Diapozitīvs

Gribas dzīvē dažreiz lielo Undo pogu.
Saprasts, ka nebija prāta darbs atdalīt atsevišķi URBEX un RUREX, jo, nonākot telpās, atšķirība ir precīzi nekāda. Neģeld un šķiet, ka robi vēsturē, izjaukts ierastais plūdums. Totāls gan sīkums pret pārējām lietām dzīvē, kur šī poga noderētu...

*piesēžas ar nopūtu fiziski pārbīdīt ~500 diapozitīvus šurpu-turpu pa turētājiem un to kastītēm*( ... tālāk ... )

Beidzot jaunajā dzīvesvietā piekarināju 2m plato projekcijas ekrānu - diapozitīvu sezona ir atklāta!
Izskatās tik sasodīti labi - skatos šobrīd pašus pirmos dipus - pirms gadiem 15 tapuši vietās, kuru vairs nav. Redzami cilvēki, ar kuriem draudzības vairs nav. Redzami cilvēki, kuru vairs nav. Zelta bildes.

Vinila ekrāns rāda milzīgus augstas kvalitātes diapozitīvus. Skan Lustmord plate Beyond un dzīvei šobrīd nav itin nekādas vainas - sevišķi ar pāris skrūvēm galvā.

Projicēt diapozitīvus mazākos dzīvokļos nav joka lieta. Sevišķi ar perfekcionismu.

"Standarta" fokusa attālums 35mm diaprojektoru objektīviem ir ap 100mm. Mazās telpās tas nozīmē to, ka attēls vienkārši nepagūst palielināties līdz jēdzīgam izmēram, bet viss projicēšanas sāls taču ir iekš lielās un kvalitatīvās bildes, vai ne? Ko darīt? Jāmeklē "platāks" projicēšanas objektīvs un tas jau sāk kļūt interesanti, jo visai retums un tad nu ceri, ka telpas parametri sakritīs ar pieejamajiem objektīviem tirgū. Iepriekšējā dzīvesvietā sastapos tieši ar šo problēmu un savajadzējās diezgan eksotisku fokusa attālumu. Tagad arī... ( ... tālāk ... )

Kino man ir diezgan tuva lieta un skaņai ir nozīme.
Kaut kā vienmēr ir gribējies mazliet smērēties tajā industrijā, kaut mazliet pabružāties, pavārtīties kādā nostūrī. Runā, ka ilgstoša gribēšana nesot augļus, kosmoss esot pie vainas. Lai kā nu tur nebūtu ar to kosmosu, protestēt idejai tik tiešām un vienkārši nespēšu, jo dzīve kā kino?

1. Kļuvu par kinofestivāla "Baltijas pērle" tulku.
Esmu neaudzināts dzīves pabērns, mošķis un romantisks posts, un apzināti prasu tās karstākās, konfrontējošākās, asiņainākās filmas. Kāpēc? Dzīve tāda!
Citos vārdos - jau no bērna kājas, kad pa kluso ar brāli skatījāmies senča VHS šausmeņu kasetes, kurās laba gaļa nudien netrūka. Kopš tā laika kaut kā piedur visa tā sasmērētā padarīšana - pagulēt bēniņos, pamīcīties uz siltumizolācijas stikla vates, ielīst pamestā objektā un veikt tajā darbības ar savu 35mm filmu kameru, filmiņu attīstot par diapozitīviem lielizmēra projekcijai savā mankeivā... Patulkot filmas.( ... tālāk ... )

Infrasarkanā filmiņa ar atbilstošo filtriņu, otrais rullītis. Šoreiz vasara + IR makro + tipiskie IR subjekti. Vajadzētu būt skaisti - pirmais rullītis ziemā sanāca skaisti!
Izrādās, ka somā ir Rollei Superpan 200 - šamējā maaazlietiņ iemērc galu infrasarkanajā spektrā, bet iemērc un fitrs jāatdod atpakaļ Masterfoto vien pirmdien - pļeņkiks ov time papildeksperimentiem. Jautri, ka, runājot par gaismas avotiem, filtram tiek cauri vien sarkanie ledi no gaismas virtenes. Loģiski, bet fun un spēcīgs efekts.

Linkam vēlāk pieliksies jaunākas bildes:
https://www.flickr.com/search/?user_id=108634366@N07&tags=Infrared400

Heh, es kā fotogrāfs varu par gaismas polarizāciju priecāties ar Cirkulārās polarizācijas filtru, kontrolējot atspīdumus, atmosfēras šmigliņu, krāsu piesātaninājumu un šad-tad izmantot kā ND filtru vai pat Variable ND filtru, kas ir 2 CPL filtru sendvičs.
Bet izrādās, cilvēks arī spēj uztvert gaismas polarizāciju. Redzu dzeltenās hantelītes.

https://www.youtube.com/watch?v=CSu0cV3fqi8

Pēdējais teikums ārpus konteksta lol.

Vienkārši - gribētos vairāk redzēt ko šādu, kas notiek pārsvarā ne tik pielaizītās vietās, kurās atstāts kaut kas, kur piesiet aci un garu - arī Medemciemā, piemēram.

Un pabūt Radiotehnikas Eho un arī Anehoiskajās telpās bija lieliska dzīves pieredzīte. Abas bija telpas nu jau nojauktajā Radiotehnikas Audio inženieru korpusā (jo Depo vajag stāvvietu un krapitālismam eksistē tikai komercinterese), un tādu pasaulē nav diži daudz. Sākot jau ar to, ka abu telpu durvis bija motorizētas un uz savus 3m garām sliedēm - faktiski sienu fragmenti, kas ieslīd savā nišā, akustiski noslēdzot telpas. Vienu, lai atbalsi nogalinātu, bet otru - lai ļautu tam savvaļā līksmi skriet. Un abas tika lietotas uz vietas saražotās audiotehnikas testiem/mērījumiem - frekvenču līknes, korpusa izraisītās rezonanses/kropļojumi, projekcijas un tamlīdzīgi.

Telpā bez atbalss tika pavadītas kopumā vairākas stundas vairāku dienu ietvaros, bet eho kambaris nešķita tik interesants - vizuāli tā ir prosta flīžota telpa... Līdz brīdim, kamēr neieradāmies tajā kā cilvēki uz viena viļņa, lai uz vietas uzimprovizētu akustisku Ritual Dark Ambient/Industrial ar rīkles dziedājumiem un metāla krēsla perkusiju ar sūrkori stūros. Eksistē ieraksti, par kuriem pat nav jākrindžo :o



Vēl par vietu Flikrā

Reti, bet eksistē tie brīži, kad vajag ko pateikt nezinu kam un nezinu kur. Pie bildēm to var karināt un likt Flikrā, bet Fēcēs visādās, Šmigstagramās un citos Cukurkalna/pielīdzināto antisociālajos lietota tualetes papīra skrollēšanas tīklos ir Fuj (seko virkne sociālekonomisku, ētisku, estētisku un personisku apsvērumu), bet...

Bija man taču šī jaukā vietne, varbūt jāatgriežas pie tās bakstīšanas vietās, hmmm.
Tikai tad vajadzētu mazliet redesign lasāmības uzlabošanai, ne?




Bilde tapināta Točkā, tobrīd slēgtajā zonā.