Lai gan ir zināmi aizspriedumi pret TED Talks, gīks manī ir sajūsmā par tādām tēmām, kādas tiek apspriestas zemāk redzamajā video. Un tanī nav tikai skaidrojumi par mRNA vakcīnām, un to, kāpēc mums tādas tagad bija pieejams pēkšņās pandēmijas laikā, bet arī par dziļi fundamentālākām lietām, kas veido mūs - cilvēkus. Un es domāju, ka ir vērts veltīt divdesmit minūtes pavirši iepazīstoties ar jautājumu, lai zinātu, kur mēs visār kolektīvi atrodamies. Un arī pieņemot individuālus lēmumus par sevi un savu ķermeni, bet tas gan nav konkrētā video tēma. Lai gan, vakcinējamies jau mēs daudzi, un ir cilvēki, kas savulaik specifiski ir izvēlējušies Mordernu.

https://youtu.be/h5D3mv8ewCY

Anyhow, vispār jau es nerekstu cibu, lai šērotu Jūtjūbes linkus.

Skatoties video, es iedomājos par to slaveno intelligent design. Mēs sastāvam no vājprātīga skaita dažādu procesu, kas kopā veido mūs. Tik tālu nevajadzētu būt pat domstarpībām, unless questioning existence and design of life jau ir nāves grēks. Bet vai katrs individuālais process ir random, vai intelligent design? Atbilde ir diezgan filozofiska, un atrodās tādā kā kvantu stāvoklī. Skaidrs, ka šie procesi radās dēļ milzīga skaita trial and error. Bet vai trial and error metode pati par sevi nav intelligent design? Un ja ir, tad arī saliekot vairākus intelligent design elementus kopā, rezultāts ir intelligent design. How about this theological argument?

Nākamā lieta ir tā, ka šo daudzo procesu skaits ir izmērāms lielums. Mathematically speaking - galīgs. Viņš, protams, mūsu pērtiķa smedzenēm ir neaptverams, bet totmēr izmērāms, un mums ir visādas tehnoloģijas, kas mums palīdz nebūt ierobežotiem pērtiķa smedzeņu limitos. Cita starpā arī kolektīvās zināšanas ir tā lieta, kas ļauj mums apgūt tik fantastiska apjoma un sarežģītības konceptus, un tas ir mazliet mind blowing. Tas pats TED Talk ir viena no kolektīvisma izpausmēm. Un šis viss nav nekas mind blowing. Mind blowing drīzāk man šķiet tas, ka mums visu laiku noslaukās no zemes virsmas kāda civilizācija, un tās zināšanas kopā ar to. Maiju kalendāri, un grieķu jūras navigācijas ierīces. Mums vajag iziet cauri kaut kādiem viduslaikiem, piedzīvot kārtējo renesansi, apgūt daudzas jaunas lietas, un tad izrakt kaut kādu jocīgu priekšmetu, un ahūnā noelsties, ka mūsu "primitīvie" senči possibly zināja vairāk, kā mums pirms tam likās. Un what do you know - mums te karš atkal klauvē pie namdurvīm. Intelligent much. Like, cik jābūt ievainotam ego, lai nelolotu šo kolektīvo wisdom tik ļoti, lai vispār pieļautu risku, ka tu ar saviem lēmumiem vari to arī iznīcināt? There is nothing closer to god but this. Var jau būt, ka tas ir lack of brain capacity, bet es parasti neticu šāda līmeņa stulbumam, un meklēju problēmas šādu cilvēku dvēselē.

And last but not least, tas ir tik ļoti cute, ka augstāk minētais procesu kopums spēj reflektēt par procesu kopumu. Nu, vai vismaz ierakstīt par to kaut ko cibā. Isn't this weird?