Wolf, don't make a helpless move
Recent Entries 
21.-Jan-2019 10:43 pm - Sarkanais vilka mēness
Šonakt murgoju kaur ko šausmīgi depresīvu, tāpēc pamodos pirms modinātāja ar diezgan riebīgu sajūtu. Pēc piecām minūtēm septiņos iezvanījās modinātājs, un ar vārdiem "nu, bļeģ" es viņu izslēdzu. Pēc pusstundas zvanīja otrs modinātājs, un tad bez variantiem bija jāceļas. Krāmējot mantas, es paskatījos pa logu uz mēnesi, un biju mazliet pārsteigts, jo vakar pēc diezgan garas dienas piefiksēju, ka ir pilnmēness, tāpēc sāku gūglēt "mēness aptumsums". Jā, modinātājs septiņos man būtu sniedzis kaut ko vairāk par nepatīkamām emocijām.

Un tad uzreiz pārlecos uz vakaru, pilnmēness laukos patiesībā ir jauki, ļoti gaišs. Diezgan atsvaidzinoši pēc totālās tumsas. Un ārpus Rīgas ir diezgan vēss, tā ka pat ar siltajiem darba cimdiem rokas salst. Gāju barot suņus, satiku kaķus, un notika kaut kas, ko es nebiju pieredzējis: man izdevās paņemt Junkuru (aka balts kaķis) rokās. Viņam var uzgulties virsū ar visu svaru, lai iepotētu kaut kādas zāles, bet paņemt rokās pēc tam neasiņojot, līdz šim nav sanācis. Es pat baigi nemēģināju un necerēju, vairāk stūmu viņu nost no suņa konserviem, jo... you know... kaķis, un tad kaut kādā desmitajā mēģinājumā viņu pacelt man par pārsteigumu sanāca. Un tad es teicu: "Vecīt, ejam siltumā." Un es viņu aiznesu. Kāpēc es šo visu rakstu? Pēc visām operācijām, potēm un "trompetēm", pēc dusmām un izmisuma, pirmo reizi viņš man uzticējās. Protams, bija arī pirmā reize, kad viņš pēc vairāku mēnešu dzīvošanas dzīvoklī pirmo reizi ielēca gultā, un ļāvās sevi paglaudīt, bet šis kaut kā bija citādāk. Kaut kā visu pagātnes izmisumu un dusmas atlaida vienā mirklī.

Un visbeidzot, ar ko atrašanā meža vidū vienam ir laba? Metāls. Es esmu pieslēdzis ierīcēm kaut kādu Panasonic... kāds bija pareizais vārds... magnetolu (?), un sev par pārsteigumu secinājis, ka viņai ir ļoti labas tumbas. Nu tā ka super skaņa. Un vienīgi šobrīd mājā esošie pieci kaķi man liedz uzgriezt skaļumu uz maksimiumu, jo tuvākie kaimiņi ir pēc dažiem simtiem metru.
18.-Jan-2019 09:11 pm
Man stacionārais dators nav bijis no kāda 2004. vai 2005. gada. Tagad man ir stacionārais dators. Kaut kas no sērijas, ja dod, kāpēc nepaņemt, vismaz man būs pašam savs Windows. Tagad tāds sīkums kā viņu sainstalēt. Stacionārajiem datoriem ir tāda īpatnība, ka viņi grib, lai viņiem piesprauž monitoru, peli un klaviatūru, un man labākajā gadījumā ir pele. Iespējams laukos ir tāds televizors, kuram var piespraust VGA vadu. Bet es iedomājos, tā taču varētu nebūt unikāla problēma, ka cilvēkam ir kaste, kuru vajag vadīt, bet apkārt ir vieni vienīgi laptopi. Es tā intensīvi vēl neesmu gūglējis, bet pirmajos divos sagūglētajos rezultātos akurāt nebija risinājuma tam, kā laptopu izmantot kā perifēro iekārtu. Pēc loģikas taču vajadzētu būt risinājumam? Ja cilvēks nelieto fotošopu, fainalkatu vai negeimo, viņš taču neiekārtos sev darba vietu ar stacionāro datoru?
18.-Jan-2019 09:05 pm - Dzīve pilna ar galvu reibinošiem notikumiem
Atnācu mājās pēc treniņa, attaisīju alu. Netīšām atvēru telefona ekrānā to... nu to ekrānu, kas ir visvairāk pa kreizi, kur ir kalendārs un laikapstākļi. Up next: treniņš. Vērtīgs atgādinājums.
18.-Jan-2019 01:04 pm
Daudziem šķiet, ka es eju uz boksu, lai izlāsētu dusmas. Tāda mērķa nav, un dusmas arī paliek: par sīkumiem, par to kas nesanāk, par cilvēkiem kopumā. Tās tur saspringumā un neļauj naktīs gulēt. Tik pat labi es varētu gleznot.
30.-Dec-2018 12:54 am - Ko padomās omīte
Tikko twiterī parādījās promotēts TVNet tvīts ar tekstu: "Ko, diez, domā karaliene?" Neesmu drošs, kas ir Keita Midltone, bet pieņemu, ka no karalistkās ģimenes, bet kaut kas par apzināti publiskotām kailbildēm. Ja, piemēram, Hjū Grants kaut ko tādu būtu izdarījis, kaut kādā mērā es saprastu jautājumu, ko par šo domā karaliene, bet šinī gadījumā pareizais jautājums varētu būt, ko par to domā vecmāmiņa. Un jautājums par to ko domā vecmāmiņa, mani šobrīd trigero.

Pirms kāda brīža bija TED Talks par to, kā vēlme pēc publiskas atzinības palīdz labdarībai, un tad nāca prātā atmiņas par cilvēkiem, kas vāca mantas dzīvnieku patversmēm, kamēr paši dažas dienas iepriekš savus dzīvniekus ir izsūtījuši trimdā. Tad bija sižets par Ķīnu, kas mēģina ieviest sociālos reitingus, jo bailes no tā, ko padomās citi, ir spēcīgs instruments. Un vēl dažas personīgās pieredzes, kur rīcības motīvi ir radinieku attieskmes.

Vienvārdsakot, man šķiet visiem individuāli un sabiedrībai kopumā nāktu par labu atbrīvoties no domām par to, ko kāds par to padomās. No otras puses visādi veci perdeļi mums demonstrē to, cik ļoti viņiem ir vienalga, cik ļoti nesodīti viņi jūtas, tai pat laikā tieši vecie perdeļi ir tie lielākie nosodītāji, kuriem ir ļoti jocīga vara par nākamo paaudžu lēmumiem. Tiešām nav vienalga, ko padomās omīte... karaliene, es atvainojos. "Es atvainojos" pie katras pasīvās agresijas, šķiet, arī ir omīšu gājiens.
22.-Dec-2018 08:01 pm - Par vienreiz lietojamajiem traukiem
Par "maisiņš vajag" tēmu runājot, tekaveji varētu prasīt, vai man tiešām vajag tos plastmasas galda piederumus, nevis katram ēdienam pēc noklusējuma pielkt klāt plastmasas piederumu komplektu. Es saprotu, ka es kariju gluži saujās naiznesīšu uz mājām, bet kādu šķīvi un karoti es mājās atradīšu. Es pieņemu, ka labi ja 5% iet piknikot lielveikalā uz soliņa, pārējiem vienkārši ir slinkums gatavot. Tagad ir izveidojusies plasmasas dakšu kolekcija, kura netiek izsviesta ārā uzreiz, jo ja nu kaut kur noder, lai gan diezgan skaidri zinu, ka nākamajā izbraucienā ar telti būs līdzi kādi nebūt normāli galda piederumi, un kad vēl tie telts pasākum vēl būs. Bet es arī saprotu, ka Eiropa šinī jautājumā par mums pavisam drīz parūpēsies, esmu dzirdējis burkšķēšanu par tēmu.
14.-Dec-2018 04:21 pm
Viena vecmāmiņa raksta e-pastus par zāļu lietošanu, un interesējas, vai man ir gāzes plīts. Otra mašīnā pa telefonu čalo par laikapstākļiem un braukšanu uz Sky. Tai pat laikā es priecājos, ka man neviens neko nejautā vairāk kā par plīti, vai tā būtu gāzes, vai malkas.

Treniņus jau nedēļu es esmu aizstājis ar malkas skaldīšanu, galvā mēģinot izdomāt dzīvi no jauna. Kādu brīdi tas nomierināja, lai gan arī mazliet nomāca pēkšņais mietpilsoniskums ar sastrēgumu plānošanu un prakstiku rosīšanos. Uz āru gan izlīda arī daži melnumi. Vispirms es satraumēju kāju, kas tomēr kaut kā pazuda vispārējā rosībā, bet tad es vēl iemanījos nokrist ar riteni, un to salauzt, un tas gan veiksmīgi atbalsojās dvēseles tumšajos stūros. Vakars noslēdzās ar lietu mešanu pa gaisu, un mēģinājumiem sev nodarīt pāri, par laimi nesanāca, citādi turpmākās dienas es nevis turpinātu skaldīt malku, bet staigātu apkārt ar šuvēm. Šodien atkal relatīvo mieru nomainīja armagedons, jo visas galvā saceltās pilis sabruka vēl maketēšanas fāzē, līdz būtiskajam nemaz netiekot. Bet par būtisko zemapziņa ārdās. Nav īsti gan skaidrs, ko un kā tieši tā grib, bet ir absolūti skaidrs, ka ir uztaustīta sensitīva tēma. Rezultātā es riju klinģeri, plānoju iet uz treniņu, ignorējot faktu, ka kāja vēl sāp, un šausmīgi gribās piedzerties. Parunāt? A kuru tas reāli piš? Paši sevi novedam līdz vājprātam, paši sevi šrinkojam.
10.-Dec-2018 10:29 pm
Ziemai vajag citu riteni. Ar šo mēs esam pārāk labās attiecībās.
28.-Nov-2018 12:57 pm
Man tomēr šķiet, ka tā ziema ir iestājusies mazliet par ātru. Bet labi, es pagaidām spītīgi turpinu nevilkt mēteli un braukt ar riteni. Kas attiecas tieši uz riteni, tad vakar no rīta likās diezgan traki braukt pa tādiem ceļiem, bet jau vakarā man traucēja vienīgi sejā lidojošais sniegs. Būs mazliet jāpārplāno maršruts, bet pašreizējais sniega daudzums un mazie mīnusi šķiet tīri piemēroti tam, lai neko daudz nemainītu transporta jautājumā. Jo auto pilsētā šīs neērtības neatsver.

Cita starpā mazajā Stokpotā šodien bija kapāts rīperis. Vai birds eye. Anyway, ļoti jauks kopromiss, lai izdabātu tiem, kas ģībst jau no četrinieka, un lasa okru ārā no gambo, jo domā, ka tas ir kaut kas nenormāli ass.
23.-Nov-2018 09:57 am - Everyday sexism
Nezinu, vai tas ir "everyday sexism" vai "feminism", bet es tikko ekšelī e-pastu nobeidzu ar: "but she can have her own opinion".

Bet ļoti bieži korporatīvajā vidē cilvēki izvēlas neizteikt viedokli, un diezgan droši tam ir maz sakara ar dzimumu. Ir vienkārši tādi cilvēki, kas 17.00 skatās pulkstenī un sāk pārvilkt apavus.
This page was loaded Jan 22. 2019, 4:33 pm GMT.