Can't fight the seether
Recent Entries 
19.-Feb-2018 03:42 pm - Mūzika: The Boy Who Died Wolf
"Wolf, don't make a helpless move
You see me and I see you"


https://youtu.be/colQcuUbgQg
17.-Feb-2018 04:22 pm - Mūzika: Barns Courtney - Sinners
"Yeaaah, I must be good for something"

https://youtu.be/gJQTd0aoqHY
15.-Feb-2018 02:13 pm - Ēnu dienas ēnas puses: otrā daļa
Ja man kāds jaunietis parpasītu, ko būtu interesanti ēnot mūsu ofisā, es bez šaubām ieteiktu ēnot tos, kas ar parādniekiem ņemās. Vot tur reāli karstas asinis cilvēkiem tek dzīslās. Fakts, ka man viņi sēž aiz muguras, gan nozīmē to, ka ir ļoti daudz mūzikas jāklausās, ja es vēlos kaut ko izdarīt.
15.-Feb-2018 01:09 pm - Ēnu dienas un jaunieši ar sapņiem.
Visa cita starpā vakar bija ēnu diena. Vakar "mūsu" ofisā esot bijuši 35 jaunieši "ar lieliem plāniem un nākotnes sapņiem".

Es esmu gribējis būt ugunsdzēsējs, slavens basketbolists, rokzvaigzne un kaut kas šādās līnijās, bet man nekad nebija ienācis prātā, ka varētu sākt ar ofisa apmeklēšanu.
8.-Feb-2018 05:52 pm
Pietrūkst dzīvē asuma? Nopērc auto. Tā ir reklāmas industrijas reakcija uz eksistenciālo bezjēdzīgumu. Kaut kur starp "way to deep" un "ej nopērc mašīnu" tomēr vajadzētu būt vidusceļam.
1.-Feb-2018 10:05 pm - Monster Magnet - Mindfucker
Turpinot par mūziku. Diskā, kas man ir mašīnā, ir visi Monster Magnet albumi. Joprojām, jo pēdējais albums (kurš ir iznācis Napalm Records... if you know what I mean) ir iznācis 2013. gadā. Tikko iegāju wikipēdijā. You know what? Martā būs jauns. Skatamies turnejas.

UPD. Paskatījos cik Vindorfam gadu (vienā dziesmā ir lirikas par atgriešanos 1969. gadā, lai paķertu no turienes komiksu grāmatu), un gandrīz aizrijos ar alu.
1.-Feb-2018 09:17 pm - Grammy 2018
Nočekoju Grammy nominantus man interesējošā kategorijā.

(garš teksts aizstāts ar garu nopūtu)

Rezultātā jau divsimtčēesmittrešo reizi klausos 2016. gada nominantus "Highly Suspect". Bet gada roka albumu dabūja Muse. Rīlī? Nē, Muse ir ok grupa, bet Drones... jebkādā kontekstā labākais? One more time, really?
27.-Jan-2018 06:14 pm - Par čempioniem
Kārtējais mēģinājums iedziļināties tajā, kādus titulus šodien Briedis varētu vinnēt vai zaudēt, sapratu, cik sashēmots ir viss tas aparāts apakšā, un kā tiek uzpūsta intriga, lai izspiestu naudu no tā, ka cilvēki mēģina pierādīt, ka ir labāki par citiem dūru cīņā.

Interesanti, kas ir tas, kas cilvēkus saista šinī sporta veidā, īpaši tos, kas paši ar to nenodarbojas? Alī, is he likable? Droši vien šis ir vienkāršs jautajums, jo viņš sev pievērsto uzmanību izmantoja, lai runātu par tiesībām. Un kā ir ar Taisonu? Skatoties doķenes par viņu jaunībā, atliek vien iekšēji noelsties - wow! Vēlāk viņš bija varmāka, un nebija vairs tik ļoti likable. Vai tagad viņš ir likable? Viņš joprojām ir slavenība, lai gan ar aptraipītu pagātni, tomēr slavenība kuru intervē, filmē, utt, bet viņš joprojām mēdz būt kretīns, kad kāds sāk runāt par viņa ne tik spožo pagātni. Vai Briedis ir likable? Jā, viņš ir mūsu lepnums un vienīgais čempions, un kā atzīmēja mana vecmāmiņa, galvenais, ka viņš to karogu pacēla virs galvas. Un saistība Rigvir viņu nepadara mazāk likable, jo viņš taču ir čempions un mūsu čempions, un Rigvir jau arī nav nekāda izvarošana? Visu šo, protams, var jautāt arī par režisoriem, aktieriem un citiem pazīstamiem cilvēkiem, kas kaut ko dzīvē ir izdarījuši labi, bet kaut kādās jomās viņi ir kretīni, un viņi pilnīgi noteikti būtu vienkārši kretīni, ja nebūtu viss tas viņu ģeniālisms, ko ielikt svaru otrā kausā, tomēr boksa čempioni ir mazliet īpašāki, jo bieži vien viņiem iztūkst cilvēciskas harizmas, spējas skaisti izteikties vai kādu citu citādi cilvēciski patīkamu īpašību.

Bet ja par mazāk spožām personībām, tad vēl ir tie treneri, kas mēģina būt jauki un asprātīgi, viņi mēģini palīdzēt mums tizlenīšiem grūtajā ceļā tuvāk pilnībai, un tomēr spiežas ārā tas, ka viņus varētu satērpt smalkos uzvalkos, bet šī pelnrušķītes kariete pārvērtīsies atpakaļ ķirbī uzreiz, kad viņi atvērs muti.
21.-Jan-2018 05:25 pm - California Dreaming
We never sleep, in California, we're dreaming.
21.-Jan-2018 02:00 pm - Par neizbēgamo
Bēres ir depresīvs pasākums, īpaši tad, ja mirst jauni cilvēki. Depresīvs nevis tāpēc, ka cilvēkiem ir skumji, un viņi raud, arī ne tāpēc, ka jaunu cilvēki nāve ir kaut kā īpaši traģiskāka. Kad mirst veci cilvēki, un tad mācītājs vai kāds cits runātājs runā savu standarta filozofisko masu patēriņam domāto runājamo, tev ir vieta fantāzijai par daudzajiem gadiem, ko cilvēks ir nodzīvojis daudz ilgāk par tevi. Vai varbūt tā nav fantāzija, bet drīzāk paviršībai? Savukārt šinīs bērēs, uz kurām es biju aizvakar, radās pavisam vienkāršs, bet drasmīgs jautājums: un tas ir arī viss? Protams, ir forši, ka atnāk tik daudz radu, draugu un kaimiņu, ka kapličā iekšā visiem nav vietas, un tomēr mielasta laikā nevienam nekā prātīga nebija ko teikt, tāpēc viss aprobežojās ar tām pašām standarta frāzēm, kas jau bija dzirdētas izvadīšanas procesā. Tas tiešām ir viss? Vasarā nomira cilvēks, kuru savulaik ir sanācis uzskatīt par labāko draugu, tāpēc dabīgi radās doma, ka vajadzētu aiziet uz bērēm. Beigās tomēr neaizgāju. Neviens, ar ko es runāju, neaizgāja. Jo tur kaut kur ir kaut kādi cilvēki, kas sēro, kuriem, laikam, būtu jāizsaka līdzjūtība, bet tev nav ne jausmas cik viņu tur ir, kas viņi ir, vai kā viņi izskatās, un ko tad es jaukšos svešas sāpes vidū. Mirušajam mana ierašanās vai neierašānās neko nemainīs, un bez šaubām, es viņu atceros un atcerēšos šā vai tā. Un tad bēru ceremonijas vidū mani pārņēma skaudība. Es apskautu to džeku, kurš kaitojot bija pazudis jūrā, un par kura meklēšanas lietderību internetos bija karsti strīdi.

Šodien kaut kāds post depresīvais atsitiens pēc bērēm. Būs laikam nosēdies.
This page was loaded Feb 22. 2018, 9:08 am GMT.