Diapozitīvs

Nokačāju Mulholland Drive.
Tad piegāju pie sava paštaisītā filmu, spēļu un mūzikas disku plaukta, kas glabā katru disku izolēti un horizontālā stāvoklī (nav optimāli ilgtermiņā, bet smuki ir gan) un secināju, ka šī filma man ir DVD formātā - ko tik jaunu neuzzināsi!

Ignorēšu nokačāto, uzlikšu uz galda Trinitron CRT, iesviedīšu DVD iekš 2. pleiša un paņemšu tā pulti rokās. Nē, ne jau džoistiku, bet to SEKSĪGO PULTI! Un caur SCART konektoru baudīšu citādu attēlu ar diezgan jaudīgu daudzkanālu skaņu caur pleiša optisko kabelīti un Yamaha resīveri, kas baro pārīti Dali 109 un pārīti modificētas RRR Dail (jā, lol!) prototipa tumbas kā aizmugures kanālus. Tās iešņauktas nāsī legāli un pirms objekta iznīcināšanas, kopā ar saliekamo sēdekļu rindu no KLAUSĪŠANĀS ISTABAS... Nav ideāli avoti aizmugurei, bet skaņas avots vismaz ir. Ir arī balzams saidkvestā.
Būs garšīgi un mani īstenībā nesatrauc, ka tā aizmirstas lietas. Ja aizmirstas, aizmirstas - ja par to uztraukties, tad tik anksītis nāks klāt. Beigu galā - pirkta pirms gadiem 20 un skatīta nav vismaz padsmit. Sanāk tāds foršs atklājums. Citos vārdos - fizisko mediju kolekcija ir laba lieta. Bez reklāmām, bez abonēšanas maksas un interneta savienojuma. Jo plašāka top, jo vairāk tajā var "atklāt". Protams, kritiski nežēlīga roka nepieciešama, lai turētu kolekciju tvirtu - tiek pirkts labais, sūdam vietas te nav.

Tā pati attieksme pret paša foto - saglabājam spēcīgo, no brāķa - mācamies. Arī skatītājs tā netiek nogurdināts, jo kvalitātes latiņa ir izklaidējoši augstā līmenī. Un pat pēc 2 stundu diapozitīvu seansa cilvēki nereti prasa turpināt, kas mani vienmēr pozitīvi pārsteidz, motivē. Par to - kosmosam pateicība! Jo kakai vieta ir bedrē.

Labas filmas tur man tajā plauktā! Nākamo varētu skatīties Tarkovska Stalker!

- E?
- Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis.
- Hmmm

Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt.

Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija.
- O, šis ir labs! Noteica glīša meitene ar maigu balstiņu aiz letes.
- Oh, jā, absolūti! Baigi sen arī neesmu redzējis. Un tūdaļ acīs vēl skaistāka. Nosaucu Nr. un vārdu - došot zināt, kad atnākt vēl.


Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts

Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts.
Devītieks der, telpa norūca. Paklausīju, bet neko neatceros, kā no jauna atkal pirmā reize vēlreiz. Filmai mierīgi 8/10 un smaidam līdz ausīm - 9.5/10. Pusīte acs nost, jo Rammstein augšas biiik duļķaini tek, kamēr viss pārējais runā skaidri. Spiests secināt, ir grūti sūdzēties.

Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man

Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē.

Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams?
Nepilngadīgu personu seksualizēšana, ekspluatācija aizkadrā un citi mēģinājumi izskaust netīras lietas industrijā? Vai kas krietni triviālāks un cenzūra tikai šaipus ekrānam? Čekoju Wiki:

Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... )

Hehe, pieķēra.

Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI

Jo tas nieka 4 soļos man nejauši atgādināja par iemīļoto Stranger Things. Un, kas interesanti - super laicīgi!

1:
Teju 2 mēnešus manu kaklu spiež neattīstīta filmiņa. Tajā - ekskursija uz Viļņu. Sēž uz dvēseles kā Lietuvēns tikai tāpēc, ka neesmu šo īsti fočējis un apguvis, bet, zinot tās īpašības, paņēmu līdzi tieši HP5+ 400 ar domu nolikt šo svarīgo filmiņu ledusskapī, uzkačāt tās reverso attīstīšanu un tikai tad ķerties pie šīs pie svarīgās filmiņas. Fočēju to @1600 un vakar tad arī beidzot nonācu līdz kaut kādam rezultātam. Tieši @1600 ir tas parametrs, kas visu pasākumu smalki sarežģī, jo gribu no filmiņas izspiest kaut ko, kas neesot iespējams. Hold my beer!
2:
Attīstu un jā, ieraugu tos pāris nelegāli fočētos un izdevušos Lukiškės cietuma kadrus Low-Key stilā un atceros par Stranger Things. Īstenībā sen gaidīju, kad man radīsies iespēja izaicināt arhaiskas normas fočēšanas sakarā un Lukiškės cietuma gidei tad arī izdevās pajautāt. Veicu maigu konfrontāciju angļu mēlē un rezultāts gan gaidīts: cilvēki iesprūduši aizspriedumos par filmas fotogrāfijas profesionālo kvalitātes līmeni un pielīdzina to DSLR jeb digitālajām lielajām kamerām - ar šiem verķiem fočēt aizliegts, kamēr ar jaunajiem mobilajiem - lūdzu! Lai gan jaunie mobilie daudz labāk redz tumsā un iegūtā attēla kvalitāte ir paredzama un nevar pazust nesekmīgas attīstīšanas vai kādas cilvēciskas kļūdas dēļ. Un tas ir gana kvalitatīvs, lai varētu pat uzņemt filmas, ne tikai pārdot iegūto attēlu. Beigu galā - eksistē vairākas ar mobilo uzņemtas filmas. Bet nē - ja izskatās pēc fočika, tad automātiski liegts, ( ... tālāk ... )

Kad uzņēmumi feodāli sadrumstalo tirgu alkatībiņas dēļ, tad domājošai tautai neatliek nekas cits kā beigt sponsorēt šo kaitniecību un magnētiski atgriezties pie Zekflix.

Stranger Things 5. sezonu jāpalūr - 4 epizodes jau pieejamas un kā reiz pirms pāris mēnešiem biju tajā cietumiņā. Par spīti neadekvātajam liegumam fočēt ar SLR, nočiepu pāris kadrus, kamēr sardze neskatās!

EDIT:
Njāaaa, auss protestē pret aizmirstu skaņas balansēšanas mākslu un sondbāriem orientētu skaņu (nekāds dinamiskais diapazons + daudz par daudz pārbasīts - regress nozarē viennozīmīgi), bet acs - pret vājiem vizuālajiem efektiem ar kuriem filma atveras - inerce, gravitācija, collision detection - runājot videospēļu valodā. Intro ir svarīgs ļoti - sākt to vāji uzreiz skepsi uzdzen. Cenšos ignorēt un lupīju tālāk...
Skaņas lietu varētu mierīgi pielāgot, ja vien mūsdienu bļa resīveri nāktu ar ērtiem kloķiem, nevis viss nobāzts aiz Menu iekš Submenu. Jo nez kāpēc līdz ar digitālo revolūciju audio cilvēki sadomājās, ka eksistē neitrāls un objektīvs mikss, kuru nav vajadzības pielāgot. My ass - skaņas cepšanas meistarība nozarē viennozīmīgi kritusies un skaņas pielāgošana nekad nav zaudējusi aktualitāti. Bet nu, loģiski beigu galā sanāk - ko stutēt lielo entuziastu skaņu, ja visi pārvākušies uz Bluetooth mazdraņķiem... Tikai rēcīgi sanāk, ka vecie DVD skan daudz labāk par dažu labu mūsdienu filmu. Laika ritējums ne vienmēr nozīmē progresu. -5dB basa un jau var skatītes.
Veseli 5dB jeb par ~200% vājāku vajag un tad vēl vietām par daudz! Un nē, subis man nav - lietoju pilna diapazona grīdas spīkerus, kas +- lietojamu skaņas spiedienu velk līdz ~34Hz un ar to dzīvoklī ir pilnībā pietiekami. Subis man bija, bet nav jēgas lietot - tas arī beidz strādāt ap to pašu ciparu un jā - subis dod lielāku skaņas spiedienu, bet par savu ietekmi uz vidi arī jādomā. Kompromisa māksla un kaimiņu labbūtība, kas man no viņiem tiek tonnām - ne reizi nav nākuši sūdzēties par skaļu izcilu mūziku dienas laikā, kamēr citi tolerē šo ielaušanos savā privātajā telpā, lietojot daudz vājāku tehniku klusāk, jo kuces uz miršanu necieš neko un iedomājas sevi par nama saimniekiem.


EDIT 2:
Ignorējot šo/adaptējoties tam - tīri labs, pavelk pagaidām. Ar trim sērijām jeb 3 stundām pietiks šim vakaram. Stranger Things ir joprojām patīkama mīlestības vēstule manai mazītiņajai astoņdesmito filmu kolekcijai.
Rāda jau divus naktī - jādodas gulēt!

Kā jūs domājat:
1) Cik naudiņas svērtu pilnmetrāžas kinofilmas iztulkošanas pakalpojums, nodrošinot atbilstošu valodu un korektus personu vietniekvārdus, izvairoties no liekvārdības? Nu, tā, lai ausis nevīst un acis nekalst?
2) Cik naudiņas svērtu šādi tulkotas filmas viens norunāšanas seanss dzīvai audiencei piepildītā zālē festivāla laikā?
3) Cik naudiņas svērtu jau iztulkotas filmas norunāšana dzīvai audiencei festivāla laikā?

Pirmajā jautājumā varam aptaustīties ciparos: cena tirgū, par piemēru ņemot pirmo meklēšanas rezultātu: tulkošana bez rediģēšanas: 4-10 eiro par standarta lapu (cena par 1800 zīmēm) un rediģēšana arī 4-10 eiro par lapu. Sooo, par 1800 zīmēm kvalitatīva teksta jāmaksā 8-20 Eiro un diapazons ir atkarīgs no teksta sarežģītības. Filmu nosauksim par vidējas sarežģītības projektu - beigu galā ir jāsalīdzinās ar ekrānu vai scenāriju, lai trāpītu dzimtēs un "Viņš" netiktu uzrunāts par "Viņa" - locījumi, galotnes un viss pārējais - tā skaitā dažu lietu un izteicienu lokalizācija un atdzejošana. Skatos uz 5 nejauši izvēlētu filmu tulkojumu apjomu bez atstarpēm:
- Armageddon Time: 44093
- Crimes Of The Future: 28607
- Once Upon A Time In America: 42609
- Münter & Kandinsky: 38372
- Riefenstahl: 38615 zīmes. ( ... tālāk ... )

Pirms pāris nedēļām padalījos spekulācijā par to, ka digitālā attēla klīniskā tīrība strādā īstenībā uztverei pretējā virzienā. Tā sterilitāte padara visu plastmasainu, sterilu - tiek zaudēta vizuālā materiāla reāluma jeb "filmas sajūta". Prātuļoju, ka pie vainas ir troksnis/grauds, jeb - kā to nosauca šajā pirms 3 dienām uzpeldējušā video, kas grābstās ap kino pasauli - tekstūra. Un jā, smuki parāda lietas būtību. Uzskatāmam paraugam gan jāieslēdz 4K un vajag vismaz monitora izmēru, nevis mobilo.

https://www.youtube.com/watch?v=XptD8ohC77w