Es aizsāku jaunu tradīciju – spēlēt videospēles.

Kas labākas – peles vai žurkas?

Es vidusskolā paliku uz otru gadu.

Goyim accept their slavery, know they are powerless, so they just move to worry about their lives. And then when something happens that jews caused and it affect their lives, they are momentarily thrown out of programming/facing reality, they angrily open their mouths, having zero context so the disbelief hits hard, they are shaking, they utter the "wtf why is that happening", the jew tell them some sweet lulling lies, and the goyim go to their lives again. The cycle of goy.

1973: In Search of the PERFECT PINT | Robbie | Classic BBC documentary | BBC Archive

An NGO bankrolled 47% by the German federal government and 26% by the EU is now suing X for “access” to Hungary’s election data. They dress it up as transparency. It’s nothing of the sort. This is institutionalized surveillance masquerading as democracy promotion — the same Brussels–Berlin complex that lectures nations about sovereignty while quietly trying to override it.

When a foreign-funded NGO like Democracy Reporting International demands privileged access to a sovereign country’s electoral discourse, that’s not oversight — it’s power projection. Hungary’s elections belong to Hungarians, not EU technocrats, not German ministries, and certainly not NGOs operating as policy cut-outs.

This isn’t an isolated lawsuit — it’s part of a familiar EU playbook. First comes the moral framing: “foreign interference,” “risk assessment,” “democratic safeguards.” Then comes the demand for access, leverage, and narrative control. Data isn’t neutral here; it’s power. Whoever controls the interpretive layer of an election controls how legitimacy is manufactured after the fact. Hungary has already been tried, convicted, and sentenced in advance by Brussels for the crime of non-compliance, for acting as a sovereign power. This lawsuit is simply the next procedural step in converting dissent into pathology.

...

In a striking interview with Neue Zurcher Zeitung, researcher Andrew Lowenthal describes an industrial-scale opinion-management architecture inside Germany. His research maps roughly 330 interconnected actors spanning federal agencies, state ministries, publicly funded NGOs, universities, fact-checking organizations, think tanks, and foundations. They do not operate in opposition to the state. Increasingly, they operate as part of it.

This is not blunt censorship. It is far more refined and eloquent in an Orwellian sense. What Lowenthal outlines is an epistemic management system: a closed feedback loop in which political judgment is processed into technical expertise and then returned to the public as neutral truth. The most unsettling detail is not coordination — it is belief. Many participants no longer recognize their work as political at all. They see themselves as custodians of reality, even as they define the boundaries of acceptable thought.

The inversion is decisive. NGOs were once adversarial watchdogs. In Germany, they now function as extensions of state capacity, openly coordinating with ministries and regulators. Cooperation with government is no longer viewed as a conflict of interest; it is the baseline. Civil society has been absorbed into administrative infrastructure, while retaining the moral authority of independence.

The funding makes the architecture visible. Programs such as Demokratie leben! distribute roughly €200 million annually, sustaining a sprawling ecosystem tasked with combating “hate,” “extremism,” and “disinformation.” These categories are intentionally elastic. Dissent is not banned; it is reclassified. Speech is not silenced; it is managed, filtered through grants, compliance regimes, and platform partnerships, and relabeled democratic resilience.

https://x.com/IslanderWORLD/status/2019503924169089400

interesanti

https://www.apollo.lv/8440382/limbazu-novada-saimnieciba-vilki-nokodusi-15-aitas

/interesanti, vai vilki uzlauza kūts durvis? parasti jau martā LV platuma grādos aitas vēl ir telpās. un pat ministrs uzstājas ar runu - kādam blatam jābūt, lai ministrs par tevi iestātos?
mosh vnk mednieku lobijs, kārtējā pasaka, un aitu vispār nav bijis?

"Trudging back over pebbles and sand
And a strange dust lands on your hands
And on your face"

Ej labāk turpināt domāt, ko kāds cits varētu par tevi padomāt. Tās domas ir tavas būtības un tava intelekta vērtas.

Jo mazāk es dzeru, jo sliktāk ir. (Viss no rokām ārā, ārā krīt)
Nedrīkst dzert mazāk - ir jāmočī uz pilnu klapi!
Manuprāt.

Kas tad īsti notiek.
Kad pārstāju dzert, tad es visu redzu pavisam skaidri (pārnestā un tiešā nozīmē) un tad mani viss sāk riktīgi besīt ārā, jo tik daudz nejēdzību visapkārt, ka traks var palikt..

Jāmočī tālāk, ka es Jums saku!

Šodien, 25. martā, Baltijas valstis atzīmē Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 1949. gadā PSRS sāka uz Sibīriju izsūtīt Baltijas valstu polit/soc/milit-inteliģenci - spējīgākos, talantīgākos latviešus, lietuviešus un igauņus, ar mērķi iznīcināt šo valstu spēju organizēt kulturālu pretestību.

Starp viņiem bija arī mans vecvectēvs un vecvecmamma no mātes puses. Vecvecmamma atgriezās, taču viņas vīrs nomira Sibīrijā.

Es joprojām dažreiz aizdomājos par to, ka pēdējie vārdi, ko viņš dzirdēja, noteikti bija nevis viņa mīļajā, plūstošajā latviešu valodā, bet gan skarbi skanošā krievu valoda no kāda kareiva, sarga vai citas utubungas-kacapa puses, kurš viņu necilvēcīgi nobakstīja līdz nāvei.

Zīmīgi, ka šī Baltijas sēru datuma naktī Krievija veica limitētu iebrukumu Baltijas valstīs - Igaunijā ar sprāgstvielām pildīts krievu drons trāpīja Auveras elektrostacijas skursteni.
Tikmēr naktī LV un LT sprāguši no Krievijas un Baltkrievijas ielidojuši droni ar kaujas galviņām. LV - 400m no dzīvojamās mājas Krāslavas rajonā. LT - sazin kur. Paldies dievam neviens cilvēks šajos uzbrukumos nav cietis.

Iepriekš jau bijuši gadījumi, kur viņu ofšoru ēnu flotes kuģi pārgriež Igauņu-Somu un Latviešu-Zviedru komunikācijas tīklu zemūdens kabeļus. Neizbrīna NATO bezmugurkaulinieciskā rīcība - mūžīgais apīzments.

Apgalvojums, ka Baltijas jūra ir NATO ezers, ir absolūtākās pupu mizas. Ja tas būtu NATO ezers, tad, pirmkārt, tur nepeldētu neviens Krievijas ēnu flotes kuģis, kas pārkāpj starptautiskās varmākām-izvarotājiem noteiktās sankcijas. Ja peldētu, tos ātri vien konfiscētu NATO dalībvalstis, izsolot tos publiski un naudu pārskaitot Ukrainai.

Brīvas navigācijas tiesības nav absolūtas. Tām būtu jāpiemīt tikai tām valstīm, kuras ievēro civilizētu tiesiskumu nevis despotiju, kas konstruēta uz 90to mafijozņiku un PSRS drošības dienestu palieku HOMOEROTISKĀS laulības. Jā, tu nepārlasījies - vārds "homoerotiskās" lietots apzināti, jo tas ir viens no jautājumiem, kas ikdienā nodarbina krieva bezapziņu.

Esmu daudz pētījis viņu kultūru, viņu komunikatīvo manieri, valodas skanējumu, citu kultūras uzdošanu par savējo, utt.

Manuprāt, daudzu krievu problēma slēpjas faktā, ka viņi šai pasaulē ir nākuši kā homoseksuāli vīrieši, bet tā kā viņu valstī homoseksuāļus pazemina līdz necilvēka statusam, viņos mīt NĀVES BAILES, ka kāds uzzinās par viņu noslēpumu. Un šīs NĀVES BAILES arī pavada šos jaunos vīriešus viņu ikdienas gaitās. Viņi mazāk baidās no savas valsts post-mafijas varas, bet vairāk no līdzcilvēku brutalitātes, tiem kaut kā uzzinot, ka "viņš ir gejs".

Kāda, tavuprāt, ir cilvēka ikdiena, kurš dzīvo NĀVES BAILĒS? Šāds cilvēks agri iemācās DUBULTDOMU - domāt vienu, bet teikt citu. Voila - 21. gadsimta krieva dvēselīte DEMISTIFICĒTA!

Viņu leksikā ir labs vārds, kas raksturo šo pazeminātības stāvokli, kas nostiprinās, ilgtermiņā nevis pieņemot sevi, bet bēgot, izvairoties, neskatoties sev acīs, utt. Tāds cilvēks top par mankurtu jeb cilvēku, kas ir morāli, sociāli un fiziski degradēts un zaudējis savas kulturālās/sociālās saites, jo pārāk ilgi dzīvojis tādā pretdabiskā mentālas verdzības stāvoklī.

Krieva dvēseles ikdienu pavada konstanta mentāla analīze - "ir jāveic pasākumi, jāpieņem mēri, lai neviens nekad neuzzina, ka man patīk vīrieši!" - respektīvi, ir jākaujas, ir jākaro, ir daudz jādzer un skaļi jābļaustas, un, kad kaimiņš lūdz aizpist muti, jo sīkie guļ, tad nahuj ar cirvi to kaimiņu nocērt nost savas latentās, paniku raisošās homoseksualitātes vārdā.

Bēgot no savas seksualitātes ne to vien var sastrādāt.

Baltieši zina, kā komunicēt ar krieviem - jāatbild ar identiskiem mēriem. Ja ar krieviem cenšas pa civilizēto, viņi tevi vienmēr apmānīs un beigās nomelnos tevi. Jāsaprot, ka viņiem ir daudz lielāki info plūsmu resursi - ja viņi alkst iedzīvināt kādu domu pasaulē, viņi izmantos savus miljons trulos ruporus, kas aklās bailēs atkārtos varas paustos vārdus: "Mēs nākam laupīt, izvarot un nogalināt, lai mums nebūtu laiks nodoties homoerotiskām izklaidēm".

Manuprāt, katram dronam, kas ielido no Austrumiem, būtu jāseko atbildei no mūsu puses, taču 2x lielākai. Simplistiska formula: kairinājums no viņu puses noved pie 2x kairinājuma no mūsu puses, utt., ut.jpr. Tā mēs varam arī efektīvi testēt savas dronu tehnoloģijas.

Vienīgi gļēvi bezmugurkaulnieki var tikt iebiedēti ar mūsu homoerotisko kaimiņu draudiem. Papēti viņu draudu vēsturi pirms mīz - 99% gadījumu viņu draudi ir pupu mizas, jo nerezultējas ar izpildījumu un sekām.

Un kā, tavuprāt, Centrāleiropas valstīm būtu jākomunicē ar saviem homoerotiskaji-mongoloīdajiem austrumu despotijas kaimiņiem?

Es neticu vairs, ka cilvēki ir īsti, pat, ja es tos cilvēkus personiski pazīstu. Stils kādā viņi raksta internetā ir pārāk mākslīgs. Un ja tu uzskati par vajadzīgu tādā stilā komunicēt, tu kaut ko man mēģini pārdot. Un es nepērku.

citāc:
...ir teorija, ka dzīvojam postapokaliptiskā fāzē pēc "lielā reseta" kaut kur 19.gs. un vecie arhitektūras un mākslas pieminekļi ir šīs iznīcinātās kultūras paliekas. Nešķiet far fetched, you daudz ko no tā tīri objektīvi mūsdienās neviens neprastu izpildīt, kur nu vēl masveidā. Elementārām noliktavām ķieģeļu likums bija filigrāns un ar vijeboniem. Tagad celtnieciņi mocās betona kluci dabūt līmenī, kur vēl domāt par smukumiem. Tas pats ar mūziku. Klasiskā mūzika ir pārpasaulīga priekš mūsdienu cilvēka, jo tā tik tiešām nav no mūsu pasaules. Tāds radošums kombinācijā ar grāciju (grace) un dievišķas klātbūtnes efektu nav iespējams mūsu apzināti deracinētajā, dumbed down pasaulē.
(c) Gnidrologs (klab.lv)

un svaigs piemērs:
https://nra.lv/neatkariga/riga/517167-rigas-mukusalas-promenades-problemas.htm

***
Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā.
Promenādes izbūve tika sākta 2023. gada beigās un ilga divus gadus līdz nodošanai ekspluatācijā 2025. gada 22. decembrī. Tas atbilda termiņam kredītlīgumā starp pašvaldību un Latvijas valsti. Promenādes atvēršana publikai datēta ar šā gada 9. janvāri. Taču prieks par jaunbūvi turpinājās tikai līdz brīdim, kad ziemu nomainīja meteoroloģiskais pavasaris. Tajā brīdi “pasēta nokusa reizē ar sniegu un ledu,”...

Mūkusalas promenāde parāda visu būvniecības procesa dalībnieku degradāciju, ja salīdzina to, kas uzbūvēts nupat, ar to, kā būvētas viduslaiku pilis. Lai gan tās sagrautas pārsvarā Ziemeļu kara laikā (1700-1721), to drupu sienās joprojām ieraugāmi lieli laukakmeņi 2-3 stāvu māju augstumā par spīti tam, ka lietus šīs sienas bez jumtiem skalojis un sals ārdījis simtiem gadu. Šīs sienas apliecina, ka principā laukakmeņus sasaistīt ar javu ir iespējams. Kaut kas no šīm prasmēm tika pārmantots pat līdz Akmens tilta celtniecībai ap 1955. gadu. Tā laika celtniecība līmeni apliecina Akmens tilta nobrauktuve, kas glabā par veidni izmantotā dēļa zaru rakstu. Lūk, kādam jābūt betonam, no kura 70 gadu laikā ar visām bargajām ziemām, ilgajiem lietiem, lielajām vētrām un - galvenais - automobiļu un tramvaju radītajām vibrācijām nobrucināti betona putekļi ne milimetros, bet mikronos izsakāmā biezumā.
***

jautrība turpinās

***Latvijas teritorijā ielidojis un uzsprādzis drons***

https://nra.lv/latvija/517176-latvijas-teritorija-ielidojis-un-detonejis-drons.htm

UPD

https://jauns.lv/raksts/arzemes/701931-igaunija-no-krievijas-ielidojis-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni-valdiba-izsludina-arkartas-sedi?

/interesanti:
krievu drons, no krievijas ielidojis drons, nomaldījies ukraiņu drons?

aktuālais "kvests"

paspēt nopirkt degvielu starp diviem skaļiem paziņojumiem (viens pēdējā laikā mēdz nākt no Trampa, otrs no Trampa vai no vēl kāda trešā).

fantastiska izkliede cenās un pozīcijās - bijusī "lētā" uzpildes stacija ir kļuvusi "superdārgā", vai bijusī "dārgā" ir pārkvalificējusies par "vidēji dārgo"
cenas dīzelim - no 173 p/pl līdz 181 p/pl

Another reminder that Russia was suspended from FIFA and the Olympics for intervening in the Ukrainian civil war where ethnic Russians were involved. But USA which attacks a country on the other side of the world (during negotiations and for absolutely no valid reason), kills their legitimate government officials, bombs schools, hospitals, police stations, historical sites, and all kinds of civil infrastructure, committed more war crimes in 4 days than Russia did in 4 years, IS HOSTING THE FIFA WORLD CUP. Russia at least tried to make their intervention appear legitimate under international law (dubiously) but USA and Israel are like... "Uhhh, they don't like us and that's why we will kill them all and destroy their country. Besides, killing unarmed people is FUN!!"
https://asiatimes.com/2026/03/trump-us-navy-sank-unarmed-iran-ship-because-it-was-more-fun/

1976: BIG JIM's Big BOOZY Bike Trip to Braemar | Nationwide | Weird and Wonderful | BBC Archive

EUpšteina režīms

Sākot skatīties šo filmu, tā lēnām sāka mani kaitināt. Ne vienmēr filmai ir jābūt sliktai, lai tā man nepatiktu. Ne visam ir iespējams pieslēgties empātiski vai kā citādi, un līdz ar to es nevaru aizpildīt tās vietas, kas ir atstātas aizpildīšanai man kā skatītājam. Un tad pienāca brīdis, kad tapa skaidrs, par ko šī filma ir. Mazliet atkārās žoklis, un es atguvu fokusu.

Jāsaka gan, ka uz beigām mani šī filma sāka kaitināt atkal, bet te nu jau es sapratu, ka mani kaitina filmas galvenā varone. Filmā bija vairākas epizodes, kas, tā teikt, šķita pārāk tuvu mājām, un izrādās, tas mani kaitina. Tam nav sakara ar to, ka filmas galvenā varone kaut kā objektīvi būtu kaitinoša, tam ir sakars ar manu individuālo pieredzi. Bet tad jau bija klāt filmas beidzamais monologs, kas bija diezgan bēdīgs, bet skaists, un tapa skaidrs, ka šis ir par general human condition, un ja tā padomā, reizēm mums visiem varētu gribēt atvainoties kādam par to, ka dzīvē mēdz notikt visādi sūdi, un mēs tur neko nevaram padarīt.

Nesaistīti, bet varbūt saistīti - kaut kur nesen dzirdēju stāstu par māti ar tīs bērniem, kas piedalījās klīniskajos pētījumos kā pētījuma objekts ar treatment resistant depresiju mūža garumā. Man drusku radās jautājumi, kā viņa tika pie tāda bērnu skaita. Skaitlis trīs liek domāt, ka tā bija diezgan apzināta izvēle.