"Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tajā, kas grāmatās pateikts, tajā, kas visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā."

Esmu sev apsolījis mēnesi eksplorēt ģitāru tikai pilnajā kvintu skaņojumā. Pirmke augļi- 4 minūšu imorovizācija jaunajā skaņojumā. Iespēlēts uz burvīgā Gibson Standard (ar Alnico II P90 noņēmējiem. KLAUSĪTIES ŠEIT</div>

Skaņu mežs tīri tā neko, prieks, ka samērā daudz cilvēku, šovakar atkal

Ieraugu ieraugu

Es patiesībā tiešām gribu full on porn art kā dizaina elementus, jā. Pat, ja katru reizi, kad mammas brauc ciemos, viss ir jāgriež otrādi un jāslēpj.

Jau sen ievēroju Black Robin, aka "anti-woke warrior (but only fur muh classic feminizm)" uncanny super draudzīgās attiecības ar židopedofilu Borisu Ctulhu. Nu tagad skaidrs, ka abi jau sen bijuši vienā Epšteina laivā.

Biju palaidis šo garām no Disfigurator obituārija.


Sāku studēt par juristu. Ne jau savas vaļas, bet radinieku spiediena rezultātā drīzāk.
Spiediens + nodarbinātības problēmas savā dzimtajā mazajā pilsētā. Nākotnes izredzes spiež iet uz Rīgu, bet Rīga suka smird!
Studijas nepabeidzu, ielaidu pāris robus maksājumos, eksmatrikulēts depresso rezultātā nenotiekošā apmeklējuma dēļ, tiesa par parāda piedziņu. Maksāju šobaltdien - savus 20 gadus vēlāk. Aust saule - palicis maz no tā visa, drīz debesis būs zilākas, bet zāle - ui, ku zaļāka!

Pārsteidzoši analogi man, ar atšķirībām niansēs. Biju Rīdzinieks un maksāt nolēmu tagad nesen caur bankrota tiesībām. Bet jā, bija totāls depris tajā laikā un būtībā tiku eksmatrikulēts jo prosta negāju un viss. Jutu, ka šī izglītības iestāde ir magnēts man pilnīgi svešām reptiloīdām būtnēm, kas aptver kā pedagogus tā studentus. Paši reptīliskākie tur iet tālāk, bet cilvēki ar sirdi un dvēseli atsijājas. Un tas bija ap 2003, kad lietas vēl nebija tik trakas, gāju kādā 3-4tajā kursā (tad bija 5 gadu prof-izglītība, nevis bakalaurs). Pat nesaprotu kā tik ilgi uz tiem truļiem turējos, bet ap to laiku jau jutos kā zombijs, kas iet ēst pats savas smadzenes uz alma-mater-katakombu.

Mans dzīves sliktākais "lēmums", jo tik tiešām, lēmumu man īsti nedeva. Liku iestājekšus paralēli arī fil-vēst faķī un mākslas akadēmijā, jo biju tipa māgsleņieciski noskaņotais hipsterintelektuālis savos 17. Noteikums bija, kā ka izvēlas prioritātes, 1,2,3. Ja noliec visos, tad bez izvēles jāiet pirmajā. Noliku visos. Mani mīļie radiņi, kā jau tā laika post-sovoka būmeri, domāja vienkāršās kategorijās "vai nu jurists vai ekonomists", diez vai paši saprotot ko tas viss nozīmē. Bija saskatījušies daudz televizora par to kā jāpelna nauda kapitaļizmā. "Kam tev tas bezjēdzīgais papīrītis, ko tu ar to darīsi?" man teica. Bet lūk, tev taču ir gaiša galva, būsi liels advokāts lol.
Gaiša ta gaiša, bet kas labs juristam, tas nāve cilvēkam. Tagad esmu laimīgs galdnieks. :)

Būtu man 17os smadzenes un iniciatīva, uzmeklēt labu meistaru, da jebkāda amata, un pieteikties par palīgu-mācekli. Droši vien būtu turīgs cilvēks tagad ar 20+ gadu pieredzi, kurš jau varētu pat uzsākt kādu savu projektu. A tā bumbulējos līdz tricatņikam pa limbo, cīnoties ar mazvērtības kompleksiem un depri, jo redz, radinieki tā vietā lai sūtītu pie ōpja mācīties, izlēma, kas viss jāatstāj valsts, banku un mediju varā, bet pašiem par manu super mega iglītību maksāt negirbējās, tāpēc ieteica ņemt žīdkredītu. Būmers gonna būmer, whenever they are. Protams, gala lēmums un atbildība, tā pat manējā, kaut bēbja prātā.

tl;dr: jaunieši, neejiet augstākajā izglītībā, ja 100% nezinat ko gribat (saprotu, ka cibā nav jauniešu, bet tad pastāstiet saviem jauniešiem)/100% labāk atrast kaut vai prastu nodarbi, kas šķiet patīkama un attīstīt sevi tajā, pieteikties attiecīgā entry level darbā hoķ bez kādas pieredzes, kur tas noder - būs strauja attīstība un daudz lielāka iespēja labi pelnīt, varbūt pat sazaroties un attīstīt citas spējas, nekā marinējoties ar savu AI papīrīti pa darba meklētāju aizgaldiem un cerot, ka kādam patiks tavs CV.

Divas kafijas un trīs lielas zaļās tējas krūzes, knapi filmēju, piektdiena.

Man nepatīk tēja ar pienu.

Vai punktiņi arī var būt šifrs? Tad jau  kādas svešvalodas alfabēta izdziedāšana arī sanāk kā jauna šifra apgūšana. Un tā jau pavisam drīz varēs izveidot ideālo labirintu, kur nekad neko vairs nevarēs atrast.

Pasūdzējos junioram ka man grūti lasīt ziņas- visur pilns ar reklāmām un spēj tik pogas spaidīt lai uzlecošos logus aizvērtu.
Šis pa vienu vakaru uztaisīja jaunu ziņu portālu. Mi atlasa ziņas, salasa atsauces utt.
https://inews.lv/

Vija vija, vija, līdz uzvija ar uzviju

Praktiskie soļi pensionāram Rīgā

"Praktiskie soļi pensionāram ar ~300 EUR pensiju Rīgā:

- Atrodi divus kopdzīvotājus — brāli, māsu, senu draudzeni, bijušo darba kolēģi. Cilvēku, kuru pazīsti un kuram uzticies.
- Kopīgi apvienojiet mājokļus vai īrējiet vienu — trīs cilvēkiem 48 m² divistabu dzīvoklis ir ekonomiski optimāls modelis. Ja vienam no jums pieder dzīvoklis, pārējie pārceļas pie viņa.
- Katrs individuāli piesakies trūcīgā statusam Rīgas Sociālajā dienestā.
- Piesakies mājokļa pabalstam ar visiem komunālo pakalpojumu rēķiniem.
- Regulāri saņem ES pakas Latvijas Sarkanā Krusta izdales punktos.
- Noformē personalizētu e-talonu bezmaksas sabiedriskajam transportam.
- Reģistrējies pie ģimenes ārsta kā trūcīgais — pacientu iemaksas atceļ, kompensējamie medikamenti bez maksas.

Vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar. Viņa mēneša deficīts ir 54 eiro, gada — 648 eiro. Šis ir izdzīvošanas režīms, kas noved pie veselības pasliktināšanās, sociālās izolācijas un priekšlaicīgas institucionālās aprūpes.
Trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus pieejamos atbalsta mehānismus, var izdzīvot. Katram mēnesī paliek 131 eiro rezerve — nauda medikamentiem, apģērbam un kultūrai."

PS - kas notiek, ja nesanāk ievērot šos parktiskos soļus:
"...Deficīts −54 EUR mēnesī. Gada laikā tas ir −648 EUR — praktiski divu mēnešu pensiju iztrūkums.
Ko tas nozīmē realitātē? Pensionārs sāk taupīt uz medikamentiem (izlaiž devas vai izvēlas lētākas alternatīvas), samazina apkuri ziemā (dzīvo aukstumā), pārtiku pērk zemākas kvalitātes, atsakās no higiēnas precēm. Pēc dažiem gadiem šī izdzīvošanas režīma parādās veselības problēmas — hipotermija, nepilnvērtīgs uzturs, novājinājums, neārstētas hroniskas slimības. Tas savukārt rada lielākas izmaksas veselības sistēmai un noved pie priekšlaicīgas institucionālās aprūpes nepieciešamības."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/

Vai esi gatavs?

"Ja lauksaimnieks zina, ka viņam ir garantēts tirgus, viņš būs gatavs šo produkciju audzēt un tā būs pieejama arī tā sauktajā X stundā, tādēļ ļoti būtiska loma ir pašvaldību, valsts iestāžu un armijas pārtikas iepirkumiem. Tā ir valsts svira, ar kuru var radīt konkrētu pieprasījumu – cik kartupeļu, burkānu vai citu produktu vajadzīgs, un panākt, lai iepirkumos primāri izvēlas vietējo produkciju. Valsts tērē savu naudu, un katram labam saimniekam jādomā, kur tā aiziet. Ja publiskajos iepirkumos pērkam importētu pārtiku, mēs eksportējam savu naudu.
Tomēr ir pašvaldību vadītāji, kuri labprātāk pirks importētu pārtikas produkciju, ja vien tā būs kaut nedaudz lētāka. Viņi saka: nauda tāpat ir iztērēta. Bet, ja tā samaksāta vietējam zemniekam, viņš maksā vietējam frizierim, pulciņa vadītājam un citiem pakalpojumu sniedzējiem savā novadā. Nauda turpina cirkulēt reģionā, nevis aiziet uz Poliju vai Lietuvu.
...piemēram, Zviedrijā reģionālā līmenī nopietni vērtē, kā apdraudējuma gadījumā pabarot iedzīvotājus. Aprēķina, vai reģionā vispār ir pietiekami daudz hektāru nepieciešamā pārtikas apjoma izaudzēšanai. Tas ietekmē pat lēmumus, vai konkrētu lauksaimniecības zemi drīkst atdot rūpnīcai.
Latvijā izlaide ir zem tūkstots eiro no hektāra, bet Somijā – virs diviem tūkstošiem eiro.
Lietuvā izlaide ir ap 1300 eiro no hektāra, Igaunijā izlaide no viena hektāra nav būtiski augstāka kā Latvijā."

https://www.la.lv/lauksaimnieciba-ka-valsts-drosibas-jautajums-vai-latvija-krizes-bridi-spetu-sevi-pabarot

tā rūdījās tērauds:

"Vai pensionārs Rīgā var izdzīvot ar 300 eiro pensiju?
Par to, kā pensionāram Rīgā izdzīvot ar 300 eiro pensiju, izsmeļošu rakstu izveidojusi Ekonomists.lv redakcija. Rakstā analizēts, kā ar 300 eiro pensiju Rīgā var iztikt vientuļš pensionārs un trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto pieejamo sociālo atbalstu.
Vientuļam pensionāram, kurš dzīvo 30 m² dzīvoklī un neizmanto pabalstus vai citas priekšrocības, aprēķinātie ikmēneša izdevumi ir aptuveni 354 eiro. Tas nozīmē 54 eiro deficītu mēnesī jeb 648 eiro gadā. Lielākās izmaksas veido mājoklis, pārtika un medikamenti.
Citāda situācija veidojas, ja trīs pensionāri dzīvo kopā, dala mājokļa izmaksas un izmanto trūcīgā statusu, mājokļa pabalstu, ES pārtikas un higiēnas pakas, kompensējamos medikamentus un citus atvieglojumus. Šādā gadījumā aprēķinātie izdevumi ir 169 eiro uz cilvēku mēnesī, bet no 300 eiro pensijas paliek 131 eiro rezerve.
Rakstā uzsvērts, ka tik lielu atšķirību rada kopīga mājokļa izmantošana un sociālā atbalsta pieejamība. Tajā aplūkoti arī ārvalstu pētījumi, kas liecina, ka senioru kopdzīvošana var samazināt izmaksas un vienlaikus mazināt sociālo izolāciju.
Ar 300 eiro pensiju vienam pensionāram Rīgā, pēc šī aprēķina, nepietiek, taču, dzīvojot kopā ar citiem un izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus, finansiālā situācija būtiski uzlabojas.
Ekonomists.lv redakcija secina, ka vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar, bet, dzīvojot trijatā – var. “Starpība starp abiem scenārijiem gadā ir 2 220 eiro uz vienu pensionāru. Tas nav nabadzības jautājums — tas ir informētības, sociālās organizētības un kolektīvās rīcības jautājums. Ja Latvijas pensionārs zina, kā izmantot sistēmu, un ja viņam ir cilvēks, ar kuru dzīvot kopā, 300 eiro pensija Rīgā vairs nav nāves spriedums, bet gan pietiekams pamats izdzīvošanai."

https://www.la.lv/vai-valsts-grib-lai-mes-atrak-nomirtu-tukstosiem-latvijas-pensionaru-spiesti-iztikt-ar-grasiem

"Vientuļš pensionārs ar 300 EUR pensiju Rīgā izdzīvot nevar — mēneša deficīts ir 54 eiro. Taču trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus atbalsta mehānismus, var izdzīvot ar 131 eiro rezervi mēnesī. Aprēķins un pierādījumi.

Kāpēc atšķirība ir tik dramatiska
Trīs faktori kopā rada šo transformāciju:
Pirmkārt, fiksētās izmaksas dalās starp trim. Apsaimniekošana, apkure un komunālie maksājumi lielā mērā ir fiksēti neatkarīgi no cilvēku skaita mājoklī. Kad tie sadalās starp trim cilvēkiem, katra individuālā izmaksa krītas par divām trešdaļām.
Otrkārt, mājokļa pabalsts pilnībā sedz atlikušās mājokļa izmaksas. Rīgas Sociālā dienesta formula trūcīgai pensionāru mājsaimniecībai ir dāsna — apkures sezonā tā praktiski sedz visus normatīvos mājokļa izdevumus.
Treškārt, ES atbalsta pakas un veselības atvieglojumi novērš citas lielās izdevumu pozīcijas. Pārtikas un higiēnas paku vērtība kopā ir ~66 EUR mēnesī uz mājsaimniecību. Kompensējamie medikamenti trūcīgā statusa pensionāram ir bez maksas."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/

Pēc Eurostat datiem Lietuva ir pirmajā vietā Eiropā pēc pašnāvību skaita uz 100K iedzīvotājiem Sadalot datus pēc dzimumiem, tā tāda gan ir tikai vīriešiem (33,60). Sieviešu pašnāvību skaita ziņā uz 100K vislielākā ir Islande (9,69).

Visās valstīs vīrieši veic ievērojami vairāk pašnāvību nekā attiecīgās valsts sievietes. Ir skaidrojums, ka tas tāpēc, ka sieviešu izvēlētie pašnāvību veidi retāk izdodas. Tā tas varētu būt, tomēr tik un tā pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm. Piemēram, Latvijā proporcijas starp veiktajām vīriešu un sieviešu pašnāvībām ir ~7,4:1, kas ir teju divreiz vairāk nekā Lietuvā (~4,8:1) un Igaunijā (~3,8:1) un vairāk kā divreiz nekā ES vidējā proporcija ~3,6:1.

Mani apvainoja par naida runu/antisemītismu, bet žīdu tautības pedolācis Boriss aka Cthulhu atkal uzstājas ar genocīda noliegšanu/salvēšanu. Kas ir vairāk naida runa - nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavu attaisnotāji, vai tie, kas viņus lamā rupjos vārdos? Vai tos, kas zākā komunistus par noziegumiem pret Latviešu un citām tautām, arī būtu jāņem kriminālpolicijas uzskaitē?

Kopš komunikācijas ar Tele2 klientu servisu, es nebiju saskāries ar tik... pat nezinu, kuru no visiem vārdiem izvēlēties. Tātad, cilvēks caur US Post nosūtīja man paciņu, un pēc kāda laika no viņa atnāca ziņa, ka esot kaut kādas problēmas otrpus okeānam ar sūtījuma operatoru. Sūtījuma operators, ne saukts, ne aicināts, ir Omniva. Pirmajā mirklī nešķiet liela problēma - ir tracking numurs, ir zināms, ka paciņa ir atnākusi uz Latviju, un ir bijis "mēģinājums piegādāt". Es nezinu, kā notiek klientu servisa apmācības, bet es apbrīnoju spēju saražot tik daudz bezjēdzīgu vārdu, un sniegt tik maz informācijas. Notiek sarakstes otrā diena, un es esmu noskaidrojis, ka pie sūtījuma nav norādīts telefona numurs, es pats nevaru pieteikties tādu norādīt, un paciņas sūtūtājam būtu šī informācija jāprecizē. Es nezinu, kāds ir sūtītāja neattapības līmenis, bet pēc informācijas kas man ir pieejama, Omnivai nešķiet, ka viņiem kautkas būtu jādara šai sakarā. Visvairāk mani nokaitināja frāze "mēs saprotam", jo pilnīgi nekas neliecina, ka Omninavs klientu serviss kaut ko saprot, vai pat vēlas iedziļināties, un pat uzdodot precīzus jautājumus, viņi turpina atbildēt uz jautājumiem, kas mani maz interesē. Lai gan es līdz sirds dziļumiem nīstu visus pārkinga operatorus, viņi vismaz precīzi saprot mana sašutuma iemeslus, un uzreiz skaidri izstāstīs, kāpēc es ar asti ierautu starp kājām varu iet paraudāt stūrī. Savukārt vajadzdību uzturēt šādus pseidoservisus es nesaprotu. Es gandrīz esmu pārliecināts, ka jebkurš mākslīgais intelekts ar šo uzdevumu jau tagad tiktu galā labāk kā īsts dzīvs cilvēks. Ne tā, ka es par to priecājos, vienkārši bēdīgi secinu.

Bet kopumā, vēl bez paziņojuma, ka Omniva ir tāds sūds, un man pat nebija ne jausmas, es gribēju teikt, cik ļoti mani kaitina šis korporatīvais "therapy speak". Jebkurš darbinieks var kļūdīties, būt noguris, manis pēc pat reizēm uzdirst klientam, mani neinteresē perfekcija. Bet pohujam pa virsu uzvilkt šo tukšo "pieklājīgo valodu" ir tāds laikmetīgs sūds, ka es vienkārši nevaru.

Izcila videoeseja par to, kā šoks liedz veidoties atmiņām, un uz tā bāzēta visa īsvideo patērēšanas kultūra. Nulle reflekcijas, maksimāla automātika.