Lai gan ir zināmi aizspriedumi pret TED Talks, gīks manī ir sajūsmā par tādām tēmām, kādas tiek apspriestas zemāk redzamajā video. Un tanī nav tikai skaidrojumi par mRNA vakcīnām, un to, kāpēc mums tādas tagad bija pieejams pēkšņās pandēmijas laikā, bet arī par dziļi fundamentālākām lietām, kas veido mūs - cilvēkus. Un es domāju, ka ir vērts veltīt divdesmit minūtes pavirši iepazīstoties ar jautājumu, lai zinātu, kur mēs visār kolektīvi atrodamies. Un arī pieņemot individuālus lēmumus par sevi un savu ķermeni, bet tas gan nav konkrētā video tēma. Lai gan, vakcinējamies jau mēs daudzi, un ir cilvēki, kas savulaik specifiski ir izvēlējušies Mordernu.

https://youtu.be/h5D3mv8ewCY

Anyhow, vispār jau es nerekstu cibu, lai šērotu Jūtjūbes linkus.

Skatoties video, es iedomājos par to slaveno intelligent design. Mēs sastāvam no vājprātīga skaita dažādu procesu, kas kopā veido mūs. Tik tālu nevajadzētu būt pat domstarpībām, unless questioning existence and design of life jau ir nāves grēks. Bet vai katrs individuālais process ir random, vai intelligent design? Atbilde ir diezgan filozofiska, un atrodās tādā kā kvantu stāvoklī. Skaidrs, ka šie procesi radās dēļ milzīga skaita trial and error. Bet vai trial and error metode pati par sevi nav intelligent design? Un ja ir, tad arī saliekot vairākus intelligent design elementus kopā, rezultāts ir intelligent design. How about this theological argument?

Nākamā lieta ir tā, ka šo daudzo procesu skaits ir izmērāms lielums. Mathematically speaking - galīgs. Viņš, protams, mūsu pērtiķa smedzenēm ir neaptverams, bet totmēr izmērāms, un mums ir visādas tehnoloģijas, kas mums palīdz nebūt ierobežotiem pērtiķa smedzeņu limitos. Cita starpā arī kolektīvās zināšanas ir tā lieta, kas ļauj mums apgūt tik fantastiska apjoma un sarežģītības konceptus, un tas ir mazliet mind blowing. Tas pats TED Talk ir viena no kolektīvisma izpausmēm. Un šis viss nav nekas mind blowing. Mind blowing drīzāk man šķiet tas, ka mums visu laiku noslaukās no zemes virsmas kāda civilizācija, un tās zināšanas kopā ar to. Maiju kalendāri, un grieķu jūras navigācijas ierīces. Mums vajag iziet cauri kaut kādiem viduslaikiem, piedzīvot kārtējo renesansi, apgūt daudzas jaunas lietas, un tad izrakt kaut kādu jocīgu priekšmetu, un ahūnā noelsties, ka mūsu "primitīvie" senči possibly zināja vairāk, kā mums pirms tam likās. Un what do you know - mums te karš atkal klauvē pie namdurvīm. Intelligent much. Like, cik jābūt ievainotam ego, lai nelolotu šo kolektīvo wisdom tik ļoti, lai vispār pieļautu risku, ka tu ar saviem lēmumiem vari to arī iznīcināt? There is nothing closer to god but this. Var jau būt, ka tas ir lack of brain capacity, bet es parasti neticu šāda līmeņa stulbumam, un meklēju problēmas šādu cilvēku dvēselē.

And last but not least, tas ir tik ļoti cute, ka augstāk minētais procesu kopums spēj reflektēt par procesu kopumu. Nu, vai vismaz ierakstīt par to kaut ko cibā. Isn't this weird?

Kaut kad bērnībā fantazēju par kosmosa misijām, kur cilvēki eksperimentālos nolūkos kolonizē citas planētas, un priekšnosacījums šādu misiju veikšanai ir šo izredzēto ceļotāju nemirstība. Jau tad, sagrābstot informāciju no populārzinātniskajiem medijiem, es nešaubījos, ka cilvēks eventuāli apčakarēs nāvi. Šobrīd turpinot sagrābstīt informāciju no populārzinātniskajiem medijiem, ir tāda jocīga "wow" sajūta, cik tālu meš esam pavirzījušos no nojausmas, ka tas ir iespējams, līdz idejām, kā teorētiski to varētu izdarīt. Protams, science is not there yet, bet tomēr ir tik jocīgi par šo visu runāt kā par zinātni, nevis zinātnisko fantastiku.

"What was it like being in America during the recent presidential election? He said to me, "Well, it was like the man sitting on the deck of the Titanic with a glass of whiskey in his hand and he's saying, 'I know I asked for ice..."

Tas ir no vienas... emm... iedvesmojošas runas par visu un neko, diezgan humorīgs rabīns. Cita starpā, piemēram, viņš piemin arī dzīvošanu informatīvajos burbuļos. Vienvārdsakot tāds viegls un jautrs gabals, ja ir brīvas 15 minūtes.

https://www.ted.com/talks/rabbi_lord_jonathan_sacks_how_we_can_face_the_future_without_fear_together

Platona alegorija par alu ir visai iespaidīga, ņemot vērā laika atstatumu. Arī tāpēc, ka jaunas zināšanas drīzāk apstiprina neiespējamību jebkad uzzināt, nevis tuvina patiesai sapratnei par... esību?

Lai vai kā, visai iespaidīgs TED par to, cik realitāte ir abstrakta un cik tumšā alā dzīvo cilvēka smadzenes. Cilvēkiem ar eksistenciālām bailēm labāk neskatīties.

https://youtu.be/lyu7v7nWzfo

Daži mēmju cienīgi citāti:

"You don't have to be smart to suffer."

" In fact, we're all hallucinating all the time, including right now. It's just that when we agree about our hallucinations, we call that reality."

Par cik histērija ap Trampu ir galā, tai pat laikā atkal aktualizējusies, gribēju atkārtot, ka neradzu nekā šokējoša faktā, ka Tramps ir kļuvis par ASV prezidentu. Pārsteidzoši - jā, šokējoši - ne ļoti.

Bet tā kā manas argumentēšanas spējas kā minimums nav spīdošas, gribu padalīties ar šiem diviem labi argumentētiem viedokļiem: pirms Trampa uzvaras un pēc Trampa uzvaras. Bez šaubām šie nav vienīgi šādi viedokļi.

Vakar uzkāros uz kognitīvo zinātņu prezentācijām. Donald Hoffman, Laura Schulz, Nick Bostrom (kas gribēs, sagūglēs). Tā cilvēks spēja racionāli spriest tomēr ir savā ziņā brīnums. Tai pat laikā cik daudz cilvēki var izdarīt pavisam iracionālu un nesavtīgu iemeslu dēļ. Tāds īss brīdis kad noticēt cilvēkiem.

https://youtu.be/Vyn_xLrtZaY

Es nezinu, kā tur īsti sanāk ar to "social sensitivity", bet personīgas attiecības un uzticība noteikti uzlabo produktivitāti. Empīriski pārbaudīts. Protams, ir grūti arī spriest, cik daudz, vai maz tanī visā iekšā ir arī līderšipa.

Runājot par to, kādas olas garšo - redz, pētījumi rāda, ka mums par savu nākotni ir tik pat liela nojēga kā pusaudžiem. http://youtu.be/XNbaR54Gpj4