Diapozitīvs

Vērojot cilvēkus un viņu navigāciju vidē un laikā, jāsecina, ka šajai sugai inteliģences pazīmes defaultajā operēšanas režīmā īsti nepiemīt. Plūsmu diktē bara psiholoģija, nevis situācijas analīze un labākā uzvedības modeļa izvēle sekmīgākai navigācijai situācijās. Šiem ir drīzāk inteliģences potenciāls - resurss, kuru attīstīt vai nolikt maliņā kā labsajūtai kaitīgu lietu. Resurss, kuru bieži cilvēki vienkārši nelieto. Ilga sēdēšana vienā un tajā pašā darbavietā arī rada stagnēšanu, nevis pilnveidošanos, intelekta attīstību...

Diez vai ir inteliģenti taisīt sastrēgumu uz līdzenas vietas pie vilciena - sugai trūkst elementāra prasme dot otram ceļu - iespēju atbrīvot telpu, lai to rastu sev. Nenotiek domāšana nākotnē pat 10s attālumā, notiek individuālisma kačāšana, kas noved pie sastrēguma. Tie, kas pirmie sakāpj vilcienos, kamēr masa vēl no tā plūst ārā - izrāda zemāku inteliģenci par gliemezi. Tieši šādu staigājošu ērmu dēļ neērtības ir visiem. Kur te inteliģence? Aitu bars bez gana un bars blēj pēc gana. "Ceļu rādīs Vadonis!", noteica aita un akli plūda uz aizas pusi.

Diez vai Microslop rīkojās intelektuāli ar visu savu Windows 10 kā "pēdējo Windows OS"
Diez vai rīkojās inteliģenti, uzspiežot visiem vēl zemākas kvalitātes "intelektu" - mākslīgo un savus kontus, kurus neviens domājošs indivīds negrib. Diez vai rīkojās intelektuāli, novirzot savas OS (Windows 11 un 12) veidošanas slodzi mākslīgajam intelektam, kā rezultātā Windows 11 ir vienkārši VISSLIKTĀKĀ modernā Microsoft OS. Objektīvi un visos parametros. Šobrīd viss tas kāršu namiņš ļogās un šķobās, par to cīnās absolūtais vairākums datoru lietotāju. Esmu pat ministrijām devis signālus no savas puses, jo ērmi ir no MS atkarīgi - viss pārvaldes aparāts uzsēdināts uz šīs pretīgās narkotikas, iestādes tik spiež tev dozēt ancient Outlook, Zoom, Skype, Office un pārējās MS miskastes failus.
IZM, satādot izglītības programmas pieaugušajiem, joprojām ignorē, ka eksistē citas - nu jau labākas Operētājsistēmas, kas no lietotāja vispār naudu neprasa, kas negrib veco kompi tev atņemt tikai tāpēc, ka tajos nav jaunākie invazīvie mikročipi. Kas nerada e-waste prikola (neētiska biznesa) pēc, bet sniedz iespēju veco dzelzi lietot vēl dekādi, nevis izmest misenē, jo Microslop tas neienes piķi. ( ... tālāk ... )

Neko, absolūti neko labu nevaru secināt par sabiedrību, ja vilcienā redzu 1. slimnīcas reklāmu, kura cīņai ar lieko svaru piedāvā ķirurģiski izgriezt daļu vesela, pilnībā funkcionējoša orgāna - kuņģi. Ceru, ka tomēr netuvojamies asv deģenerātismam, bet esmu spiests secināt, ka tuvojamies un man sirdī iezogas naids pret šo visu. Deģīšu tauta rada sev deģīšus visapkārt: soft power, dominējošā "kultūra".

Otstojs 3000000:
1) Leģitīmas operācijas leģitīmām saslimšanām neredzu reklāmās. Tas ir instruments, kuru pielieto kā pēdējo un pēc absolūtas nepieciešamības. Ķirurģiskā iejaukšanās nav sūdu bīdīt pa izlietni. Bet te es redzu, ka piedāvā svara problēmu "risināt" ar skalpeli. Koa? Slimi esat?
2) Ja vien tev ar vielmaiņu un hormonālo signalēšanu viss OK, tad tev vajag disciplīnu un aktivitāti, samazināt kaloriju skaitu diētā, strādāt ar sevi, nevis piekopt to pašu neveselīgo dzīvesveidu un graizīt tik kuņģi ik pa gadiem padsmit, jo tas maita tak atkal adaptēsies! Graizi tik kuņģi, bet turpini slimot ar visu pārējo resnajo komplektu, nevis risini visu holistiski ar sportu, ar izmaiņām diētā un uzvedībā?

Kur šāds ceļš ved? Kurā vietā tas ir risinājums? Kāpēc resnumu grib risināt ar ķirurģiju? Kas tā par paradigmu vispār?
Pisināt cilvēku ir bizness, ne? Šī, lūk, ir patiesa šausmene.

Šodien sāku izrādīt necieņu pret jēliem privātpersonas datu pieprasījumiem.
Visos laukos, kuri nav būtiski darījuma noslēgšanai netā - tam, lai es ierastos veikalā pēc pasūtījuma, bet tajā pašā laikā online formā tie ir obligātie lauki - šodien sāku rakstīt protesta huiņu. Uzvārda un dzīvesvietas adreses vietā ierakstīju: "Nav jāzina". Tālruņa Nr. vietā - darba telefons, privātais paliek tikai man un privātajām vajadzībām, bet nākotnē rakstīšu random ciparus, jo tāpat taisos ierasties un zvans man te nav nepieciešams, var atsūtīt e-pastu, ja nu kas precizējams. Un, par mailu runājot - privātās e-pasta adreses vietā norādu releja e-pastu jeb masku, īsto atklāt netaisos. Kompromitētu e-pasta masku, kas tāpat ir random zīmju kombinācija, ar vienu klikšķi var iznīcināt un uzcept jaunu.

Šādi turot rūpi par saviem datiem, baisi reti saņemu spama zvanus un, tos atpazīstot, nolamāju personu, lai otru reizi neceltos īblim medīt idiotus. Sabojāt šiem dienu ir svēts cilvēka pienākums.

Veikaliem nav jāzina vairāk par to minimumu, cik nepieciešams darījuma noslēgšanai - Ministry plates iegādei šoreiz. Ja bode uzstāj un prasa vairāk - ej dirst un pirkšu citur kaut mazliet dārgāk, kaut caur ārzemju neta veikaliem! Gana visas šīs korpokrātijas, pietiek. 220 manu šādu pasūtījumu ignorēja un manu naudu dabūja konkurents, kas negrib zināt par mani visu, lai reklamētu savu sūdu.
220 šādi palika lūzera pozīcijās.

Tauta sūdzas par spiegošanu, par tikko runātā reklamēšanu. Es to nejūtu un tieši šādu darbību/principu rezultātā, bloķējot arī visas, pilnīgi visas reklāmas netā un to adresācijas avotus - automatizētus darbību izsekotājus/trekerus! Ja resurss mani nelaiž iekšā, jo detektē adblokerus - tad man tādu resursu nevajag, gana citu informācijas avotu. Gana citu paņēmienu - palūgt kādam, lai iekopīpeisto interesējošo tekstu prosta dokumentā, piemēram - kā to tekstu par vienu objektu, kurā bradāju ne reizi vien. Sazīmēju paziņu lokā abonentu, palūdzu iekopēt Wordā un viss, miers. Lai ieskrienas ar savu informācijas slēpšanu digitālajā vidē. "Žurnālistika", ibio.

Komercspieg: ej dirst un lai hemoroīdi izārda tavu tūpli, padarot katru diršanu par neaizmirstamu piedzīvojumu!

Valsts Investīciju un attīstības aģentūra prasa atskaitīties par skolās saņemto datortehniku. Pieprasījuma tekstā pērle: "Aicinām pašvaldības un izglītības iestādes arī turpmāk izmantot gan šajā, gan citos projektos nodrošinātos resursus un pieejamos materiālus, lai stiprinātu digitālo kompetenci un veicinātu jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā." Ok, atskaitījos ar šādam tekstam līdzīgu e-pastu:

Chromebook datori
Ļoti labi lietojami un patīkams jauninājums skolās, paldies! Tiek ikdienā lietoti.
Gribētos gan, lai IZM ņem vērā, ka ChromeOS un Linux vides arī pastāv - tāpat kā pastāv MacOS. Veidojot datorpratības kursus, IZM būtu jāizvairās no mācību vielas nodrošināšanas tikai Microsoft videi. Vecākiem cilvēkiem it sevišķi ChromeOS būtu labāka vide - gan lētāki aparāti, gan vieglāk lietojami, gan nesarežģī cilvēka dienu ar uzspiestiem pieprasījumiem. Chromebook datoru pārskats CSV failā atrodams pielikumā.

Windows datori ( ... haubaut No? ... )

Vakar nolēmu uzmest aci saviem dipiem. Bieži to nedaru, pārsvarā aparāts tiek lietots draugu lokā, nevis strikti solo. Man sen radās aizdomas, ka Ektachrome E100 ir ļoti švaka diafilmiņa un to vajadzēja verificēt, čekojot vecos ar dažādām Fujifilm diafilmiņām fočētos kadrus. Izvēlējos kastīti "Bradātāji" - tajos 60 kadros redzami mani draugi, mīļcilvēki un arī nedraudzībā un atsvešinātībā pārgājušie. Tur daudz redz cilvēciņa, ar kuru dalījos savā dzīvē veselus gadus 13, bet vairs ne. 2 gadiņus jau vairs ne un beidzot nav sāpīgi uz to skaisto un labi fočēto cilvēciņu paskatīties - sāpju vietā seju dekorē kopdzīvi novērtējošs smaids, kura kaktiņos samanāma dzīves skola, secinājumi un pateicība.

Un tad pamanu, ka projektora gaismas kūlī redzamas sīkas daļiņas. Hmm, kaut kādu putekli izsitu no kāda pirmsvēsturiska pakša? Hmmmm. Pamēģinu ieslēgt halogēnspuldzi jaudīgajā režīmā - slēdzu un nekas nenotiek. Opā, tad jau tie nebūs putekļi, bet gan dūmi?! Kas tad nu lēcies, elektronikas daļai simts gadus neeesmu pieskāries!? Bet nu, redzams, ka pasākums nav tīrs - slēdzu ārā, ņemu vāku nost. Ieslēdzu projektoru un pētu, kas par lietu. Jūtama patīkama veco trafiņu saldenā smarža un tas mazliet kūp - sāk svilt sekundārā tinuma vadiņa izolācija - ja tā pārdeg, rodas īssavienojums un trafiņu var izmest potenciāli kopā ar komponentēm, kas no tā barojās.
Izvelku no kabatas CAT S62 Pro, ieslēdzu pārmaiņas pēc telefonā noderīgu kameru - termālo. Veicu mērījumu un esmu uz dirsas: sekunžu laikā viens no trafiņa sekundārajiem tinumiem sasniedz 120 grādu temperatūru un turpina kāpt - fiksi slēdzu ārā un challenge accepted: izjaukt un secināt, vai nav kas acīmredzams lēcies. Lai gan elektronikā esmu zābaks, īssavienojumu gan jau manīšu tīri pēc kādas komponentes temperatūras straujas celšanās.

Izjaucu aparātu un potenciālais grēkāzis atrasts: reiz palūdzu paziņai īstenot manu ideju: aizstāt projektora autofokusa mehānismu ar augstas precizitātes manuālu fokusēšanu, pielietojot 2. pleisīša pults analogā stika risinājumu gluži kā spēlītēs - maza kustības amplitūda kustina fokusēšanu lēni, bet kloķis līdz galam jeb liela amplitūda - ātri. Tādējādi var nodarboties ar mikroskopiska līmeņa fokusa perversijām, nav jāpaļaujas uz garām šaujošu autofokusu. Arī kadru pārslēgšanu palūdzu uztaisīt tā, lai varētu ar stika ieklikšķināšanu pārslēgties. Ērti, patīkami, paldies cilvēkam - viņš pielāgoja shēmu, es tālāk savilku vadiņus līdz pultij, kā nu man vajag.
Lūk - problēma: cilvēks lodējumus izolējis ar izolācijas lentu. Tā darīt nevajag - sevišķi, ja lieta pakļauta paaugstinātai temperatūrai, kas līmīti atlaidina un lenta - lec nost. Gadu gaitā nolekusi pavisam nost un plikais vadiņš atradis nesankcionētu kontaktu, gandrīz nosvilināja projektoru vai pat ko vairāk, ja tas sāktu pašaizdegties.
Tad nu - paņēmu termocaurulītes, nomainīju salentoto un notestēju: vairs nekarst, turas stabila ~50 grādu temperatūra. Lieliski, super, malacītis - atkal projektors glābts! Bet - ar to viss nebeidzas. Pieredzē un poņā lēnām rūdītā acs pamana virkni izregulētu daļu, kas skaidro vēsturiski dīvaino kadru centrējumu un paralelitāti korpusam. Izregulēts šis un tas, un ķēdē - viss pārējais. Elektronika sakārtota, būs jākārto optiskā ass - sākot no avota, turpinot ar diapozitīva pozicionēšanu gaismas avotā, turpinot ar objektīva paralēlumu diapozitīvam, lai nodrošinātu attēla asumu no stūra līdz stūrim. Lūk - ar šo tad man jātiek galā, challenge accepted. Gribētos to darīt šodien, bet saistības pret citiem cilvēkiem jāgodā, lai arī kādas zobusāpes* un pārmetumus manā virzienā tas nesagādātu. ( ... tuvāk ... )

Latvijas pasts ir brīnišķīgs, proti:
- 2. janvārī veicu pirkumu Discogs platformā.
- 6. janvārī Portugāles pasts pieņem man adresētu sūtījumu: plates no ierakstu studijas Equilibrium Music caur Discogs. Ilgi gan ņēma, bet OK - pārdevējs lēni sagatavojis paku, noformēijs sūtījumu vēlu gan jau - neizskatās pēc PT pasta lažas.
- 8. janvārī to Portugāles pasts izsūta piegādei. Portugālei pasūtījuma apstrāde prasīja 2 dienas.

*paciņa karājas gaisā 9 dienas, katru dienu čekoju izsekošanas sitēmas - Portugāles un Latvijas. Pa jūras ceļu piegādā, vai?*

17. janvārī paciņa pienāk Latvijas pasta šķirošanas daļā. Sestdiena - ir OK, ļausim pirmdien šiem turpināt strādāt.
19. janvārī paciņa nosūtīta izsūtīšanai uz pasta nodaļu.
20. janvārī paciņa saņemta manā pasta nodaļā, apstrādāta un izdrukāts fizisks aicinājums saņemt paciņu. Ļoti labi, tad jau šodien būs, ne?
20. janvārī zvanu uz pasta centrālo numuru prasīt, vai viss ir OK, kur nosprūdusi un kas notiek, kāpēc neesmu saņēmis aicinājumu vēl pastkastē, kas ir burtiski 3 mājas no pasta nodaļas? Pēc datumiem izskatās, ka pārāk ātri ceļu traci, bet čujs man liek rīkoties - atgādina 2000. gadu Pasta izdarības, tāpēc savlaicīgi piezvanu un pajautāju, kas, kur un kā, nevis pa velti eju uz pastu, lai cik tas tuvu arī šī brīža dzīvesvietai nebūtu.
21. janvārī neaicināts ierodos pasta nodaļā - nosaucu paciņas Nr. un lūdzu pačekot, vai ir uz vietas. Jā, super, ir uz vietas, saņemu bez visādiem Pasta centieniem, tik balstoties uz izsekošanu vien! Pajautāju, vai nebija kāda aizķeršanās un darbiniece noplāta rokas vien par tām 9 dienām, kuras paciņa pavadīja, karājoties gaisā - mūsu vai Portugāles, nav zināms. Zinot, kā strādā Latvijas pasts - pie sevis rēcu un gaidu, kad saņemšu ķipa 20. janvārī drukāto aicinājumu saņemt paciņu.
27. janvārī saņemu drukāto aicinājumu izņemt sūtījumu ar norādi, ka pēc 10 glabāšanas dienām var tikt piemērota gabāšanas maksa. Latvijas pastam pasūtījuma nekompetenta apstrāde prasīja 10 dienas un iestājas jau potenciāls maksāt par "glabāšanas pakalpojumu". Uz šīs realitātes pamata - cik vien iespējams izvairos no Pasta pakalpojumiem, izmantoju kurjerus, kuri prot tajā pašā vai nākamajā dienā ievietot paku pakomātā, atstāt random adresē - kaut veikalā - un nečakarēt man ikdienu. ( ... tālāk ... )

Vai tiešām atrodas cilvēki, kas apgalvo, ka šī ziema esot nez kāda tur rekordiste?
Man gan nešķiet, ka būtu diži auksta pagadījusies - ne te ilgstoši visā valstī pa dienu -20, ne pīķi ar -33 naktīs nedēļu no vietas vai tamlīdzīgi, ne tur baigi iesniguši esam, ne kas vispār noticis ārpus ekstraordinārā. Ne tur kāda aukstuma dēļ atcelta darba diena, ne plīsis ūdensvads ledus dēļ, ne aukstums, kas aizliedz iziet ārā un vispār - garlaicīgi! Normāla ziema ar maigu salu pa dienu un niknāku kodienu naktī - viss pa savām vietām! Pat iziet uz dienu laukā fočēt ar filmas kameru un statīvu var - ne man kāds pirksts nokrīt, ne kamerai acs aizsalst.... Bet nē, kādam te rekordi plīst, ņemšanās soctīklos un nez kāpēc - augsne neskaidrībām... Kas ir neskaidrību avots, uz kā pamata cilvēki spekulē? Atmiņas trūkums, bota halucinācijas, līdzcilvēku gļukošana un gaudošana Botiem līdzi? Vērot to no malas - laikam cirkū iemaldījos pie klauniem, ērmiem un klaigājošiem nezvēriem. Ož pēc kūts.
Pie smaķeles vainošu cilvēka grupas psiholoģiju mijiedarbībā ar soctīkliem un botiem - kas notiek, kad uz paplātes tev pasniedz labi pagatavotu, bet nezināmas izcelsmes un kvalitātes sūdu.

( ... tālāk ... )

Kontrole ir sabiedrības veselības un tiesiskuma apziņas termometrs - kamēr vilcienā manu ikdienu rausta biļešu kontrole, tikmēr slimojam ar simpatizēšanu padomju garam un socotstojam. Kamēr iestāde vēršas pie cilvēka kā pret aizdomās turēto, tikmēr skaidri redzams, ka tiesiskums un domāšana sabiedrības līmenī pie mums ir diezgan zemā līmenī - sausajā atejā, noslaucīta ar Rīgas balsi.
Kamēr uzņēmumam šiem šķiet normāli raustīt 100 pasažierus, lai noķertu vienu nesamaksājušo, tikmēr ārā no cilpas netiekam... Algās kontrolei noteikti aiziet vairāk, nekā pretim tā salasa bezbiļetniekus, kas gopī labi, ja 3EUR stundā. Ekonomiski vispār šo represīvo aparātu atmaksājas uzturēt, vai tik bilance nav par sliktu šādai idejai? Kontrole kā minimums ir 2 cilvēki, kuru stundas likme pārsdzniedz pat vairākus bezbiļetniekus dienā.

Kontrole vilcienā pēdējā laikā ir teju katru dienu, izkretinē manu ikdienu - modina, izvelk no domām, jācilā novilktās drēbes un suņiem jāpasviež kauliņš pieprasītais. Ar aizkaitinājumu un traucējumu pārsvarā braukā normāls pilsonis, kas ir norēķinājies par saņemto pakalpojumu, jo piekrīt sabiedriskajam līgumam, morālei un principam. Ko dara tie, kam šāda izpratne nav dota un tās vietā ir mēslu pilna galva? Ar šiem ir kā šorīt:
- Kurp jūs ejat, stacijas ēka ir tur! Redzu kontroli trenkājam kādu vīrieti.
- Kā kur? Uz mājām! Atcērt vīrietis un netraucēts iet tālāk.
*kontrole nopūšas un noplāta rokas*, bet es pie sevis rēcu par svara kausiem, kas nosliecas totāli par labu noziedzībai, sistēmiskā līmenī.

Rezultāts:
Sabiedrība nokaitināta ar kaut kādu postpadomju ekonomiski iracionālu represiju - tiek tērēta nauda algām, bet bezbiļetniekam pohuj: kontrolei maksā pārāk maz, lai tā sāktu fiziski aizturēt cilvēkus, arī tiesības diez vai tai ir to darīt. Traucēt mentus par 3EUR biļeti arī stulbums totāls. Ar šo ir līdzīgi kā ar pretpirātisma pasākumiem videospēlēs - kaitina normālo cilvēku, bet pirāts - tam pohuj un vienmēr viņš uzvarēs, jo neuzlaužama koda nav. Un kontrole bez menta - impotenta. Bet mentu ekipāža jau desmitiem reižu pārsniegs biļešu cenu. Un tad vēl visa administratīvā aparāta kustināšana... Ārzemēs šo "zaudējumu" norij, nevis represē normijus.

Braukājot ar sabiedrisko ārzemēs, ne reizi nav nācies tādu otstoju redzēt - valstīs ar attīstītāku sabiedrību viss balstās uz uzticību un tiesisko paļāvību, uz godavārdu, nevis uz represijām un diskomfortu visiem.
Bet Latvijā? Nepietiek ar to, ka biļešu pārdevējs klimst pa vagonu apkārt kā maitu lija, individuāli katram prasot, vai izdevās reģistrēt biļeti, tad vēl kontrole tam pa virsu... Kāpēc tāds ikdienas jautājums vispār? Ar sistēmām viss dirsā, ja?! Nu, jā, nu jā... Kurš atbildīgs par strādājošiem biļešu skeneriem un datu apmaiņas sistēmām/ātrumiem? Atkal samaksāts par studentu ekseļiem ar hārdkodētu datu apmaiņu reizi pusstundā? Plānā galdiņa urbēj un tā pircēji, bet tirināsim pasažieri? Kāpēc tad vajadzīgi plāni urbtā galdiņa e-sarežģījumi, ja tāpat visiem uzmācas pa vagoniem klimstoša sērga? Ne šis, ne tas galā - tik vairāk jebļas visādos slāņos.


Kamēr šis nav mainīts apziņā, tikmēr ar to attīstību būs, kā būs - garantēti pēdējā no Baltijas valstīm, jo uz kolektīvu domu un labumu visiem - uz to letiņa prāts nevelkas, sociāli deģenerēts.