Wolf, don't make a helpless move
Recent Entries 
14.-Jul-2021 01:20 am
Cilvēkiem, kuru dzīvēs ir kaut kāds centrālais gada pasākums, bieži jauns cikls sākas dažas dienas pēc pasākuma beigām. Piemēram, festivālu organizatoriem. Izkāru žāvēties guļammaisus, uzlēju nūdeles, atvēru Facebook, un sāku domāt par nākamā gada Burnu.

Ir arī interesanti piemērīt dažādās identitātes. Vispirms tie bija metāla festivāli ko gaidīt, tad viduslaiku, un tagad varētu piemērīt arī šo. Gadu iepriekš šis pasākums man nemeikoja nekādu sensu. Man bija priekšstats, ka cilvēki uz festivāliem brauc klausīties mūziku, sacensties, vai "paballēties", lai arī kā tieši tas izpaustos. Bija kaut kāds vienkāršs un saprotams mērķis. Burnā viss bija kaut kā citādāk, kaut kā nesaprotamāk. Bet no viduslaiku pasākumiem es atceros, ka man patika būvēt. Un vienos Jāņos sanāca palīdzēt celt dedzināmo skulptūru, un es zināju, ka man patiktu arī būvēt skulptūras. Un es nešaubījos, ka šogad es gribu būt tur no pirmās sagatavošanās dienas. Bet viss izvērtās daudz, daudz interesantāk. Es pat īsti neatceros iepriekšējo reizi, kad es būtu apskāvis cilvēkus, smējies līdz asarām, dejojis skaidrā, vai piedzīvojis kaut ko īpašu kopā.

Pēc katra mazā piedzīvojuma piemeklē skumjas par to, ka tas ir beidzies. Līdzīga sajūta tagad ir par visu notikušo kopumā. Bet tās nav sliktas, tās ir labās skumjas. Tās ir tās skumjas, kad ir ļoti žēl par beigām, bet daudz lielāks prieks ir par to, ka tas ir bijis. Nebūt ne visas skumjas ir šādas.
3.-Jul-2021 06:07 pm
Es te vienkārši pierakstīšu vakar satiktos cilvēkus.

Vakar krogā bija Tors (Thor). Tā, ka ar actual personu apliecinošu dokumentu, kas apliecina, ka viņš ir Tors. Vēl bija franču Džo Baidens, un divas Penijas Leinas. Un tad jau var teikt, ka šotus mums lēja meksikāņu bārmenis no kādas Tarantino filmas.
2.-Jul-2021 09:55 am
Runājot par neredzamām privilēģijām, es pirmo reizi biju klāt pretīgai koļīšanās epizodei, bet ja sievietēm tas ir tipisks vakars pilsētā, tad man rodas sajūta, ka ir nepieciešams ieviest vēl vienu sertifikātu, bez kura uzrādīšanas nav iespējams uzturēties publiskās vietās. Epizodes, kurās sievietes ir nosauktas par kucēm, maukām un tā tālāk, protams, ir redzētas, bet laikam nekad klātienē neesmu redzējis epizodi, kur viņas par tādām kļūst, jo ir noraidījušas kāda uzmanības apliecinājumus. Es šeit neskaitu vienkārši tizlus un uzstājīgus koļīšanās mēģinājumus, kur no džeka vienkārši nevar tikt vaļā. Ir dzirdēts vai lasīts par tādām epizodēm, bet ir bijis grūti izsekot loģikai, un līdz galam noticēt to iespējamībai. Un jā, ko man tik nebija iespēja tam džekam pateikt, potenciāli provocējot arī vardarbīgu iznākumu, bet tas vilciens jau ir aizbraucis. Cita starpā es arī apbrīnoju tik ātru un skaidru sievietes reakciju, kur bez nevienas rupjības džekam tiek palūgts iet prom. Ja vien par rupjību mēs neuzskatām to, ka cilvēkam tiek atklāts fakts, ka viņš šinī situācijā ir nepatīkams. Man tas no malas izskatās mazliet pēc superspējām, kaut kas līdzīgs tam, ja kāds uz klavierēm varētu nospēlēt jebkuru dziesmu, ko vien kāds no pūļa spēj nosaukt.

Bet ja par "nekad", es pilnīgi noteikti neesmu visu savu dzīvi pavadījis Kaņepes Kultūras Centrā, es zinu, cik pretīgi var būt džeki aizkadrā. Es gan domāju, ka tas nav rezervēts tikai džekiem. Bet pateikt kaut ko pretīgu acīs nepazīstamam civēkam, kurš absolūti to nav provocējis - tiešām? Vai es esmu bijis klāt tādā epizodē, bet neesmu tās piefiksējis? Any chance, ka es esmu bijis šis nepatīkamais cilvēks? Vai varbūt mēs agrāk bijām jauni un kautrīgi, un neuzskatījām sevi par neatvairāmiem prinčiem, bet tagad arvien biežāk es būšu blakus rūgtiem pusmūža cilvēkiem, kuri būs nodzēruši savu kautrīgumu? If so, tad arī man vajadzētu iemācīties uz klavierēm nospēlēt jebkuru dziesmu.
30.-Jun-2021 01:45 pm
Šodien jūtos ārkārtīgi politiski aware. Iespējams tas kaut kā ir saistīts ar cepienu par nodokļu izmaiņām mikrouzņēmējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Mani gan šīs izmaiņas neskar, bet es tomēr arī esmu pakalpojumu sniedzējs, un mani nomāc doma, ka tiek uzturēts naratīvs, ka visi individuālie darboņi ir kaut kādi krāpnieki, kas ir izmukuši no fabrikām.

Nu lūk, un visas šīs politikas virtuves sakarā, Feisbukā Ansis Pūpols promotē savu Lobistu filmu. And you know what? Ansis pūpols man nešķiet labs cilvēks. Nu labi, es Ansi Pūpolu nepazīstu, bet viņš ir spilgti izcēlies kā homofobs pēdējā laikā, un tas man šķiet ir diezgan daudz. Savukārt Pūce galīgi nav homofobs, bet nu jau pamanījies arī sevi pierādīt kā ne pārāk tīrs politiķis. Ej nu tiec skaidrībā ar savām sajūtām, ka principā jau nevar teikt, ka Pūpols nav uzracis kaut kādu jaunu nesmukumu, vai pierādījumus jau par esošiem, tai pat laikā Stendža, Lapsa un Liepnieks mums ir iemācījuši, ka nav tādu viedokļu, kurus nevarētu nopirkt par naudu.
20.-Jun-2021 04:09 pm - Dear Johnny, be honest...
https://youtu.be/PUXjDL7xAIs
19.-Jun-2021 08:32 pm
Seši vārti so far ir iespaidīgi, bet tās trepes, kas iznirst no zemes, mani iespaidoja vēl vairāk.
18.-Jun-2021 06:03 pm
Nezinu, cik no šeit esošiem zina, kas ir GitHub, bet ierakstīt meklētājā HitGub liecina par to, ka jāmet miers šai izklaidei. Jo īpaši, ja rīt vēl kāds grasās strādāt.
13.-Jun-2021 01:31 am - Sevdaliza
Netīšam uzdūros vienam klipam, kā rezultātā noskatījos lielāko daļu šīs pašas... mākslinieces... audovizuālos darbus. Nu jā, daļa no tā visa nav nedz īsti mūzika, ne klips, bet gandrīz viss ir ļoti ķermenisks. Un viena no interesantām ķemeņa daļām, piemēram, ir seja. Ir vairāki mūzikas klipi arī no citiem mūziķiem, kur spēcīgs vizuāls efekts tiek panākts ar bezemociju sejas tuvplāniem. Kas atriecas uz muzikālo daļu, ir intesanti, ka es atkal sadzirdu pazīstamu motīvu. Tas būtu interesanti, ja Timberleiks būtu iespaidojis vairākas diezgan spēcīgas dziesmas.

No visa saraksta izlasīju, manuprāt, iespaidīgākos piemērus. Pirmais klips ir ieguvis pat kaut kādu balvu. Vēl domāju, vai šīnī sarakstā vajdzētu iekļaut piecpadsmit minūšu garo... es pat īsti nezinu, tas vairāk ir klips, vai īsfilma. Bet kaut kas man tur likās banāls, bet jāmēģina noskatītied vēlreiz un no sākuma.

https://youtu.be/2uMsLPlPfJo
tālāk )
12.-Jun-2021 12:32 pm
Es esmu mazliet atpalicis savā informētībā par Covid vakcīnām, tādā ziņā, ka visādus interesantus faktus uzzinu stipri pēc otrās devas. Kas laikam liecina par ļoti nopietnu uzticēšanos zinātniskai kopienai. Bet tagad uzzinot to, kā tās jaunās mRNA vakcīnas strādā, es vēl vairāk jūtos, kā dzīvotu kaut kādā SciFi filmā. Tas, ar kādu vieglumu un apzinātību cilvēki graiza ģenētisko kodu ir iespaidīgi.

Bet neejot virosoloģijas detaļās, ir arī diezgan kruta, ka visas vakcīnu blaknes ir vai nu pilnīgi nekaitīgas, vai arī visi riski izriet no mūsu organismos iebūvētiem procesiem, un ar pašu Covid vispār nekā nav saisīti. Tādā ziņā visiem kuriem ir bail no blaknēm, faktiski ir lieliska izdevība kontrolēti notestēt savas imūnsistēmas trūkumus, nevis paļauties uz to, ka tie neatklāsies kaut kad nākotnē pavisam negaidīti. Un vēl viena lieta, ko es nezināju, ka tā 95% efektivitāte ir diezgan augsta visu pārējo vakcīnu vidū. Tas, ka gribētos ekspektēt 99% procentu efektivitāti, laika nozīmē, ka mūsdienu zinātne ir mazliet izlutinājusi.
This page was loaded Jul 23. 2021, 7:03 pm GMT.