Diapozitīvs

Gribēju mazliet pamest akmentiņus autovadītāju dārziņā, jo man ikdienā 1) jāelpo citu sabiedrības locekļu atstātos toksiskos izmešus; 2) jāvēro, kā pilsētvide tiek pielāgota auto (jo lielāku baseinu taisa, jo vairāk tajā ūdens līdz Max atzīmei); un visu laiku jābūt pakļautam 3) akustiskajam piesārņojumam, jo visa mežonīgā pilsētas trokšņa avots - dīzeļdzinējs. Bet nu - realitāte ir sapista krietni radošāk un patiesās ainas iezīmēšanai nepieciešams plašāks skatījums!

Tāpēc, mazliet padomājot un pafilozofējot, nākas secināt acīmredzamo: berzes faktoru sabiedrībā rada totāli anāla pilsētvides “plānošana”, kurai pakļauti visi Rīgas iedzīvotāji un tās viesi, jo tā notiek bez jelkāda mērķa, bez jelkādas domāšanas infrakstruktūras un tālredzības virzienos. Tā vietā tiek veiktas kaut kādas neloģiskas, nekonsekventas darbības imitācijas, kuras beigu galā kaitē absolūti visiem!
Vārnu iela 400m garumā un attiecīgi arī pieguļošie kvartāli, un Grīziņkalns kopumā, piemēram - tur viss progresīvi nolaists (skats uz ielām un ēkām ir kā pēc kariņa) un kaut kādi stabiņi ar betona blokiem traucē operatīvā transporta kustību. Cerams, ka tur nekad neviens nemirs un neviena ēka - nedegs. Ja sāks tur mirt un degt - ātrie un ugunsdzēsēji īsti netiks klāt palīdzēt, jo pilsētas kungi tā vēlēja. Lai deg, lai mirst! Tāda, lūk, ir šībrīža saimniekošana Rīgā! Un tas ir tikai viens no piemēriem. Ir citi!

Kā velobraucējs:
a) bieži no gājēja klausos, ka esmu idiots, jo braucu pa ietvi;
b) no autovadītāja dzirdu, ka esmu pašnāvnieks, jo braucu pa brauktuvi;
c) no citiem velobraucējiem manu, ka esmu pidars, jo braucu pretējā virzienā;
d) no gājējiem dzirdu, ka esmu pidars, jo braucu šiem virsū, atrodoties uz neskaidri definētas velo joslas. Visu daru pareizi, bet strīds tāpat!
Kādi ir šīs berzes avoti jeb iemesli? ( ... tālāk ... )

Ieskatījos spugulī.
Ieraudzīju tur vilšanās, dusmu un depresijas zampā slīkstošu ideālistu un romantiķi, kurš izskatās, ka vēlas izdancot visu savu tumsu ārā, izvemt. Mēģināšu viņam sniegt palīdzīgu roku, vilkt ārā no tās iebiezinātās vircas - pilna mute piesmēlusies jau, gārdz tā nelabas lietas.

Lēnām lēnītiņām un gan jau izdosies!
Jo nu - problēmas un dzīves sistuācijas var būt, kādas ir, bet skatījums uz tām, pārstrāde un secinājumi; perspektīva - tas jau ir paša ziņā. Un, tā kā tas ir manā ziņā - lūkošu tagu #cepiens lietot arvien retāk :)



https://www.youtube.com/watch?v=YbFlWA0o2B8
Dusi mierā, bēdubrāl! Milzīgs paldies par mūziku un lielisko koncertu Rīgā pirms gadiem dažiem!

Prieka vēsts
Redzēju kravinieku, kuru darbina šķidrinātā gāze. Rūc klusām, nesmird un uzrāviens - pārliecinošs, iekļaujas satiksmē. Re, piemērs: var nebojāt vidi UN reizē arī nebremzēt ekonomiku. Vajag tikai gribu un smadzenes - risinājumi ir jau šodien, indēties dīzelī ir izvēle un sabiedrības stulbums/vēsturiska centu pišana! Dīzeļmotoru dominance ir tas galvenais faktors, kāpēc Rīga smird un tajā dzīvot - diezgan riebīgi. Turklāt - no tiem dīzeļiem cilvēki spiež lielāku jaudu ārā, izgriežot eko sistēmas... Sātans virs sātana ar papildus toksiskajiem izmešiem, kas koncetrēti pilsētvidē. Tāda tā kreistietiskā sabiedrība - ar prātu neoperē un dirš savā pusdienu šķīvī.

Vilciena bars
Nez kuro reizi vesela klases grupiņa stāv perona/vilciena priekšā. Stāv, aizsprosto ceļu un viss - ne garām, ne apkārt. Bet garām un apkārt jātiek ~400 cilvēkiem... Man pohuj - kerzi smagi klaudz un lisaks pis aitu baram cauri, acīs skatīdamies. Bars pašķiras, Mozus nāk, bļe. Aiz manis izlauztā ceļa seko maziņš bariņš, kas iepriekš nekur netika.
Sēžu vilcienā un rakstu šo skreceli, un tikai pēc 2 min. pārējie tiek nākt uz vilcienu, riskējot nokavēt reisu. Tiešām pedagogs nevar bik piedomāt pilsoniski un paiet uz tālāko galu? Tur bļa ~66.6m vieta (vilciena garums esot ~100m)! Sen novērots, būs arī nākotnē. Jo atsakās navigēt ar smadzenēm, tā vietā navigē ar ego un baru. Kad galviņas uz pleciem nav, tad ķermenītis cieš!
Nav mums arī perona personāla, kas aitas dzenātu pareizi kā Japānā. Ja tā japāņu prakse kādreiz man šķita cringe, tad, vērojot paša sabiedrību - tomēr nepieciešams!

Zvana kolēģe
Vai esot variants, kā pieslēgt MacBook pie skolas Svētku zāles skaņas un video sistēmas. Nepakautrējos un sāku rēkt, sakot: -"Re, kā nu ir - stila vārdā paši sev rokat bedri un par to tūkstošus maksājat... Bet nu, neuztraucies - esmu parūpējies par risinājumu!" -"Nu, bet dāvinātam zirgam zobos neskatās!" -"Ā, nu jā, jā. Smalki, smalki!" Ierēcām un tā. Sakarīga būtne!
fApple - dongļu augonis un grēkābolu iekodušie vazājas kā nepieņemti nabagi ar visādām pārejām apkārt, jo fApple zina labāk, kā tev, aita, būs būt! Un pārsteidzoši vai nē, bet eleganti - kristietība gana aitas un iekostais ābols arī gana aitas, atņemot iespējas, kuras citi dod. Un tas esot ekskluzīvi, forši :D :D :D Jā, ražot dongļu e-waste ir super tālredzīgi un forši! Un Sapiens tad jārod risinājumi, kā pielāgoties Neanderthalensis.

Domājat, ka man patīk daudzus par aitām saukāt? Nē! Bet salīdzinājums ir akūti trāpīgs un izvairīties no precīzas valodas jūtiņu dēļ - nu, nē. Nē! Jūsu pašu kreistietība jūs par aitām sauc - es sliktāks, vai? Es labprātāk dzīvotu bik viedākā sabiedrībā. Bet, kāds pimpis nu ir, ar tādu jāmīž.

Akūti nākas sajust, ka ķermenī ir beidzies resurss jēdzīgi tikt galā ar huiņu.

Cilvēki runāja, ka īrēt dzīvokli tajā pašā namā, kur mitinās saimnieki, ir trauma un murgs. Pārliecinos par to pats un gribas, lai tā 90+ gadu vecā pīzda dod beidzot mieru vai kā citādi beidz eksistēt manā problēmu lokā. Es savas saistības izpildu uz 101%, esmu pat koplietošanas lietas pa velti šai pielabojis, bet kuce man nedod dzīvot par random huiņām, kuras īstenībā ar līgumu ir atrunātas.

Bez maz vai gribas to kristiešu pīzdu pa tiesu izvazāt: likums un līgums ir man par labu šajās situācijās - ērmiete man traucē netraucēti dzīvot, pārkāpj līguma noteikumus pati u.tml. Ēd manus nervus, ēdīšu pretim tavus un lielākās porcijās! Moš tā jāpamēģina dzīvē?
Vecums nav attaisnojums pist sabiedrību un likumus raksta, lai sargātu īrniekus arī no izīrētāju demencēm, iegribām, iedomām, ilūzijām un reliģijās skalotām smadzenēm, piemēram.

Eu, problēmu diev - moš pietiks, dod man atpūsties, nevis visiem sūdiem pa virsu tagad arī piedāvā opciju piespiedu kārtā meklēt citu dzīvokli, jo kristīgā ragana iet sviestā? Atgādinu, ka tu mani esi mīlējis īpaši un nastu teju 2 mūžiem sarūpējis. Pietiks? Es varu panest tikai ierobežotu nastas daudzumu.

Tēt - RIP, bet tu biji pidars, padiršot īpašumus. Paldies par pliku dirsu bez atbalsta. Bērniem nebija jāiet zvejot tēvu no azartspēļu telpām ārā...
Mammu - RIP, bet kā tu drīkstēji nomirt, kad man bija 6 gadiņi? Dieva nav, vēzis gan ir. Ehhh, mīlu jūs abus bezgala...


ZA-JE-BA-LA. Vienam dzīve ir ekstra grūta, tukša un drūma. Izskatās, ka izvēlējos nepareizo nedēļu, lai atmestu kaņepi.


https://www.youtube.com/watch?v=VmW-ScmGRMA

lalala. Aizmirsts, kā jūtas apskāviens.

Negribas arī pie hihiatriem vērsties, rādās tie man kā vien uz minēšanu baltsīti diagnostiķi/diletanti, kas, atšķirībā no manis, prasa naudu par laiku, nevis par paveiktu kvalitatīvu darbu. Negribas tur smērēties, jo herņas avots ir notikumi, nevis plika ibioķīmija, kuru smacēt nost ar random medikamentiem. Problēma nav aizsmērējama ar pharmu. Man vienkārši vajag mīlestību un atbalstu I guess...
Un prom no pilsētas purrhaps?

Parādījās fēčbūks un visi kā saukti salīda Cukurkalna ānītī.

Rezultāts:
- sabiedrība smirdīgāka un neiecietīgāka, meklē kašķi pa labi un pa kreisi. Woke;
- informācijas aizlikšana aiz ielogošanās atslēgas kaut kādā amīšu platformā, kuras radītājs ir labi zināms krīps/stalkeris/sociopāts;
- mājas lapu izmiršana - nav vairs nets ne skaists, ne informatīvs. Daudzi uzņēmumi publicē lietas tikai fēcē. Ja tur neesi, informāciju nesaņem;
- prasmju atrofija, atstājot to attīstību MI. Bet MI mērāmi degradē lietotāja intelektu. Uzmeklē info par "Lazy Processing";
- MI, tātad, koncentrē informāciju un prasmes to radītāju jeb neētisku, ekspluatējošu uzņēmēju rokās. Kas labs no tā būs cilvēcei?
- neatkarības pārdošana ērtības dēļ. Pārdošanās. Īpašumtiesības pret īres tiesībām, kur tu pats neesi sava īpašuma īpašnieks;
- distopija, kas skaidrāk iezīmēta komentos.


Piemērs: Vagonu halle un Melnā piektdiena.
Gribu pačekot kādu labu koncertu, kas labs notiek Vagonu hallē, piemēram. Dzirdēts, ka tur bija plašu diena vai pat stūrītis ierīkots? Nezinu, jāpārbauda! Lieki minēt, ka neesmu Meta soctīklos. Neesmu nevienā soctīklā, jo netaisos ar saviem datiem atbalstīt ekspluatīvu, distopisku ekonomiku, kas balstās uz ievākto privāto datu iespējotu smalku reklāmdošanu. Es atsakos būt produkts. Es esmu cilvēks.
Cik vēl cilvēku Latvijā? Saskaņā ar šo avotu, Facebook platformā 2026. gadā gānās 69.7% Latvijas iedzīvotāju. Latvijā, tātad, no visa Homo skaita Sapiens ir ~30%. Checks out!


Dodos uz šamējo lapu vagonuhall.lv un priecīga ziņa priekšā:




Spiežu uz bildītes, saņemu vēl labāku ieskatu distopijā:




Vienīgā vieta, kur kaut ko var uzzināt, ir anālais fēcītis. Mākslīgā intelekta herņa - mirusi, apnika šiem maksāt abonēšanas maksu vai neapmaksāts ikmēneša rēķins botu fermai? Šāviens savās kājās - citādi to neredzu. Alkas pēc monopola, kura iegribām vergot. Nja.


Bija reiz melnapiektdiena.lv
Tagad tas domēns vienkārši pārvirza tevi uz fēču bedri. Bravo, super tālredzība ir neinformēt cilvēku, kas visādi citādi aizietu iedot jums naudu!

Pārējos ~30% mierīgi var neinformēt, jo ~1/3 potenciālās peļņas ir sūds taču - mums nevajag, atpisās (un tad brīnās, ka neapmeklē)!
https://napoleoncat.com/stats/facebook-users-in-latvia/

Facebook šajā pārmaiņu ekonomikā nenovēršami kaut kad zaudēs aktualitāti - tas nav ne iedzīvotāju, ne uzņēmumu reģistrs. Kura būs nākamā vircas bedre, kurā cilvēki un uzņēmumi pārvāksies īrēt tiesības smirdēt?


Ir viens patiesi neizsmeļams resurss: cilvēku tuvredzības stulbums.


EDIT:
Pozitīvais piemērs: Depo. Atstāj panku ziņā nest piemēru kā rūpēties par savu kaisli!!!
Iečekoju un atradu koncertu, uz kuru noteikti aiziešu. Divus pat! Depo, tātad, no manis dabūs piķi un paldies viņiem par cilvēklomas saglabāšanu šajā botu un necilvēku laikmetā - dzīvi cilvēki, dzīva interneta lapa!

Rīgai nav ne vainas pulksten septiņos no rīta. Klusumā klaudz desmitiem cilvēku soļu, no kafejnīcām un bulkotavām izveļas svaigu smalkmaizīšu un kafijas aromāts. Savā pusstundas solī uz staciju uzsmaidu pretim nākošai sievietei vai divām. Dzird putnu un cilvēku balsis, gaiss ir patiešām svaigs. Patīkami!

Motorizētie pilsētas dārzeņi guļ vēl ar pirkstiem dirsā, nav vēl Rīgu iesmirdinājuši un pietrokšņojuši savā aptaukotajā nespējā pārvietoties citādi... Drīz jau viņi celsies, lai šo daili ikdienas iznīcinātu, lai dīzelī visus slīcinātu, lai niknumā smirdētu korķos, nervus neatgriezeniski savā metāla zārkā bojātu.

Nepārprotiet, auto ir OK.
Bet nav OK, ja tava miesa tajā cinkotajā zārkā iepuvusi tiktāl, ka pastaigāt kājām 20 min. vai izvēlēties sabiedrisko ir traģēdija. Nav OK arī ekskluzīvi dīzeļus rūcināt. Nav OK pilsētu par garāžu pārvērst. Pārzombēšanās ir pārzombēšanās. Un pārzombēšanās ir viennozīmīgi notikusi, kad uz ielām smirdīgi brauc vairāk, nekā pilsētas iedzīvotāji uz ietvēm.

Karaļi cinkotos zārkos.

Šogad filmas Baltijas pērlē netulkošu. Šāds lēmums droši vien iezīmēs padsmit gadu "sadarbības" beigas, man pieaugot. Parunājos ar tulku komandas bīdītāju par festivāla realitāti:

1) Filmas esot jātulko ar čatbotiem - dialogi esot ļoti vienkārši, tāpēc tur pat īsti neko jāpieskata neesot.
2) Par vienu filmas seansu Splendid Palace prasot 20'000€ telpu īres, tāpēc samaksa tulkam esot tāda, kāda esot. Piezīme: cipars var būt kļūdaini izvilks no atmiņas, uz to nebalstāmies. Skatam šo vienkārši kā interesanta plaukta argumentāciju, kas vispār netiek prasīta.
3) Cits algas faktors: festivāls taču... Brīvprātīgā darbs!



1 - Kvalitāte
Atceros, kā reiz kā skatītājs ierados Kino Rīga Lielajā zālē uz kādu Vācijas filmu pirms gadiem 20. Bija jāņem savas austiņas un jāizīrē adapteris no lielā štekera uz mazo, lai tiktu pie opcijas saprast filmas tekstu. To visu izdarīju, sēdēju zālē un klausījos tulkojumu. Tas ātri izrādījās dzīvais izpildījums ar ļoti sliktu akustiku tulka kabīnē. Vāciešu filmu pļāpāja kādas jaunas meičas balss - nepārliecināti, saraustīti, kļūdaini, bez ritma un skaidras dikcijas, bieži ieklepojoties. Tuksnesi viņas mutē sajutu pat es! Fonu piedrazo krievu tulkojuma nodrošinātājs no blakus kabīnes... Man kā skatītājam bija baigi briesmīgi to visu klausīties un bojāt kino pieredzi tādas huiņas dēļ. Un pēc būtības jau - sēdēt kinoteātrī austiņās šķita kas smagi absurds - otstojs kaut kāds nenormāls, kāpēc man spiež ko tādu "baudīt", degradēt kino skaņu? Vilku ausis nost, klausījos atlikušo filmu vāciski un nokritizēju pie sevis smagi - es, vēl ne teikumu dzīvē par naudu neiztulkojis, varētu iztulkot simtiem reižu labāk! Pagāja gadiņi 10 un tiku pie iespējas apēst savus vārdus, uzdzerot savu žulti.

Festivāla specifika - kino darbs ir ne tikai jāiztulko un jāadaptē vietējai kultūrai, bet vēl dzīvajā jālasa/jādublē.
Pirms čatbotiem viss tika tulkots manuāli - tulks pilda savu pienākumu pēc pilnas programmas, lieto savas smadzenes un prasmes padarīt tekstu lieliski saprotamu vietējam. Cik labi adaptē, tik labs tulks. Taču festivāla būtība no tulka prasa citus amatus: balss, rediģēšana.
Cilvēki, kas no datora nebaidās, elpoja potenciāli vieglāk - Trados vai SubtitleEdit programmās automātiski tulkojot visu ar Google Translate API un tad veicot rediģēšanas darbu piemērotākā interfeisā, nevis prosta plikā Word dokumentā - sevišķi, ja runājam par lielisko SubtitleEdit programmu. Zelta standarts!

Taču - redigēšana ir pavisam cita pasaule, cits darbs! Redaktors operē tulka pasniegtā stila ietvaros, nedefinē īsti to. Stils un tā sniegtās nianses aug no tulka, no viņa intereses pret valodu un pat no dzīves pieredzes.
Lietojot automatizētos tulkošanas instrumentus, neatgriezeniski tiek zaudētas šīs nianses - no groza izbirst sūri lasītās meža odziņas, sēnītes un jāiet uz veikalu pēc rūpnieciskā, uzturvērtībā pliekanā treša to kompensēt. Bots nav pamatiedzīvotājs, botam nav poņas par humoru un kā to var radīt, rotaļājoties ar vārdiem vai pat pieturzīmēm filmas kontekstā. Attiecīgi - rediģēt bota tulkojumu ir kā strādāt ar smagu tulka lažu, kas nogrūdis brāķi redaktoram un aizbēdzis no darba vietas.

Turklāt - festivāls demonstrē saturīgākas filmas un tajās ir smalkāki dialogi, kas nereti prasa pat atdzejošanu un padziļinātas valodas lietošanas prasmes un vecvārdus, lai precīzāk atdarinātu filmā atspoguļotos laikus, tiem raksturīgo valodas lietojumu. Pazūd individualitāte, odziņa, jaunrade. Visa uzturvērtība izravēta un trešs "veikalu plauktos".
Līdzīgi ir, kad tev kādu jāaizvieto un attiecīgi dzīvajā jālasa svešs teksts. Rodas problēmas un šķēršļi, jo atšķiras teikumu uzbūve, loģika, struktūra, plūdums, humors. Atšķiras viss groziņa saturs, atšķiras viss! Ne vienmēr tas ir tā, bet tendence ir. Gluži kā grāmatās - ir vieglāk lasāmas, ir lakoniskākas, ir samežģītākas un grūtāk lasāmas... Attiecīgi - svešu tekstu dzīvai auditorijai nolasīt raiti ir ja ne neiespējami, tad noteikti pasākumu ārkārtīgi sarežģījoši. Un atalgojums nav tāds, lai tu ņemtu un pārtulkotu cita autora reiz jau tulkoto un dzīvajā lasīto.
Lai nu kā - sevi pierādīju - žults vietā dekādi+ baudīju atzinību.


2 - Atalgojums
Vienas filmas kvalitatīva tulkošana paņem kādas 2-3 darba dienas. Kopā tās būs teiksim, ka 20 tulkošanas stundas + dublēšanas stundas dzīvajā, kad savām acīm no tulka kabīnes redzi pilnu zāli austiņās gaidām tavu balsi. Vilksim vidēji 2 seansus, plusosim klāt vidēji 4h runāšanas laika. Festivāls piedāvā 50€ par seansu. "Seanss" ir vienas filmas tulkojuma lasīšana/dublēšana dzīvajā. Maksā tikai par norunātu seansu - vadībai neinteresē, kur rodas tulkojums - tas laikam krīt no zila gaisa, tāpēc arī viedā nostādne, ka Baltijas pērles tulkam ir jālieto boti. Taču boti šodien šķiet, ka tulko briesmīgāk par veco Google Translate API un tas attiecīgi ir dauņgreidojies kopā ar tiem.

Ko tas beigās nozīmē? Uzturvērtībā vēl nabadzīgāku uzturu! Kas šo ēdināšanu nodrošina?
1) Teksta pavārs tiek atlasīts ne jau pēc konkurencē pierādītas kvalitātes, ne jau pēc spēcīgākās balss, kuru skatītājs varētu izturēt visu filmas laiku. Nē. Atlases kritērijs ir ekonomiska sistuācija aptuveni dirsas stāvoklī un attiecīgi no tās sistuves pagrābts cilvēks, kas ir izmisis un gatavs strādāt par santīmiem. Biju ilgstošos bezdarbos, visā tajā jaukajā dirsā bezgala melnajā, tāpēc gāju un piehaltūrēju un paldies par glābšanas riņķi. Bet, skatoties objektīvi un no malas - festivāls vienkārši atrada cilvēku ekspluatējamu un izmisušu. Kvalitāte? Tikai tad, ja tā sagadās!
2) Otrs pavārs var tikt piesaukts caur Brīvprātīgā prizmu. Tiesa, lasot Brīvprātīgā darba likumu, SIA nedrīkst brīvprātības izpratnē neko nodarbināt. Brīvprātīgais darbs ir biedrībās un nodibinājumos, kuru mērķis nav gūt peļņu. Līdz ar ko brīvprātīgā darba piesaukšana ir garām - apzināti vai nē.
Citu pavāru virtuvē nav!

Pat idiotam skaidrs, ka 50€ dalīti ar 24h nemeiko jēdzīgu tulkošanas un lasīšanas darba piedāvājumu - kur nu vēl, ja visu dara bez papīriem un manuāli. Matemātika saka - tas ir 2x zemāks atalgojums par minimālo stundas likmi! Es, tātad, biju veicis darbu par verga algu, saņemot verga maizi. Nesāku tulkot brīvprātības dēļ. Un, atkārtojoties, SIA nedrīkst spēlēt Brīvprātīgā spēlīti, liegts. Papīri?
Entuziasma ekspluatācija.
Aizpagājušajā gadā, kad sāku par to domāt, rēķināt - prasīju nokārtot papīrus, visu iet oficiāli un pareizi, krāt sociālās iemaksas, lai maksā festivāls nodokli, būvē valsti, nevis tikai sūc no tās kā parazīts. Bet par mani ierēca - nebūs nekādi līgumi... Festivālu vada krieviete. Es reiz strādāju mikronodokļa ietvaros pie kāda krieva, kas operēja tāpat, nodarbinot jaunus jefiņus, nevis atlasot spēcīgu komandu un izbraucot tirgū ar kvalitāti. Gluži kā tur te tiek braukts ar brāķi, kas tiek pozicionēts kā kaut kas "ekskluzīvs" un super kvalitatīvs. Realitātē gan piedāvā pūdētas siļķes krievu salašņu gaumē. Apzināta ekspluatācija - citādi to nenosauksi. Man pietiek, izstājos...
50€/24h=2€/h. Neesmu vairs ne jauns, ne idiots. Nu, laaabi - joprojām esmu idiots, bet ne tik liels. Un man neinteresē, cik tev izmaksā kas. Eksistē vienkāršākas telpas, kas prasa mazāku īres samaksu beigu galā!
Es veicu darbu, es gaidu adekvātu samaksu. Adekvātas samaksas nav, manis arī šeit vairs nav - esmu sevi pierādījis. Ja gribēs manus pakalpojumus, atradīs iespēju ij papīrus nokārtot, ij samaksāt, vai ne?


Atstātās sekas uz festivālu?

1
Es pieprasīju filmas, kuras citi negrib un dažādu smieklīgu, neprofesionālu iemeslu dēļ atsakās tulkot: asiņainās, mafijainās, nepieradinatās, niknās, reliģiju kritizējošās. Jutos kā mājās un varēju tur ar baudu izpausties šos gadus, izcelt lamas un neķītrības, nevis norakt tās aiz neviena neprasītas cenzūras, no jobana konservatīvisma izrietošas.
Seneka: "Jesus Fucking Christ" izskan no Džona Malkoviča mutes. Normālā tulkojumā ierasts sagaidīt "Nolādēts", "Sasodīts" vai ko tādu. Taču, tā kā pie šādu filmu tulkošanas šprices biju es un man prātā nenāk nodarboties ar dibenā bakstītu cenzūru, skatītāji savās austiņās dzirdēja ko ainai daudz atbilstošāku: "Jēzus Pistus", zālei manāmi iekustoties pēc saklausītā - gan sašutumā, gan valdītos smieklos, jo aina bija tik absurdi asiņaina, ka pati par sevi cilvēkos raisa smieklus, bet dārzeņos - sašutumu. Kāds dārzenis arī ņēma un pameta seansu - kārtējie lopi, kas nezina, uz ko atnākuši. Bet paldies par atstāto naudiņu!
Par šādu atlīdzību vairs nebūs. Un šis ir tikai viens no pēdējiem piemēriem, kur spilgti iezīmējas tulka individuālais sniegums, stils, valodas lietojums pareizākā virzienā. Bots tā vietā ies uz vēl konservatīvāku pusi, vēl uz nodrāztās pieklājības pusi, iznīcinot oriģināldarba ieceri drošības pārdozēšanas vārdā. Fakinie dārzeņi, nekas vairāk.

2
Manu balsi un lasīšanu komplimentēja gan kinoteātra vadība, gan tulku komandas vadītāja, gan nereti arī skatītāji. Tas motivē un silda.
Tiesa, skatītāji ir arī nodirsuši un teikuši, ka Skrastiņam vajadzēja filmu ierunāt, nevis kaut kādam burkšķētājam. Kritiku izpelnījos, mēģinot britu ātrumā nobērt oriģinālo Karaļa Līra lugas tulkojumu. Good luck with that, mēģinot vienam turēt dialogu ar 3 vienlaicīgiem drāmas runātājiem, britu vervelēšanas ātrumā lasot dzīvajā bez apstājas kaut ko arhaisku un neveiklu! Skolā tak atceramies, cik viegli mums lasījās Šekspīrs, cik vienkāršs teksts tajā bija, vai ne? Un tā kritika ir vietā: skatītājam nav jāzina, kas notiek virtuvē. Viņam par savu naudu ir jāsaņem attiecīgas kvalitātes ēdiens. Ja Latvijas televīzija var nodrošināt augstāku izpildījuma latiņu, tad kāpēc to nevar festivāls? Skatītājs ir pelnījis ko labāku.
Neesmu Skrastiņš, bet ir pēdējais laiks man apzināties savu vērtību, pārtraukt vārtīties ekspluatācijas sūdu bedrē kā kaujamai cūkai. Tāpēc tulku komandas vadītājai teicu: grozi, kā gribi, bet tas ir darbs. Tas, ka tas ir darbs festivālā, manās acīs neko nemaina. Darbs ir darbs un man nekas īpašs no tā festivāla ekstra neatlec, lai es strādātu par ekspluatācijas cenu. Nekādas no krievu dirsas vilktās dzejas rindas par kinoteātra īri bargo nav nekāds attaisnojums nemaksāt adekvātu samaksu par adekvātu tulkošanas un dublēšanas darbu.
Ja ar mani noslēgtu līgumu un maksātu adekvāti - es turpinātu strādāt. Adekvātāku nopietnību pret pasākumu dabūju izjust LMA, pozējot māksliniekiem ar līgumu kabatā... Kaut kur LMA gaiteņos eksistē mana viepļa atveids uz audekla, eļļā. Kaut kur eksistē vienas mākslinieces darbs, kura palūdza mani nopozēt Jēzulēna pozā :)

3
Šodien gan saprotu, ka, iespējams, sākumā minētais meitēns arī bija uzrāvies uz ko līdzīgu - neveiklu un/vai cita radītu tulkojumu, kas dzīvajā galīgi nelasās, sprūst smadzenēs un pie švakas veselības izpildās īpaši smagi. Bet atkal jau - es kā skatītājs no tāda risinājuma cietu, otru reizi ko tādu piedzīvot negribēju. Un tāpēc esmu vairākas reizes vadībai tur teicis - beidzat pisties kā luņi, ieviešat subtitru risinājumu!
Tas arī izlīdzinātu atalgojumu - būtu jāmaksā tikai par subtitru formātā nodotu darbu - standarta prakse, maksā par to ap 150-200EUR par filmu, nodrošinot krietni jēdzīgāku darba stundas likmi un skatītājam noņem visu austiņu sagādāšanas, īrēšanas un kino klausīšanās bulšitu austiņās, degradējot kinozāles skaņas aprīkojuma sniegto kaifu.
Bet nē - to gan nedarīs, jo dzīvais tulkojums esot Baltijas pērles stils, firmas zīme. Vēsturiski, kad projicēja vēl 35mm filmiņu, arguments vēl kaut cik bija spēkā, bet digitālas projekcijas realitātē nelietot atskaņotājā iebūvētu subitru risinājumu ir vienkārši stulbi. Ekstrēmi stulbi. Nepiedodami stulbi, kad festivāls moka skatītāju ar sliktas kvalitātes amatierisku dzīvo tulkojumu.


Sad story - krievs grib kaut kādu samākslotu ekskluzivitātes auru, VIP bulšitu, augsto stilu. Bet par to attiecīgi samaksāt? Bomzis nevar atļauties, taču tāpat mēģina un mēģina uzlēkt augstāk par savu dirsu, vienmēr atjēdzoties ar sapistu astes kaulu... Ieejas biļete - tulka zemais atalgojums.

Pie videospēļu enšitifikācijas vainošu ne tikai ekspluatējošus biznesa modeļus, bet pamatā tos sūdiem klātos bezmugurkaulniekus, kuri jelkad jebko ir priekšpasūtījuši vai nopirkuši kādu mikrotranīti, vai Season Pass, tādā veidā iespējinot attiecīgos ekspluatējošos biznesa modeļus.

Kas tas vispār par prikolu maksāt naudu par solījumu, par nepabeigtu produktu? Uz kādas nezāles pamata? Piedzērušies izdara pirkumu, vai? Sociālajā iespaidā nopļūtītas kājas un apavos arī šmuce? Ķermenis netur FOMO un to ekspluatē? No shit!

Te gan jau parādās, ka maksā vecāki par to, ko bērns izkauc. Un vecāks samaksā par kaut ko, ko galīgi nesaprot, jo šiem bērnam laika nav.
Te gan jau rindā sastājas tukšeņi, kuros nekā cita nav, kā vien videospēles. Šādi īpatņi visu naudu iegrūž tikai šajā nozarē - kaut kur jāizceļas tak.
Te gan jau parādās vēl viens bulšita un enšitifikācijas iespējotājs - internets. Bez interneta šī enšitifikācija nebūtu iespējama.

Abas lohu grupas samaksā par solījumu, bet es nez - ar šo visu neizskaidosi. Skaidrs ir vien tas, ka šis ir totāls domāšanas vēzis, iesaistīta un ekspluatēta gan jau visa cilvēka psiholoģija izcelties barā un nepalaist ko garām, u.tml. Arī virtuālā barā, maksājot reālus tūkstošus par dažiem pikseļiem - slimnieki.
Vēža slimnieki, uz kuru pleciem balstās ekspluatācijas modelis.

Kāpēc ražot ko kvalitatīvu, ja vēžainie sūdi (bezmugurkaulnieki) maksā jau par reklāmu?

Kāpēc taisīt godīgu produktu, ja sūdi maksā par azartspēļu elementiem spēlēs un citām jēlām mikrotransakcijām, ar kurām uzņēmums iegūst vairāk naudas, nekā ar pabeigtu jaunu spēli?

Kāpēc taisīt jaunas eksperimentālas spēles, ja sūdi maksā stulbas naudas par kosmētiskiem sūdiņiem videospēlē, kas rīt nebūs?
Reāli: bijusī pirms gadiem nopirka kompi, pārdodot CS platformā viņai viena galvā slima indivīda (RIP) dāvinātu virtuālo nazīti. Visu laiku mudināju to sūdu pārdot, materializēt iekš kā jēdzīga.
Pārdeva sīku pikseļu kopu pa ~800€ un nopirka kompi, lai labākā kvalitātē spēlētu jauno CS:GO - slimie, totāli virtualizētie idioti :D :D :D



Kur sūdi, tur sūdu mušas. Kur govis, tur slaukšana.