Diapozitīvs

Fočēt jaunpamestu rūpniecības objektu: mans labākais antidepresants, radoša "smilškaste", templis un maize garam :)
Arī šoreiz atstāju savas vizītkartes: izfočēto filmiņu kastītes glītās vietās - kaut kur turpat, kur lieku iekšā jaunu. Šoreiz Kentmere 200 un Ilford FP4 Plus 125. Kādam ieraugot šos artefaktus, var rasties jautājumi: kā te nonāca kaut kāda filmiņas kastīte un kāpēc tai derīguma termiņš ir 2027. gads? Ražo vēl filmiņas, vai? Un kāpēc ar filmiņu fočēts, mazohisms, vai? Nē, draugs, bauda!

Šajai vietai mazliet piemīt Rīgas alus noskaņa - kārtīga un jau gadsimtu sena arhitektūra ar interesantiem ražošanas telpu labirintiem. Kaltes un autoklāvi, boksi... Cehi un atdalītas maiņas meistaru būdiņas. Pabradāji un pastudēji vietas vēsturi - pilns dzīvās vēstures izziņas cikls.

Pamešanas gadu telpas pašas bieži pastāsta - atliek vien atrast kalendāru pie sienas. Modernajos laikos - ja objekta dokumenti un drošības norādes pie sienām vaid par kovidnieku, tad arī periods skaidrs - telpās iesaldēta interesanta un sociāli sarežģīta vēstures lapaspuse.


P.S.
Man vienīgajam akūti sāp, ka lielu bijušo rūpnīcu vietā kā likums tiek satupināti tupi tirdzniecības centri? ( ... tālāk ... )

Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
- maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
- sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
- attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
- attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.

Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
- saglabāt veco laiku;
- palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
- palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100

Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)



EDIT pēc pamēģināšanas:
Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.

Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)

Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.

Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi.
Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)

Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu.
Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!


EDIT:
Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam?

Hehe, pieķēra.

Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI

Jo tas nieka 4 soļos man nejauši atgādināja par iemīļoto Stranger Things. Un, kas interesanti - super laicīgi!

1:
Teju 2 mēnešus manu kaklu spiež neattīstīta filmiņa. Tajā - ekskursija uz Viļņu. Sēž uz dvēseles kā Lietuvēns tikai tāpēc, ka neesmu šo īsti fočējis un apguvis, bet, zinot tās īpašības, paņēmu līdzi tieši HP5+ 400 ar domu nolikt šo svarīgo filmiņu ledusskapī, uzkačāt tās reverso attīstīšanu un tikai tad ķerties pie šīs pie svarīgās filmiņas. Fočēju to @1600 un vakar tad arī beidzot nonācu līdz kaut kādam rezultātam. Tieši @1600 ir tas parametrs, kas visu pasākumu smalki sarežģī, jo gribu no filmiņas izspiest kaut ko, kas neesot iespējams. Hold my beer!
2:
Attīstu un jā, ieraugu tos pāris nelegāli fočētos un izdevušos Lukiškės cietuma kadrus Low-Key stilā un atceros par Stranger Things. Īstenībā sen gaidīju, kad man radīsies iespēja izaicināt arhaiskas normas fočēšanas sakarā un Lukiškės cietuma gidei tad arī izdevās pajautāt. Veicu maigu konfrontāciju angļu mēlē un rezultāts gan gaidīts: cilvēki iesprūduši aizspriedumos par filmas fotogrāfijas profesionālo kvalitātes līmeni un pielīdzina to DSLR jeb digitālajām lielajām kamerām - ar šiem verķiem fočēt aizliegts, kamēr ar jaunajiem mobilajiem - lūdzu! Lai gan jaunie mobilie daudz labāk redz tumsā un iegūtā attēla kvalitāte ir paredzama un nevar pazust nesekmīgas attīstīšanas vai kādas cilvēciskas kļūdas dēļ. Un tas ir gana kvalitatīvs, lai varētu pat uzņemt filmas, ne tikai pārdot iegūto attēlu. Beigu galā - eksistē vairākas ar mobilo uzņemtas filmas. Bet nē - ja izskatās pēc fočika, tad automātiski liegts, ( ... tālāk ... )

Kad uzņēmumi feodāli sadrumstalo tirgu alkatībiņas dēļ, tad domājošai tautai neatliek nekas cits kā beigt sponsorēt šo kaitniecību un magnētiski atgriezties pie Zekflix.

Stranger Things 5. sezonu jāpalūr - 4 epizodes jau pieejamas un kā reiz pirms pāris mēnešiem biju tajā cietumiņā. Par spīti neadekvātajam liegumam fočēt ar SLR, nočiepu pāris kadrus, kamēr sardze neskatās!

EDIT:
Njāaaa, auss protestē pret aizmirstu skaņas balansēšanas mākslu un sondbāriem orientētu skaņu (nekāds dinamiskais diapazons + daudz par daudz pārbasīts - regress nozarē viennozīmīgi), bet acs - pret vājiem vizuālajiem efektiem ar kuriem filma atveras - inerce, gravitācija, collision detection - runājot videospēļu valodā. Intro ir svarīgs ļoti - sākt to vāji uzreiz skepsi uzdzen. Cenšos ignorēt un lupīju tālāk...
Skaņas lietu varētu mierīgi pielāgot, ja vien mūsdienu bļa resīveri nāktu ar ērtiem kloķiem, nevis viss nobāzts aiz Menu iekš Submenu. Jo nez kāpēc līdz ar digitālo revolūciju audio cilvēki sadomājās, ka eksistē neitrāls un objektīvs mikss, kuru nav vajadzības pielāgot. My ass - skaņas cepšanas meistarība nozarē viennozīmīgi kritusies un skaņas pielāgošana nekad nav zaudējusi aktualitāti. Bet nu, loģiski beigu galā sanāk - ko stutēt lielo entuziastu skaņu, ja visi pārvākušies uz Bluetooth mazdraņķiem... Tikai rēcīgi sanāk, ka vecie DVD skan daudz labāk par dažu labu mūsdienu filmu. Laika ritējums ne vienmēr nozīmē progresu. -5dB basa un jau var skatītes.
Veseli 5dB jeb par ~200% vājāku vajag un tad vēl vietām par daudz! Un nē, subis man nav - lietoju pilna diapazona grīdas spīkerus, kas +- lietojamu skaņas spiedienu velk līdz ~34Hz un ar to dzīvoklī ir pilnībā pietiekami. Subis man bija, bet nav jēgas lietot - tas arī beidz strādāt ap to pašu ciparu un jā - subis dod lielāku skaņas spiedienu, bet par savu ietekmi uz vidi arī jādomā. Kompromisa māksla un kaimiņu labbūtība, kas man no viņiem tiek tonnām - ne reizi nav nākuši sūdzēties par skaļu izcilu mūziku dienas laikā, kamēr citi tolerē šo ielaušanos savā privātajā telpā, lietojot daudz vājāku tehniku klusāk, jo kuces uz miršanu necieš neko un iedomājas sevi par nama saimniekiem.


EDIT 2:
Ignorējot šo/adaptējoties tam - tīri labs, pavelk pagaidām. Ar trim sērijām jeb 3 stundām pietiks šim vakaram. Stranger Things ir joprojām patīkama mīlestības vēstule manai mazītiņajai astoņdesmito filmu kolekcijai.
Rāda jau divus naktī - jādodas gulēt!

Pirms pāris nedēļām padalījos spekulācijā par to, ka digitālā attēla klīniskā tīrība strādā īstenībā uztverei pretējā virzienā. Tā sterilitāte padara visu plastmasainu, sterilu - tiek zaudēta vizuālā materiāla reāluma jeb "filmas sajūta". Prātuļoju, ka pie vainas ir troksnis/grauds, jeb - kā to nosauca šajā pirms 3 dienām uzpeldējušā video, kas grābstās ap kino pasauli - tekstūra. Un jā, smuki parāda lietas būtību. Uzskatāmam paraugam gan jāieslēdz 4K un vajag vismaz monitora izmēru, nevis mobilo.

https://www.youtube.com/watch?v=XptD8ohC77w

Laikam lēnām iezīmējas, kāpēc man analogais formāts patīk labāk: tas nav perfekts, tam ir savs raksturs.

- Aizejot uz koncertu, lietas nav perfektas: sākot no pastūžu dūkoņas, kas sola labi pavadītu laiku, turpinot ar cilvēciskām kļūdām un nobeidzot ar telpas akustiskajām īpašībām, kas piešķir savu nokrāsu skaņai. Un koncerti ir vieta, kurā muzonu jūt īpašāk un šaubu tur nav. Tas jau ir notikums. Nereti klausos tieši koncertu ierakstus, lai to sajustu mājās.
- Studijas ieraksts nav nekādas neitralitātes etalons: tur ne tikai katras studijas unikālā akustika ietekmē skaņu, bet arī iesaistīto personu miksēšanas gaumes un izpratnes par labu skaņu. Cik inženieru, tik skanējumu. Kāda nu tur tehnoloģija atrodama, tā nu skanēs. Značit - cik studiju, tik "neitralitāšu"? Bullshit.( ... tālāk ... )