- Satiku Devlinu un pārmijām 3 teikumus.
- kādas 2 stundas internetos meklēju motocikla cimdus. Manējos vairs neražo.
- braukt ar mašīnu paliek arvien grūtāk. Neapskaužu tos tūkstošus, kas katru dienu brauc no šejienes uz lielo pilsētu strādāt. Apzinos, ka vaina 70% ir manī - sagaidu ka visiem uz ceļa esošajiem trafiksmes (© Rasa) analīze ir tikpat liela... eeeee... jaaa, nu jā - kaislība kā man. Nu, jūs jau visu šo irlā no manis esiet atklausījušies.
Nepatīk, ka uz ceļa esmu kļuvis diezgan ietiepīgs un palieku arvien īgnāks. Reizēm tam ir plusi (nepagāja ne 10 gadi, kā iemācīju visam hūdam kā pareizi un pēc noteikumiem izbraukt krustojumu ar stop zīmi), bet parasti izpaužas kā neverbāla lamāšanās. Kāds taurē, mirkšķina vai rāda man pirkstus gandrīz katru reizi kā kaut kur mazliet tālāk braucu. Pēdējā laikā visbiežāk tie ir šoferi kas nemaina joslas un brauc tikai pa apdzīšanas joslu - mans pašreizējais, divreiz atkārtotais rekords ir deviņu tādu automašīnu 'apbraukšana' pa lēno joslu.
Ar motociklu ir vieglāk - to vairāk respektē, turklāt, manevrēšanas iespējas ir lielākas.

Ai, nu, labi, labi.

Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem pastaigājos pa nomaļu vietu. Ainava šķita neparastāka, ilgi to vēroju. Vēl nenojautu, ka sagaidīšu sniegu. Vispirms bija skaņa, tad sejā iesitās kaut kas slapjš, taču biezāks par lietus lāsēm. Izstiepu rokas, lai atkal gadu no gada pārliecinātos, cik sniega kristāli ir atšķirīgi cits no cita. Vislabāk snigšanu varēja vērot, skatoties uz laternas stabu.

Otrs brīnums bija tāds, ka pirms tulkojuma nodošanas iemigu. Parasti uzmanīgi pārlasu, jo vienmēr ir šaubas par kādu vārdu vai teikumu. Sapnī tulkošana turpinājās un galvā uzstājīgi skanēja viens vārds. Nepievērsu uzmanību, jo tādā stāvoklī daudz kas vēl ir nesaprotams. Tas turpināja skanēt galvā arī starp nomodu un sapni, bet arī tad vēl nopietni to neuztvēru. Taču intereses pēc paturēju prātā, lai vēlāk paspēlētos ar sapņu vārdiem. Īsti gan neticēju, ka tas derēs. Kad beidzot atvēru dokumentu, sapratu, ka nosapņotais vārds ir kā trūkstošais puzles gabaliņš, tik lieliski aizstāj iepriekš izvēlēto. Smadzenes tomēr ir kaut kas brīnumains.

https://www.youtube.com/watch?v=ng7sIThzZ1g
vs
https://www.youtube.com/watch?v=eWVfIolM2ZI

Sliktākais, par ko šad tad raksta, bet reti, ir, ka Putins un Maskavas Patriarhāts sevi redz ne vien kā impērijas atjaunotājus, bet ir arī ir reliģiski fanātiķi. Kuri savu karu redz kā "svētu" misiju, un tas nav tikai divkosīgs, uz iekšpolitiku orientēts aizsegs. "Svēti" meli, "svēti" ieroči, attaisnojami "svētīgas" pretinieka "nesvēto" un savējo "svēto" nāves, bet galīgais mērķis - rietumnieciskās sabiedrības it kā iemiesotā Antikrista krišana un "savējo" nonākšana Paradīzē.
Pret šādu misijas apziņu vēsturiski nav bijis citu zāļu, kā vien a) dievišķa iejaukšānās (piem., Sauls -> Pāvils), vai b) piespiedu kapitulācija, kompensāciju izmaksa cietušajām valstīm un publiska nožēla (piem., nacistiskā Vācija), vai c) nežēlīga iekšpolitiska cīņa par troni un varas struktūras pakāpenisks sairums, sākot no perifērijas (piem., Romas impērija).

https://www.bitchute.com/video/yfVsDyLMSBFO

fb sazvērestību teoriju gudrinieki izdomājuši, ka tagad ir jauna saule. pa to
laiku, kamēr bija apmācies, nomainīja sauli

Gads bez nikotīna

Viņas izgaistošajos plūdos.

Man kā piemēram ļoti.

Stāvlampām krītot un kripatiņām lēkājot.

vakardien pamodos ļoti besīga, ļoti skumja un visādi citādi viegli aizkaitināma. taču diena izvērtās visnotaļ ok, bez piepūles, bet ar zināšanām, ko man ar sevi iesākt. rīta cēlienā uzcepām piparkūkas, tad es izgāju uz pusotru stundu skriet (ar zsv vecīša zeķēm un bumbuļiem matos!, un labā tempā līdz vecāku bijušajām mājām un atpakaļ), sagaršvielojām un salikām cepešus, tad sildījās jau trīs dienas sutinātie kāposti, kaut kur bija zirņi. izlikām galdautu, sveces, salikām visu kristālā un bija mums astoņi ēdieni, Ūpis vēl pielika gurķīšus un visi vajadzīgie skaitļi sakrita.

ēdām, skatījāmies Snowman, mazie gāja gulēt un vecāki Die Hard pavadībā pakoja dāvanas.

beigu beigās Ziemassvētku vakars bija bijis burvīgs.

// izcepās vislabākie cepeši, kādi mums kopdzīvē ir bijuši. (mēs cepam divus - cūkas un vistas -, lai apmierinātu dažādas garšas kārpiņas).
// kopš ir bērni, mēs apdāvināmies pa amerikāņu modei - ziemassvētku rītā pēc brokastīm, tad visu dienu var priecāties par dāvanām un nav uzreiz jāiet gulēt, iesaku.

Pienācis tas brīdis, kad nevis tu bērniem dāvini Lego ziemassvētkos, bet viņi tev.
(dabūju Williams F1 formulas modeli, ļoti priecīks).

Ļoti iepatikās tumšā pasaules mūzika no Cul De Sac - Death of the Sun. https://www.youtube.com/watch?v=ix8oRhTya0Y
Viņu sadarbība ar amerikāņu primitīvistu Feihiju ir dievs https://youtu.be/yB2eM_M21FM?si=e8gyJXpTnfkdRuuV

KC

Kebabpratība

Es tā stāvu, es tā stāvu
Ziemassvētku vakarā,
Lai veldrītē nesakrita
Mans daiļais linu lauks.

Rīt dzd.
Zsv ir labi. Nav dzd depresa. Jo ir Ziemsvētki.
Pati sevi nolieku 2. plānā.

Egles man nav, bet es sev uzdāvināju civilizāciju vii.

Pārējie varianti kaut kā nedarbojas, šķiet, pret pasauli jājūt klusa žēlsirdība.

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.