Diapozitīvs

Šis taimlains ir sapists - tur šaubu nav. Un nereti iedomājos - vai man nebūtu daudz patīkamāk dzīvot pasaulē pirms kreistietības, jo tieši tā bija instruments, ar kuras aizbildinājumiem stulbi cilvēki ņēma zobenu un gāja tālus ceļus, lai iznīcinātu citādo. Un tas diemžēl ir perfekti izdevies.

Kad runājam par kultūrām, tad runājam par to mazumiņu, kas saglabājies no pagātnes. Kad runājam par tradīcijām - tad visbiežāk par mirušām. Ja runājam par identitāti, tad skat, kā vietējais letiņš bāž galvu gan tuksneša žurku, gan jeņķu dirsās un sauc to par progresu, par savu identitāti - osta sūdu smārdu un savas būtības lepni nezina - saknes nopuvušas, nāsīs sveša pļutka, asinis.

Brīžiem šo sev jautāju un neesmu līdz galam izpīpējis - labāk ir kā šodien, vai tā, kā bija vakar?
Atbilde droši vien kā vienmēr - sarežģīti. Viss ir sarežģīti. Jo industriālajai revolūcijai ir savs labums, zinātnes sasniegumiem - arī, protams. Un savs labums ir tautu tradīcijām, kurās ieaustas lietas tūkstošiem gadu senas, kas rādās svaigas zinātnei, kad pieķeras to pētniecībai. Taču - vai bez kultūru un citādā iznīcināšanas šos pašus labumus nevarētu baudīt šodien?

Reku izcils pavārs skaisti gatavo meksikāņu ēdienus. Tās virtuves avots - mezoamerikas kultūras, kuras kreistietība iznīcināja. Tā piesta ir ar tik seniem vaibiem, ka man to brutāli gribas sev! Mūsu tirgū pieejamas tikai tādas, kas izskatās pēc laboratoriju piederumiem, nevis virtuves trauka :)


Konservatīvie lohi - tie ņem zobenus rokās un iet slaktēt kaimiņus, aizbildinoties ar māņiem - iebiedētas žurkas un nekas vairāk.
Kas vēl jauns pasaulē?

Vakar gadījās no pasākuma skatītāja kļūt par tā dalīnbieku, pieejot pie mikrofona senatni godinošā pasākumā un saimprovizējot šamanistisku priekšnesumu ar turpat iepazītajiem Skaņu meža zvēriem.
60-65Hz zemas rīkles dziedāšanas vibrācijas Kargyraa stilā, 5 un pat 6m gari skaņas viļņi - paša radīti, cilvēku novērtēti. Smaids.


Plaušas vibrē un sevišķi jūtama bronhu zonas rezonanse - tur, kur traheja sadalās bronhos, kur aizraušanās ar kaņepes un kaņepes + tabakas smēķēšanu atstājusi nesliktu izdedžu uzslāņojumu. Jau kādu mēnesi esmu atmetis šo aizrausanos ikdienā - tā ir lieka sevis iznīcināšana, kaņepes spēka pazaudēšana. Atslēga ir retumā, cieņā pret lietiņu. Set and Setting.

Dodoties pie miega, iedzēru vēl zāļu tēju ar čiekuru pumpuriem un vēl visādām plaušām draudzīgām puķītēm. Pamodos ar masīvu kamolu kaklā un atkrēpoju apstulbinošu daudzumu darvas krēpu - akustiskās terapijas atbrīvotas nejaukumu daļiņas, kurām nu ir laiks pamest manu ķermeni. Kur bija dīzeļu sastrēgums, tagad top tīra meža taka.

Ko saka zinātne?
To pašu un medicīnā tiek pielietota šī lietiņa, strādājot pat ar zemākām frekvencēm: https://en.wikipedia.org/wiki/Vibroacoustic_therapy
Interesanti, ka es - vēsturiski bronhiālais astmātiķis - trāpu tieši bronhu rezonansē, attīrot tos ar savu māksliņu, paaugstinot slāpekļa oksīda koncentrāciju - kas esot labs bronhu paplašinātājs. Un, retrospektīvi - kad sāku aizrauties ar dziļas balss lietām, ekstrēmo metālu un Growl - astmas simptomi ir krietni mazinājušies. Sakritība vai kā - nav zināms, taču viss tik eleganti nostājas savās vietās, ka prieks par sevi :)


Vakardiena vispār bija visai ekstraordināra, vēlāk stāstīšu par bradājumiem/apsargiem :)



P.S.
Vai tik nebūs jāaiziet pirmo reizi uz Skaņu meža festivālu? Beigu galā - tur bleķis un cita nepieradināta mūzika būs! Krallice, Infinity Knives & Brian Ennals, Ship Sket - diezgan šobrīd uzrunā: https://www.skanumezs.lv/lv/festivals2026/

Šī vakara sarunā ar skaisti kačātu Grifs AG pārstāvi, kas izkāpa no manā priekšā šķērsām apturētās mašīnas, secināju, ka Rīgas piensaimnieks šobrīd tiek sargāts. Patīkama saruna interesanta vakara noslēgumam!

Gribēju aiziet uz foršās akustikas telpu uzmest kādu fikso rīkles dziedājumu, kuru nosūtīt pāris latviešu metāla blicēm, bet nu - ne šoreiz :D

Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu.
Šovakar, ~20 gadus un piecas pārvākšanās vēlāk, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu! Interesanti tie dūmi bija - nesmirdīgi, bet ar aromātu. Līdzīgi tvaikam, bet ar elektronikas piesmaržu.

Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso/ūdens noplūde kaut kur varbūt - deguma smaka nebija.
Pētīšu gan kaut kad vēlāk un būs kādu laiku jāpamazgā ar rociņām - pēdējo reizi to darīju pirms vešmašīnas pirkšanas :D

Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.

Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.

Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!

Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.


Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!


P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

ASV bleķis nekad mani nav pārliecinājis. Jāpamēģina moš šovakar Vagonu hallē par šo pārliecināties - kaut kādu "Lamp Of Murmur" koncis.

Death Metal gan šiem labs, vardarbība beigu galā ir viens no viņu kultūras kanoniem - ieroči, iekšas, slepkavas, action, karš, militārisms, pimperiālisms. Bet, kas vairāk, atmosfērīgāk, filozofiski, dziļāk?
Vai, pasarg dies, autentiski? Jo kāds gan ASV sakars ar Eiropas viduslaiku lietām, vampīrismiem 'n shit? Atliek vien invertēt kreistietību, bet tas ir tik nodrāzti, garlaicīgi.
Manai ausij pa ceļam nav īsti gadījies, lai gan meklēts ir apzināti un daudz, rokoties iekš metāla arhīviem dienu dienām, nedēļu nedēļām.
Ierakstos tāpat visa dinamika nokauta (Loudness War) un nevar spriest īsti par spēlētprasmi un kur mūziķi liek akcentu, ja vispār liek. Dzīvajā vajadzētu sliekties vairāk uz pārliecināšanas pusi.

EDIT
Ā, nē - laikam laidīšu garām, cena pacelta līdz plates līmenim, labāk patukšošu savu višlisti, nevis apmeklēšu iffy satura konci.
Tā vietā jāparokas dziļāk arhīvos, jāiztaujā botu - jauno Googli beisiklī.

EDIT2:
Hah, jā - tas man atgādināja par aizmirstajiem Nightbringer, Absu. Pie reizes atceros par Valdrin. Iesaka bots vēl tomēr dot šansi Vilkiem troņistabā un Leviatānam. Norāda arī uz Akhlys, Aoratos.
Izrādās, ka ASV bleķis nevis nav mani pārliecinājis, bet, vērtējot pret valsts iedzīvotāju skaitu - maz, kas ir baudāms. Bet baudāmas blices ir!

Viedoklis par depresīvo bleķi?
Emo, upura lomas glorificēšana - ar to gan ASV izceļas, bet to es vienmēr laižu garām. Meklēju spēku, nevis čīkstēšanu bez muzicēšanas talanta.

Kur meklējams labs bleķis šodien? Polijā!
Poļi šodien ir kvalitatīva Black Metal raktuves! Kā reiz mana Šprotes pleiliste Polish Black Metal citu manu pleilistu starpā izceļas ar fanu skaitu: 2,395 saves • 327 songs, over 24 hr


Ja nu kādam interesē - reku savulaik Šprotē sataisīju čupiem kvalitatīvu pleilistu - apskatīti dažnedažādi un pilnīgi dažādi žanri:
https://open.spotify.com/user/11157205794/playlists

Pārstāju mājās dzert kafiju, pārgāju atpakaļ pie sava iecienītākā dzēriena - kvalitatīvas liellapu tējas un kafiju tik dzeru darbā.
Kad pirmdien paņemu kafiju no aparāta, IZTEIKTI jūtama tās ietekme: motors trako, bik satraukuma sajūta - lietiņas, kas mazinās hroniskas lietošanas gadījumā. Un tāpat kā citas narkotikas - nepieciešama arvien lielāka deva.

Kofeīns. Narkotika, kas narkotika - piemīt othodņaka simptomi:
- galvassāpes
- enerģijas zudums
- aizkaitinājums
- trauksme
- grūtāk koncentrēties

Piemīt spēcīgas ietekmes simptomi retas lietošanas gadījumā:
- sirdsklauves
- satraukums
- izteikta stimulanta iedarbība


Sabiedrības divkosība - narkotikas ir OK, bet ne tās, kas parāda citādu realitāti : D