Intuīcija teica, ka tā būs pareizā izvēle, bet filmas pirmās trīsdesmit minūtes šķita pārāk sadzīviskas. Pēc tam visi klucīši sāka krist pareizās vietās, un lēnais sākums atmaksājās. Ne pārāk lielais kino Bizes skatītāju pulks diezgan emocionāli reaģēja uz dažām epizodēm. Jāsaka, ka dažādie filmas apraksti mazliet radīja nepareizu priekšstatu par filmu. Nebūs pirmā reize, ka ir jānožēlo mēģinājums lasīt aprakstus latviešu valodā.

Nedaudz pieskaroties apmeklētāju tēmai, te nesen mājas ballītē atskanēja frāze: "Mūsu laikos nevarēja pat konfekšu papīrīti attīt bez pārmetošiem skatieniem." Es zinu, ka ir vesela paaudze mileniāļu, kam kino apmeklējums un popkorns ir sinonīmi, un tāpēc mūsu mājsaimniecība mēdz apmeklēt blokbāsterus Forumā. Bizē man blakus apsēdās džeks, kurš seansu sāka ar ļoti skaļa iepakojuma atvēršanu. Nebija tā, ka viņš neapzinājās savas rīcības sekas, kas man radīja sajūtu, ka viņam aizrādīt ir diezgan bezjēdzīgi, bet viņa mēģinājumi grauzt savas uzkotas pēc iespējas klusāk bija komiski neveiskmīgi. Filmā bija ļoti daudz specifisku skaņas efektu, kas mēģināja uzburt noskaņu, un tos visus pavadīja čaukstināšana, kamēr retās skaļās epizodes džeks nolēma netraucēt ar savām našķu skaņām. Cilvēki noteikti pamanīja šo džeku, lai gan neviens tālāk par pasīvi agresīviem skatieniem negāja. Visam klāt man izskatījās, ka džekam ir kaut kāda neiroze, jo tas veids, kā viņš mēģināja izķesēt savus kārumus no iepakojuma, un dzēra savu divlitrīgo gāzēto dzērienu, radīja sajūtu, ka viņš sāks raudāt, ja viņš tūdaļ neapmierinās šo vajadzību. Bet kopumā mana teorija ir tāda, ka uz šo filmu viņu atvilka viņa draudzene, un džekam par kino pieredzi ir pavisam cits priekšstats. Uz ko man gribētos teikt, ka ir ok uz filmām iet arī vienam, tāpēc es vienmēr pārliecinos, ka mans partneris zina, uz ko viņš dodas, savukārt pirmajiem randiņiem ir arī disnamiskākas un izklaidējošākas filmas. Lieli kino entuziasti mēdz iegādāties arī projektoru, un filmas skatīties mājās, jo kino zāle ne vienmēr ir labākā un ērtākā vieta. Es bieži vien klātienē filmas eju skatīties tāpēc, lai finansiāli atbalsītu tos cilvēkus, kas veido savas iestādes repertuāru, un Bizē specifiski es nopērku to dzērienu ne tāpēc, ka es trīs stundas nevaru nosēdēt ar tukšām rokām.

dzīvo Varšavā un varētu palīdzēt ar vienu ļoti svarīgu pirkumu? Tas nav i-veikals un nesūta uz Latviju.


Optyk Lokalnie
Jana Kazimierza 21, 01-248 Warszawa

1) nekad Zagrebā neesmu bijis, tik vairākas reizes apkārt braucis.

2) Latvijas ebreji in ebreju pēcteči pret Palestīnas okupāciju:
https://www.facebook.com/share/1AT9wEJwC6/

par labu savstarpējo attiecību izteicieniem uzzinu pēdējais:
"Kāpēc pirkt veselu govi, ja pienu var dabūt bez maksas?”
“Veselu cūku pirkt desas dēļ nav jēgas!"
;)

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

Jay Dyer

Varētu būt interesanti priekš
methodrone
aborigens
black_robin

Cilvēki pamatā nesaprot feminisma, nedz visu citu jaunizcepto ideoloģiju izcelsmi. Tāpat cilvēki nesaprot, ka dzīvojam zem burtisku luciferiāņu žņauga jau vismaz vairākus gadsimtus.
Jay Dyer ir viens no, ja ne pats prominentākais okultisma/sātanisma un tā vēsturiskās ietekmes uz politiku/ideoloģiju, pētnieks mūsdenās. Viņš raksta arī par tēmām, kas saistītas ar kristietību, tās krīzēm un konfliktiem starp denominācijām. Viņš pats ir pareizticīgais.
Viņa darbi attiecībā uz okultismu atklāj tieši to, ko daudzi saredz intuitīvi - dzīvojam Lucifera kontrolētā pasaulē, kur visas pūles no mūsu valdniekiem ir padarīt cilvēku masas par kritušajiem, tāpat kā viņš.
Augstāk minētais ir viņa paša kanāls. Iespējams tur ir šis tas dzēsts, tāpēc drošāk skatīt viņa saturu iekš rumble etc. Nav slikts kāda viņa atbalstītāja izveidotais https://www.youtube.com/@EsotericHollywoodArchive, kur sakoncentrēti komentāri par ASV kinoindustrijas ietekmi un peronālijām, kas tieši saistītas ar tēmu. Nebūtu slikti ja izveidotu arī atsevišķu kompilācijkanālu par mūzikas industriju. Tā ir puvusi jau kopš 20ā gadsimta sākuma.

Man nepatīk, kad padzīvojušas sievietes raksta memuārus un sauc tās poētiski par "grēksūdzēm" jo nezinu - kaut kad bija precējusies, bet erotiski sapņoja par blakus kafejnīcas barista. Uuuu cik DROSMĪGI. Its not that deep, lady...

Priecē rīti, kad redzi austrumu pamali iekrāsojamies. Tas nozīmē, ka kaut vai uz īsu brīdi būs saule.
Rīti jau ir kļuvuši gaišāki. Vakari arī.

Man ir progress netīro trauku jomā. Jau kādu nedēļu vai pat 2 nekrāju izlietnē, bet nomazgāju uzreiz.
Decembrī mazgāju 2x mēnesī un bija traki.
Traki trauki.
Tagad izlietne neož.

Šlāpina šašliks jēlā zivs

Rasa šodien uzvarēja pilsētas Gada jaunā mākslinieka konkursā.

Trešo nedēļu kapāju arc raiders un šodien vitnesoju divu matriarhu izdemolēšanu un ievērojami piedalījos karalienes nolaišanā no kātiem. Pie matriarhiem es par vēlu pieskrēju, neko nedabūju un pie karalienes pieskrienu un arī nekā nav, lai gan viņa bija man burtiski blakus, tricināja būdas jumtu, sāku žēloties, ka iztērēju astoņus vulfpakus un kaudzi ar citām granātām un viens džeks man iedeva karalienes core. Pārējo somu pielasīju no diviem kritušajiem.

čigāniem esot tāds labs teiciens, nauda vienmēr ir bijusi, nauda vienmēr būs, vot tikai šodien tās nav!

Kopš lietoju Himalaju sāli, man nav bijušas iesnas.

Make a rat.

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstīju:

Janvāris 16., 2006

21:40
cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā/ cilvēkiem reizēm ir svarīgi ka viņus atceras cilvēki tālumā
cilvēkiem reizēm/ ir svarīgi/ ka viņus atceras /cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
cilvēki tālumā
reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi reizēm ir svarīgi

Mirgojošs Teams uzdzen stresu

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

vakar izveicaam egliites depushķoshanu und visupiemirstaa coca-kolonizaacija

"Harbour" (Moby feat. O'Connor) izraisa īpaši jutīgi pacilātu noskaņu, nesen sapratu, kā tā veidojas. Ievadā un arī pēc tam, kur ir saspēle starp ģitāru un balsi, ģitāra skan intonatīvi par zemu, bet balss intonatīvi par augstu, bet bass ir nosacīti pareizajā tonalitātē. Intonāciju veido novirze no pamattoņa, kas ir mazāka par astotdaļtoni, tādēļ disonanses, ko tipiski veidotu ceturtdaļtoņa starpība te nav. Tomēr veidojas spēcīgs kontrasts - tumša ģitāra, gaišs vokāls, bet tam kā apakšā kā neapstrīdams, balstošs un iedrošinošs fundaments ritinās basa līnija. Piedziedājumā vokāls savukārt nonāk vienā intonācijā ar pārējiem instrumentiem vai pat ir nedaudz intonatīvi pazemināts pret vijolēm, līdz atkal spoži uzmirdz uz detonētās ģitāras pavadījuma fona. Skan nedaudz šķībi un reizē vienreizēji. Paldies jums, mīļie draugi, lielisks gabals!