Diapozitīvs

Pilsētnieks aizminās vakar uz talku 16km, pahujārīja lietas, uzēda un aizminās prom tos pašus 16km. Pirmais bik garāks brauciens, vasara ir sākusies :)

Pilsētnieks nākamajā rītā jūt, ka miesa novārgusi un pārslogotas ilgi nelietotas muskuļu grupas - pasmaida par to.
Iet kājām ikdienā ir viens, mīties smagos kerzos pavisam kas cits. Demolēt paletes 'n shit, izklaidēties ar motorzāģi - vēl kas pavisam cits.

Pārvācoties uz pilsētu, 3 gadu laikā zaudēju 20kg svara: gan tauciņš, gan muskulītis. Tagad esmu tīņa gadu masā: 75kg. Jāpērk jaunas bikses, vecās par lielu palika... Kad nav vairs lauku darbi jādara, miesa pāršvītizējas.


Incidents:
Pa ceļam uz talku, dzērājs uz tukšas ietves/veloceliņa mēģināja man norādīt, pa kuru pusi man jābrauc: stājas priekšā vienā pusē, stājas priekšā otrā pusē un ar atplestām rokām mēģina nosegt visu platumu, kamēr es ar ~30km/h tuvojos un respektēt tādu uzvedību savu mūžu netaisos, tā vietā mēģināšu audzināt...
Lidoju virsū un šauju pa kaucošajiem. Apstājos demonstratīvi strauji un sāniski kādus 50cm pirms neradījuma kātiem, skatos acīs un mēģinu vienkārši neiepist pa to seju: stāv 9. maija pabira alkohola reibumā uz veloceliņa daļas un kačās te pravas... Apmainījāmies ar pieklājībām un rokas nolēmu nesmērēt, nav vērts.

Mantra:
Krievs ir pidars, iekams nav pierādījis pretējo.

Vakar nākam ar draugu no kvalitatīva piesēdiena bārā.
Kvalitāte izriet no foršām sarunām, kurā otrā ieklausās un ierēc par sevi, sabiedrību, apcer vecuma izraisītas pārmaiņas domāšanā, tolerances un visādu pielaidību augšanu pretējā dzimuma virzienā. Skaisti ir novecot, pagaidām.
Kvalitāte izriet arī no baudītā alus: viena forša ļipiņa un pa virsu sagribējās uzlikt ko tumšu - acis krita uz stautu, jo tie drīz vairs nebūs - diezgan sezonāla lieta. Imperiālais stauts no Rumānijas un laba čigānu dzira, mazliet virs 12°, ko pamanīju vēlāk, jo sliecos pēc garšas, bet dabūju atbildības dziru. To piebeidzām divatā.
Visa cita starpā pastāstīju arī atgadījumu, kad es ar apsarga džemperīti svešā teritorijā tiku noturēts par īsta apsarga kolēģi - ka nospēlēja pašpārliecinātība un apģērbs kā piederības zīme.

Lūk, viņš ar velo atbrauca un, dodoties prom pēc šiem 2 aliņiem jau diezgan uzkundzinātā prātā, pamēģināju to velo. Tas pieder cilvēkam virs 2m garumā - knapi aizsniedzu pedāļus (ar pirkstgaliem) un rāmja ģeometrija man totāli neierasta, tāpēc gaitas ātrumā vēl nestabilāk braucas, nekā parasti, lai gan mans balanss ir diezgan prīmā.

Ejam no bāra ārā un pretim brauc Sašvaldībnieku buss. Nekā neierasta, bet tas braukšanas ātrums... ( ... tālāk ... )

Bija forši vakar bez visām ziemas ādām un segām izvizināties pa Rīgu ar velo 14km vērtībā. Beidzot tiku pie pilsētas pašā nomalē nobāztās suņu būdas Argus, kā arī iekš BFS nodot Velvia 50 attīstīšanai.

Argus veikalā biju vienīgais, lai gan elektronika ir šodienas maize.
Nav jābrīnās - diez vai prāta darbs bija nobēdzināt veikalu cilvēkam ne/mazpieejamajā Krasta ielā, turklāt vēl tumšā parkingā zem ēkas. Bez maz vai apzināti pacentušies sev ieriebt ar pieejamību un diez vai nākamreiz es tur meklēšu lietiņas. No sākuma normālās vietās izvietotus konkurentus čekošu - Argus lai paliek ekskluzīvi pirdējiem salonos un planētas piedirsējiem automašīnās - pašu izvēle :)

Iepriekšējā dzīvesvietā nobraukāju ~120km/mēn. Tagad skumji bik redzēt labi, ja daždesmit km/mēn., jo attālums līdz darbam pieaudzis 4x... Bet kādu reizi gan jau aizmīšos uz darbu tāpat - tik laicīgi jāieplāno.

Atgriežoties dzīvot Rīgā, baigi pamanīts, ka melnie velo kurjeri - Bolti un Wolti - baigi skatās uz manu ričuku. Acis parasti tiek fokusētas uz ļoti kvalitatīvo gaismu, kas montēta pie dakšas un izgaismo ar sakārtotu gaismas kūli - gluži kā moto transports uz ceļiem ar saviem noregulētajiem lukturiem. He, kur tie gadi, kad man totāli apnika ņemties ar baču maiņu vai lādēšanu un ilgākos izbraucienos - ar sarūkošo gaismas daudzumu. Visu to jebļu atcerēties nemaz negribas kopš uzstādīju:( ... tālāk ... )

DPD ziņo - šodien piegādās paciņu.
"Šodien", protams, ir izcili definēts laika logs! Šodien ieplānots arī dabūt citu lietiņu dvēselei, kas ir 15km attālumā no mana spota. Visu dienu tak negaidīšu random kurjera svētību - aizlaidīšu pakaļ lietiņai un tad jau sagaidīšu piegādi. Lecu uz velo un minos pakaļ - lieliska iespēja padzīt nost vēdera tauciņu 27 grādu saulītē, super kardio!
Minos un jūtu, ka pēc nesenā brauciena Ulbrokas virzienā un atpakaļ, un iepriekš veiktā Ķemeru brauciena 60km vērtībā, kājiņas kust liegi, aug muskulīši un ričuks ripo ātri.

Esmu kaut kur trešdaļā turp un zvana kurjers: vedīs paciņu no Grieķijas pēc tik un tik minūtēm. ( ... tālāk ... )