Diapozitīvs

Svarīgākā lieta plateniekā: stylus jebšu adata. Analogs ģitāras pickup - tas, kas vibrācijas pārvērš elektriskajā signālā.
Ieliku jauno Audio-Technica AT-VMN95ML mikrolineāro adatu un plates tagad atvērās pavisam, ņamma! Vairs neprasās 6-8KHz pabūstot pa 1-2dB un jā - cēlāk, jūtami. Arī sibilance kā ar roku noņemta. Iemesls: stylus forma ir tāda pati kā lakas griešanas mašīnai, tādēļ dziļāk un precīzāk iegulst celiņā: tiek klāt, kur lētāki profili netiek - potenciāli nenolietotajai daļai.
Pēc idejas arī nolietotām platēm vajadzētu skanēt labāk, jo diez vai kas cēlāks par elpitisko iepriešējam lietotājam bijis. Pārasvarā močī ar komplektēto bez maz vai apgrēcīgo konusu, kas nav mainīts kopš sentēvu laikiem. Un tad plate ir mucā. Jānotestē ar Dālderi - Anno Domini!

Papildbonuss: visilgāk kalpojošais profils: sola 1000h. Tagad var sākt salīdzināšanās spēli ar FLAC

Skāde, ka mūsu pašu ļoti augstās kvalitātes plašu spiestuve Rīgas Kalnciema ielā 40 neizdzīvoja ekonomiskās pārmaiņas un digitālos māņus.
Ienāca pasaulē kā Bellaccord Electro, tad zināma arī kā: Bellacord > Līgo > Vissavienības firma "Melodija" > Rīgas skaņu ierakstu un skaņuplašu fabrika "Melodija" > RiTonis. 1999. gadā bodīte aizklapējās ciet.

Ražoja ļoti kvalitatīvi:
- salīdzinot ar mūsdienu platēm, vinila sastāvs man rādās bik mazāk putekļus pievelkošš pat neglabājot antistatiskajā polipropilēna kabatiņā;
- citāds profils: maliņa un centrs ir mazliet augstāki par celiņiem - tie ir pasargātāki pret nevīžību;
- izbrāķētu to, ko dažas šodien palikušās fabrikas pārdod par pilnu cenu;
- skaņas kvalitāte manām ausīm neļauj piekasīties. Nenopriecāties par Jumprava platēm un atmodas dziesmas platēs sper īpašāk.

Bet nu, ir mums dzīva viena jauna studija - Jersika Records. Ceru, ka viņi paplašinās savu tvērienu un savā pilnībā analogajā procesā sāks ierakstīt ne tikai džezu. Katrā ziņā - ilgu mūžu, sekmīgu biznesu un paplašināšanos.
Tīri Jersikas lietu pagaršošanai esmu noskatījis šo plati - kaut kad jānopērk un jāiemīl - Ambients ir tuva lieta, Džezs - retāka skaņa manās mājās un, kad skan, tad ne gluži parastais, bet eksperimentāls un/vai tumšs. Par laimi Kuba albums Laukumi neleks pārāk ārā no Twin Peaks un Darkjazz iedibinātā laika ritējuma un sajūtām.

Ģertrūdes ielas veikaliņš LP visai raiti piegādāja platīti un bez visādiem priekšapmaksas un pasūtījuma komplektēšanas gaidīšanas vipendroniem. Rokās plate, sirdī sajūsma un priekšā ir mājupceļš 20min kājām un savā nodabā. Dvēsele smaida. Esmu sevi taupījis un neesmu pie albuma pieradinājis sevi caur digitālajiem formātiem.
Laiks platei.


Jēzus Pistus!
Plate nes apstulbinošu dinamisko diapazonu ar ļoti asu, cērtošu un arī zemi vārītu basu. Netīrais vokāls nav pārsātināts, nebļauj virsū - tāpat kā krietni izpildītais dāmas vokāls. Baroka un akustiskās daļas mani šoriez pārliecina, nav jāgriež klusāk. Arī instrumentiem ir daudz vietas un tos var smalki jo smalki dzirdēt - Gautier Serre ir meistars ne tikai metāla kaldināšanas radošumā un spējā visas mežonīgās skaņas tīri producēt, bet arī - šitik smukas plates balansēšanas jomā!

Kad skan Black/Death Metal daļas un bungas uzlaiž pērkonu - tas skan vienkārši eksplozīvi!
Kad to izdara dziesmā Pure Disproportionate Black and White Nihilism - tad šķiet vispār, ka sienas palidos no tā asā trieciena pa dirsu.


*seja savilkta, intensīvi orgasmiskā izteiksmē trīc piepūstais ģīmis*


https://www.youtube.com/watch?v=pTsg8xMD9I8

Šitā šobrīd droīds caur Spectroid mēra no skaņuplates spēlēto somu psihedēliskā black metal žanra vokāli-instrumentālā ansambļa
Oranssi Pazuzu dziesmiņu Komeetta. Klausīšanās spotā.

Vakar savā droīdā ieliku audiospektra analizatora programmiņu - burtiski gadiem nebija jauna programmatūra tur likta iekšā, jo vienkārši neslimoju ar to. Minimālisms uber alles.

Tīri prikolam uzslēdzu Lustmord - Beyond albumu gan no Bandcamp, gan vinilā. Neveicot nekādu padziļinātu analīzi, ašie mērījumi telpā un secinājumi:
- digitālais avots skan par ~10dB skaļāk par līmeni, kāds nāk no mana plašu atskaņotāja ar iebūvēto priekšpastiprinātāju;
- grūti tiešā formā salīdzināt, jo atšķiras pat skaņdarbu struktūra. Ja digitālais avots uzreiz ķeras pie vidējo frekvenču kustināšanas, tad plate - nesteidzās, ievada ilgāk, iztirzā. Sanāk, ka klausies citu miksu/versiju;
- platei nav problēmu padot zemu basa signālu telpā (līdz 30Hz mierīgi), bet, salīdzinot pret digitālo avotu - intensitāte un piesātinājums basa diapazonā ir mazāks jebšu bass citos vārdos rādās remiksēts plates īpatnībām. Digitālā versija dod spēcīgāku ~64Hz signālu, kas attiecīgi būsto arī ~32 un ~128Hz signālu. Akustikas lietas.


Jā, jā - gan jau pēc septembra sagatavošu precīzākus materiālus zinātkāres apmierināšanai - gan to, ko plašu atskaņotājs padod tveršanai caur USB, gan to, kā tas tulkojas manā telpā caur manā rīcībā esošo aparatūru. Akustikai mazās telpās ārkārtīgi liela nozīme - frekvences gan reizina, gan dala teju ar nulli: materiālā ir iecepts, bet dzirdēt vai nu kaut ko nedzirdēsi, vai šaura frekvence būs ievērojami skaļāka, maitājot blakusesošās frekvences, nomācot pārējo diapazonu.
Lustmord nav izraudzīts nejauši - tas ļoti rūcina apakšgalu, tas Lustmordam dominē.

Septembris ir intensīvs zvērs manā galā - ne tikai visaugstākā intensitāte pamatdarbā, bet vēl Baltijas pērle pa virsu. Un šogad - vēl dzīvokļa remontiņa pakalpojumu jāpabeidz...

Diezgan daudz labas stundas pavadītas, klausoties turku gotus She Past Away.
Visi albumi vairākas reizes un favorīts ir pirmais - uz solo + vokāla + sintiņa + basģitāras būvētais Belirdi Gece (2012). Otrā vietā - uz sintiņa + ģitāras + vokāla taisītais Narin Yalnızlık (2015) - basģitāras ņaudienu vairs nav, tātad. To aizstāj sintiņš.

Šobrīd vinila platē iespiestie celiņi skandina otro albumu - Narin Yalnızlık. Šo esmu klausījies vismazāk, šķiet, un ai, kā tā plate šobrīd dzied, cik daudz iepriekš nedzirdētu skaņu, cik daudz vietas ir ikkatram instrumentam, katrai notij, katram sintiņa slānītim, prieks klausīties! Un, tā kā pirktai mantai ir pavisam cita vērtība, sēžu, klausos un sadzirdu arī vismazāk klausītās dziesmas, sāku tās jau pat baudīt. Laba manta!

Jāsecina, ka pagaidām Disko Anksiyete (2019) albums iet iekšā vismazāk - tas jau ir diezgan patālu no oriģinālās noskaņas un tumsiņas, nostājies jau vairāk pret rītu. Arī vāciņš neierasti krāsains, kas atspoguļo skaņu īstenībā...

Redzēt viņus dzīvajā Rīgā - bija krietni!

Ļaudis skaņai veltītās tēmās mēļo, ka plates nespējot kārtīgi reproducēt basu - tā esot plašu vājība!
Tikmēr es sēžu un vēroju kā mani lielie grīdas skaļruņi (Dali 109) mēģina no Bölzer dziesmas Decima izspiest ~10Hz (un zemāku) singālu! Četri basa draiveri kustas lielā amplitūdā, bet nespēj ģenerēt attiecīgo skaņas spiedienu. Šādas frekvences pacelšanai nepieciešams jau kumodes izmēra vai rotārais subītis, citādi vienkārši nebūs. Turklāt - dzīvokļu namā censties rūcināt lietas ap 20Hz ir jau 6 grēki pāri pieļaujamajai normai! Dzīve tāda.

Tā kā ne Šprotē, ne TuTrubā, ne Bandcamp esošās versijas nemēģina nemaz skaļruņus tur dzenāt, rodas jautājums: plates spiešanas īpatnība vai arī digitālās platformas ir nofiltrējušas/nokompresējušas nost "lieko" skaņu? Iemesls varbūt nav nemaz tik svarīgs, jo mana plate acīmredzami nes šādu signālu. Ja būtu man skaņas tehnika, kas šīs frekvences spētu atskaņot pienācīgā spiedienā - ķieģelis uz ķieģeļa neturētos stāvus 2 augstāk un zemāk! ( ... tālāk ... )