Diapozitīvs

Šogad filmas Baltijas pērlē netulkošu. Šāds lēmums droši vien iezīmēs padsmit gadu "sadarbības" beigas, man pieaugot. Parunājos ar tulku komandas bīdītāju par festivāla realitāti:

1) Filmas esot jātulko ar čatbotiem - dialogi esot ļoti vienkārši, tāpēc tur pat īsti neko jāpieskata neesot.
2) Par vienu filmas seansu Splendid Palace prasot 20'000€ telpu īres, tāpēc samaksa tulkam esot tāda, kāda esot. Piezīme: cipars var būt kļūdaini izvilks no atmiņas, uz to nebalstāmies. Skatam šo vienkārši kā interesanta plaukta argumentāciju, kas vispār netiek prasīta.
3) Cits algas faktors: festivāls taču... Brīvprātīgā darbs!



1 - Kvalitāte
Atceros, kā reiz kā skatītājs ierados Kino Rīga Lielajā zālē uz kādu Vācijas filmu pirms gadiem 20. Bija jāņem savas austiņas un jāizīrē adapteris no lielā štekera uz mazo, lai tiktu pie opcijas saprast filmas tekstu. To visu izdarīju, sēdēju zālē un klausījos tulkojumu. Tas ātri izrādījās dzīvais izpildījums ar ļoti sliktu akustiku tulka kabīnē. Vāciešu filmu pļāpāja kādas jaunas meičas balss - nepārliecināti, saraustīti, kļūdaini, bez ritma un skaidras dikcijas, bieži ieklepojoties. Tuksnesi viņas mutē sajutu pat es! Fonu piedrazo krievu tulkojuma nodrošinātājs no blakus kabīnes... Man kā skatītājam bija baigi briesmīgi to visu klausīties un bojāt kino pieredzi tādas huiņas dēļ. Un pēc būtības jau - sēdēt kinoteātrī austiņās šķita kas smagi absurds - otstojs kaut kāds nenormāls, kāpēc man spiež ko tādu "baudīt", degradēt kino skaņu? Vilku ausis nost, klausījos atlikušo filmu vāciski un nokritizēju pie sevis smagi - es, vēl ne teikumu dzīvē par naudu neiztulkojis, varētu iztulkot simtiem reižu labāk! Pagāja gadiņi 10 un tiku pie iespējas apēst savus vārdus, uzdzerot savu žulti.

Festivāla specifika - kino darbs ir ne tikai jāiztulko un jāadaptē vietējai kultūrai, bet vēl dzīvajā jālasa/jādublē.
Pirms čatbotiem viss tika tulkots manuāli - tulks pilda savu pienākumu pēc pilnas programmas, lieto savas smadzenes un prasmes padarīt tekstu lieliski saprotamu vietējam. Cik labi adaptē, tik labs tulks. Taču festivāla būtība no tulka prasa citus amatus: balss, rediģēšana.
Cilvēki, kas no datora nebaidās, elpoja potenciāli vieglāk - Trados vai SubtitleEdit programmās automātiski tulkojot visu ar Google Translate API un tad veicot rediģēšanas darbu piemērotākā interfeisā, nevis prosta plikā Word dokumentā - sevišķi, ja runājam par lielisko SubtitleEdit programmu. Zelta standarts!

Taču - redigēšana ir pavisam cita pasaule, cits darbs! Redaktors operē tulka pasniegtā stila ietvaros, nedefinē īsti to. Stils un tā sniegtās nianses aug no tulka, no viņa intereses pret valodu un pat no dzīves pieredzes.
Lietojot automatizētos tulkošanas instrumentus, neatgriezeniski tiek zaudētas šīs nianses - no groza izbirst sūri lasītās meža odziņas, sēnītes un jāiet uz veikalu pēc rūpnieciskā, uzturvērtībā pliekanā treša to kompensēt. Bots nav pamatiedzīvotājs, botam nav poņas par humoru un kā to var radīt, rotaļājoties ar vārdiem vai pat pieturzīmēm filmas kontekstā. Attiecīgi - rediģēt bota tulkojumu ir kā strādāt ar smagu tulka lažu, kas nogrūdis brāķi redaktoram un aizbēdzis no darba vietas.

Turklāt - festivāls demonstrē saturīgākas filmas un tajās ir smalkāki dialogi, kas nereti prasa pat atdzejošanu un padziļinātas valodas lietošanas prasmes un vecvārdus, lai precīzāk atdarinātu filmā atspoguļotos laikus, tiem raksturīgo valodas lietojumu. Pazūd individualitāte, odziņa, jaunrade. Visa uzturvērtība izravēta un trešs "veikalu plauktos".
Līdzīgi ir, kad tev kādu jāaizvieto un attiecīgi dzīvajā jālasa svešs teksts. Rodas problēmas un šķēršļi, jo atšķiras teikumu uzbūve, loģika, struktūra, plūdums, humors. Atšķiras viss groziņa saturs, atšķiras viss! Ne vienmēr tas ir tā, bet tendence ir. Gluži kā grāmatās - ir vieglāk lasāmas, ir lakoniskākas, ir samežģītākas un grūtāk lasāmas... Attiecīgi - svešu tekstu dzīvai auditorijai nolasīt raiti ir ja ne neiespējami, tad noteikti pasākumu ārkārtīgi sarežģījoši. Un atalgojums nav tāds, lai tu ņemtu un pārtulkotu cita autora reiz jau tulkoto un dzīvajā lasīto.
Lai nu kā - sevi pierādīju - žults vietā dekādi+ baudīju atzinību.


2 - Atalgojums
Vienas filmas kvalitatīva tulkošana paņem kādas 2-3 darba dienas. Kopā tās būs teiksim, ka 20 tulkošanas stundas + dublēšanas stundas dzīvajā, kad savām acīm no tulka kabīnes redzi pilnu zāli austiņās gaidām tavu balsi. Vilksim vidēji 2 seansus, plusosim klāt vidēji 4h runāšanas laika. Festivāls piedāvā 50€ par seansu. "Seanss" ir vienas filmas tulkojuma lasīšana/dublēšana dzīvajā. Maksā tikai par norunātu seansu - vadībai neinteresē, kur rodas tulkojums - tas laikam krīt no zila gaisa, tāpēc arī viedā nostādne, ka Baltijas pērles tulkam ir jālieto boti. Taču boti šodien šķiet, ka tulko briesmīgāk par veco Google Translate API un tas attiecīgi ir dauņgreidojies kopā ar tiem.

Ko tas beigās nozīmē? Uzturvērtībā vēl nabadzīgāku uzturu! Kas šo ēdināšanu nodrošina?
1) Teksta pavārs tiek atlasīts ne jau pēc konkurencē pierādītas kvalitātes, ne jau pēc spēcīgākās balss, kuru skatītājs varētu izturēt visu filmas laiku. Nē. Atlases kritērijs ir ekonomiska sistuācija aptuveni dirsas stāvoklī un attiecīgi no tās sistuves pagrābts cilvēks, kas ir izmisis un gatavs strādāt par santīmiem. Biju ilgstošos bezdarbos, visā tajā jaukajā dirsā bezgala melnajā, tāpēc gāju un piehaltūrēju un paldies par glābšanas riņķi. Bet, skatoties objektīvi un no malas - festivāls vienkārši atrada cilvēku ekspluatējamu un izmisušu. Kvalitāte? Tikai tad, ja tā sagadās!
2) Otrs pavārs var tikt piesaukts caur Brīvprātīgā prizmu. Tiesa, lasot Brīvprātīgā darba likumu, SIA nedrīkst brīvprātības izpratnē neko nodarbināt. Brīvprātīgais darbs ir biedrībās un nodibinājumos, kuru mērķis nav gūt peļņu. Līdz ar ko brīvprātīgā darba piesaukšana ir garām - apzināti vai nē.
Citu pavāru virtuvē nav!

Pat idiotam skaidrs, ka 50€ dalīti ar 24h nemeiko jēdzīgu tulkošanas un lasīšanas darba piedāvājumu - kur nu vēl, ja visu dara bez papīriem un manuāli. Matemātika saka - tas ir 2x zemāks atalgojums par minimālo stundas likmi! Es, tātad, biju veicis darbu par verga algu, saņemot verga maizi. Nesāku tulkot brīvprātības dēļ. Un, atkārtojoties, SIA nedrīkst spēlēt Brīvprātīgā spēlīti, liegts. Papīri?
Entuziasma ekspluatācija.
Aizpagājušajā gadā, kad sāku par to domāt, rēķināt - prasīju nokārtot papīrus, visu iet oficiāli un pareizi, krāt sociālās iemaksas, lai maksā festivāls nodokli, būvē valsti, nevis tikai sūc no tās kā parazīts. Bet par mani ierēca - nebūs nekādi līgumi... Festivālu vada krieviete. Es reiz strādāju mikronodokļa ietvaros pie kāda krieva, kas operēja tāpat, nodarbinot jaunus jefiņus, nevis atlasot spēcīgu komandu un izbraucot tirgū ar kvalitāti. Gluži kā tur te tiek braukts ar brāķi, kas tiek pozicionēts kā kaut kas "ekskluzīvs" un super kvalitatīvs. Realitātē gan piedāvā pūdētas siļķes krievu salašņu gaumē. Apzināta ekspluatācija - citādi to nenosauksi. Man pietiek, izstājos...
50€/24h=2€/h. Neesmu vairs ne jauns, ne idiots. Nu, laaabi - joprojām esmu idiots, bet ne tik liels. Un man neinteresē, cik tev izmaksā kas. Eksistē vienkāršākas telpas, kas prasa mazāku īres samaksu beigu galā!
Es veicu darbu, es gaidu adekvātu samaksu. Adekvātas samaksas nav, manis arī šeit vairs nav - esmu sevi pierādījis. Ja gribēs manus pakalpojumus, atradīs iespēju ij papīrus nokārtot, ij samaksāt, vai ne?


Atstātās sekas uz festivālu?

1
Es pieprasīju filmas, kuras citi negrib un dažādu smieklīgu, neprofesionālu iemeslu dēļ atsakās tulkot: asiņainās, mafijainās, nepieradinatās, niknās, reliģiju kritizējošās. Jutos kā mājās un varēju tur ar baudu izpausties šos gadus, izcelt lamas un neķītrības, nevis norakt tās aiz neviena neprasītas cenzūras, no jobana konservatīvisma izrietošas.
Seneka: "Jesus Fucking Christ" izskan no Džona Malkoviča mutes. Normālā tulkojumā ierasts sagaidīt "Nolādēts", "Sasodīts" vai ko tādu. Taču, tā kā pie šādu filmu tulkošanas šprices biju es un man prātā nenāk nodarboties ar dibenā bakstītu cenzūru, skatītāji savās austiņās dzirdēja ko ainai daudz atbilstošāku: "Jēzus Pistus", zālei manāmi iekustoties pēc saklausītā - gan sašutumā, gan valdītos smieklos, jo aina bija tik absurdi asiņaina, ka pati par sevi cilvēkos raisa smieklus, bet dārzeņos - sašutumu. Kāds dārzenis arī ņēma un pameta seansu - kārtējie lopi, kas nezina, uz ko atnākuši. Bet paldies par atstāto naudiņu!
Par šādu atlīdzību vairs nebūs. Un šis ir tikai viens no pēdējiem piemēriem, kur spilgti iezīmējas tulka individuālais sniegums, stils, valodas lietojums pareizākā virzienā. Bots tā vietā ies uz vēl konservatīvāku pusi, vēl uz nodrāztās pieklājības pusi, iznīcinot oriģināldarba ieceri drošības pārdozēšanas vārdā. Fakinie dārzeņi, nekas vairāk.

2
Manu balsi un lasīšanu komplimentēja gan kinoteātra vadība, gan tulku komandas vadītāja, gan nereti arī skatītāji. Tas motivē un silda.
Tiesa, skatītāji ir arī nodirsuši un teikuši, ka Skrastiņam vajadzēja filmu ierunāt, nevis kaut kādam burkšķētājam. Kritiku izpelnījos, mēģinot britu ātrumā nobērt oriģinālo Karaļa Līra lugas tulkojumu. Good luck with that, mēģinot vienam turēt dialogu ar 3 vienlaicīgiem drāmas runātājiem, britu vervelēšanas ātrumā lasot dzīvajā bez apstājas kaut ko arhaisku un neveiklu! Skolā tak atceramies, cik viegli mums lasījās Šekspīrs, cik vienkāršs teksts tajā bija, vai ne? Un tā kritika ir vietā: skatītājam nav jāzina, kas notiek virtuvē. Viņam par savu naudu ir jāsaņem attiecīgas kvalitātes ēdiens. Ja Latvijas televīzija var nodrošināt augstāku izpildījuma latiņu, tad kāpēc to nevar festivāls? Skatītājs ir pelnījis ko labāku.
Neesmu Skrastiņš, bet ir pēdējais laiks man apzināties savu vērtību, pārtraukt vārtīties ekspluatācijas sūdu bedrē kā kaujamai cūkai. Tāpēc tulku komandas vadītājai teicu: grozi, kā gribi, bet tas ir darbs. Tas, ka tas ir darbs festivālā, manās acīs neko nemaina. Darbs ir darbs un man nekas īpašs no tā festivāla ekstra neatlec, lai es strādātu par ekspluatācijas cenu. Nekādas no krievu dirsas vilktās dzejas rindas par kinoteātra īri bargo nav nekāds attaisnojums nemaksāt adekvātu samaksu par adekvātu tulkošanas un dublēšanas darbu.
Ja ar mani noslēgtu līgumu un maksātu adekvāti - es turpinātu strādāt. Adekvātāku nopietnību pret pasākumu dabūju izjust LMA, pozējot māksliniekiem ar līgumu kabatā... Kaut kur LMA gaiteņos eksistē mana viepļa atveids uz audekla, eļļā. Kaut kur eksistē vienas mākslinieces darbs, kura palūdza mani nopozēt Jēzulēna pozā :)

3
Šodien gan saprotu, ka, iespējams, sākumā minētais meitēns arī bija uzrāvies uz ko līdzīgu - neveiklu un/vai cita radītu tulkojumu, kas dzīvajā galīgi nelasās, sprūst smadzenēs un pie švakas veselības izpildās īpaši smagi. Bet atkal jau - es kā skatītājs no tāda risinājuma cietu, otru reizi ko tādu piedzīvot negribēju. Un tāpēc esmu vairākas reizes vadībai tur teicis - beidzat pisties kā luņi, ieviešat subtitru risinājumu!
Tas arī izlīdzinātu atalgojumu - būtu jāmaksā tikai par subtitru formātā nodotu darbu - standarta prakse, maksā par to ap 150-200EUR par filmu, nodrošinot krietni jēdzīgāku darba stundas likmi un skatītājam noņem visu austiņu sagādāšanas, īrēšanas un kino klausīšanās bulšitu austiņās, degradējot kinozāles skaņas aprīkojuma sniegto kaifu.
Bet nē - to gan nedarīs, jo dzīvais tulkojums esot Baltijas pērles stils, firmas zīme. Vēsturiski, kad projicēja vēl 35mm filmiņu, arguments vēl kaut cik bija spēkā, bet digitālas projekcijas realitātē nelietot atskaņotājā iebūvētu subitru risinājumu ir vienkārši stulbi. Ekstrēmi stulbi. Nepiedodami stulbi, kad festivāls moka skatītāju ar sliktas kvalitātes amatierisku dzīvo tulkojumu.


Sad story - krievs grib kaut kādu samākslotu ekskluzivitātes auru, VIP bulšitu, augsto stilu. Bet par to attiecīgi samaksāt? Bomzis nevar atļauties, taču tāpat mēģina un mēģina uzlēkt augstāk par savu dirsu, vienmēr atjēdzoties ar sapistu astes kaulu... Ieejas biļete - tulka zemais atalgojums.

Pie videospēļu enšitifikācijas vainošu ne tikai ekspluatējošus biznesa modeļus, bet pamatā tos sūdiem klātos bezmugurkaulniekus, kuri jelkad jebko ir priekšpasūtījuši vai nopirkuši kādu mikrotranīti, vai Season Pass, tādā veidā iespējinot attiecīgos ekspluatējošos biznesa modeļus.

Kas tas vispār par prikolu maksāt naudu par solījumu, par nepabeigtu produktu? Uz kādas nezāles pamata? Piedzērušies izdara pirkumu, vai? Sociālajā iespaidā nopļūtītas kājas un apavos arī šmuce? Ķermenis netur FOMO un to ekspluatē? No shit!

Te gan jau parādās, ka maksā vecāki par to, ko bērns izkauc. Un vecāks samaksā par kaut ko, ko galīgi nesaprot, jo šiem bērnam laika nav.
Te gan jau rindā sastājas tukšeņi, kuros nekā cita nav, kā vien videospēles. Šādi īpatņi visu naudu iegrūž tikai šajā nozarē - kaut kur jāizceļas tak.
Te gan jau parādās vēl viens bulšita un enšitifikācijas iespējotājs - internets. Bez interneta šī enšitifikācija nebūtu iespējama.

Abas lohu grupas samaksā par solījumu, bet es nez - ar šo visu neizskaidosi. Skaidrs ir vien tas, ka šis ir totāls domāšanas vēzis, iesaistīta un ekspluatēta gan jau visa cilvēka psiholoģija izcelties barā un nepalaist ko garām, u.tml. Arī virtuālā barā, maksājot reālus tūkstošus par dažiem pikseļiem - slimnieki.
Vēža slimnieki, uz kuru pleciem balstās ekspluatācijas modelis.

Kāpēc ražot ko kvalitatīvu, ja vēžainie sūdi (bezmugurkaulnieki) maksā jau par reklāmu?

Kāpēc taisīt godīgu produktu, ja sūdi maksā par azartspēļu elementiem spēlēs un citām jēlām mikrotransakcijām, ar kurām uzņēmums iegūst vairāk naudas, nekā ar pabeigtu jaunu spēli?

Kāpēc taisīt jaunas eksperimentālas spēles, ja sūdi maksā stulbas naudas par kosmētiskiem sūdiņiem videospēlē, kas rīt nebūs?
Reāli: bijusī pirms gadiem nopirka kompi, pārdodot CS platformā viņai viena galvā slima indivīda (RIP) dāvinātu virtuālo nazīti. Visu laiku mudināju to sūdu pārdot, materializēt iekš kā jēdzīga.
Pārdeva sīku pikseļu kopu pa ~800€ un nopirka kompi, lai labākā kvalitātē spēlētu jauno CS:GO - slimie, totāli virtualizētie idioti :D :D :D



Kur sūdi, tur sūdu mušas. Kur govis, tur slaukšana.

Bik piegriezās - ejot pāri ielai, kur reiz bija pāreja, no attāluma braucošais busiņš pārsniedz ātrumu, brauc virsū, taurē un bomārs no īrētā auto kliedz: "Te nav gājēju pāreja!", lieki apdraudot CS drošību.
Pilsētai noteikti ir prātīgi radīt konfliktu starp gājēju un braucēju - uz līdzenas vietas. Liedzot arī leģitīmu iespēju tikt pāri ielai konkrētajā krustojumā. Tāpēc aizsūtīju uz Rīgas domi vēstulīti, lai man principā paskaidro šajā ierakstā minēto.

Plus - lai paskaidro, vai ir kāda vīzija Rīgai, kā tikt galā ar Bolt un Ride uzņēmējdarbības rezultātā rīdziniekiem sagādātajām neērtībām, kad elektriskie mopēdi un skrejriteņi tiek pamesti visur un visādi, aizšķērsojot ietves un nereti - stāvvietas.

Pirmais ir Rīgas domes cūcība.
Otrais - Latvijas iedzīvotāju pašportrets ar Rīgas domes nespējnieku cūcības elementiem. Boltiņu un Raidiņu bildes esmu krājis ~pusgadu - piemēru netrūkst. Nudien netrūkst. Vienīgais, kas trūkst - pilsoniska rīcība, uzpūstiem egučiem parkojot šos mēslus.


Atbildes kopā ar savu iesniegumu principā esmu gatavs pārsūtīt augstākai iestādei vai trim, jo šis nav pieņemami nevienā pašā vietā. Noteikti nav labas pārvaldības princips. Noteikti neveicina iesaistīto pušu spēju sadzīvot un dalīt infrastruktūru.

Un aklos - tos RD sūta apzinātā nāvē - citādi grūti man interpretēt.

Katra jaunā tehnoloģija parāda, ka cilvēks ir dīvains un ārkārtīgi stulbs radījums.

Parādās DAW jeb Digital Audio Workflow/Workstation
Un mūziku sāk miksēt mērāmi sliktāk - zaudē dinamiku, visu pieejamo diapaonu kompresē skaļima virzienā un parādās inovācija: failu zipošanas trokšņi, kas īpaši labi traucē augšējām frekvencēm... Tā tas turas dekādēm, kamēr stulbeņi izballējas, izgul dzērumu, izārstē pohas un ar skaidru prātu sāk domāt, ka, hei - kaut kas ir par tālu, mūzika ir palikusi kā plastmasa bez tekstūras un kā tad tas tā gadījās?

Parādās digitālā fotogrāfija
Un notiek precīzi tas pats - visu čakarē, jo ir iespējams visu čakarēt. Vajag vai nē - šādi jautājumi izkrīt no apziņas, nepiedalās argumentu ķēdē. Lops kopē citu lopu līdz pienāk maģiskā apskaidrības stunda un cilvēki saprot, ka tone-mapping, sterilitāte un plastmasas ādas izskats tomēr nekam neder, ka vajag atpakaļ vecās vērtības. Nevis "vecās" vērtības, bet jēdzīgās un dabiskās. Vienīgās un pareizās. Pārbaudītās. Noslīpētās. Vizuālā valoda ir sena un tur nekādas digitālās "inovācijas" nav nepieciešamas, traucē tikai.

Parādās pilnfunkcionāls audio spēlēs
Un notiek precīzi tas pats - samuhļīts. Ar spēlēm vispār interesanti - cilvēki uzvedas tā, it kā skaņa vispār nebūtu svarīga. Diskursā ir HD/4k, HDR, Ray Tracing, hiperreālisms un cita ekskluzīvi vizuālā šņaga. Cilvēki pērk nez cik hercu un nez cik pikseļu monitorus, dzenas pēc jaunākā vizuālā kā stafetē, bet audio? Kas notiek ar to?
Notiek šis: Mass Effect Legendary Edition - portējot uz HD, smagi tiek sačākarēta daudzkanālu skaņa. Tomb Raider: Legend. Portējot uz HD, smagi sačakarēta skaņa. Tomb Raider: Underworld - visu spēles laiku bez apstājas dūc basi, nenormāli nogurdina ausis un kaimiņi arī nav priecīgi. Kāpēc tas darīts, vai to vajadzēja? Kam to vajadzēja? Nokāp alā un basī visu ārā. Piepeldi pie kuģa - basī visu ārā. Staigā pa kapenēm, kāp pa klintīm saulainā laikā, čivina putniņi un... Basī visu visur ārā. Ne tur tā vajag, ne tur tā piestāv. Izdarīts vienkārši tāpēc, ka kādam idiotam šķita, ka super un moderni, ka tā jāatzīmē konsoļu paaudžu maiņa. Tikmēr paaudzi vecākas spēles skan ideāli, jo tur bija limits, kas satur kopā disciplīnu.

Parādās MI lietojamā līmenī
Un precīzi tā pati cilvēka uzvedība. Atkal piedzēries un novēmies jaunietis (cilvēka daba) trako, ārdās un lepro, svin dzīvi ķipa, lien visur, kur vajag un nevajag, uzmācīgs tipiņš. Izgulēs vidusskolnieks savus studenta gadus, tad atradīs sev vietu zem saules. Jāgaida vēl šī pieaugšana, šobrīd tikai tīņa maksimālisms.


Diagnoze:
Sukas bļa normiji, smadzeņu audzējs un divpadsmitpirkstu dūre ānusā. Divas.
Cilvēks - stulbs idiots, kam sāk ļodzīties ceļi jebkā jauna priekšā. Atņem limitus un cilvēks pēkšņi un strauji saiet nelimitētā sviestā, deorbitējas. Un, kad tas beidzot pamana, ka strauji tuvojas melnajam caurumam, tikai tad sāk meklēt gaismu - "veco" un labo Sauli, kuras gravitācijas laukā atgriezties un orbitēt saprātīgi, rāmi, ilgtspējigi.

Un tā visu laiku, tipiski un cikliski. Human Condition, nekontrolēts crapitālisms.

Staigāju pa Grīziņkalna rajonu, dodoties uz mūzikas un celtniecības veikaliem - taisu pēc iespējas zemākas kapacitātes RCA kabeļus, lai posmā no plašu atskaņotāja līdz priekšpastiprinātājam nerodas augšējo frekvenču kropļojums.
Esmu brīvs no "audiofīlu" maģiskajiem "zelta vadiem" pa n-tajiem simtiem EUR, jo visu tāpat diktē fizika un šajā gadījumā - ekranējums + vadītāju savstarpējā distance/tās panākšanas materiāls + kabeļa kopīgais garums. Jo distance starp vadītājiem lielāka, jo īsāks vads, jo zemāks kondensatora efekts, jo mazāk tas iznīcina augšējās frekvences. Rezultātā - jābūt vēl tīrākai skaņai. Gaisīgākai un niansētākai tieši augšās - vokāla samtainums, bungu šķīvīšu daiļskanība, šņāceņu tīrība, plates iekšējās celiņa daļas atskaņošanas precizitāte u.tml.

Eju uz bodēm un skatos:
- reku kādreiz bijusi gājēju pāreja Vārnu ielā. Tagad nav. Cilvēkam pēc CSN būtu jādodas kvartālu tālāk meklēt drošu pāreju. Forši! Ne gluži!
- reku bijušas pat 4 pārejas Laboratorijas ielā - tagad nav. Te jau izskatās pēc apzinātas drošības pasliktināšanas. - drīkst, bet nav optimāli.
- Upīša un Elizabetes krustā likvidēta pāreja. Tas jau nepārprotami iezīmē valdošās kastas pohujismu pret pilsoni, CS drošību.

Šajos piemēros ir saglabājušās tikai ietvju slīpās daļas, bet zebras vairs nav, nav arī ceļazīmes, kas brīdinātu par pārejām. Nekā nav, tik vēsturiska liecība par to, kur kādreiz varēja droši tikt pāri ielai. CSN 13. punkts atļauj iet pa neiezīmētām pārejām, bet dabā sanāk kas? Risinājums ķipa juridiski legit, bet auto nav pienākums tevi redzēt un palaist. Autocentrisms...


Un komiskākais - Upīša/Elizabetes krustā ir saglabāta slīpā daļa ar reljefu aklajiem. Ķipa - droši ej, te paredzēts! Kolosāli!
Tas pats ar pāreju Pērnavas un bij. citas ielas krustā, kur tagad ir iela parkingam

- Lidl Lāčplēša ielā - vispār cilvēkam nav pieejams - veikals atklāts, bet gājējam ir jāiet pa braucamo daļu. Super!
- Progresīvie tagad reklamē krievu pidarasu ar nonarkota paskata ģīmi, aizšmiglotu skatienu. Progresīvā līknē aizšāvuši najuj, lopi bļa.

Šis viss liecina par domāšanu, ieņemto kursu uz izteiktu autocentrismu un kapitālu otstoju. Vērtēts tiek darbs, nevis darba solījums. Paveiktais darbs ir pelnījis smagu pērienu ar zobu retināšanas un locekļu salaušanas elementiem.

Sekas?
Pilsētas pārvēršana par bīstamu, smirdošu garāžu, ko nevienā brīdī negrasos atbalstīt. Man vienkārši pazūd, par ko vēlēt - nav nekā atbalstāma, pierādītus zagļus tāpēc nevēlēšu. Tāpēc šogad būs no šī politiskā cirka jāizstājas - šis nebūs tas gadījums, kad pareizāka izvēle ir atbalstīt mazāko ļaunumu. Kad izvēles dabā nav, tad nav. Maskarādes man nepiedur.


P.S.
Elektronikas veikals Pērnavas ielā. Ieeju un prasu:
- Jums ir termosarūkošā caurule ar līmi iekšā?
- Eto što takoe?
- Nuu, termogumija ar līmi iekšā. Ir?
- Eto što takoe vopše?
- "Skaidrs", dziļi ieskatoties tā slāviskā pidarasa acīs, nosaku. Uzgriežu muguru un eju uz normālu veikalu - lai tas krievs izpisās gaisā.

Eto što takoe? Eto prosrannij kļient, suka ti bezmozgovaja!

Apdeitoju Discogs Android aplikāciju. Masīva kļūda.
Jaunais dizains ir mēsls gan estētikas, gan informācijas blīvuma, gan funkcionalitātes ziņā - apcirptas. Vecās versijas arī nestrādā - izmet kolekcijas sinhronizācijas kļūdu un viss nokaras. Vakar strādāja no iekešotā - šodien, kad jābūvē kešatmiņa no jauna - kļūda un mirsti kaut nost.

Uninstall.

Nezinu, kas man iekoda un kāpēc apdeitoju... Automātiska atjaunināšana man izslēgta, pats ielīdu un apdeitoju. Atkal melns uz balta: apdeiti ir vēzis, nekad vairs, kamēr pati apene nepārstāj strādāt. Izpisteņu bars

No 4.7 zvaiznēm PlayStore uz šodienas 2.1, jo kādam izteikti intelektuālam vadītāju kastas pidarasam kaut kas bija jāmaina/jādrātē tīri idejas dēļ, kā rezultātā kārējais amīšu izstrādājums forsē sūdu lietotāju rīklēs un dzied himnas, cik viss ir labi. Tikmēr cilvēki - tie, kas šo datubāzi būvējuši - ir bez balstiesībām un atliek tikai viens - naidiņš. Naidiņš par to, ka lielisks, cilvēku veidots resurss tiek iznīcināts idejas vārdā.

Fakinie jeņķu fagoti. Prasās pēc benzīna un sērkociņiem serveru telpā vai pat Baltajā namā, lai nones visu to "kultūru" nahuj.
Jo kapitālisms - atbilst cilvēka dabai un tur viss kārtībā, strādājoša sistēma. Ekspluatējošs kapitālisms - tam būtu jābūt aizliegtam un ar masīviem sodiem, kas uzreiz izputinātu tieši lēmuma pieņēmējus. Un tieši šādu kapitālisma galu eksportē fakinie jeņķi. Sist un klapēt!

Esam izteikti konservatīva sabiedrība:
- ievēlam pārbaudītus zagļus, jo pierasts;
- pārmaksājam par skaitļošanu, jo pierasts;
- esam valsts ar vienu no smagākajiem gaisa piesārņojuma līmeņiem ES, kas varētu samazināt piesārņojuma līmeni, jo pierasts sēdēt dīzeļdzinējos - netīrākajā tehnoloģijā ever, vienkārši nomainot degvielas tipu;
- marinējamies autocentrismā, jo pierasts;
- visas klases pasākumos izmanto vienas un tās pašas dziesmas, kas pagrābtas no jūtūbes, nesamaksājot māksliniekiem - jo pierasts;
- man zajebala jau šīs vienādās dziesmeles piespiedu kārtā klausīties, bet konservatīvisms to pieprasa;
- zinātne un progress iet uz priekšu, bet mēs iepaliekam, jo tādu uzvedību diktē konservatīvisms;
- kaimiņi mums priekšā sasniegumos, jo viņi dzīvo ārpus konserviem;
- progresīvie virza progresu, konservatīvie stagnē iepakaļ, meklē piemērus un neuzdrošinās. Lūzeru un iebaidītu pakalpiņu gals.

Concernatism, Kakistokrāti

Windows šodien uzprasās uz kodolieroča pielietošanu:
- pazūd skaņa mūzikas kabineta kompī;
- pazūd skaņa Svētku zāles kompī;
- aizdirš sistēmas SSD tā, ka ielogoties īblis pat nevar, visi personāla dati tiek glabāti uz cita SSD...

Vispār ir kolosāli, ka Microslop pēkšņi "aizmirsuši" kā strādāt ar skaņu kompjos.
Paļubomu tas ir draiveru instalācijas dēļ caur Windows Update - tieši tas ir viens no tiem sūdcaurumiem, kuru, taisot ideālo Windows 11 image, lāpu ciet bez jelkādas žēlastības. Draiveri ir mana teikšana. Punkts. Tāpat kā visa pārējā noliegšana, izņemot Security Updates. Tev nebūs manas skolas neta trafiku, diska vietu un nervus ēst. Tev nebūs skolēnu uzmanību un informācijas apstrādes skilus degradēt ar mākslīgajiem nemācīšanās asistentiem - tā lai paliek pieaugušo mantiņa!

ZA-JE-BA-LA

Linux ir daudz stabilāka, vieglāka OS, kas 1) šādas sāpes parastam lietotājam nekad nesagādā un 2) neko neprasa maksāt, kā arī 3) ciena cilvēkdatus, nevis stalko.

EDIT:
Dabūju iet uz veikalu un pirkt M.2 PCIe -> USB-C/USB3 lasītāju. Tad pieslēdzu kā ārējo nesēju: 0 baiti brīvas vietas :D :D :D
Izdzēsu Temp mapes visur, atbrīvoju 4GB - ar to pietiks darba rūmei. Lieku SSD kompī atpakaļ un palaižu dažu labu Powershell un CMD komandu. Rezultātā atbrīvojās 35GB - varēja nodot kompi skolotājai atpakaļ un tūdaļ uzlabot Windows uzvedības dēļ sapisto garīgo.
W11 ir superīga operētājsistēma, kas tik ļoti domā par lietotāja resursiem un labsajūtu!

Tā zelta Windows 11 sagatavošanas elle visai ātri izrādās nepieciešamība, nevis vienkārši mana perfekcionisma/pašdarbības izpausme.