|
|
Mazā apaļā bibliotēka Parīzes priekšpilsētā Klamārā
"Liberāli noskaņoti cilvēki cerēja, ka pēc visu trūkumu novēršanas apkārtējā vidē sabiedrība kļūs labāka; kad visi cilvēki varēs izglītoties un viņiem tiks dotas vienādas iespējas, nabadzība un noziedzība izzudīs. Bet marksisti no jauna ienesa šajā stāstā konflikta un traģēdijas elementus." Bet tas jau nenozīmē, ka visi mūsdienu lasītprieka un lasītveicināšanas centieni būtu jāuzskata par bezjēdzīgiem, pat ja bieži urda jautājums: no kurienes šī ticība, ka cilvēki kļūs labāki, ja lasīs un mīlēs grāmatas? No nodarbības paliks prātā japāņu māksliniece Džjunko Nakamura. Viņas ilustrācijas aicina iekšā grāmatā un saka: esi šeit, te ir ļoti nomierinoši, droši un skaisti. Ja viens mirklis ir kā vesels stāsts, laiks paplašinās. Grāmatiņa ir plāna, bet pēc tās aizvēršanas sajūta, ka esi piedzīvojusi veselu rudens dienu. Protams digitalizētajās ilustrācijās šīs noskaņas ir grūtāk tvert. Interesanti, ka mākslinieces nodarbībās pilnīgu klusumu viegli ievērot ir bērniem, bet pieaugušajiem profesionāļiem tas ir grūtāk. Varbūt tāda ir cilvēku daba, kad viņi "ar savu nebeidzamo steigu rada vairāk trokšņu nekā pasaulei nepieciešams"? Lai gan saka, ka Austrumāzijas kultūrā cilvēki prot cienīt klusumu, ja vien tas nav nedaudz idealizēts priekšstats. "Ja kāds vēro rīta gaismu vai ir iegrimis lūgšanā, japāņu izpratnē ieiet šajā telpā ar skaļu vārdu būtu kā sabradāt ziedu." Sālsmaize bija jau svētdien
Turpmāk es dzīvošu Zolitūdē. Izrādās ka daudzas problēmas mūsu izglītības sistēmā ir iespējams atrisināt nepiesaistot N tos miljonus, bet vienkārši izveidojot Bono. vp
vakara prieks jaunais mīļākais akustenes skaņojums
I am dead for D-A-D-E-A-D Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis. Apbrīnoju visus cilvēkus, kas spēj strādāt skolā
Ļoti skaista vasaras diena. Marija teica, ka vislabākā metode angļu valodas stundās esot debates. Bērni tā aizraujas ar argumentiem, ka nevar vien beigt runāt. Tātad cilvēkam visvairāk gribas runāt tad, ja vajag pārliecinātu kādu vai iebilst pret kaut ko? Cik reti mūsdienās redzamas skaistas sievietes. Īpaši jaunietes. Pārsvarā resnas, izviebtiem bitch resting viepļiem vai izteikti maucīgu (not wife material) ārieni. Tādas ar veclaiku eņģelisko arhetipu ja ir, tad tikai starp atsevišķām slāvietēm. Krievi nav tik ļoti padevušies sātanismam. Ir jābeidz domāt par žīdiem morālās kategorijās. Tie ne tikai nav cilvēki, tie pat nav dzīvnieki. Tie ir nezvēri. Nosist viņus nav grēks, bet tieši otrādi - mūsu morālais pienākums kā cilvēkiem. tn
tautiskā nolemtība: "What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect." ~40 gadīgs narko kekss pirmo reizi atklājis priekš sevis gnosticismu caur žīdIĀ deģenerētu slopu uzskata sevi par apgaroto guru. Skumji. Next. which way, white man?
https://substack.com/@millennialwoe Kāds es palīgs lauku darbos - kamēr citi stāda uz lauka arbūzus, kartupeļus, cūku pupas, es guļu auto. Līst lietus, un es neticu arbūziem. Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)? nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm Pasaule un es
"Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti, lgp
Latvijas pidaru prezidents Billionaires want to steal your retirement funds, before the AI bubble pops
izskaidro šādas tādas tendences |