šķiet, labākais komentārs, ko es youtubē izlasīju par alekseja navaļnija nāvi bija
"es neesmu navaļnija politisko uzskatu piekritējs. taču es gribu uzvarēt godīgā cīņā".
europa moderne
cibas diskusijā par to, ka holnadieši un zviedri nelieto mājās aizkarus, jo viņiem neesot, ko slēpt mans zsv geims - wolfenstein: new order kā lai to labāk paskaidro pieliecos, savācu divas patronas un bruņuvesti, ātrumā izskrēju, nopiļīju dzelzssuni, uzeiz nopiļīju kameru, aizslēpos aiz betona, noliku divus fašistus, taču viņi te bija trīs - trīs, vai ne, un kur ir, bļ, trešais, viņi taču šeit bija trīs, ā viņš šauj man mugurā, nē, nu, tas nav sportiski, no patronām ir palicis vairs tikai nazis, un tas ir mans šovs - nazis vs nazi, mehāniskais suns trīc no augstprieguma, kolēģi, a kāpēc tu tagad lien pie viņa, kaut kāda herņa visu laiku šauj mugurā, taču, kā saka vokāliste monētiņa, ja vseh pereživu, eju figačīt sasodītos fašistus ar virtuves šefa pričindālu, load, load, load kek lol dāmas un kungi, spēlē nolādētais poļu dīdžejs blazkovičs! un nevis par kaut kādu figņu, bet par savu dāmu tā, ka attaisnojams te ir viss, ieskaitot cirkulāro ripzāģi
ir pat sauce a la pappa!
par videospēlēm
iecienītais trubas kanāls, šķiet, izdevis labāko neirotīkla veikumu toties es nolēmu pageimot ilgi atlikto "tyranny" nē, tas toč nav "pillars of eternity noir", tas ir nevis dārk fentezī, bet salīdzinoši it kā astronauts izlietu mucu naftas kosmosa melnajā caurumā viss aizliets naher ar līķiem, asinīm, zarnām un incestu par ko es spēlēju? protams, par haosu. ir brīži, kad stilīgs ļaunums ļoti pārspēj standarta pseidolabumu (un mudacismu tupajos romiešu leģionāros) anarhisti virtuāli pizģī konservatorus mums ir psiha armija, absolūti psihs boss, un, domāju, to visu var daudz vienkāršāk denaturalizēt, nekā absurdo spartu (protams, ka principā piļījam paši par sevi konservatorijas ēkas fonā, no kā izriet pārējais) un par haosu ir daudz jautrāk spēlēt, man tur ir jau laikam +15 gan wraith'ā gan favour'ā par kaujām pirmkārt, es esmu jau lotringas krosā, un līdz šim mani sabiedrotie nav gulējuši ne stundu pēc lora iznāk, ka kādu pusgadu jau kā ar mahačiem? nereāli bafojam bariku, viņš sit ar vairogu pret zemi, izaicinot pretiniekus pietādīt savu profesionalitāti konkrēti pret viņui, izdarīt Barikam neviens neko nevar, dabeidzam visus ar lokiem (un manas galvenās varones gadījumā - lidojošu eksplozīvu šķēpu), ja ir garastāvoklis - aktivizējam unikālos kombo, bet vispār čillojam apkār. superunikālie once per rest paņēmieni jau ir tīri estētikas lieta kvesti? šajā spēlē pagaidām nav nekādu kvestu. taču nav arī fedeksa. kopsummā - jā, tā nav žanra klasika, taču ļoti interesants un principā literārs projekts neskatoties uz to, ka esmu dižens lakrosa līdzjūtējs un atbalstītājs, nesen uzzināju, ka mums eksistē nacionālā vīru ūdenspolo blice nē, nu nevajag uzreiz, lūk, šito "kur ir zirgi baseinā" lai arī ūdenspolo, atšķirībā no rokasbumbas, dalībnieki viens otru var ietekmēt tik maksimāli dramatizētā veidā, ka pēc tam arī lakross likies figņa...tā var ilgi. ļoti patīk latvijas ūdenspolo federācijas (mums ir vesela federācija tam visam) vikipēdija ar sasniegumiem un medaļām
sajūta, kad pret kaimiņu no augšas ar remontu un urbi no savas puses esi ierubījis EN "strategies against architecture" ļoti daudz decibelu skaļumā "but it’s as detachedly Andersonian as ever; a Swiss watch-style meta-puzzle of interlocking stories with a faux-nostalgic, sub-Spielbergian edge" šeit no 19:05 brīnišķīgs moments, made my day prigozhin is dead?
laifhaks, kā atrisināt labirintus [nedaudz pākāpjot maratoriju] man ļoti patīk aizbildinājums "tehnisku iemeslu dēļ" valmiera, protams, ir monstri konferences līgā morāli briestu paskatīties japāņu seriālu par grāfu monte-kristo kā futbola līdzjūtējs, starpsezonā interneta veikalos aplūkoju jaunos komandas kreklus un tā otrais - tas ir palermo (!!! leģendāra komanda, kas vairs faktiski neeksistē itālijas čempionātos) krekls par 70 (!!!) eiro jūs pat iedomāties nespējat, kāds mentāls spēks ir nepieciešams, lai noturētos pret kārdinājumu tāda sajūta, ka viņi ar savu dizainu no 20 variantiem ir trāpījuši palermo, volfsburgā un kaut kādā pusinterā es taču tagad, bļ. nespēšu mierīgi aizmigt good luck, whu par geimingu
esmu nolēmis šovasar vēlreiz iziet visu ģeniālās videospēles bioshock triloģiju, vai laikam pat trīsarpusloģiju par sportu es nesaprotu, ko es sajūtu, skatoties uz viņu - Алло, здравствуйте! Тут неподалёку, вперемешку с птичьим клёкотом и ненавязчивым шёпотом ветра, будто озаряя багрянцем зеленеющие волны берёзовой рощи, обдавая жаром словно летнее солнце в разгар знойного душного июльского лета, испуская лёгкую дымку подобно поднимающемуся туману от раскинувшейся глади озера на рассвете, распугивая лесных обитателей - работящих бобров, мудрых ежей и беззаботных свиристелей, догорает дом-музей Пришвина. |