| |
| Florence + Machine sāk kļūt par kaut kādu Hansu Cimmeru. As far as I know - Heavy In Your Arms, Breath of Life un tagad Over The Love (filmas treileris, dziesmas internetos vēl nav). Vēl bez tā, ka pa lielam tieši filmu skaņu celiņos iekļautās dziesmas man vislabāk arī patīk, salīdzinot ar kopējo "ļar, ļar", vēl viena holivudiska pazīme ir tā, ka štancētas tās ir pēc viena šablona. Varam, protams, arī parunāt par Muse | |
|
| Īpatnējais krievu romāna ekranizējums vizuāli, protams, bija episks, kā jau kritiķi solīja. Varbūt stāsts bija pasniegts holivudiski virspusēji, bet tomēr ok. Aktieru ansamblis bija pilnīgs omg, sākot ar Džūdu Lovu ar skūto pieres daļu, Kick Ass jaunieti siržu lauzēja lomā, beidzot ar daudzajām seriālu aktrīzēm. Vienīgais, kas man likās īpatnēji, tie ir tie ļoti ne krieviskie dialogi, kur divas trešdaļas satura pazūd, jo to nevar tā vienkārši iztulkot. Savukārt īpaši piemīlīga likās epizode par siena pļauju, kur zemnieks apcerēja vecos labos laikus, jo, redz, brīvam zemniekam tagad pašām ir jāiet meklēt kur algu nopelnīt. "Господа, прошу внимания!" | |
|
| Viens dīvains seriāls. Seriāla dinamika ir īpatnēja, mūzika šausmīga (atskaitot brīžus, kad parādās rokmūzika), kultūra nesaprotama un vēl tas amerikāņu skaistums. Un neskatoties uz to, kaut kā viegli skatāms. Tās mazās jocīgās un nenozīmīgās intrigas, nu gluži kā cibā. http://youtu.be/SkBlguVf1SE | |
|
| Kruts mūvis. Ne tik ekscentriska kā varēja sagaidīt pēc treilera, bet filma cilvēcīga. Puse veiksmes formulas, protams, ir faktā, ka balstīta uz patiesiem notikumiem. Arī fakts, ka zināma spriedze filmā saglabājas neskatoties uz to, ka ir skaidri zināms iznākums, liecina tikai par to, ka filma ir padevusies. K Sunim piestāv. | |
|
| Kamēr es te uz kantori pošos, var sarakstīt riebīgus komentārus par to, ka es no ķīno neko nesaprotu. Var jau būt, ka pie vainas bija ceturdienas vakars, vai lielā ekrāna trūkums, bet tādu bezsakaru gandrīz trīs stundu garumā sen nebiju redzējis. Piemēram, vienu vakaru iepriekš skatoties Michael Clayton (atgādināja The Firm, kuru redzēju bērnībā, tāpēc sižetu īsti neatceros, vien to, ka Krūzam bija reālas ziepes), neskatoties uz pirmo apjukumu un jurisprudences terminu bārstīšanu, nojēga par ko ir stāsts diezgan drīz arī iestājās. Betmena sižets un dialogi man līdz pašām beigām tā arī palika mistērija. Šķiet, Amerika sen nav baidījusi savus pilsoņus ar komunismu, kā arī vajadzēja Vōlstrītas okupantiem izskaidrot, cik svarīga ir visa tā finanšu piramīda viņu ikdienas komfortam. Vienvārdsakot, nereāls mūvis. Bet pats kaitinošākais bija tās balstiņas. Ļaunais varonis, šķiet, vispār runāja tā, ka viņam balss ānusā atbalsojās. Skaņu režisoru vienkārši gribējās nožņaugt. | |
|
| Nezinu, kas jums tur tā nepatika Hobitā, bet pa manam bija ok. Tā HRF bilde ir savdabīga, kas arī ir interesanti, nekādus plastmasas orkus neredzēju, un tas ka top triloģija - nu, normāli. Nav nekāds hamburgers kastītē, bet tāds slow-food. | |
|
|