Higiēnista stāsta paskaidrojošais ieraksts.

Mutes higiēnas procedūras beigās man pajautāja, vai man nav alerģija pret pienu? Izrādās, ka pēc šīs procedūras uz zobiem mēdz smērēt Kazeīnu, kas satur piena proteīnu. Uz brīdi uzkāros, jo nebiju gaidījis, ka zobārsta kabinetā man būs jāpārdomā manu izvēļu ētiskie apsvērumi. Negribēju kļūt arī par stereotipu, un mēģināju izvairīties no vārda "vegāns". Tā kā zobu veselība man ir diezgan sensitīva tēma, pēc neveiklas vārdu apmaiņas paskaidroju, ka alerģijas man nav.

Cita starpā es iedomājos, kā ar šo situāciju tiek galā tie, kuri nemaz nezina, vai viņiem ir alerģija? Pieredzējušākie droši vien saka, ka viņiem ir alerģija, nevis mēģina izskaidrot savus ētiskos argumentus, vai noskaidrot, vai eksistē vegānās alternatīvas.

Kā nonākt vegānās policijas melnajos sarakstos? Aiziet pie higiēnista. Jautājums gan bija par alerģiju, nevis par manu uzturu, bet es palaidu garām iespēju pajokot, ka tā nav gluži alerģija. Es vienīgi domāju, vai īsti vegāni vispār var atbildēt uz jautājumu, vai viņiem ir alerģija uz pienu? Vikipēdijā par Kazeīnu ir kaut kas rakstīts arī par cilvēka pienu, tāpēc tīri teorētiski es varētu nebūt grēkojis, un ir jāatceļ imaginārais picas vakars sveču gaismā. No pozitīvajiem aspektiem, šķiet, ka mana mutes higiēna ir diezgan labā stāvoklī. Parasti vizītes laiks tiek izmantots pēc maksimālās programmas, un nozieguma vietā ir daudz asiņainu pierādījumu. Šoreiz viss bija pārsteidzoši čill un ātri.

Šodien aizgāju pie zobārsta, jo jau nedēļu sāp žoklis. Zobārsts veica vispārējo apskati, un caurumus nekonstatēja. Arī šādā veidā sports palīdz man rūpēties par savu veselību.

Es biju spēlēt futbolu! Wiii! Es gan stāvēju vārtos, kā nu mācēju, bet tomēr es biju spēlēt futbolu. Wiiii!

Tagad vajadzētu atsākt skriet.

Ir baigi forši apcerēt medicīnas aprūpes trūkumus tad, kad tev nekas nekaiš. Nav grūti aizstāvēt medicīnas aprūpes sistēmu, salīdzinot to ar trešās pasaules valstīm. Taču neskatoties uz to, ka mūsu ķirurgi operāciju laikā neizmanto parastus saimniecības uzrbjus, kā tas parādīts vienā dokumentālā filmā, un vispār mums apkārt ir salīdzinoša civilizācija, man joprojām ir bail no mūsu dakteriem. Tikai tu pats, tavas paša zināšanas un empīriskā pieredze var būt mēraukla tam, vai cilvēks halātā, ar kuru tev nākas saskarties, ir zinošs vai nē. Es pilnīgi noteikti girbētu ārstēties pie daktera, kas manu lauzto kāju sasietu ar tīkla kabeli, bet ar sajēgu ko viņš dara, nevis skolas sola teicamnieka, kas man apgalvo, ka gadījumā ja es nesapotēšos pēc sešiem mēnešiem, bet gan pēc sešiem mēnešiem un divām nedēļām, tad viss ir dirsā un nepareizi.

Tātad, vakar sapotējos, un lūk kas mani samulsināja. Aizeju pie terapeita, stāstu, ka vakcīnas aprakstā ir rakstīts A un B. Terapeits man saka, ka zinot tikai par A. Labi, izrunājām kalendāros plānus un riskus, paspēšu sapotēties otro reizi pirms aizbraukšanas, paveicās man, un lai gan saruna pamatā noritēja pēc intervijas principa, dakteris vismaz pameta ideju un apskaidroja situāciju ar malāriju, kas nebija manis iniciēta tēma. Vēl cita starpā izmērīja man arī asinsspiedienu. Pašās sarunas beigās prastu, kā tad asinsspiediens izskatās? Ak, jā, esot paaugstināts, bet tie aparāti esot jūtīgi uz muskuļu sasprindzinājumu, droši vien tāpēc arī tādi cipari. Izmērīja vēlreiz bez aparāta, bet tieši kāpēc informācija, ka man potenciāli varētu būt paaugstināts asinsspiediens, bija tik nesvarīgi, tā arī nesapratu, bet labi, ka pajautāju. Visbeidzot pati vakcinācija. Ja neuzdod jautājumus, tad žļurk un uz mājām, redzēsimies nākamajā potē. Par cik iepotētais vīruss ir tāds, kas uzbrūk aknām, prasu, kādi tad irobežojumi pēc potes? Ak, jā, viss pēc standarta - neiet pirtī, trīs dienas nelietot alkoholu. Labi, nezināju, ka nav pilnīgi nekādas starpības, ko tev tur potē iekšā, bet vai akurāt mantra par pirti un trim dienām bez alkohola nav tik pat obligāta kā "jums ir tiesības klusēt, viss ko jūs teiksiet, var tiks izmantots pret jums"?

Vienvārdsakot, es neesmu drošs, ko tieši nozīmē Hipokrata zvērests, bet man ir aizdomas, ka pārdot medicīnas pakalpojumus nav gluži tas pats, kas pārdot serverus vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Man drīzāk gribētos domāt, ka dakterim ir jābūt kā stjuartei lidmašīnā - lai cik smieklīga, garlaicīga un tūkstots reizes dzirdēta nebūtu drošības instruktāža pirms pacelšanās, tā vienmēr ir obligāta, un vienmēr satur aicinājumu tai pievērst uzmanību. Un vispār būtu labi savas zināšanas neturēt pie sevis, bet gan gāzt virsū pacentam bez jautāšanas.

Nu, tā, sārtvaidzis ir noskrējies līdz tādam kliņķim, ka vairs nevar paiet, kur nu vēl paskriet. Protams, ka ahileja cīpslas. Slavenās. Solis numur viens - trešdien mēģināšu teipoties. Solis numur divi, aizstāt daļu bizošanas ar diezgan statiskiem spēka vingrinājumiem. Potenciālais treneris atrakstīja, ka gatavs uzņemties mentoringu. Drošvien rīt jāsazvanās. Tad nu atgriezīšos pie dzelža pumpēšanas. Nu, vai ko nu viņš liks darīt.

Zobu higiēnists ir eņģelis un dēmons vienā personā. No vienas puses tā ir atvieglojuma sajūta, par mutes dobuma veselību nemaz nerunājot. No otras, tu sēdi un jūties izdrāzts mutē, iekšēji asiņo, un vēl apsver iespēju aiziet pavemt. Un šodien vēl viens pasākums, kur paša interesēs ir būt maksimāli sakarīgam. Meh!

Jā, viens novērojums par rotavīrusu. Izskatās, ka viena no viņa blaknēm ir trausli asinsvadi. Divas dienas pasportoju, esmu atrāvies pāris zilumus uz sejas un pirkstiem. Nu, par laimi tie gana ātri uzsūcas.

Tas tā zināšanai. Man pašam, sķiet, svarīgāk tomēr šķita atgriezties dzīvības enerģijas ritmā.

Mani 50 centi par skriešanu, apaviem, veselību u.t.t.

Pirmais un svarīgākais secinājums - neticiet nevienam. Es jau rakstīju, bet atkārtošos vēlreiz - katrs "speciālists" jūs mēģinās piemānīt pa savam, un izvēle kam ticēt, ir pielīdzināma izvēlei starp to, kurai reliģiskai konfesijai pieslieties, vai par kuru politisko partiju balsot. Viens tev izrakstīs zālīšu vannu, cits vingrinājumus, vēl kāds cits tev tīrīs čakru.

Par apaviem un citām kosmiskajām tehnoloģijām - tas ir dārgi. Personīgi es neticu formulai, ka nopērkot apavus, kas pārsniedz summu X, tavas problēmas tiks atrisinātas. Bet skaidrs ir tas, ka tas ir dārgi, un panaceju neviens arī tā arī nav izgudrojis. Tas nav stāsts par mistisko jaunības avotu, dzīvības eliksīru, vai burvju pupām. Tā ir diagnostika, personīga pieeja u.t.t. Un tas maksā. Vai tam visam ir jēga? O, jā! Šķiet, ahila problēmu es uz doto brīdi esmu atrisinājis. Papēdis gan turpina sāpēt, bet, domāju, tas saistīts ar to, ka viņam nav bijusi iespēja sadzīt, un tā arī nav nekāda banāla muskuļu trauma. Vienvārdsakot, jāsaka šie banālie vārdi - ieklausies sevī.

Par slodzēm - ja gribās līmeni, ir vajadzīgs treniņš. Tas, ka tu reizi nedēļā padzenā bumbu, un tev pat labi sanāk, absolūti nenozīmē, ka tu vari gāzt kalnus. Aizej uz treniņu ar treneri, un tu sajutīsi, cik vārgs tu esi, un cik katrs kausiņš alus tev ir kaitējis. Aizej uz spēli, kur cilvēki cīnās par uzvaru, un tu sapratīsi, cik liela atpūta ir treniņi. Iespējams, es šinī jauniešu tusiņā gluži vienkārši esmu par vecu, bet tā kategoriski es to pagaidām neņemos apgalvot. Taču tas, ka divdesmitgadniekam tas viss nāk vieglāk, tas ir absolūti nepārprotami. Ja iemācīšos piekopt disciplīnu, un sākšu mazāk dzert garšīgus dzērienus, varbūt līdz nākamajai sezonai spēšu savākt savu rumpi. Noteikti vairs nekad nebūšu ātrākais un spēcīgākais, bet komandas sportā arī spēja saglabāt vēsu prātu ir liela priekšrocība, ja tev netraucē traumas vai fiziskā (ne)sagatavotība.

Bet ja runājam par veselību, nevis par tiekšanos pēc rezultātiem, atkal sanāks atkārtoties, bet dzīvesveids. Modernā cilvēka traģēdija ir sēdošais dzīvesveids, un rutīna. Mērenība ir veiksmes atslēga. Bet ja dzīve piespiež nodoties ekstrēmiem, nākas domāt par izlīdzinošām darbībām. Mazkustīgumam - vingrinājumi, pārslodzei - atpūta. Nav vainītes arī kādam šašlikam un alus kausam, bet nevajag lolot ilūzijas, ka karbonāde ar majonēzes rūtiņu un ceptiem kartupeļiem tev konkrētajā dienā vairos sportiskos sasniegumus, vai alus sešpaka piektdienas vakarā neprasīs pastiprinātu šķidrumu lietošanu nākamās trīs dienas.