Wolf, don't make a helpless move
Recent Entries 
25.-Nov-2020 11:30 am - All Them Witches live on KEXP
Es neatminos esam redzējis šo ģitāristu jebkad runājam, bet spriežot pēc tā, kā viņš spēlē ģitāru, viņam runāšana varētu arī īpaši labi nepadoties. Savukārt basists un bunģieris man atgādina agrīnos Pink Floyd.

https://youtu.be/eovMuxGqyGQ
22.-Nov-2020 03:37 pm - Par ēdienu
Es internetā ieraudzīju slavenās Svetlanas, un nodomāju, ka man ir diezgan veselīgas attiecības ar ēdienu, jo man jau no bildes vien slikti sametās. Veselīgas tādā ziņā, ka man nav visādu dīvainu ēdiena kreivu. Ok, varbūt Cielaviņa ir kaut kāds šokolādes džankija sapnis, bet es esmu dzirdējis tik daudz citas jocīgas lietas ko cilvēki mēdz iekārot, un visbiežāk manas sajūtas ir spektrā no vienaldzības līdz riebumam.

Nav arī tā, ka es nespēju releitoties ar patiku ēst, bet ir nojauta, ka šinī patikā ir svarīgas dažas detaļas. Man patīk gatavot un ēst, un šīs divas lietas ir nesaraujamas. Vai aiziet uz treniņu, un tad pabarot savu nogurušo miesu. Vai vismaz kā citādi lietderīgi pavadīt laiku, un sagaidīt to brīdi, kad ir pienācis izsalkums. Sēsties pie jau uzklāta galda es varu apmēram reizi vai divas gadā, kur saēsties ceptus kartupeļus ar kāpostiem un desiņām, vai kaut kādu citu tradicionāli sentimentālu figņu ko es pats sev netaisītu. Jā, un man trūlī, dīplī garšo ļoti daudzas “veselīgas” lietas: salāti, dzinumi, sēklas u.t.t. Ne visas, protams, bet es nemeklēju iespējams ēst lietas augstāka mērķa vārdā. Tagad gan ir viens izņēmums, bet tā ir pavisam cita tēma.

Bet domājot par šo veselīgo attiecību veselīgumu, jāsaka gan, ka tam varētu būt arī savas ēnas puses. Mana māte periodiski un sistemātiski mani ir spīdzinājusi ar pārbarošanu. Neiešana prom no galda, kamēr viss nav apēsts - ček. Fiziska vardarbība - ček. Mēģinājumi visu apēst, kas prasta aptuveni tik pat lielu piepūli, kā uztaisīt simts piepumpēšanās, un tad aiziet to visu izvemt, jo ir fiziski grūti to neizdarīt - ček. Un, protams, visas veselīgās lietas ko man mēģināja iesmērēt, neskatoties uz to, cik pretīgas tās man šķita. Bet kā jau minēju, nez kādēļ tas nav atstājis traumu, ka veselīgi obligāti nozīmē arī negaršīgi. Visādi citādi no ēdiena neciešu, tikai no cilvēkiem kas mēģina ar karoti man iekāpt mutē.
22.-Nov-2020 01:36 pm
A, wow! Es izlasīju Rīgas Laika trīs viedokļus par partnerattiecību likuma iniciatīvu. Tas man radīja jautājumu, vai sekošana reliģiskām doktrīnām vispār paredz spēju tvert realitāti? Un runa pat nav par attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem. At this point man pat varētu būt vienalga par homoseksuāliem cilvēkiem, jo dažu cilvēku augstprātība sniedzas tik tālu, ka skar praktiski visu sekulāro sabiedrību.

Es negibētu būt cilvēks, kas visus ticīgos cilvēkus uzskatītu par kaut kā atpalikušiem, bet es nenoliegšu zināmu jūtību pret reliģiskām izpausmēm, un vājuma brīžos gribas visu vienkāršot un visus ticīgos nolīdzināt līdz vienam līmenim. Un mani nenormāli kaitina šis uzturētais "labā" vai "gudrā" konservatīvā tēls, kurš mums nez kādēļ esot vajadzīgs. Es zinu, ka ir ļoti gudri matemātiķi un fiziķi, kas turpina ticēt dievam, vienīgi viņi dievišķo dzirksti saskata pavisam citos pasaules uzbūves aspektos, nevis tanī, kā cilvēkiem uz zemes būtu pareizi jādzīvo.

Vents ļoti īsi un precīzi adresēja galvenās problēmas Irbes viedoklī, kas patīkami kontrastēja ar iepriekšējo palagu. Nopietni, es pēdējās lapas jau ar mocībām lasīju, nespējot saprast, ar ko šis teksts būtiski atšķiras no dažādiem Facebook sazvērnieku murgojumiem, izņemot pieklājīgu leksiku un spēju zināt un atsaukties uz faktiem. Visādi citādi tas teksts ir diezgan acīmredzami caurs. Caurs tādā ziņā, ka arī tīkls sastāv no īstiem un stingriem pavedieniem, bet tas joprojām ir tīkls ar lieliem caurumiem, kad mēs skatāmies uz to kopumā. Kā iespējams apelēt pie tā, ka mēs vēsturiski līdz kaut kam esam attīstījušies, bet ar tikpat lielu vieglumu noslaucīt no dienas kārtības šī brīža dzīves realitāti un zinātniskos faktus? Kā iespējams atsaukties uz kristīgās pasaules vērtībām, bet tai pašā laikā lielu daļu no šo vērtību vēsturiskajiem nesējiem nosaukt par "tā saucamajām attīstītajām valstīm"? Tur vispār ir pilns ar jaukiem melnbaltiem pretnostatījumiem. Atkal jau, spēja dažādus jēdzienus pasniegt nievājoši ir absolūti pazīstama stratēģija diskusijās, ar kurām ir pilns internets, vienīgi tajās cilvēki nekautrējas saukt lietas "īstajos vārdos", tāpēc tur var atklausīties visu to leksiku, ko daudzi cilvēki izvairās lietot.

Bet jā, atkārtošu vēlreiz, mani pārsteidza šī "gudrā konservatīvā" tēla uzturēšana, nevis fakts, ka kāds Rīgas Laikā ir paudis viedokli, ka homoseksuāļi un citi plebeji ir pretdabiski pretekļi, kas apdraud sabiedrību. Es labprāt šādā pašā Rīgas Laika fomātā palasītu arī viedokli par nesenajām ASV vēlēšanām, COVID un vakcīnām no kristīgā skatpunkta. Mani tiešām interesē tas domāšanas veids, kā ir iespējams nonākt pie pavisam citiem secinājumiem, un internetā tomēr jau pie kāda trešā komentāra tevi paspēj nosaukt kādā sliktā vārdā, un diskusija iestrēgst kaut kādā virspusējā līmenī.
17.-Nov-2020 09:58 am
Gūgle man entuziastiski paziņoja, ka manai Viettel lokācijai Hanojā Google Maps ir miljons skatījumu. Lūk, šis nav Facebook laikus vākt. Cik daudz tūristu iespējams ir izvairījušies no feiko simkaršu iegādes, kurām internets beidzas pēc nedēļas.
11.-Nov-2020 10:53 am
Tā kā Netfilksā trendo jauns seriāls par šahu, tviterī parādījās diskusija, cik cilvēki tagad ir sākuši mācīties spēlēt šahu, vai arī cik pašsaprotami bija iemācīties to jau bērnībā. Kas man atsauca dažas bērnības epizodes, ko gribētos piefiksēt.

Kad manam patēvam (oficiāli runājot) nomira tēvs, viņa māte pēc kāda laika aprecējās otrreiz. Aprecējās viņa ar vienu onkuli, kura vārdu es diemžēl neatceros, bet viņš bija polis, un runāja mazliet lauzītā latviešu valodā. Viņš bija diezgan nekomunikabls, izņemot tās reizes, kad iedzēra. Bet viņš nebija dzērājs. Nu, tādā ziņā nebija dzērājs, ka reizēm iedzert un arī diezgan iespaidīgi piedzerties onkuļiem bija tik pat pašsaprotami, kā mācēt spēlēt šahu. Man nekad nav patikuši iereibuši cilvēki, tāpēc man viņš reizēm šķita nepatīkams, tai pat laikā reibumā viņš ļoti centās būt jautrs un rotaļīgs ar mani un māsu, kas savukārt nebija pārāk izplatīta īpašība pārējo pieaugušo vidū.

Tad devītās klases vidū es pārcēlos, vai mani pārcēla mācīties uz Rīgu, un es padzīvoju kādu laiku pie šī onkuļa un "vecmammas". Onkulis joprojām bija diezgan nerunīgs un nīgrs lielāko daļu laika, lai gan salīdzinājumā ar "vecmammu" bija optimisma iemiesojums. No priekšstatiem ko es iemācījos par vīrišķību, visspilgtāk es atceros epizodi, kā reiz sadusmojies viņš stāstīja stāstu par to, kā kāds karavīrs viņa rotā aizgāja uz krūmiņiem, un aizmirsa krūmos šauteni. Stāsta morāle bija tāda, ka pat tanī brīdī kad tu tupi krūmos ar nolaistām biksēm, nekad nelaid no rokām šauteni. Viņš gan lietoja citus vārdus, lai nodotu šo vēstījumu. Es arī neatceros kontekstu šim stāstam, bet pieņemu, ka tas bija pārmetums par manu izklaidību.

Bet tas bija arī laiks, kad pēc skolas mēs trijatā ar vecmāmiņu spēlējām kārtis. Sākām ar duraku, zolīti, šķiet, mēs gan spēlējām divatā, bet vēlāk es iemācījos vēl kādu kaudzi iepriekš man nezināmu kāršu spēļu. Neko no tā, protams, es vairs neatceros. Un tad mēs sākām spēlēt arī šahu. Šīs spēles pamatus es zināju, bet diezgan ātri sapratu, ka mēs nespēlējam šahu, bet man tiek mācīts spēlēt šahu. Dažas pirmās spēles sākās bērnišķīgi garlaicīgi, un beidzās strauji un negaidīti ar manu zaudējumu. Vēlāk bija mēģinājumi man iemācīt, kāpēc tas tā notika, un kā uzlabot manas šaha spēlēšanas iemaņas. Drīz pēc izlaiduma uz Rīgu pārvācās arī mani vecāki, tāpēc māsa pārvācās dzīvot pie viņiem, es pārvācos dzīvot pie savas īstās vecmāmiņas, un manas attiecības ar šahu arī izbeidzās. Bet onkulis man atmiņā palika kā neatrisināta mīkla. Nerunīgs, mēreni nīgrs, reizēm iereibis, kā jau lielākā daļa onkuļu manā perimetrā, tai pat laikā viņš regulāri lasīja, un zināja tik daudz kāršu spēļu, un nepārprotami ļoti labi spēlēja šahu. Un lai arī šis onkulis bija iesaistīts turpmākajos notikumos, kas bija saistīti ar manu ģimeni, un neizbēgami būtiski ietekmēja arī manu dzīvi, šķiet, ka es viņu pēc pārvākšanās vairs nekad nesatiku. Šķiet, ka es pat nebiju uz viņa bērēm, jo es biju diezgan pusaudzisks pusaudzis turpmākos gadus.
26.-Okt-2020 11:15 pm - Wrecking Ball
https://youtu.be/zNu9bJvJ_Pw
26.-Okt-2020 09:20 am
Vakar noskatījos epizodi par datorspēļu vēsturi, kurā tika pieminēts Doom, un iedomājos, ka šī spēle ir ietekmējusi manu dzīvi vairāk, kā varētu iedomāties.

Savu pirmo Windows es ieraudzīju pirmās ģimnāzijas datorklasē. Diezgan drīz uz šiem skolai dāvātajiem diezgan jaudīgajiem IBM datoriem bija iespēja pamēģināt uzspēlēt Doom. Neko tādu es savos laukos iepriekš nebiju redzējis, un šī spēle atstāja uz mani diezgan lielu iespaidu.

Tālāk sekoja sliktas atzīmes programmēšanā, kas, protams, bija daudz nozīmīgāks faktors tālākai notikumu ķēdei par kaut kādu datorspēli, bet sākot mācīties programēšanu profilkursā, tomēr bija vajadzība iegādāties datoru. Un datora minimālās jaudas kritēriji bija absolūti skaidri - lai uz šī datora varētu palaist Doom. Protams, šī datora jaudas ļāva darbināt arī citas labas lietas, tai skaitā programmēšanas vidi, apgūstot kuru es tiku pie sava pirmā algotā darba. Neskaitot, protams, kaut kādus īstermiņa vasaras darbus. Bet jā, pildīt mājasdarbus nebija mana pirmā doma, kad tika mans pirmais PC.
22.-Okt-2020 12:45 pm - Oh Lord, please don't let me be misunderstood
Kafejnīcā relatīvi netālu man pretī sēdēja tante, un kā visi pārējie risināja savas ikdienas lietas, dzerot kafiju. Sāka skanēt The Animals "Don't Let Me Be Misunderstood", un tante sāka ritmā dīdīties, un pārlaida pāri entuziastisku skatienu, mēģinot kādā ieraudzīt tādu pašu sajūsmu. Atšķirībā no tantes, šī nav mana jaunības mūzika, bet neapšaubāmi šis ir jauks un labi pazīstams gabals. Bet šis rīts man nebija pārāk priecīgs, tāpēc viņa atdūrās pret manu dead serious seju, kas bija ieurbusies darbos. Bet tad es ieklausījos vārdos, ko esmu dzirdējis daudzas reizes, bet nekad tajos neesmu iedziļinājies, un šī dziesma pēkšņi kļuva par šī rīta himnu. Ninas Simone oriģinālversija, protams, ir vēl smeldzīgāka.

https://youtu.be/Bw7RTUEZMyg
13.-Okt-2020 06:50 pm
Lai gan es nespēlēju nekādas videospēles, varbūt vienīgi Guitar Hero varētu uzskatīt par izņēmumu, tomēr pārņem tāda silta sentimentāla sajūta, kad parādās kādi kadri no Nintento & Sega videokonsoļu ēras. Pilnīgi radās vēlme Nefliksā paskatīties High Score, kas šobrīd tur aktīvi reklamējas.

Nav arī tā, ka es galīgi nesaprotu to, kas cilvēkus vilina datorspēlēs, bet es noteikti labprātāk izvēlētos uzspēlēt kādu komandas sporta spēli, kārtis, vai noskatītos filmu, vai kādu dokumentālu filmu par surikātu saimi vai melnajiem caurumiem. Bet vecās spēles saistās ar dažādām bērnības atmiņām. Es ar savu patēvu pārāk aktīvi nekomunicēju, bet mēs mēdzām uzspēlēt tās datorspēle, ko var spēlēt pārī. Līdzīga iemesla dēļ man reizēm patīk paskatīties formulu 1 vai futbolu, lai gan es tam sen vairs nesekoju. Tad bija laiks, kad mēs ar klasesbiedru kādu vasaru baigi bīdījām savu pirmo biznesu, kas praksē nozīmēja pirmās paģiras un Need For Speed spēlēšanu līdz rītam.

Un šādā ziņā es saprotu vēlmi mājās ieviest kaut kādu arcade spēļu automātu, vai kaut ko tik pat absurdu. Jo būt bērnam bija so much fun.
10.-Okt-2020 06:49 pm
Kāpēc pašrefleksijas mēģinājumi vienmēr beidzas ar kaut ko šādu?

https://youtu.be/NfJJUt-7noc
This page was loaded Nov 28. 2020, 12:59 am GMT.