Tā vietā, lai atkal vārītos par visumu un cilvēku jocīgo dabu, dažas piezīmes par Viļņu.

Nothing but Thieves noteikti ir grupa, uz kuras koncertiem iet atkal un atkal. Viņu daiļrade spēj deliverot spektrā no liriskām balādēm līdz roķīgiem blāstiem, un grupas cilvēcība nespēj atstāt vienaldzīgu. Vismaz tos cilvēkus zālē, kas vēl ir pie cilvēcīgas samaņas. Es gan neteiktu, ka Compensa koncertzāle ir pati labākā vieta koncertiem, bet ir ok. Mēs vismaz Bolt Drive dabūjām gan uz konecertzāli, gan atpakaļ uz centru. Šaubos, ka Rīgā pēc kāda koncerta varētu dabūt transportu tik vienkārši.

Bolt Drive vispār tika izmantos drusku vairāk, kā būtu pieklājīgi, taču Lietuvas galvaspilsētas ziemas ir drusku skarbākas, un pārvarot smieklīgus attālumus ar auto, no pēdējām 15 minūtēm Viļņā ir iespējams izspiest vēl mazliet vairāk. Vēl Bolt Drive mūs izglāba no palikšanas bez vakariņām, jo izkāpjot no vilciena, un ar auto aizbraucot uz pēdējo atvērto vegānvietu, mūs tur pabaroja, neskatoties uz to, ka virtuve bija "slēgta" jau septiņas minūtes.

Un iespēja nokļūt Viļņā ar vilcienu ir ļoti jauka opcija. Būtu, protams, jauki, ja vilciens kursētu mazliet biežāk, vai vismaz mazliet citos laikos, bet tas tomēr ir labāk kā nekas. Lux Express vietas pie galdiņiem ir fine, bet jāsaka, ka vilciens tomēr mazās detaļās ir jaukāka pieredze, un Lux Express ar laiku ir palicis mazliet sliktāks kā pirms desmit un vairāk gadiem, kad man regulāri sanāca braukt uz Tallinu.

Par vegāniem draudzīgām vietām runājot, RoseHip Vegan Bistro joprojām eksistē, joprojām ir lieliski, un bija vienīgais glābiņš ne tikai ierodoties Viļņā, bet arī deliveroja brokastis, kad svētdien pirms došanās mājās divas citas brokastu vietas bija pilnas.

Savukārt brokastu vietas, kurās izdevās dabūt brīvu galdiņu, bija Pirmas Blynas. Tā varbūt nav pati glamūrīgākā vieta brančiem ar mimozām, bet kad tu pēdējo reizi esi ēdis savu brokastu milzu pankūku baznīcā? Un cik bieži tu no vegāna varētu dzirdēt, ka šis humuss (tas, kas ēdiens, ne mēslojums) ir kaut kā īpaši garšīgs? Un cik bieži tu vari arī sajusties labi par to, ka tu ne tikai esi bijis foršās brokastīs, bet arī atbalstījis kādu sociāli svarīgu iniciatīvu? Šo visu delivero Pirmas Blynas. Otro kafiju gan mēs gājām izdzert vietējā kafijas tīklā. And yet, neskatoties uz kāda ieteikumiem par "labāko kafiju Viļņā", man RoseHip kafija patika labāk kā vietājā kafijas tīklā.

Joprojām ir MO muzejs, lai gan es tur biju pirmo reizi. Joprjām ir Halės tirgus, kur varēja dabūt empanadas ar seitanu, un visas pārējās vegānu un nevegānu izvirtības. Ja Depešu kafijai nebūtu tik generic nosaukumi un iepakojumi, varbūt mēs kaut ko nopirktu dāvanā kādam Depeche Mode fanam. Savukārt ja man būtu līdzi kādi labāki ēdiena trauciņi, es drošvien Rīgā ierastos ar kādiem korejiešu marinējumiem. Joprojām ir vaļā un nav mainījies arī Dėvėti bārs. Pēc koncerta man gribējās iedzert tieši vienu garšīgu alu nepretenciozā atmosfērā, un mēs tur nebūt nebijām pēdējie apmeklētāji. Kokteiļus (alkoholiskus) ar saldējumu varēs mēģināt nākamajā Viļņas apmeklējuma reizē.

Šo jau gandrīz var uzskatīt par reklāmu, bet ja kādam interesē naktsmītnes askētiskā, bet ļoti stilīgā un tīrā studio tipa pagrabiņā, kas atrodas uzreiz aiz pilsētas mūriem, un netālu no stacijas un tā paša tirgus, tad Milda ir superhost, kas attālināti un profesionāli tevi izmitinās. Noteikti ir būts jaukākās vietās, bet reti kad sanāk izbaudīt komfortu tajā līmenī, kas ne milimetru nepārsniedz tavas nedēļas nogales pieticīgās vajadzības. Mēs vēl, protams, varējām mēģināt izmasgāt koncertā ar alu aplieto hūdiju, tad tas būtu vēl drusku tuvāk perfektam match.

Ir vērts no rītiem pie kafijas palasīt... ko nu katrs no rītiem lasa. No raksta par "Food Hero" aplikāciju, es uzzināju, ka Čaka ielas lokācijā veiksmi izmēģina nākamais vegānu projekts ar nosaukumu "Vegan Brunch".

Un tagad jocīgākā daļa. Pēc "Food Hero" uzinstalēšanas, es uzzināju, ka aifonā tagad ikonu var novietot jebkur uz ekrāna. Viņš tās automātiski nekārto pie augšējās kreisās malas. Android lietotājiem tas, protams, neliksies nekas īpašs. Bet ņemot vērā arī zināšanas, ka vairākas ikonas var pārvietot uz citu ekrānu, nekārtojot tās mapēs, oooh, I gonna move some icons today.

PETA ir nosaukusi savus "Most Beautiful Vegan Celebrities", un Lenijs Kravics tagad būs mans spirit animal. Viņam ir gandrīz sešdesmit! Oh, I'm not planning to fucking to die any time soon. That cunt is gonna live forever, kā teiktu Sloss.

https://youtu.be/8LhCd1W2V0Q

Ir tāds Giles Yeo no Kembridžas, kurš ir specializējies molekulārā ģenētikā. Es gan esmu īpašs gīks, bet man patika, kā viņš novadīja vienu online prezentāciju. Un izejot cauri visiem... ne visiem, bet pamata vielmaiņas procesiem, atsevišķa sadaļa bija veltīta svara zaudēšanai un diētām. Un lai arī, surprise, surprise, visas diētas balstās uz kaloriju deficītu, viņš visas diētas sadalīja trīs grupās: kaloriju ierobežošana, paaugstināta proteīna diētas, paaugstināta šķirdrvielu daudzuma diētas. Kas interesanti, tik ļoti šobrīd populāro intermittent fasting viņš pielika pie kaloriju ierbežošanas stratēģijas diētām, lai gan visi gospeļi apgalvo, ka tas ir paut kaut kāda stāvokļa sasniegšanu. Man intuitīvi likās, ka tajā visā maģijā nav kaut kas tīrs, tomēr patīkami uzzināt, ka arī zinātne ir skeptiska. Vēl viena interesanta lieta, ka šis pat džeks īpaši izdalīja plant based diet, kas nav tas pats, kas vegānisms. Arī nekas pārsteidzošs, ka vegānie burgeri un bulciņas no uztura viedokļa nav nekas lielisks (neaizmirsīsim gan, ka ētiskie apsvērumi nekur nav pazuduši), bet man patika šis strikais nodalījums. Attiecīgi plant bases ir tā paaugstinātā šķiedrvielu daudzuma diēta.

Mazliet par karantīnas un uztura sekām. Disklaimers: šis nebūs aizraujošs stāsts ar sižetu.

Tātad, ja tev nav pieejami visi Rīgas teikaveji, ēšana prasa diezgan daudz laika un disciplīnas. Ja tu mazliet aizstrādājies, tad nemanāmi pienāk vakars ar milzīgu bada sajūtu. Ar bada sajūtu tikt galā nav pārāk sarežģīti, sarežģītāk ir vienā ēdienreizē uzņemt vajadzīgo kaloriju daudzumu, ja nākamajā dienā ir paredzēts treniņš.

Grupu treniņi, protams, šobrīd nenotiek, bet kaut kā mēs risinām šo jautājumu distancēšanās apstākļos. Sen tā nav bijis, bet es atkal nodzīvojos līdz ģībšanas stadijai. Baltas lūpas, sašaurinātas acu zīlītes, viss kā pienākas, vienīgi iztiekot bez pašas ģībšanas. Man ir lieliska zombiju bilde, ar kuru gan es nedalīšos. Mazliet mainot grandiozos treniņa plānus, tomēr izvilku stundu fiziskas slodzes, pēc kuras pavadīju kādas 20 minūtes guļot uz zemes, mēģinot palikt pie samaņas. Es te nelielos, vienkārši iezīmēju situāciju.

Jaunums bija šīs pieredzes sekas. Sajūta ir mazliet kā pēc saindēšanās ar pārtiku, tikai bez vemšanas un citiem pretīgiem fizioloģiskiem procesiem. Savukārt neskatoties uz relatīvi nelielo slodzi, muskuļi sāp tā, kā kāds būtu mani sitis ar slotaskātu. Normālā situācijā kaut kaut kādas muskuļu sāpes man parādās aiznākamajā dienā. Ja es pareizi saprotu bioķīmiskos procesus, tad muskuļiem jau bija uzturvielu deficīts, bet es vēl uzgāzu tam visam pa virsu slodzi. Iespējams svara zaudēšanai tas ir labi, bet vispārējai fiziskai formai visdrīzāk ir nodarīts kāds kaitējums. Minu, protams. Morāle: mazāk zemesriekstu sviesta ar marmelādi, vairāk īsta ēdiena visas dienas garumā.

Sapnī bija ballīte laukos. Ejot ārā pagalmā, instinktīvi paņēmu un apēdu šašlika gabalu. Protams, kāds man pajautāja, vai tad es ēdu gaļu? Sajutos diezgan liekulīgi.

Higiēnista stāsta paskaidrojošais ieraksts.

Mutes higiēnas procedūras beigās man pajautāja, vai man nav alerģija pret pienu? Izrādās, ka pēc šīs procedūras uz zobiem mēdz smērēt Kazeīnu, kas satur piena proteīnu. Uz brīdi uzkāros, jo nebiju gaidījis, ka zobārsta kabinetā man būs jāpārdomā manu izvēļu ētiskie apsvērumi. Negribēju kļūt arī par stereotipu, un mēģināju izvairīties no vārda "vegāns". Tā kā zobu veselība man ir diezgan sensitīva tēma, pēc neveiklas vārdu apmaiņas paskaidroju, ka alerģijas man nav.

Cita starpā es iedomājos, kā ar šo situāciju tiek galā tie, kuri nemaz nezina, vai viņiem ir alerģija? Pieredzējušākie droši vien saka, ka viņiem ir alerģija, nevis mēģina izskaidrot savus ētiskos argumentus, vai noskaidrot, vai eksistē vegānās alternatīvas.

Kā nonākt vegānās policijas melnajos sarakstos? Aiziet pie higiēnista. Jautājums gan bija par alerģiju, nevis par manu uzturu, bet es palaidu garām iespēju pajokot, ka tā nav gluži alerģija. Es vienīgi domāju, vai īsti vegāni vispār var atbildēt uz jautājumu, vai viņiem ir alerģija uz pienu? Vikipēdijā par Kazeīnu ir kaut kas rakstīts arī par cilvēka pienu, tāpēc tīri teorētiski es varētu nebūt grēkojis, un ir jāatceļ imaginārais picas vakars sveču gaismā. No pozitīvajiem aspektiem, šķiet, ka mana mutes higiēna ir diezgan labā stāvoklī. Parasti vizītes laiks tiek izmantots pēc maksimālās programmas, un nozieguma vietā ir daudz asiņainu pierādījumu. Šoreiz viss bija pārsteidzoši čill un ātri.

Mēģināju sev laukos uztaisīt kapučino pēc ierastās metodes, un man radās daži jautājumi. Ja ieskābst piens, no tā var uztaisīt biezpienu. Ja ieskābst sojas piens, no tā teorētiksi vajadzētu spēt uztaisīt tofu. Ja ieskābst mandeļu piens, ko no tā var uztaisīt?

Cita starpā es jau biju safanojies par domu, ka beidzot varēšu mājās turēt pienu, jo es nespēju trīs dienās izdzert litru piena, lai tas pēc tam nebūtu jālej ārā, bet te tev nu bija.

Es apsolu, ka šī nekļūs par manu ikdienas tēmu, vai es par visu izplatīto stereotipu parodiju, bet šī diena turpina būt viens liels feils.

( Nolikšu vismaz šo visu zem lj-cut )