Diapozitīvs

Beidzot, klausoties Rob Zombie - Hellbilly Deluxe tumsā spīdošo plati, rodas sajūta, ka nav zemē nomesta nauda, laiks un nervi. Drāma tuvojas beigām, negaisa mākoņi sāk kliedēties un šķiet, ka tūlīt-tūlīt saule lauzīsies cauri valgajai tumsai!

Pat ar visām čābīgajām augšām iebūvētā preampa kapacitances dēļ, kas ir par augstu jaunajam kārtridžam, dzirdu tik daudz, ko iepriekš nemanītu - noraktu, aizsmērētu! Nākas manīt pat to, ka vienai platei troksnīši izteikti skan vienā kanālā, bet citā - tieši otrā. Savukārt trešajā platē tie skan precīzi pa vidu. Setups ir tik detaļas atklājošs, ka ar mietu norāda uz šādām ražošanas niansēm lol. Kosmoss vienkārši.

Un kādas detaļas, vāks - Zombija platē izrok no nez kurienes visādas fona skaņas, efektus, sintiņus, gaviles stadionā un whatnot!
Savukārt zāģis - rupjmaizīte - ehh, ku garda, telpiska un slānoša! Ar ārējo diskrēto preampu vispār vajadzētu būt smaidam no auss līdz ausij!


Beidzot atkal manās mājās skan MŪZIKA

Kā reiz vakar pacietības mērs gaidīt platenieka kārtridžu sakrita ar tā saņemšanas dienu. Līdz vēlai naktij to kalibrēju, kamēr salāgoju geometriju un atsvara masu, kuru nācās papildināt, lai plates beigās tomarms neatdurtos vākā... Papildinājums: ar auduma izoleni aptīta bultskrūe, kas smuki iespiesta tonarmā/korpusā un palielina atsvara masu par gramiem 16 un vizuāli saiet kopā, izskatās legit, jo labi noapaļo galu. Moš pret rezonansi arī līdz, jo varētu uzvesties kā "decoupled mass", turklāt mīkstā apvalkā. Bonusa efekts: tonarms eleganti rāmi nolaižas, komplektētais variants krita nepatīkami strauji.

Mantiņa skan episki vienkārši, tik daudz detalizācijas, tekstūras un garšas. Kā atkal pirmo reizi klausīties.
Tiesa, tas uzreiz atklāj arī atskaņotāja vājības, ar kurām tagad nāksies sadzīvot/pacīnīties. Augšas par skarbu, trokšņainas. Jāpieregulē VTA ar biezāku matracīti (ja legit ceļš vispār) un jāpērk vien būs preampu ārējo, iekšējais jau ir limitējošais faktors tieši kapacitances ziņā - šim kārtridžam vajag zemāku un tas atklāj gana, lai liktu smalkāku ārējo preampu ar maināmu kapacitāti/diskrētu signāla apstrādi.
Ja plates pacelšanas ceļš nav legit, tad ziepes. Tad vajag atskaņotāju ar regulējamu VTA un tas jau ir suka dārgi!

Tas brīdis, kad viens apgreids izraisa apgreidu ķēdes reakciju...

Latvijā var vēsi nopirkt Audio-Technica AT-LP120X sērijas plašu atskaņotājus.
Tiem nāk līdzi AT-VM95 galviņa ar zaļo eliptiskā profila AT-VMN95E adatu. Diezgan jēdzīgs starta/pagaršošanas komplekts! Skaista cenas un kvalitātes attiecība, iesācējam ļoti draudzīgi. Šo pašu šasiju/platformu izmanto arī citas firmas zīmes, bet visa pamatā - leģendārais Technics 120. sērijas atskaņotājs.

AT-VM95 galviņai ir pieejama virkne maināmo adatu, to skaitā no augstākā profilu plaukta - viņu Line Contact 95ML, bet Latvijā to otru reizi dabūt neizdevās - neesot piegādātājam - izstiepies vai saraujies. Vienā brīdī vienkārši pienāk ziņa, ka veikals atcēlis darījumu un iemaksa - atgriezta. Čekoju, kas par lietu - nav ziņu no ražotāja, ka to vairs neražo - verificēju to arī pie UK supporta. Bāleliņu apkalpojošajam VIENAM piegādātājam vienkārši nav un netaisās neviens te klienta dēļ kaut ko pasūtīt citos ceļos - ja vienam dīlerim nav, tad nav. Ļoti bēdīgi - būtu šiem jāņem piemērs no narkotiku tirgus, kur čupiem dīleri, mežonīga konkurence un skarbi plaša izvēle. Bet, ok. Legālais tirgus dara, kā grib - sūta klientu ieskrieties.

Ok, skatos tad, ko varētu darīt - moš bik piemaksāt par vēl bik glaunāku apgreidu?
Pētu netlandi un atrodu citā LV veicītī VM540 galviņu - smuka un Line Contact profila adata šiem tur arī, protams, ka ir: ...540ML. Noformēju Inbank vēlreiz un gaidu lietiņu. Paiet nedēļa, klusums. Paiet nedēļa plus - klusums. Nav pat ierasto apstiprinājumu, ka pasūtījums saņemts, apstiprināts, bla bla bla. Dīvaini. Nav pat Inbank galā redzams, ka pirmā iemaksa izgājusi cauri - vienkārši dīvaini karājas gaisā.

Pēc vēl pāris dienām sāku bakstīt veikalu un prasīt - kā iet ar pasūtījuma izpildi?
Izrādās, ka Real Audio Juris aizgājis atvaļinājumā un bla, bla bla, info nav atstājis. Nopietni? Kaut kā stipri nenopietni.
Lala un blabla - prasu kustināt lietu un sniegt info. Man atzvana un izrādās, ka šo manis noskatīto apgreidu vairs neražo. To aizstāj cits produkts, kas vēl mazliet dārgāks. Ehhhh.
Klients, tātad, nedēļu gaida uz noliedzošas informācijas saņemšanu, domājot, ka notiek piegāde. Eleganti! Jurim es biju rakstījis vēl pakonsultēt par to un šo - atbildes vispār nav. Lielisks serviss, no sirds iesaku!

Atzvanošais Jura kolēģis prasa - vai es ņemšot to apgreidu, kas tur santīmus dārgāks?
Ok, šķirba maza un paņemšu tad to aizvietotāju - tam tur vēl bik labāks šis un tas. Bet būšot jāgaida vēl. Ok, gaidīt vēl nav problēmu - kāda nu vairs šķirba. Vizuāli gan man tas jaunais sūds nepatīk - kam ienāca prātā kaut ko tur krāsot zeltītu un apvienot to ar sarkanu? "Zelts" + sarkans? Kas tā par slāvu vienradžu pļutku? Bet ok, ja jau skan vēl labāk, tad piecietīšu un gan jau acs pieradīs. Kaut ar marķieri nokrāsošu melnu, vienalga. Sāku tad gaidīt AT-VM740xML - metāla korpuss, smagāks, mazāk rezonanšu, smalkāks skaņas noņēmējs un tā pati precīzā Line Contact adata, kas faktiski atceļ iekšējās celiņa daļas kropļojumus. Gaidu.

Paiet nedēļa virs tās nedēļas. Nedēļa vēl virs tās nedēļas. Ziņu nav. Zvanu bodei - būšot pirmdien vai otrdien. Tikai pēc mana zvana iekustinās Inbank galā papīru stumdīšana un tiek reģistrēts pirmais maksājums, lai gan drīz man jāveic jau otro iemaksu. Dīvaini bez gala.

Eiropa vai Muhosranska?
Otrdiena ir šodien un tā ir beigusies. Maiņas prikola gaidīšanas laikā jau mans plaukts papildināts par 2 albumiem, bet tos nav, ar ko klausīties! Nez kāpēc parādas sajūta, ka tieku smagi čakarēts. Sūrst jau ānis un nedomāju, ka te cilvēks var justies kā citādi.

Cik ilgu laiku vēl pieciest šo drātēšanu?
Šķiet, ka rīt mans pacietības mērs būs pilns un uzradīšos fiziski viņu adresē - paskatīties acīs. Ja skatiens nepatiks, moš būs luste atcelt visu darījumu - lai man atgriež iemaksas, lai smērē papīrus ar iesaistīto kredītiestādi. Tikpat labi šo izsmeļamo resursu varu pasūtīt no, teiksim, Vācijas un bāleliņi lai ieskrienās labi ātri. Vācietis gan jau uz sitiena paņems manus 260EUR, pateiks paldies un piegādās mantiņu 5 dienu laikā. Kā vienmēr.


Dīvains ir arī fakts, ka izpaužas atkal mans talants iecierēt nule kā no ražošanas izņemto. Nav pirmā reize. Gan jau nav pēdējā.
Dīvaini, ka ejoša vidējās klases manta, bet man jābauda kaut kādas šādas anālijas ar nolietojamo resursu maiņu, kuriem vajadzētu būt tikpat pieejamiem kā pašam atskaņotājam - nav tā, ka vari līdzi doto adatu lietot mūžīgi. Adatas dilst un ik pēc noteikta lietošanas stundu skaita ir jāmaina, lai nesāktu purgāties skaņa un novazātās adatas dēļ - potenciāli plates.
Tikpat ērti būtu jābūt pieejamiem arī līdzi dotās galviņas adatu apgreidiem. Bet nē, tā nav. Ieskrienies! Notiek banānu republikas leiputras vārīšana no nez kādām šeidī sastāvdaļām. Ož aizdomīgi.

Diezgan briesmīga iepirkšanās pieredze, e-sarežģījumi un pilns ar jautājumiem, bet nulle atbilžu.
Vairāk par mēnesi jau riņķī. Pizģec ērta tā e-komercija, prieks vienkārši! Un katastrofāla parodija - uz visām bodēm viens piegādātājs. Hohma.


Cik ilgu laiku vēl dot?


EDIT: nākamajā dienā iečekoju sarkanās 95. sērijas Line Contact adatas ražotāja lapu. Produkta statuss: Out Of Stock...

Nepopulārs viedoklis un fakts, kas novērots arī paša acīm - analogs medijs ir labāks, jo pieprasa disciplīnu un profesionalitāti visos līmeņos. Tu nevari cūkoties un bakstīties pēcapstrādē neierobežoti - ciets limits.

Tas attiecas uz gan uz skaņu, gan fotogrāfiju - pierakstīt gaismu te un uz vietas, nevis bakstīt audio vēlāk kompī, kad saule jau norietējusi. Un to jūt ikviens - pat tad, ja nespēj to izteikt vārdos. Un MI ("mākslīgās ignorances") ērā to varbūt jūt pat vairāk, alkst vairāk autentiskā, cilvēcīgā.


Analogā disciplīna

Un ilgtspējas arguments ir zelts. Lai skatītos diapozitīvus - jāieslēdz vien diaprojektors. Tas tūdaļ un zibenīgi ieslēdzas un gatavs darbam, rāda augstas kvalitātes fotogrāfiju. Nekādu operētājsistēmu, nekādu konektoru konfliktu, nekāda obsolescence, nekādi digitālie sarežģījumi. Vienkārši strādā.
Tas pats attiecas uz platēm - kalpos visu manu mūžu. Tas pats attiecas arī uz kompaktdisku tā atskaņotājā, kas radīts tikai šim mērķim. Bāzt visu kompī man šķiet vājprātīgs neprāts. Laža.

Un tad bonusā tās skaņas īpašības, kuras gan bieži ir ēteriskas un balstītas vaibos, jūtiņās. Novērojums, kuru mans FLAC Vs Plate eksperiments sliecas apstiprināt. Un šīs jūtiņas ir daļa no sistēmas, nevajadzētu noniecināt. Ja plates cepī labāk, jo dzīvi griežas un silda sirdi - leģitīms arguments. Teju tikpat leģitīms kā fakts, ka analogs pieprasa cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - arī atskaņošanas/rādīšanas posmā.

Baigi seksīgie RCA vadiņi sanāca, pašam liels prieks par monumentālo paskatu, strāvas raksturlielumiem un paveiktā darba kvalitāti. Par izcilu vadu nav dārgi jāmaksā. Sevišķi šodien, kad visu neskaidro var precizēt ar botiem.

Recepte:
- Klotz AC104SW kabelis ar zemu kapacitāti un lielisku konstrukciju - 6mm diametrs un taisu tikai 50cm garumā! 2€/m, Best Music.
- Amphenol ACPL sērijas RCA štekeri - smagi un ar izcilu kontaktu, pateicoties to atpserīgajai konstrukcijai un materiāliem. 3.35€, Argus.
- Elematic EL12276090 9-3mm termocaurule ar līmi - cieši satver vadu tā turētājā un salīmē abus kopā. Izturības garants! 5.24€, Būvniec. ABC.
- Black Metal fonā, lodēšanas dūmi istabā. Murrā 2 kaķi. Nenovērtējami!

Rezultāts:
Īss darba kvalitātes video un īss termogumijas gredzena demo.
Izraudzītais 50cm vada garums nav nejaušs - max īsi, lai mazinātu kapacitāti, kā rezultātā augšas necietīs nu nekādi - pat plates celiņa iekšmalā.


Tagad atliek sagaidīt jauno kārtridžu no augstāka plaukta un iegādāties smalkāku preampu tā komplimentēšanai - atskaņotājā iebūvētais tagad būs limitējošais faktors, neģeld. Mūzika tad no "2D" paliks par "3D" un varēšu plates ne tikai ļoti zolīdi ieripināt FLAC formātā, bet arī baudīt kā no jauna, smaidīt vairāk! Hobijs indeed.

Staigāju pa Grīziņkalna rajonu, dodoties uz mūzikas un celtniecības veikaliem - taisu pēc iespējas zemākas kapacitātes RCA kabeļus, lai posmā no plašu atskaņotāja līdz priekšpastiprinātājam nerodas augšējo frekvenču kropļojums.
Esmu brīvs no "audiofīlu" maģiskajiem "zelta vadiem" pa n-tajiem simtiem EUR, jo visu tāpat diktē fizika un šajā gadījumā - ekranējums + vadītāju savstarpējā distance/tās panākšanas materiāls + kabeļa kopīgais garums. Jo distance starp vadītājiem lielāka, jo īsāks vads, jo zemāks kondensatora efekts, jo mazāk tas iznīcina augšējās frekvences. Rezultātā - jābūt vēl tīrākai skaņai. Gaisīgākai un niansētākai tieši augšās - vokāla samtainums, bungu šķīvīšu daiļskanība, šņāceņu tīrība, plates iekšējās celiņa daļas atskaņošanas precizitāte u.tml.

Eju uz bodēm un skatos:
- reku kādreiz bijusi gājēju pāreja Vārnu ielā. Tagad nav. Cilvēkam pēc CSN būtu jādodas kvartālu tālāk meklēt drošu pāreju. Forši! Ne gluži!
- reku bijušas pat 4 pārejas Laboratorijas ielā - tagad nav. Te jau izskatās pēc apzinātas drošības pasliktināšanas. - drīkst, bet nav optimāli.
- Upīša un Elizabetes krustā likvidēta pāreja. Tas jau nepārprotami iezīmē valdošās kastas pohujismu pret pilsoni, CS drošību.

Šajos piemēros ir saglabājušās tikai ietvju slīpās daļas, bet zebras vairs nav, nav arī ceļazīmes, kas brīdinātu par pārejām. Nekā nav, tik vēsturiska liecība par to, kur kādreiz varēja droši tikt pāri ielai. CSN 13. punkts atļauj iet pa neiezīmētām pārejām, bet dabā sanāk kas? Risinājums ķipa juridiski legit, bet auto nav pienākums tevi redzēt un palaist. Autocentrisms...


Un komiskākais - Upīša/Elizabetes krustā ir saglabāta slīpā daļa ar reljefu aklajiem. Ķipa - droši ej, te paredzēts! Kolosāli!
Tas pats ar pāreju Pērnavas un bij. citas ielas krustā, kur tagad ir iela parkingam

- Lidl Lāčplēša ielā - vispār cilvēkam nav pieejams - veikals atklāts, bet gājējam ir jāiet pa braucamo daļu. Super!
- Progresīvie tagad reklamē krievu pidarasu ar nonarkota paskata ģīmi, aizšmiglotu skatienu. Progresīvā līknē aizšāvuši najuj, lopi bļa.

Šis viss liecina par domāšanu, ieņemto kursu uz izteiktu autocentrismu un kapitālu otstoju. Vērtēts tiek darbs, nevis darba solījums. Paveiktais darbs ir pelnījis smagu pērienu ar zobu retināšanas un locekļu salaušanas elementiem.

Sekas?
Pilsētas pārvēršana par bīstamu, smirdošu garāžu, ko nevienā brīdī negrasos atbalstīt. Man vienkārši pazūd, par ko vēlēt - nav nekā atbalstāma, pierādītus zagļus tāpēc nevēlēšu. Tāpēc šogad būs no šī politiskā cirka jāizstājas - šis nebūs tas gadījums, kad pareizāka izvēle ir atbalstīt mazāko ļaunumu. Kad izvēles dabā nav, tad nav. Maskarādes man nepiedur.


P.S.
Elektronikas veikals Pērnavas ielā. Ieeju un prasu:
- Jums ir termosarūkošā caurule ar līmi iekšā?
- Eto što takoe?
- Nuu, termogumija ar līmi iekšā. Ir?
- Eto što takoe vopše?
- "Skaidrs", dziļi ieskatoties tā slāviskā pidarasa acīs, nosaku. Uzgriežu muguru un eju uz normālu veikalu - lai tas krievs izpisās gaisā.

Eto što takoe? Eto prosrannij kļient, suka ti bezmozgovaja!

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…
Vai tiešām, lietojot Line Contact profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Tieši šis Line Contact profils ir KRITISKAIS ELEMENTS, kas praktiski atceļ visas vinila iekšējā celiņa nepilnības, jo ļoti precīzi spēj izsekot gropei.


Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas! Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )