Diapozitīvs

Pārstāju mājās dzert kafiju, pārgāju atpakaļ pie sava iecienītākā dzēriena - kvalitatīvas liellapu tējas un kafiju tik dzeru darbā.
Kad pirmdien paņemu kafiju no aparāta, IZTEIKTI jūtama tās ietekme: motors trako, bik satraukuma sajūta - lietiņas, kas mazinās hroniskas lietošanas gadījumā. Un tāpat kā citas narkotikas - nepieciešama arvien lielāka deva.

Kofeīns. Narkotika, kas narkotika - piemīt othodņaka simptomi:
- galvassāpes
- enerģijas zudums
- aizkaitinājums
- trauksme
- grūtāk koncentrēties

Piemīt spēcīgas ietekmes simptomi retas lietošanas gadījumā:
- sirdsklauves
- satraukums
- izteikta stimulanta iedarbība


Sabiedrības divkosība - narkotikas ir OK, bet ne tās, kas parāda citādu realitāti : D

Runājot par tiesībām apsisties, vismazāk esmu pieminējis baisi vienkāršu un diezgan reti apskatītu lietiņu: psihedēliķus mēdz dēvēt par "cognitive enhancers" jeb kognitīvo spēju uzlabotājiem, kur "uzlabojums" ir klasificējams kā:
- mikrodozēšanā cilvēki ziņo par uzlabotiem garīgajiem, spējām koncentrēties, mērāmiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem;
- makrodozēšanā izteikti parādās neiroplastiskums jeb dažādu citu smadzeņu daļu iestāšanās signāla apstrādē, tām rodot jaunus savienojumus/informācijas apstrādes ceļus.

Intelekta kontekstā:
Izaugsmei ir nepieciešama auglīga zeme. Ja lietotāja galvā svilpo caurvējš, tad makrodevās tas svilpos vēl vairāk, nevis cilvēks maģiski kļūs par viedu būtni vai kā tamlīdzīgi. No sevis neaizbēgt - kļūsi vairāk par sevi pašu, mēģinot atrast sev vietu saskatītajā kopībā / sistēmu "holistikā". Bet, kad pieredz ego nāvi - tad cilvēks kļūst rāmāks, iecietīgāks, sociālāks, lēnprātīgāks, ar "lēnprātību" saprotot emocionālo inteliģenci.

Depresiju/PTSD kontekstā:
Makrodevas attiecīgajā settingā sniedz smadzenēm iespēju no komunikācijas izslēgt "iestrēgušo signālu" saturošās daļas, tādējādi apejot kaitīgu impulsu atkārtošanās un uzvedības paternus. Daudz, ko no tā var panākt ar masīvu introspekciju un godīgu pasmiešanos par saviem impulsiem, bet psihedēliķis lielās devās to vienkārši ņem un piegādā - prasīji vai nē.
Sevišķi traumētajiem, kuri traumas ir norakuši ļoti tumšos smadzeņu kaktos.


Starp citu: nekas šajā dzīvē nav par velti!
Pēdējo reizi lielu psihedēliķa devu ņēmu pirms ~6 gadiem un saņemto informāciju apstrādāju kādus gadus 2. Es šo lietiņu dikti respektēju un tas noteikti nav kas tāds, kurā būtu vēlams ņurcīties ikdienā.
Par kaņepi runājot - esmu kļuvis zinātkārs pret absolūti skaidru prātu, pret enerģijas daudzumu, kāds organismam ir pieejams, kad regulāri netiek plaušās ievadīts neslikts daudzums dažādu sadegšanas produktu un/vai netiek imūnsistēma noslogota ar alkohola pārstrādi. Citos vārdos - labsajūtas vārdā esmu atteicies no lietošanas ikdienā un pārgājis tikai uz sociālu lietošanu. Un arī ne kuru katru - bārā, piemēram, introspekcija un noslēgšanās neder. Tur der alkohola sniegtās apziņas stāvokļa izmaiņu priekšrocības. Savukārt mājās ar draugu der kaņepe, lai saklausītu, teiksim, vairāk, redzētu vairāk. Katrai lietiņai savs laiks un vieta :)

Lai kā arī cilvēki mēģinātu izlikties - aizraušanās ar kaņepes patēriņu ikdienā nav bez sekām - hroniski pīpēt nav nekas diži veselīgs. Jā, kaņepes dūmi soda krietni mazāk par tabakas, bet soda un jāmaksā ar veselību līdzīgi. Mazāk, bet līdzīgi.

Es, piemēram, hroniski lietojot kaņepi, maksāju ar (papildināts):
- iekaisumiem: kakla, deguna dobuma un augšējo elpceļu - sauss, kairinošs dūms un gļotādai kodīgas vielas;
- apetītes traucējumiem: izteikti jūt, pārtraucot ikdienā dolbīties. Nedēļu vispār sauss nav ieēdams - prasās zupas, gulašus, slapjas lietas;
- hronisku pagurumu;
- motivācijas zudumu;
- savaldības sarukumu;
- atmiņas traucējumiem;
- sapņu zudumu, kas man norāda uz info apstrādes traucējumiem. Kad beidz lietot, pēc ~nedēļas sapņi atgriežas ar masīvu jaudu;
- dzīvesprieka zudumu: saasinās depresso un piemetas pat anksītis mazliet - normalizēšanai atkal jāapsitās, kas "risina" lietu īslaicīgi;
- skaļāku tinītu, pie kura pirmām kārtām tiku ar pamatīgu bonga ķegu. Ja kaņepe to deva, moš tās lietošanas samazināšana to arī mazinās;
- maciņu kādu 200 EUR/mēn. apmērā. Var mierīgi šajos inflācijas apstākļos to nedarīt;
- māniju: pirmā rīta doma ir kaņepe un pēdējā vakara doma - kaņepe;
- nekārtīgu vidi sev apkārt: saistīts ar motivācijas zudumu un bardaks tik aug. Un augošais bardaks tik sit un sit pa nerviem!


Un, ja tā godīgi - ar ko samaksā tu?


P.S.
Top cildena skābeņu zupa manā sakārtotajā dzīvoklī, kurā vairs nav neērti ievest cilvēkus.
Vakar tika apēsta foršā tomātu zupa, nākamo varētu jaudīgu gulašu uzbliezt, palutināt sevi ar liellopa gaļīti.

EDIT 2026.05.18
Skatījums uz ietekmi no anatomiskās perspektīvas: https://www.youtube.com/watch?v=SJL5bC6phNU

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )

Vakar nākam ar draugu no kvalitatīva piesēdiena bārā.
Kvalitāte izriet no foršām sarunām, kurā otrā ieklausās un ierēc par sevi, sabiedrību, apcer vecuma izraisītas pārmaiņas domāšanā, tolerances un visādu pielaidību augšanu pretējā dzimuma virzienā. Skaisti ir novecot, pagaidām.
Kvalitāte izriet arī no baudītā alus: viena forša ļipiņa un pa virsu sagribējās uzlikt ko tumšu - acis krita uz stautu, jo tie drīz vairs nebūs - diezgan sezonāla lieta. Imperiālais stauts no Rumānijas un laba čigānu dzira, mazliet virs 12°, ko pamanīju vēlāk, jo sliecos pēc garšas, bet dabūju atbildības dziru. To piebeidzām divatā.
Visa cita starpā pastāstīju arī atgadījumu, kad es ar apsarga džemperīti svešā teritorijā tiku noturēts par īsta apsarga kolēģi - ka nospēlēja pašpārliecinātība un apģērbs kā piederības zīme.

Lūk, viņš ar velo atbrauca un, dodoties prom pēc šiem 2 aliņiem jau diezgan uzkundzinātā prātā, pamēģināju to velo. Tas pieder cilvēkam virs 2m garumā - knapi aizsniedzu pedāļus (ar pirkstgaliem) un rāmja ģeometrija man totāli neierasta, tāpēc gaitas ātrumā vēl nestabilāk braucas, nekā parasti, lai gan mans balanss ir diezgan prīmā.

Ejam no bāra ārā un pretim brauc Sašvaldībnieku buss. Nekā neierasta, bet tas braukšanas ātrums... ( ... tālāk ... )

Ego jeb Es ir mazs, sabijies zvērs, kas ar visām varītēm cenšas pieturēties pie konstruētās realitātes, ir gatavs uzbrukt jebkurā laikā.

Tam ir bail pamēģināt psihedēliķi, jo tas pilnībā sagrauj pieņēmumus defaultos.
Tam ir bail atteikties no psihedēliķa - kaņepes, piemēram, jo ķipa tiks aizvērts viens no logiem, kas pasauli rāda citos toņos.
Tam ir bail atmest tabakas pīpēšanu - "Kā tas ir, ko tu tagad darīsi ar savu kruto šķiltavu kolekciju, ķerts esi, vai?"

Studējot juristos, bija arī filozofijas kursi. Es kā izteikti konservartīvs kristietis tolaik būdams, ļoti sašūmējos par apgalvojumiem, kas nesakrīt ar kristietību. Demonstratīvi pametu auditoriju, uz filozofiju negāju. Yup, biju tieši tāds pats idiots kā daudzi citi idioti.
Esmu cilvēks, man arī ir tiesības būt idiotam. ( ... tālāk ... )

https://www.youtube.com/watch?v=YYvaWG620GU

ASV domāšanas vājības uz paplātes: binārs pasaules skatījums, vainošana un drāma tā vietā, lai ielūkotos sociālajos un ekonomiskajos trendos un veiktu masīvu aptauju. Tiek meklēti vainīgie tajā, ka, redz, tauta mazāk nodzeras, kas ir ārkārtīgi slikti un kuru sodīsim? :D

Lai gan realitāte (kuru tur par laimi arī daļēji apskata):
- ekonomiski grūtāk atļauties;
- pieaugošā pro-veselības kustība;
- sliktie piemēri ģimenēs;
- izpratnes sekmēšana, ka etanols ir narkotika un, ka ne visi grib atbilst narkomāna definīcijai;
- tirdzniecības ierobežojumi;
- preference;
- konkurence.

Kāpēc dzert, ja var uzpīpēt - realizēt savas tiesības apsisties, just produktīvāku kaifu un nemaksāt par to tik skarbu cenu ar savu veselību? Etanols spēcīgi degradē ķermeni un prātu ilgtermiņā, lietojot to bieži. Šķīdinātājs izšķīdina, pārvērš šļurā. Kas ir bieži - to vērtēt katram pašam, esam pieauguši cilvēki, kas uzņemas atbildību par savu rīcību.

Vakar, vācot ziemas putekļu segu nost no savas depresijas (jeb ielaistā bardaka kārtošana), atcerējos to enerģijas stāvokli, kāds man bija ap gadiem 25, kad vienkārši atvaļinājumā pēc Silent Hill 2 iziešanas sēdos uz velo miesu izkustināt: Rīga - Sigulda - Rīga. Līdz ar rītausmu atpakaļ un tad gulēt, nobaudīt kārtīgi brīvību pēc bērnības svaigā gaisa elpošanas laikā, kurā mašīnas neeksistē: guļ savu īpašnieku apskautas...

Sūcu grīdu un iekšējā balss uzdod jautājumu: kur man tā enerģija radās, ņemot vērā, ka bez velo īsti sporta nav? Gribas vēl sajust to spirgto gaisu sevī, to reibinošo dzīvības sulu. Skriet kā bērnam, ņirgājoties par savu astmu.
Lai gan man vecums krietni pieklājīgāks šodien, tā enerģija gan jau nekur nav zudusi, derētu par to pārliecināties + naudu ievērojami ietaupīt. Un, kas zina, tas ~1500Hz tinīts arī moš pieklusīs, jo tiks no organisma mēnešu divu laikā izvadīti visi kaņepes metabolāti, varēs izvērtēt un salīdzināties. Moš būs tā, ka: ko masīva bonga ķega deva, to atturība noņems moš most.
Vien impulsus jāvaktē, jāpasmaida par tiem, esmu cilvēks :)

Atcerējos! ( ... tālāk ... )

Jaunākais manis uzietais materiāls, kurš hipotezē, ka civilizācijas stūrakmens varētu būt apsitiens:
https://www.youtube.com/watch?v=TDsMZ4riaoA


Pat, ja šī hipotēze ir aplama, ir acīmredzams tas, ka tiesības apsisties ir pavadījušas cilvēku (un citus dzīvniekus) no šūpuļa līdz kapam, ietekmējot mākslu, kultūru, sadzīvi. Ka uz šī fona puritānisms/kreistietība/asv narkokarš vien strutains šķaudiens ir, kas runā pretim cilvēka kodolam, saknei, izcelsmei no dabas un saskaņai ar dabu. Nekas vairāk kā ideoloģisks vēstures un būtības noliegums iz tuksneša žurku pielūdzējiem, kuri paši sevi savākt nevar un vāra sūdus visapkārt - ieskaitot šodienas.

Tas pats viduslaiku scenārijs, kad baznīca savā prāta gaismā galināja nost domātājus. Vai kas ir mainījies? Meeeh, nope.
Vara dara varas lietas - kontrolē citus, naratīvu. Varas kārie dara varaskāro lietas - savā cilvēcības kvēlē skrien visiem pareizo gaismu nest.
Baznīca? Baznīca šodien dara tās pašas baznīcas lietas - aizliegt, pārskolot, pārmācīt, piedraudēt ar elli, novest panikas stāvoklī - panika un garīdznieka pimpis bērnos kā audzināšanas instruments?!

Tikmēr es ar sēnēm patiešām esmu stāvējis dieviem blakus, nevis skaidrā mēģinājis stāstīt absurdas pasaciņas. Esmu piedzīvojis dievu, bet šie - tikai teātri skaidrā prātā spēlē, ģērbjas zelta drānās, iedomājas sevi par kā garīga nesošiem. Riebīgi noskatīties uz to fake cirku.