļaunprātīga un vidi bojājoša. "Zinātne ir sūds" un tas pasaka visu - pēc patiesības šis cilvēks netieksies. Nekad.

Otrs - jaunības dienu draugs - visur redz degradāciju, pagrimumu, zagšanu un to, ka demokrātija ir sūds - kangari visu izzaguši, ka ukraiņi un žīdi ir vainīgi pie visa, geji un transvestīti savairojušies un visu nosaka... Ka skolā mācot pederastiju, ko gan es kā izglītības sistēmā nodarbinātais - neredzu un nekad neesmu redzējis. No kurienes nāk šāda miskaste vispār, kas uz Latviju neattiecas?
Kad pastāstīju, ka savā ikdienā savā skolā pederastiju neredzu, tas viņā neizraisīja pieņēmumu analīzi, bet gan agresiju - ķipa es diršu. Amerikanizēts un pārkrievots savā pasaules uztverē. Pimperializēts.
Citos vārdos - ir naciķu fans, kas nonācis smagā krieva tūpļa atmosfērā un atsakās pielietot analīzi, faktus un savas maņas. Stāsti no krievu dirsas ir foršāki, lai skaidrotu pasaules haosu. Nacists nacistu atrod. Un tad pārējais komplekts: Mēness nepastāv, Zeme plakana, debesis kaisa un tāpēc visu laiku ir mākoņains, paskaties kā bērnībā bija...


Un tieši tāpēc ar smagumu sirdī nākas sūtīt dirst bērnības draugu un radiniekus.
Jo tie ar savu stulbumu vienkārši bojā vidi, radot konfliktus tur, kur tiem absolūti nav vietas. Konfliktus uz naratīvas bāzes tur, kur būtu jābūt radnieciskai saitei un iespējamai draudzībai. Jo to darīt liek viņu identitāte - tā svilinošā sajūta ticīgajos, ka viņi zina pareizo ceļu, ka teju ar varu uz tā ir jādabū arī pārējie: tie aklie, neticīgie, pat stulbie... Un, tā kā viņos mājo izteikti bināra pasaules uztvere, nekāda komunikācija - kur nu vēl draudzība un sakarīgi uzturēta radniecība - nav iespējama. Ar sātanu tak nekopojas.

Kreistiešiem ir daudz, kas kopīgs ar konspiratīviķiem - viena un tā pati operētājsistēma pamatā.
Šādi skaļi cilvēki pasauli ved sviestā. Jo skaļāki, jo ātrāk izolējami. Izolējami, jo uz savu murgu pamata konfliktē ar saprātīgajiem. Tas stulbums apkārtējajiem sāp tāpat, bet, kad lohi ir pasūtīti - ikdiena kļūst mierīga, nav jābojā garīgā veselība + nav jūtams absolūti nekāds pienesuma trūkums. Pietrūkst tikai reiz tuvo cilvēku. Bet tie jau īstenībā ir sen miruši un viņu ķermeņos sēž citas būtnes.


Attiecīgi - nulle izbrīna par to, ka skaļie ļaudis pat lasīt vairs nemāk - Stambulas konvencijā redz to, kas tur nav nevienā pašā vietā rakstīts. Faktam un patiesībai - nulle nozīmes! Visu izšķir skaļāko klaunu cirks publiskajā forumā - soctīklos. No ASV importēta autreidža "kultūra", dārzenisms totāls. Kā lai ar tādiem līdzcilvēkiem dala šo planētu?

Underwood ir ok liecība laikam, kad neviens nemācēja PlayStation 3 Cell proci, bet griba un tvirtums - viss savās vietās!


Un foršs Norsecore mijiedarbībā ar hinduismu, maijiem un whatnot. Kā nesenajās Cibas sarunās par reliģiju, ka nekas nerodas vakuumā. Izņemot debešķīgus ķermeņus :D

Kristietība šobrīd ir kas tāds, pret ko šis panks ārkārtīgi nikni iestātos.

//Līdzīgas domas manītas tepat, Cibā. Tas mani priecē!

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ( ... tālāk ... )

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )

Jaunākais manis uzietais materiāls, kurš hipotezē, ka civilizācijas stūrakmens varētu būt apsitiens:
https://www.youtube.com/watch?v=TDsMZ4riaoA


Pat, ja šī hipotēze ir aplama, ir acīmredzams tas, ka tiesības apsisties ir pavadījušas cilvēku (un citus dzīvniekus) no šūpuļa līdz kapam, ietekmējot mākslu, kultūru, sadzīvi. Ka uz šī fona puritānisms/kreistietība/asv narkokarš vien strutains šķaudiens ir, kas runā pretim cilvēka kodolam, saknei, izcelsmei no dabas un saskaņai ar dabu. Nekas vairāk kā ideoloģisks vēstures un būtības noliegums iz tuksneša žurku pielūdzējiem, kuri paši sevi savākt nevar un vāra sūdus visapkārt - ieskaitot šodienas.

Tas pats viduslaiku scenārijs, kad baznīca savā prāta gaismā galināja nost domātājus. Vai kas ir mainījies? Meeeh, nope.
Vara dara varas lietas - kontrolē citus, naratīvu. Varas kārie dara varaskāro lietas - savā cilvēcības kvēlē skrien visiem pareizo gaismu nest.
Baznīca? Baznīca šodien dara tās pašas baznīcas lietas - aizliegt, pārskolot, pārmācīt, piedraudēt ar elli, novest panikas stāvoklī - panika un garīdznieka pimpis bērnos kā audzināšanas instruments?!

Tikmēr es ar sēnēm patiešām esmu stāvējis dieviem blakus, nevis skaidrā mēģinājis stāstīt absurdas pasaciņas. Esmu piedzīvojis dievu, bet šie - tikai teātri skaidrā prātā spēlē, ģērbjas zelta drānās, iedomājas sevi par kā garīga nesošiem. Riebīgi noskatīties uz to fake cirku.

Vilciens, rindu priekšā sēdošā kundze lasa grāmatu, o! Uzmetu aci - vļeh, Bībļa.
Kundze izvelk lapiņu, pildspalvu un sāk rakstīt: "Grūti ir būt paklausīgai vīram..."

Rēcu pie sevis: jā, attīstība nav notikusi, ja kundzei gados ir jākonspektē 2k gadu vecs dzīves manuālis, kas bāzēts uz 3,5k gadu veca vēstuļu savārstījuma no dvieļgalvu reģiona (tuksnesis, kuram ar LV reģionu un kultūru absolūti nekā kopīga), abi kopā māca striktu patriarhātu un apriori pakļaušanos varai, nevis laulības kā abpusēji izdevīgu sadarbību, kas balstīta uz mīlestības un cieņas. Nevis sekmē neatkarīgu domāšanu izaugsmei un staltai stājai - stalts, neatkarīgs pilsonis varai ir kaitīgs, jo redz cauri meliem un priekškariem.

Jāsecina, ka strādā - paskat, kā no ebreju dieva visa civilizētā pasaule mīž - cirks!