Nu, ko, Rīgas švītiņš ir atgriezies lielpilsētā no atpūtas laukos. Lūk, kaut kā šogad vēl nav sanācis pabarot odus, pastaigāt basām kājām pa zāli, ieiet pirtī. Un es pat neatceros, kad ir bijis tāds tīrs džeku pasākums. Nu jau tas veidojas par baigo brīvo ērgļu tusiņu, kur tikai vienam vajadzēja atpūsties no ģimeniskās rutīnas. Un, jā, gandrīz pēc visiem stereotipiem, tikai ar zināmu specifiku - mūzika, bruņas (tas auto vietā) un sievietes. Alus, kā jau viņam pieklājas, mēdz beigties ātrāk, kā sākumā šķita. Neļāvāmies nolaidībai, un nestūrējošā daļa vēl no rīta mazliet ielāpījās. Vienvārdsakot, pilnīgs čills. Tādam kā es, pilnīgi, prasās tagad kaut ko sadarīt.

P.S. Atvedu "Top" alu ar trīsdesmit saņķikiem. Kad un kādos apstākļos es garšošu, vēl nav skaidrs.

Lai arī divu darbadienu nogurums bija liels kā pasaule, un gandrīz tika pap... sač... nelietderīgi izmantota sestdiena, bet vismaz samazgāju drēbes, traukus, pat grīdu, un tad jau viss sākot no Alus Celles gāja uz augšu. Zole? Vismaz gadu nebija spēlēta. Kas nav mazsvarīgi, neskatoties uz algōla klātbūtni, nekāda pāļa. Svētdiena, tātad, sākās vēlu, bet galopā aizvaidīta enerģiski ar velo, mūziku, zīmuli ar papīru un pat kino.

Atkal atjauninātais Iluminātu sastāvs piedalījās jau trešo reizi braincar.lv pasākumā. Vispirms, savos plānos neierēķināt pusdienas, devos uz Valmiermuižu pēc alus, tad secināju, ka Delisnack burgeri man nesagaidīt, tad iebraucu Nestā uz Skanstenes, kur ir Hesburgers. Pilnīgi tukšs. Kā jūs domājat, cik ilgi šādos apstākļos top čīzburgers? Divas minūts! Fakin divas minūtes. Es jau biju paspējis aizmirst kas ir fāstfūds. Orientēšanās rezultāti nebija spīdoši, bet atkal jau šo to izdevās uzzināt par vietām, par kurām tu neko nezināji, bet visu laiku braukāji blakus. Paldies Waze, neviens sods par ātruma pārkāpumu, finišā iebraucām laicīgi, bet zem sarkanās gaismas. Nu, un jau braucot ap pusnakti mājās pa Tallinas ielu, īsi pirms jaunās Ģertrūdes, dabūju vēl no ceļa vidus pārnest ezi uz zaļāku apvidu, par ko viņam bija viedoklis.

Jā, alus man ir, bet tā īsti negribās. Jāiet, laikam, gulēt.

Par nedēļas nogali runājot, spēj tik izgulēties. The road becomes my bride. Vispirms brauciens uz Ventspili, kur noskatīties vislieliskāko filmu, noklausīties vislieliskākās filma mūzikas autora performanci, tad dabūt no vislieliskākās filmas mūzikas autora autogrāfu, un nopirkt divus vinilus. Cita starpā dzeršana mašīnā, un burgeri Statoilā. Uz Rīgu bija jābrauc obligāti, jo no rīta lekcijas. Pēc lekcijām stratēģiskais lēmums pagulēt, jo trīs stundas miega varētu būt par maz, lai vēl arī nākamajā dienā līdz pusnaktij saripinātu gandrīz vēl vienus simts kilometrus pa Rīgu un tās apkārtni. Laurus Ilumināti gan neplūca, bet ceram uz uzkrāto pieredzi. Svētdien laiski pačiloju Kalnciema kvartālā, lai vakarā dotos pēc slavenās tunča zupas. Esmu ticis pie jauna disku turētāja, tikai viņš nav pie manis, plus, beidzot, episki piedzēros no relatīvi neliela daudzuma alus. Pirmdienas rīts bija interesants.

Vēl es stundu stāvu domādama, kam sēsties kamanās. Iet uz Melno Piektdienu, vai taisīt rītārdu pārtiju vol.2? Neesmu liels Neglected Fields fans, bet tomēr tāds notikums. Es jau arī Hušiem nebiju lielākais fans, bet tomēr kāds koncerts!

Vakar Ļeņingradā, tā kura Rīgā, tika satikts viens ciets rieksts. Tāds ar krampi un pareizajiem refleksiem. Tik pareiziem, ka vakar šķita lieliska ideja, ka šādam cilvēkam vajadzētu nākt mūsu novedpētnieku pulciņā, tērpt dzelzī un laist viņu sist citus viņam līdzīgos. Tik lieliska ideja, ka man ir pat viņa telefona numurs. Šorīt plātīšanās, ka viņš jebkuru, pirmām kārtām jau mani, varētu mierīgi nosist, Belij Aist dzeršana, jo visu pārējo dārgo šmigu viņš jau ir izdzēris, un "presītes testēšana" šķiet bēdīgi pazīstama. Plus fakts, ka viņš pat ir kripatu vecāks par mani, liek domāt, ka šādam mutes dzesētājam stikla pimpi nevarētu uzticēt, kur nu vēl auksto ieroci, pat neasu. Stulbi kaut kā. Vēl stulbāk būs, ja šīs lieliskās komunikācijas rezultātā man izrādīsies zilas ribas.

Citās ziņās, pirmo reizi bārmenis man uzsauca alu. Iespējams, pirmo reizi stāvēju uz bāra letes, lai gan tas nav tik droši, ka pirmo. Plus, pirms tam Aptiekā, kļuvu par anonīmo aso ēdienu cienītāju nākamā pasākuma tematisko līdzautoru. Story of my life - man ir idejas, citiem iekšas viņas realizēt.

Jā, un cibu es joprojām darbā nevaru lasīt. Keep calm, and keep writing.

Kaut kādas likteņa aronijas, neizskaidrojamas cilvēku mīlestības un sakritības rezultātā, šodien sanāca nelieli ražas svētki, un degustācija šoferīša normas robežās. Izklausās noslēpumaini, bet slinkums rakstīt, un, kam būs svarīgi zināt, izstāstīšu klātienē. Bija prikolīgi. Vēl bez labā laika, laikam pasākuma spontānitāte bija veiksmes pamatā. Krietni reibušākie ceļabiedri gan pilskalnā atteicās kāpt, so, back to Riga.

Un sestdienā, vēl bez miega defecīta un lekcijām, parciņā pretī mācību iestādei, izrādās, tusē divi vanagi. Cēli putni, bet čiepst kā cāļi. Tur vispār ir reāli lauki pilsētas nomalē. Nebija kur nolikt mašīnu, tāpēc dabūju pabraukāt pa bruģi.

Kā mēs zinām, no visām zivīm visgardākā ir līdaka, un katrs viens, kas gatavs apgalvot citādi, ir jocīgs. Un līdakas kotletes, uzreiz aiz pildītas līdakas, ir kaut kas fantastisks un diezgan rets, jo čakars nenormāls. Un, redz, Muklājā viņas kā reizi ir parādījušās. Pirmdien, otrdien, ceturtdien... vinvārdsakot, tāda zivju nedēļa sanāca.

Savukārt piektdien, krītot šokā, ka Ale House ir ciet, iemēģināju Vest barošanas iespējas. Raugoties uz viesmīļiem, apmeklētājiem, alus piedāvājumu un interjeru, ilgi minēt vajadzības nav. Bet jāatzīst, a neko tā sev. Mans zaļbarības šķīvis ar lēcām un vistu bija baigi ok. Pieņemu, ka tas nebija tikai dēļ tā, ka visu dienu nebija ēsts.

A sestdienās atgriežas saldais kakao no automāta. Studenta palīgs cīņā ar miegu un badu. Stipri pēcpusdienā pirms filmas tika iekrāmēts strītburgera sēņu burgers un nedaudz ceptu kartupeļu, un, vai zinies, kombinācijā ar ciabatas mīklas klucīti tas ļāva izvilkt līdz nākamajam rītam. Pēc filmas sēdējām Labietī, un tā arī neapēdām nevienus čili kartupelīšus.

Svētdienas rīti, protams, ir veltīti Lulu picai. Atsevišķis gadījumos arī pirmdienas, un, ja es pēc futenes nenorīšu pārpalikumus, varbūt pat otrdienas. Toties svētdienas vakari Valmiermuižai. Tur ir daži jauni ēdieni. Pīle un klimpas - ieskaitīts! Atkal nekādi čili kartupelīši.

Šīs "nedēļas nogales" mazais virsraksts varētu būt "mantas atgriežas". Vispirms visi gaumes dievi un Visvalža aizbildņi mani sodīja, un ar poļu kolēģiem lecot čūskiņā lambadu pakāsu telefonu, ko jau naks... rīta... vienvārdsakot dabūju telefonu atpakaļ recepcijā, tad pirms brīža dabūju atpakaļ bankas karti, ko sestdien norija bankomāts pie darba, jo zombija stadijā vēl devos pilsētā.

Kamēr vieni lauza asfaltu, un otri meklēja černi, sanāca nodoties lielam nekam.

Piektdien, pēc potīšu atdauzīšanas futenē, bija doma izdzert dažus alus, un relatīvi laicīgi iet gulēt, nevis tupēt ar kaķiem mašīnā bez alus, jo kaimiņu mājas iedzīvotāji bija nolēmuši grila sezonu noslēgt ar mājas nodedzināšanu. Nē, nu, katrs izklaidējas kā grib, bet potenciāla iespēja, ka arī mūsu māja varētu nosvilt, neiepriecināja. Beigās jau alu dabūju, tik tā gulēšana sanāca tikai četros.

Kas, protams, nozīmēja brokastis pēcpusdienā. Toties atsāku skatīties Borgias. Nu, un tā pa sīkumam, pārvilku dažus vadus, atsvabināju māju no kaķu spalvām, un gandrīz paliku bez pusdienām, jo, redz, pavāri desmitos vakarā jau esot mājās. Ko sestdienas dienā desmitos var darīt mājās? Nē, nu, zupu tomēr dabūju, un arī ar cigāriem atkal esmu apgādājies.

Svētdien nesalasījām baravikas, toties ar ērču lasīšanu viss bija kārtībā. Nu, tur, alus, vakariņas, un tad jau jāiet meklēt šņabis kompresēm, lai to ērci var dabūt laukā. Daudz jau ne, bet mazliet jau iekompresējām to šņabi ar, ja reiz tāda lieta. Neies jau to trauku tāpat cilāt. Nu, un kurš svētdien tā dara? Nē, nu, spriežot pēc laikapstākļiem, šodien vismaz nekādas sportiskas aktivitātes nedraud, un sēdēs mājās un skatīsies Domburšovu tai jaunajā interaktīvajā televīzijā.

A vot nākamie divi vīkendi... es pat nezinu. Vismaz cerams neviens neko nededzinās nost.