Ir vērts no rītiem pie kafijas palasīt... ko nu katrs no rītiem lasa. No raksta par "Food Hero" aplikāciju, es uzzināju, ka Čaka ielas lokācijā veiksmi izmēģina nākamais vegānu projekts ar nosaukumu "Vegan Brunch".

Un tagad jocīgākā daļa. Pēc "Food Hero" uzinstalēšanas, es uzzināju, ka aifonā tagad ikonu var novietot jebkur uz ekrāna. Viņš tās automātiski nekārto pie augšējās kreisās malas. Android lietotājiem tas, protams, neliksies nekas īpašs. Bet ņemot vērā arī zināšanas, ka vairākas ikonas var pārvietot uz citu ekrānu, nekārtojot tās mapēs, oooh, I gonna move some icons today.

PETA ir nosaukusi savus "Most Beautiful Vegan Celebrities", un Lenijs Kravics tagad būs mans spirit animal. Viņam ir gandrīz sešdesmit! Oh, I'm not planning to fucking to die any time soon. That cunt is gonna live forever, kā teiktu Sloss.

https://youtu.be/8LhCd1W2V0Q

Ir tāds Giles Yeo no Kembridžas, kurš ir specializējies molekulārā ģenētikā. Es gan esmu īpašs gīks, bet man patika, kā viņš novadīja vienu online prezentāciju. Un izejot cauri visiem... ne visiem, bet pamata vielmaiņas procesiem, atsevišķa sadaļa bija veltīta svara zaudēšanai un diētām. Un lai arī, surprise, surprise, visas diētas balstās uz kaloriju deficītu, viņš visas diētas sadalīja trīs grupās: kaloriju ierobežošana, paaugstināta proteīna diētas, paaugstināta šķirdrvielu daudzuma diētas. Kas interesanti, tik ļoti šobrīd populāro intermittent fasting viņš pielika pie kaloriju ierbežošanas stratēģijas diētām, lai gan visi gospeļi apgalvo, ka tas ir paut kaut kāda stāvokļa sasniegšanu. Man intuitīvi likās, ka tajā visā maģijā nav kaut kas tīrs, tomēr patīkami uzzināt, ka arī zinātne ir skeptiska. Vēl viena interesanta lieta, ka šis pat džeks īpaši izdalīja plant based diet, kas nav tas pats, kas vegānisms. Arī nekas pārsteidzošs, ka vegānie burgeri un bulciņas no uztura viedokļa nav nekas lielisks (neaizmirsīsim gan, ka ētiskie apsvērumi nekur nav pazuduši), bet man patika šis strikais nodalījums. Attiecīgi plant bases ir tā paaugstinātā šķiedrvielu daudzuma diēta.

Mazliet par karantīnas un uztura sekām. Disklaimers: šis nebūs aizraujošs stāsts ar sižetu.

Tātad, ja tev nav pieejami visi Rīgas teikaveji, ēšana prasa diezgan daudz laika un disciplīnas. Ja tu mazliet aizstrādājies, tad nemanāmi pienāk vakars ar milzīgu bada sajūtu. Ar bada sajūtu tikt galā nav pārāk sarežģīti, sarežģītāk ir vienā ēdienreizē uzņemt vajadzīgo kaloriju daudzumu, ja nākamajā dienā ir paredzēts treniņš.

Grupu treniņi, protams, šobrīd nenotiek, bet kaut kā mēs risinām šo jautājumu distancēšanās apstākļos. Sen tā nav bijis, bet es atkal nodzīvojos līdz ģībšanas stadijai. Baltas lūpas, sašaurinātas acu zīlītes, viss kā pienākas, vienīgi iztiekot bez pašas ģībšanas. Man ir lieliska zombiju bilde, ar kuru gan es nedalīšos. Mazliet mainot grandiozos treniņa plānus, tomēr izvilku stundu fiziskas slodzes, pēc kuras pavadīju kādas 20 minūtes guļot uz zemes, mēģinot palikt pie samaņas. Es te nelielos, vienkārši iezīmēju situāciju.

Jaunums bija šīs pieredzes sekas. Sajūta ir mazliet kā pēc saindēšanās ar pārtiku, tikai bez vemšanas un citiem pretīgiem fizioloģiskiem procesiem. Savukārt neskatoties uz relatīvi nelielo slodzi, muskuļi sāp tā, kā kāds būtu mani sitis ar slotaskātu. Normālā situācijā kaut kaut kādas muskuļu sāpes man parādās aiznākamajā dienā. Ja es pareizi saprotu bioķīmiskos procesus, tad muskuļiem jau bija uzturvielu deficīts, bet es vēl uzgāzu tam visam pa virsu slodzi. Iespējams svara zaudēšanai tas ir labi, bet vispārējai fiziskai formai visdrīzāk ir nodarīts kāds kaitējums. Minu, protams. Morāle: mazāk zemesriekstu sviesta ar marmelādi, vairāk īsta ēdiena visas dienas garumā.

Sapnī bija ballīte laukos. Ejot ārā pagalmā, instinktīvi paņēmu un apēdu šašlika gabalu. Protams, kāds man pajautāja, vai tad es ēdu gaļu? Sajutos diezgan liekulīgi.

Higiēnista stāsta paskaidrojošais ieraksts.

Mutes higiēnas procedūras beigās man pajautāja, vai man nav alerģija pret pienu? Izrādās, ka pēc šīs procedūras uz zobiem mēdz smērēt Kazeīnu, kas satur piena proteīnu. Uz brīdi uzkāros, jo nebiju gaidījis, ka zobārsta kabinetā man būs jāpārdomā manu izvēļu ētiskie apsvērumi. Negribēju kļūt arī par stereotipu, un mēģināju izvairīties no vārda "vegāns". Tā kā zobu veselība man ir diezgan sensitīva tēma, pēc neveiklas vārdu apmaiņas paskaidroju, ka alerģijas man nav.

Cita starpā es iedomājos, kā ar šo situāciju tiek galā tie, kuri nemaz nezina, vai viņiem ir alerģija? Pieredzējušākie droši vien saka, ka viņiem ir alerģija, nevis mēģina izskaidrot savus ētiskos argumentus, vai noskaidrot, vai eksistē vegānās alternatīvas.

Kā nonākt vegānās policijas melnajos sarakstos? Aiziet pie higiēnista. Jautājums gan bija par alerģiju, nevis par manu uzturu, bet es palaidu garām iespēju pajokot, ka tā nav gluži alerģija. Es vienīgi domāju, vai īsti vegāni vispār var atbildēt uz jautājumu, vai viņiem ir alerģija uz pienu? Vikipēdijā par Kazeīnu ir kaut kas rakstīts arī par cilvēka pienu, tāpēc tīri teorētiski es varētu nebūt grēkojis, un ir jāatceļ imaginārais picas vakars sveču gaismā. No pozitīvajiem aspektiem, šķiet, ka mana mutes higiēna ir diezgan labā stāvoklī. Parasti vizītes laiks tiek izmantots pēc maksimālās programmas, un nozieguma vietā ir daudz asiņainu pierādījumu. Šoreiz viss bija pārsteidzoši čill un ātri.

Mēģināju sev laukos uztaisīt kapučino pēc ierastās metodes, un man radās daži jautājumi. Ja ieskābst piens, no tā var uztaisīt biezpienu. Ja ieskābst sojas piens, no tā teorētiksi vajadzētu spēt uztaisīt tofu. Ja ieskābst mandeļu piens, ko no tā var uztaisīt?

Cita starpā es jau biju safanojies par domu, ka beidzot varēšu mājās turēt pienu, jo es nespēju trīs dienās izdzert litru piena, lai tas pēc tam nebūtu jālej ārā, bet te tev nu bija.

Es apsolu, ka šī nekļūs par manu ikdienas tēmu, vai es par visu izplatīto stereotipu parodiju, bet šī diena turpina būt viens liels feils.

( Nolikšu vismaz šo visu zem lj-cut )

Vakar es mainīju savu uzturu uz somewhat vegānisku. Es kaut kā iztēlojos, ka pirmās lomkas būs kaut kur pēc nedēļas, kad man sagribēsies kādu picu vai dedzinātu sieru kādā citā formātā. Gaļa mani pārāk neaizkustina. Ir otrā diena, un man vienkārši nenormāli gribās ēst. Tiesa gan viss arī diezgan lieliski sakrita. Vakar vakarā bija diezgan intensīvi sparingi, plus vēl kāds izdomāja vienpadsmitos no rīta ielikt sapulci klātienē. Ejot pusdienās trijos, protams, pēc šādas fiziskas slodzes man histērija būtu iestājusies neatkarīgi no tā, ko es ēdu, bet es negaidīju, ka būs tik grūti aizlāpīties ar augļiem un šokolādi. Lūk, šo es nebiju ierēķinājis savā plānā. Cita stārpā, šķiet, ka būs uz darbu jāsāk nest savs piens, lai varētu dabūt kafiju.