Diapozitīvs

Skatos PS4 virzienā un roka neceļas.
Mirušās mūsdienu spēles, kas teju visas bāzētas Unreal Engine un tāpēc izskatās vienādi, spēlējas vienādi, gļuko vienādi. Nogurums no tā jau, eBāls un zaeBāls. Radošais bankrots, necieņa, ekspluatācija un otstojs... PS5 nemaz negribas - nav iemesla man tiekties pēc šādām spēlēm, pēc šāda videospēļu tirgus produkta. Nav iemesls gribēt arī PlayStation 6, kas noteikti ies vēl soli tālāk šajā neprāta virzienā.
Lietas mainās, progresīvi degradējas, ekspluatē geimeri, iznieko viņa laiku. Mikrotransakciju vēzis, ekonomika spēlēs, nepabeigti produkti, pirmās dienas ielāpi un tā tālāk. To visu WEB-enabled bulšitu man nevajag.

Ieslēdzu PS3 un parauj jūtiņas.
Manā konsolē ir cilvēku profili, ar kuriem attiecību īsti vairs nav. Saldsērigi, interesanti. Dzīve tāda.
Pagājis jau gana ilgs laiks, lai vairums PS3 spēļu būtu aizmirstas un pelnījušas atkārtotu spēlēšanu. Tāpēc ielieku Tomb Raider HD triloģijas disku un palaižu tās pirmo daļu "Legend" un negaidīti jūtu masīvu svaiga gaisa pieplūdumu. Kāds atvēra logu, vai?
Spēlēju, baudu un jūtu - nulle modernā bulšita! Nekāda visa tā aiz rociņas vadāšana kā rītārdu bērnudārza grupiņā. Nekāda lieka un nogurdinoša laika tērēšana pa nodrāztām atvērtajām pasaulēm ar pilnīgi liekiem saidkvestiem un tamlīdzīgu sūdu, kas noēd stāstu, noēd ritmu, noēd jēgu. Tā vietā - spilgti jūtams tvirts saturs, progresija un diemžēl jau aizmirstais aspekts - spēle tevi ciena. Un tematika foršā - Mezoamerikas civilizācijas :)
Ciena un uzticas, ka tiksi galā ar puzlēm, ka atradīsi, kur jāiet tālāk, ka viss būs ok bez palīgritenīšiem. Nevis notašķī visu spēles vidi ar dzelteno krāsu, uzbāžas ar misijas mērķa atgādinājumu po-pupiem, uzliek resnu bultiņu, kas visu laiku rāda, kurp uz katra soļa iet kā totālam daunim. Nevis iestrādā režīmus, kas vizuāli tev visu spēlē atrodamo ar zelta karotīti ieliek tev ānī. Tā vietā - kolosāla atmosfēra, vides dažādība, repsekts un kaifs. Bet nu, nav gluži 100% PS3 nopelns. Legend nāk no vecākas paaudzes. Legend ir no laika, kurā geiminga politikas nebija izdrātētas. No laika, kurā bija pavisam cita pieeja, citi tirgus darbības principi. No laika, kad diskos bija pilns un pabeigts produkts.

Tas ir PlayStation 2 spēles HD ports.
Tāpēc to cieņu un svaigumu jūt izteikti. Spēle tiek pilnībā lasīta no diska un nulle online bulšita. Tā vietā - pabeigta un noslīpēta spēle, totāla neatkarība no interneta, totāls kaifs dzirdēt jau piemirsto lāzera mehānisma kustības skaņu - mehāniskā simfonija... No jaunajām paaudzēm paņemts tikai labais/pieņemamais - uzlabota gaisma, papildināts ar trofejām/ačīvmentiem.
Rīt ar RGB SCART pieslēgšu PS3 pie Trinitron CRT un kineskopa ekrāns iepūtīs dzīvību šajā vecajā, bet uzfrišinātajā spēlē, kas tika radīta tieši šajai kineskopa tehnoloģijai. Ja modernā OLED ekrānā PS2 tekstūras ir plakanās un izsmērētas, tad CRT tās rādīs dzīvas un trīsdimensionālas. Spēle būs savās mājās un man būs 100% kaifs, nevis 80% tieši tekstūru smēres un kustības šmiglas/raustīšanās dēļ. Jācer vien, ka HD portā nebūs sačakarēta oriģinālā 4:3 būšana.
Ja būs sačakarēta, tad notiek interesanta lieta - iemesls papildināt savu PS2 kolekciju ar Tomb Raider: Legend un Anniversary (pirmās daļas uzfrišinājums)! Otrā pleisīša spēles nav pirktas gadus 20 un droši vien tām nācis klāt "retro nodoklis", hehe.


P.S.
Vajadzētu nopirkt jaunu PS3 DualShock 3 pulti. Ja ne jaunu, tad vismaz pašam pārlodēt analogos stikus - manāms krietns nolietojums, kas rada liekas problēmas.
Norāde Zivij un Robinam: ieraksts 100% tapis no mobilā, dodoties pie miega.

EDIT un P.P.S.
Pulti izjaucu, karbona konektorus notīrīju un visas iekšas attīrīju arī no dekādi krātā kultūrslāņa! Tad izskaloju potenciometrus ar izopropilspirtu un tā visa rezultātā Stick Drift problēma ir ja ne atrisināta, tad būtiski samazināta! Līdz līmenim, kad Lara vairs strauji neapgriežas par 180°, kad atlaiž stiku! Un arī pārējās pogas spiežas tagad daudz patīkamāk. Fukkk jē!
Man esot retais pults modelis - stiki ir ieklipsēti rāmī un komutācija izpildīta ar karbona konektoriem. Kaut kad mainot stikus, man nebūs pat nekas jālodē - Sony engineerding un pults glābta par velti - DIY spēks!
Esmu pelnījis CRT geimingu ar kolu, kafiju un vafeļu torti Moka! Un spēles daudzkanālu skaņa ar Dali 109 priekšējām skandām rībinās kārtīgi, kad visapkārt kapenes bruks, lamatas dārdēs un neradījumi šaus manā virzienā! Mmmm-hmmm!

... ir tad, kad tu, īrnieks būdams, info par maģistrālā ūdensvada skalošanu un no tā izrietošo ūdensapgādes pārtraukumu, uzzini tikai ar zobbirsti un mobilo rokās, kad Rīgas ūdens mājaslapā meklē iemeslu, kāpēc krāns šķauda melnu. Kurā ķēdītes posmā nobruka informācijas padeve gala lietotājam - nav svarīgi, bet pa ādu gan pelnīts!
Digitālie sarežģījumi...


P.S.
Šodien ir vinila laikmets: vinila skaņuplates, līme (PVA), vinila projekcijas ekrāni, skaņas izolējošie materiāli, mākslīgā āda, iepakojuma materiāli, grīdas segumi, kanalizācijas caurules, logu rāmji u.c. celtniecības materiāli...

Par muzonu šeit runāts daudz, par tā radīšanas aizkadriem no ieinteresēta klausītāja perspektīvas - arī jau parunāts un izteikta vilšanās par mūsdienu audio miksēšanas praksēm.
Par audio tehniku - esmu vien bišķiņ parunājis, bet nesirgstu ar gear faggotry, tāpēc šie simptomi man dabiski nepiemīt.

Bet akustika?
Par to nav runāts. Tā ir mega svarīga. Tev telpā var būt izcila tehnika, bet, ja stāvviļņi to visu sakropļo - tu esi samaksājis par smukām un praktiskām dekorācijām, kuras tavā telpā nemaz nedabū spīdēt.
Vakar, piemēram, skatījos Blade Runner 2049 un dvēsele sažņaudzās, dzirdot, kā manā telpā izpaužas dziļš bass - daļa tiek nenormāli būstota (skaņas viļņi summējas), bet daļa - pazūd pavisam (skaņas viļņi kancelējas). Līdz ar ko viss basa gals man dabā ir viens liels leprozorijs, fuj. Nevis skaļruņu vaina - Dali 109 ir zvērs!!! Bet gan telpas vaina - atstarojumi ir tieši dzirdamajā spektrā, skarbi.

Nolaižas rokas, viss slikti - milzu bass traucē dzīvot, bet pāris hercus tālāk - nav dzirdams un atkal traucē dzīvot. Un tā viss zāģējas, būstojas un zāģējas. Neģeld. Vajag kaut ko pasākt ar akustiku, nevis dzenāt iebūvēto ekvalaizeri resīverī vai pirkt EQ kastītes, kas sēdētu starp skaņas devēju un skandām. Nepatīk tā ideja pati par sevi ņemt un graizīt skandu dabisko skaņu. Nepatīk ideja nodarboties ar gear faggotry. Problēmai, tātad, jāpieiet no pareizās puses: akustika.

Pārvākšanās no mājas uz dzīvoklīti - dzīve tāda. Tagad dzīvoju dzīvoklītī, kurā dzīvojamā telpa ir ~3.8 x 4.5 x 2.8m. Ar šiem cietajiem parametriem nāksies nu strādāt.

( Iesākumā bija Logoss )

Baigi seksīgie RCA vadiņi sanāca, pašam liels prieks par monumentālo paskatu, strāvas raksturlielumiem un paveiktā darba kvalitāti. Par izcilu vadu nav dārgi jāmaksā. Sevišķi šodien, kad visu neskaidro var precizēt ar botiem.

Recepte:
- Klotz AC104SW kabelis ar zemu kapacitāti un lielisku konstrukciju - 6mm diametrs un taisu tikai 50cm garumā! 2€/m, Best Music.
- Amphenol ACPL sērijas RCA štekeri - smagi un ar izcilu kontaktu, pateicoties to atpserīgajai konstrukcijai un materiāliem. 3.35€, Argus.
- Elematic EL12276090 9-3mm termocaurule ar līmi - cieši satver vadu tā turētājā un salīmē abus kopā. Izturības garants! 5.24€, Būvniec. ABC.
- Black Metal fonā, lodēšanas dūmi istabā. Murrā 2 kaķi. Nenovērtējami!

Rezultāts:
Īss darba kvalitātes video un īss termogumijas gredzena demo.
Izraudzītais 50cm vada garums nav nejaušs - max īsi, lai mazinātu kapacitāti, kā rezultātā augšas necietīs nu nekādi - pat plates celiņa iekšmalā.


Tagad atliek sagaidīt jauno kārtridžu no augstāka plaukta un iegādāties smalkāku preampu tā komplimentēšanai - atskaņotājā iebūvētais tagad būs limitējošais faktors, neģeld. Mūzika tad no "2D" paliks par "3D" un varēšu plates ne tikai ļoti zolīdi ieripināt FLAC formātā, bet arī baudīt kā no jauna, smaidīt vairāk! Hobijs indeed.

Apdeitoju Discogs Android aplikāciju. Masīva kļūda.
Jaunais dizains ir mēsls gan estētikas, gan informācijas blīvuma, gan funkcionalitātes ziņā - apcirptas. Vecās versijas arī nestrādā - izmet kolekcijas sinhronizācijas kļūdu un viss nokaras. Vakar strādāja no iekešotā - šodien, kad jābūvē kešatmiņa no jauna - kļūda un mirsti kaut nost.

Uninstall.

Nezinu, kas man iekoda un kāpēc apdeitoju... Automātiska atjaunināšana man izslēgta, pats ielīdu un apdeitoju. Atkal melns uz balta: apdeiti ir vēzis, nekad vairs, kamēr pati apene nepārstāj strādāt. Izpisteņu bars

No 4.7 zvaiznēm PlayStore uz šodienas 2.1, jo kādam izteikti intelektuālam vadītāju kastas pidarasam kaut kas bija jāmaina/jādrātē tīri idejas dēļ, kā rezultātā kārējais amīšu izstrādājums forsē sūdu lietotāju rīklēs un dzied himnas, cik viss ir labi. Tikmēr cilvēki - tie, kas šo datubāzi būvējuši - ir bez balstiesībām un atliek tikai viens - naidiņš. Naidiņš par to, ka lielisks, cilvēku veidots resurss tiek iznīcināts idejas vārdā.

Fakinie jeņķu fagoti. Prasās pēc benzīna un sērkociņiem serveru telpā vai pat Baltajā namā, lai nones visu to "kultūru" nahuj.
Jo kapitālisms - atbilst cilvēka dabai un tur viss kārtībā, strādājoša sistēma. Ekspluatējošs kapitālisms - tam būtu jābūt aizliegtam un ar masīviem sodiem, kas uzreiz izputinātu tieši lēmuma pieņēmējus. Un tieši šādu kapitālisma galu eksportē fakinie jeņķi. Sist un klapēt!

Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu.
Šovakar, ~20 gadus un piecas pārvākšanās vēlāk, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu! Interesanti tie dūmi bija - nesmirdīgi, bet ar aromātu. Līdzīgi tvaikam, bet ar elektronikas piesmaržu.

Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso/ūdens noplūde kaut kur varbūt - deguma smaka nebija.
Pētīšu gan kaut kad vēlāk un būs kādu laiku jāpamazgā ar rociņām - pēdējo reizi to darīju pirms vešmašīnas pirkšanas :D

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…
Vai tiešām, lietojot Line Contact profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Tieši šis Line Contact profils ir KRITISKAIS ELEMENTS, kas praktiski atceļ visas vinila iekšējā celiņa nepilnības, jo ļoti precīzi spēj izsekot gropei.


Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas! Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )