Stulbākais ir tas, ka par lauzto plecu nevar aizmirst. Atšķirībā no traumētajiem pirkstiem, plaukstām un rokām (kas dažreiz atgādina par sevi rudeņos un viegli īdot uz laika maiņām), plecs atgādina par sevi ik dienu - guļot uz sāna vai pat noguļoties uz muguras. Stulbais vecums.

Ballad of a Small Player (2025)

Tā tā dzīve paiet tēlojot.

Līdz tukšai degvielas tvertnei: 25m

Interesants faktoīds par to, kāpēc Slint sākums (pirmie divi albumu) bija tik intensīvi perfekts, taču grupa ātri vien izjuka.

Slint (official) maksimāli iekrita negatīvajās vibrācijās pēc 1.albuma ieraksta un miksa sesijas pie Steve Albini. Un nespēja atgriezties no tās traumas, jo neparūpējās par grupas mikroklimatu un skaidru komunikāciju ar skaņu inženieri (kurš iesācējs vispār apzinātos ko tādu pirms savas 1.studijas pieredzes? Varu pateikt godīgi- neviens pats).

Kāpēc negatīvās vibrācijas?

Ierodoties pie viņa studijā, Slint bija nolēmuši, ka vēlas, lai viņu pirmais albums skan silti un organiski. Nezinu, kā un vai viņi to Albini nokomunicēja, bet rezultāts bija pretējs gaidītajam.

Stīvs samiksēja pretēji- viņš akcentēja skarbos un edžīgos toņos, kas rezultējās ar to, ka stīgu instrumenti skan harsh and edgy.

Rezultātā pēc 1.albuma izdošanas grupu pameta basģitārists, kurš, nebūdams pielīdējs, bija visvokālākais par vilšanos rezultātā.

Ilgus gadus pēc grupas izjukšanas pārējie Slint dalībnieki neļāva orģinālajam basistam piekļuvi 1.albuma failiem (ar mērķi veikt re-mix pa savam, lai panāktu to albuma skaņu, kāda bija iecerēta 1989. gadā). Taču pirms neilga laika viņi beidzot piekāpās un iedeva 1. basistam failus, un tas rezultējās ar Slint 1.albumu, kaa skan tā, kā to bija iecerējuši puikas toreiz, sen, sen atpakaļ.

Manuprāt, skaņu inženieriem reti kad pa labu nāk fakts, ka viņi ir larger then life personalities. Jo tad, nedod dievs, klienti sāk ļauties inženiera atrunām, aizrunām, unikālajam skatījumam. Un tā.

Noslēdzot šo info apkopojumu, vēlos bilst, ka neviena būtne nav perfekta. VISI MŪSU VAROŅI IR TIKPAT IMPERFEKTAS BŪTNES KĀ MĒS!

Slint 1.basista remiksēto 1.albumu var baudīt šeit: https://slint.bandcamp.com/album/tweez-tweethan-mix

Kaiju cāļi ir šķīlušies!

acīmredzamais neticamais:

https://nra.lv/latvija/521372-latvijas-bankas-prezidenta-martina-kazaka-ienakumi-2025-gada.htm

"Pērn Kazāks pensijā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņēmis 27 744 eiro."

/dzimis 1973.gadā, ierindas dienestā armijā vai orgānos nav dienējis, vai tiešām invalīds???

tradīcija - pie kaimiņienes gastronomisms + eirovīzija. bet nē, esmu gluži vai dzimtenes nodevēja un divkose.
blē.

Toro, toro!

Toties nekad mūžā neesmu bijusi zaļumballē.

Tādi pasākumi kā Eirovīzija ir balto cilvēku pazemošanas rituāls. Piekrītu Ulvim, tos, kas tam seko līdzi, jāmet šķeldotājā. Tie ir cilvēces atkritumi tāpat kā ļauds, kas tajā piedalās. Žīdu dročījamās zeķes.

Esmu tik laimīgs, jo viena no manām mīļākajām dziedātājām Mišela Gurēviča atkal būs Latvijā! Injicē šo skaņdarbu manā DNS, LŪDZU, LŪDZU, INJICĒ TO MANĀ DVĒSELĒ!

Šarmanta post-King Gizz mūzika. Vienīgais grupai stulbs nosaukums. Videoklips - zaļa maģija!

Šodien nejūtos diez ko labi, būs jāaiziet uz darbu

2026. gādā cilvēks nevar vienlaikus iestāties par mieru un taisnīgumu pasaulē, un skatīties Eirovīziju. Kāda runa vispār var būt par kopīgas, skaistākas nākotnes būvēšanu, ja humanoīdi nevar neieslēgt savu ekrānu tieši tad, kad viņu neieslēgšana varētu kopā veidot vismaz kaut kādu signālu?

Viņu smadzenes, nozagtas caur apzināti izkropļotas kultūras patērēšanu, veido kolektīvas alkas pēc arvien jaunas un jaunas kroplas kultūras. Tādi cilvēki kā putnupr - viņi savulaik bija visalternatīvāk domājoši cilvēki, kuri patērēja visaugstvērtīgāko kultūru, taču, nerūpējoties par sava prāta kultūru un pārāk ļoti investējot savos humanoīdiski-sabiedriskajos pienākumos, viņa zaudēja savu sākotnējo dzīvdzirksti ikdienas darba pelēcības tuneļos.

"Skaties uz mani, kā nododu visu, kas reiz man pašam bija svēts!"

Ja pazīsti kādu, kurš skatās Eirovīziju - iepļaukā viņu! Ar sarunu, ar vārdiem jau neko vairs nevar izdarīt šajā ērā, kur vairs nav iespējams nošķirt patieso no nepatiesā un labo no ļaunā.

Man šad un tad nākas izskaidrot kādas frāzes izcelsmi - piemēram, "rūķis, māja" vai "Bonifācija brīvdienas". Pēdējais papildinājums šajā sarakstā ir "trīs banāni". Diemžēl jūtjubē neatradu Perpendikulu.

Bet septiņdesmito gadu padomju multiplikācijā ir vairāki eksemlāri, kas liek gribēt uzzināt kaut kādu plašāku kontekstu tam, kā šīs multfilmas ir tapušas. "Trīs banāni" noteikti ir šo multfilmu sarakstā. Kaut kad esmu dzirdējis joku, ka krāsas tanī laikā bijušas toksiskas, un no tām varēja labi apsisties. Pieņemu, ka patieso stāstu uzzināt nav vairs iespējams, jo retie mākslinieciskie izlēcieni uz didaktiskā satura un propagandas fona jau paši par sevi drošvien bija drosmīgi, bet jo interesnatāki tie tāpēc šķiet.

Mežciemā daudz lakstīgalu

Skatos eiroviziju. Garlaicīgi. Austrietis un Norge ir ok