Diapozitīvs

Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu. Šodien, ~20 gadus vēlāk un piecas pārvākšanās piedzīvojusi, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu!

Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso - deguma smaka nebija, bet dūmi gan - kā no pinuma stieplīšu apvalka. Pētīšu gan kaut kad vēlāk.

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…
Vai tiešām, lietojot Line Contact profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Tieši šis Line Contact profils ir KRITISKAIS ELEMENTS, kas praktiski atceļ visas vinila iekšējā celiņa nepilnības, jo ļoti precīzi spēj izsekot gropei.


Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas! Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )

Objektā ievācu funkcionālu suvenīru - Čehoslovāku (vēsture!) matu higrometru Žiara VDI Zvolen T21 (mans gan ir pazaudējis termometriņu). Rāda 22% mitruma manā telpā. Neticās, bet nav arī cits, ar ko salīdzināt. Pret izmaiņām reaģē ļoti strauji, ledusskapī rāda 75%... Mute principā kalst, bet... Vai 22% līmenī kalst? MATU higrometrs - konstrukcijā tie tur ir vismaz 16!
Tāds nebija sastapts. Esot diezgan augstas precizitātes un ilgi kalpojoša tehnoloģija. Mati!


EDIT: veicu pāris testus:
1. Psihrometrisko: sauss termometrs rāda 19.2 un mitrs (galiņš mitrā vatē, pūš ventilators no ~1,5m, nolasu pēc 10min) 13.5 grādus.
2. Ietinu T21 mitrā salvetē, nolasu pēc 10min - nekāpj augstāk par 70%, būtu jābūt pie 100.

Rezultāti:
1. 5,7 grādu atšķirība, kas norāda uz ~50% mitrumu - ticu šim rādītājam, atbilst gaidāmajam.
2. Kamēr T21 ietīts, piekalibrēju to ar skrūvīti uz 98%.
3. 20min vēlāk T21 rāda 35%.

Secinājumi:
Iespējams, ka laika zobs būs šo verķi sagrauzis, masīva atšķirība. Then again - tur apakšā vēl kāda kalibrācijas skrūvīte, varbūt smalkāka kalibrācijas metode paredzēta: pusapgrieziens vienai, pusapgrieziens otrai, bet es visus 2 iedevu vienam galam... Lohs?! Iespējams!
Tikmēr sausā stāvoklī kalibrēju uz 50% un paskatīšos, kas notiek, atkārtoti salīdzinot ar psihrometrisko metodi. Bots iesaka matus kopt - meiko sensu, nez cik dekādes verķis stāvējis tajā laboratorijas telpā un korpuss ir vietām manāmi noputējis, lai gan ir dikti jutīgs pret dvašu joprojām.

Bots:
"Vēsturiska nianse: Žiar nad Hronom un Zvolen rūpnīcās ražotie mērinstrumenti tika būvēti "uz mūžu". Tajos bieži izmantoja īstus matus (parasti blondus sieviešu matus, jo tie esot visjutīgākie pret mitrumu). Ja tajā tiešām ir dabīgs mats, tad reģenerācija (samitrināšana), ko veici, burtiski atjaunoja tā šūnu struktūru."


EDIT 2: bots ieteica tvaiku testu, izdzenāt bultiņu pa skalu.
- Tvaikos bultiņa reaģē sasodīti ātri - prieks skatīties, uzkāpj līdz 94% un lēkā kā voltmetrs pie svārstīga sprieguma.
- Nolieku atpakaļ to savā spotā un pēc stundas nolasu: 50%!!!

Verķis, tātad, ir labi kalibrēts un pilnīgā darba kārtībā!
Nokalpoja vienu mūžu Piensaimnieka laboratorijā, nokalpos otru mūžu man! Habārs - izglābts!

Man vienīgajam prasās internetā slēdzi, kas sauktos, piemēram, Deamerikanizēt internetu?

Sensacionālisms, totāla virspusējība, vāji pārbaudīti "fakti", binārs un tādējādi izteikti aplams pasaules skatījums, elementāru lietu pasniegšana par atklāsmēm, edits pāri satura tvirtumam, atkārtošanās ik pa 20% "progresa", tajā pašā laikā visu berot kā no automāta - bez jelkāda ritma un kadences. Pēc lietotā stila vien šis mēris ir pa gabalu atpazīstams. Mēris, kas 10min saturu izvazā uz 40 minūtēm, plāno konstrukciju appūšot ar tonnām lieka sūda.

Kad nonāku telpās, kurās vēl nez kādu iemeslu dēļ tiek lietots TV, tad esmu spiests secināt: LTV saturs amerikanizēts līdz kaitniecības raksturam, nav skatāms vispār. Ja YouTube tu vēl vari rakties un atrast ko sakarīgu, tad TV tādu iespēju vienkārši nepiedāvā. Un YouTube arī grib to mazāk piedāvāt - izteikti jūtama ASV centriska algoritma darbība, kas ignorē ne tikai manas ģeogrāfijas un kultūras parametrus (elementāri būtu neignorēt, bet mērķtiecīgi ignorē), bet arī simtiem klikšķus "neinteresē" un "neieteikt šo kanālu". Jo tas algoritms ir nekas cits kā naudas vārīšanas un satura atvemšanas kaitēklis - nedod dievs paskatīties kādā dienā vienu video par kādu tēmu - bļa nedēļu tas suns ries un nedos mieru - slimi platformas iestatījumi, kurus būtu jāārstē.

Divtūkstošo sākumā atmetu televīziju un, ja šādi turpināsies, nāksies atmest arī YouTube, jo piedāvātais dzēriens ir ne tikai monotoni viendabīgs, krāsots un saldināts, bet tagad jau arī totāli sapuvis un ar vismaz 6 dažādu pelējuma sugu pūciņām. Fenomenāli, ka sabiedrība to neredz un pļauj tik iekšā, pat mēģina bāleliņi paši tajā virzienā ar savu pliko dirsu šļūkt.
Inficēti "satura" "radītāji" - vāji žurnālisti labākajā gadījumā.

Atmest YT nebūtu arī nekas neizdarāms.
Esmu atmetis jau daudz ko, kas sabiedrības domāšanu rauj slimos virzienos. Nodzeršanos un nopīpēšanos. Pieminēto TV un soctīklus, Spotify, Netflix un jelkāda cita sūda abonēšanu, piemēram - atsakoties sponsorēt otstoju ar savu maciņu. Ir labi būt no tā visa prom un no malas redzēt sabiedrību maļamies gaļas mašīnā. Nav labi pēc būtības, bet redzēt īstermiņā operējošus krānus ilgtermiņā noliktus savā vietā - tas tomēr savā ziņā ir ļoti patīkami. Paši to gultu piedrisa, kurā pašiem tagad jāguļ.