Diapozitīvs

O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!

"Nākamā pietura: Torņakalns!"
Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )

Riktīgi rēcīgi un mīļi ir tad, kad šodien eju uz klases telpu novērst projektora savienojuma problēmu, atveru durvis un visa klase:
- IIvooo! Vuuhuu!
- Laba diena, jaunieši!
- Voohoo!

Saskatos ar skolotāju, sasmaidamies.
Pieeju pie kompja un skatos, skolotāja malacīte visu pareizi saslēgusi, bet joka pēc stingrāk iespraužu signāla vadu. Kompis nomuzicē un projektorā parādās bilde.

Klase:
- Vuuhuu, Iiivoo! Paaldies!
*es tāds panākumu žestiņu ar kopā saliktām rokām*, saskatos ar skolotāju un sarēcam jau visi*
Klase:
- Visu labu!
- Patīkamu dienu jums ar!
*aizveru durvis, bet ļembasts vēl kādu laiciņu gaitenī dzirdams*

Šie, lūk, ir patīkami dvēs'les glāsti, nevis programmēti bota glaimi. Made my week! :)

Baigi labi, ka sagadijies tā, ka man ir divas PlayStation 2 Slim konsoles.

Vienu pirku ~2006. gadā par savu atvaļinājuma naudu, bet otru - daaaudz vēlāk, jo savajadzējās papildus pultis...
Atšķirības? Mana 2006. gada ir SCPH-77004 ar PlayStation Driver versiju 2.00 un DVD atskaņotāja versiju 3.11E, bet vēlāk pirktā ir 70003 ar PlayStation Driver 1.11 un DVD atskaņotāja versiju 3.10E. Jaunāks ne vienmēr nozīmē labāks - sevišķi softā.

Fear Effect 2: Retro Helix.
PlayStation spēle četros melnajos diskos ar unikālu grafiku - gan tagad, gan - it sevišķi - savam laikam. Vide ir kā filmās: animēts it viss un tie ir tādi kā video, kas iet uz cilpu. Forši izskatās uz Trinitrion CRT ar S-Video vadiņu!
Lūk, ar manu 77004 spēle nav spēlējama - kūleņa skaņa ieciklējas, aiziet zāģis. Problēma atskaņot skaņas efektu, ierauj gļukā.
Atcerējos par savu otru otro pleisi, pieslēdzu un voilla! 70003 šī problēma nav - varu beidzot baudīt geimu, kuru atceros kā ar brāli un draugu mocījām vidusskolas laikos! Resident Evil (Survival Horror) stila fiksētās kameras, bet vēl garšīgāk! Action spēle ar animētiem tēliem. Puzles šeit ir pieklājīgas, izaicinošas, kriptiskas un skaitliski diezgan padaudz - teju galvenais gameplay elements aiz šaušanās mehānikas šajā kinematogrāfiskajā sērijā ar foršu vizuālo stilu un stāstiņu. Sērijas cienījamā daļa beidzas ar šo tho - jaunajās ir kūpošas kakas.

Ja tā padomā, slikti atceros šo spēli iz laikiem, kad tā ir manā īpašumā ar konsoli. Varbūt neatminos šo gļuku kā iemeslu tam, bet nu - kas tāds noteikti būtu liedzis spēlēt šo spēli savulaik. Taču tagad - ar pavecāku modeli - varu to darīt, jo iestrādāts vecāks PS1 geimu apstrādes kods un FE2 strādā pagaidām lieliski! Kādas vēl diez praktiskās atšķirības varētu izlēkt no manas PS1 spēļu kolekcijas?

Jaunāks ne vienmēr ir labāks


P.S.
Varētu vienu no šīm konsolēm nomodot, lai atbalsta visus DVD reģionus, nevis tikai otro!
Ir man tā krutā PS2 tālvadības pults (DVD Remote Control) - kā reiz būtu pilnvērtīgs un bezgala fifīgs DVD atskaņotājs! Jo tā nu pagadījies, ka manā 60 DVD filmu kolekcijā piecas ir no citiem reģioniem un netiek atbalstītas, proti: Being John Malkovich, Blade Runner, Dark City, Mulholland Dr. un Se7en.
Vienā vakarā iegrābos vēlmē skatīties tieši un nejauši 3 no šīm 5 lol - miris vecais Panasonic atskaņotājs, tāpēc jauna retro problēma. Gan jau tikai barošanas bloks - remontējami paša spēkiem? Varbūt, ja problēma acīmredzama. Lai nu kā, taisni tāpēc radās jautājums par to, kurus reģionus studiju naudas kungi mums - mirstīgajiem - savulaik paģērēja...

Velvia 50 - pasaulē labākā krāsu diapozitīvu filmiņa, kuru ir patiess prieks:
- redzēt savā ledusskapī;
- atļauties pa retam;
- saost;
- pieradināt;
- ielikt kamerā, gaidot lielisku gaismu;
- fočēt - lietot kaut ko pasaulē labāko - feels good man!
- projicēt;
- apgriezt otrādi un ar neapbruņotu aci redzēt izteiktu attēla materiāla veidoto reljefu.

Iedod tai garšīgu gaismu kontrasta diapazonā, kas filmiņai ir paceļams un raudi prieka asaras. Sēdi un ar pavērtu muti slapinies, jo japāņi ir radījuši filmiņu ar izcilu izšķirtspēju, asumu un bagātīgu krāsu pierakstu ar savu uzreiz atpazīstamo raksturu.

Šo milfiņu gan ir grūti skenēt.
Pamatproblēma ir sūrumā respektējami krāsas replicēt, kas filmiņā ir brīvas no digitālajiem limitiem. Dažas filmiņas skenējas viegli, dažas - baigā cīņa. Ar V50 ir jācīnās dabūt failu Flikrā tikpat bagātu un balansētu kā diaprojekcijā. Parasti šo cīņu zaudēju... Skenētai tas balanss parasti aizslīd grūti kontrolējama sarkanuma virzienos un tad jāņemas teju atsevišķi pa kanāliem. Nah to visu, ja man ir pieejams labākais veids, kādā baudīt fotografētu krāsu: diaprojektors ar krietnu optiku!
Tā V50 skurbinošā krāsu bagātība ir sevišķi labi redzama meistarīgi eksponētos saulrietos, kuros digitālais fotoattēls visai ātri sabrūk Velvia priekšā. Algoritms digitālajos fočikos krāsas min un toņus - reducē pat pirms faila kompresijas. Velvia tā vietā dod visu un pat vairāk par citām krāsu diafilmiņām.

Jāraud gan par izmaksām: 24+7.5=31.5€ par filmiņu - teju 90 centi kadrā. Dārgi, bet labs kadrs ar Velvia 50 ir tieši tik baudāms un caurcaurēm vērts. Konfekte! Cerams, ka Fujifilm nepārtrauks šīs leģendas ražošanu. Krāsu dipu filmas ir uz zēmera operatora pirkstiem skaitāmas: ir vien 4, bija vismaz 20! Šodien eksistē trīs no Fuji, viena - Kodak, kas ir vājāka un orientēta uz aukstajiem toņiem.

Velvia 100 - otra pasaulē labākā diafilmiņa!

Redzēt šos dzīvajā Arēnā Rīga bija baisi labi!
Prieks arī mājās klausīties - klusām to noteikti nevar paveikt. Bass mājās rībina drēbes. Arēnā - miesu svešie bāleliņi un māsiņa rībināja!

https://www.youtube.com/watch?v=h1BsKIP4uYM

Pēdējā laika kolosālākais muzikālais atradums, otras tādas skaņas nezinu!
Tieši tas, ko ārsts izrakstīja pret šiem skādētajiem laikiem! Brīnos līdzi tautai komentāros - kā tas nākas, ka HENGE no YT dzīlēm izpeld tā pēkšņi un tagad, ņemot vērā samēro vērā ņemamo pastāvēšanas laiku, mūzikas oriģinalitāti, pozitīvismu, kvalitāti, 50-60 Space Sc-Fi tematiku psihedēliskā roka, elektronikas, nenopietnās mūzikas (u.c. žanru) skaņā ar skatu stāstā uz cilvēku no 3. puses?

Kas lēni nāk, tas labi nāk? Viena HIMNA pēc otras!
https://youtube.com/playlist?list=PL0zWO--2rNdcAqj_1wPhdW1fjg-EXiczo

Divus gadus kā pārcēlies, hroniska plaušu kaite. Pie ģimenes ārsta neesmu bijis - neesmu vēl pat pārrakstījies... Ārsti man pietika bērnībā un līdz pilngadībai: paldies un gana! Eju pie ārstiem tad, kad reāli vajag, medikamentus lietoju dikti maz - paldies vecākiem (lai vieglas smiltis), dieviem un kosmosiem par visādi citādi jēdzīgu veselību :)

Enīvejs - sazvanu veco ārstu, izraksta astmas zāles un jādodas tām pakaļ. Maršruts? Max sevi eksponēt saules gaismai. Konkrēti - pasaulē labākā diapozitīvu filmiņa (Velvia 50) vienā no pasaules jēdzīgākajām filmiņu kamerām (Olympus OM-1n) ar labām Zuiko lēcām: 50mm f/1.4 un 24mm f/2.8 - eju uz aptiekām un pa ceļam fočēju vidi. Šodien tik cēli skaisto Rīgu!

Vēl līdz aptiekai nenonācis sajūtu, kā foršie topošie kadri un saules gaisma vienkārši brutāli grauj saaukstēšanos, smaids un laime pa visu seju, jo tas parks ar tiem apsarmojušajiem kokiem, tās debesis, kas piesātaninātas ar cirkulārās polarizācijas filtru, kā tie koki izceļas uz tā filtra aptumšinātajām, piezilinātajām debesīm! Konfekte! Kadrēju kokus pret debesīm, kadrs tāds patukšs labajā pusē. Tūdaļ tajā tukšumā un stulbā augstumā kadrā ielido 2 kaijas! Laima! Wow, suka!

Aptiekā vienu zāļu nav - dodos uz centra pusi uz citu aptieku. Ivēlos iet gar dzelzceļu. Un atkal kaktu medicīna - johaidī, cik dzelzceļš skaists šodien, ņamma! Filmiņa jau pusē un iekšās patiesa bauda! Saules apmirdzēti strādnieki ņemas ap kontakttīklu, maina gaisa līniju, kas tagad spīd super vara mirdzumā, smuki! Uz citām sliedēm nopakota tehnika - *čiks* un top dzelzceļa ainavas :)

Lieta tāda, ka sen šādu ziemu gaidu. Sagaidīju apslimumā un tādēļ paņemtajā brīvdienā - par sakritībām runājot... Šāda ziema man višlistē kopš nopirktajos diapozitīvos (privātpersonas, ap 2018. gadu) ieraudzīju lieliski fotografētu ziemu Rīgā, 80. gados! Beidzot līdzīgu ziemu Rīgā dabūju arī es, yes! Vēl tikai jāpastaigā pa Gaudavas ledu, jāpafočē no tādas perspektīvas. Tuvākajās dienās ;)

Prieks vēl par pāris bildēm objekta teritorijā. Labi, ka nolēmu tomēr iepētīt - izskatās, ka tagad var tikt tur, kur agrāk nevarēja! Nu, ja pacenšas. Noteikti ne šodien. Šodienai visi spēki aptiekām un rāmam pilsētas portretam ar laucisku vaibu.

Tagad - elpot viegli, deguna dobuma iekaisums jau šķietami jūtami mazinās un dzīve ir skaista! Vēl skaistāka, kad Mēnes aptieka iedod labāku klienta karti un vitamīnu izvēli dāvanā! Likez ko? Man tagad anonimizēta kartiņa+ wow! Paņēmu magniju ar B6, lai vairāk enerģijas un chill.

Skaistāka vēl, kad atceļā tiek iepirktas pāris plates. Algas pielikums! Tumsā spīdoša Rob Zombie - Hellbilly Deluxe plate un Fear Factory - Obsolete albums, kas ir viens no viņu top 3, manuprāt. Abas esot izcili skanošas un jā, Zombija attiecīgais albums arī spārda manu miesu vislabāk - droši vien pateicoties PlayStation spēlei Twisted Metal 4!

Jāuzliek plates, jāierauj Melnais balzams - lai tie baciļi apsprāgst veseli - un jāturpina baudīt diena!

Tā jau var pozitīvismu pārdozēt!