Šodien izdarīju vairākas praktiskas lietas, kas bija atliktas kopš jūnija beigām, un sāk piezagties noslēguma sajūta. Šī lielā lapaspuse ir pāršķirta tik tālu, ka vēl var pārlasīt iepriekšējās rindkopas, bet jau ielūkoties arī nākamajās. Ēdot dārzā pusdienas, uz kuru devāmies izmazgāt telti, un piesiet tomātus, es apjautājos par sarunu templī. Tas viss vēl ir trausls un sargājams, bet vismaz noskaidrojām, ka abi atrodamies tajā pašā lapaspusē. Pirmdien sāksies otrais vasaras cēliens un nākamais piedzīvojums, bet konceptuāli iezīmējām ziemu kā laiku, kad nākotnes vīzijai sākt piešķirt formu. Bet tas vēl ir kādas trīs lapaspuses tālāk, vēl līdz galam ir jāpāršķir šī.