Es jūtu līdzi cilvēkiem, kas raksta kino aprakstus dažādos medijos, un viņiem obligāti filmas ir jānovērtē ar zvaigznēm. Tāds - too long didn't read. Gan jau tas der aktuālākajiem Holivudas blokbāsteriem, bet ja, piemēram, jāizdomā, cik zvaigznes ir pelnījusi Straume salīdzinot ar kādu no Lantima jaunākajiem garadarbiem, tā ir drusku neiespējamā misija. Vai arī iespējamā, ja tev medijs to prasa, bet nez vai atstāj labu pēcgaršu. Un man nav mazāko šaubu, ka es neesmu viens šinīs sajūtās. Es iegāju Leterboksā - četri no sešiem cilvēkiem nav uzdrošinājušies ielikt zvaigznes pat šajā dīvaiņu burbulī.

Vēl man jāatzīst, ka es reti uzdrošinos likt zvaigznes vecām filmām. Brāļu grimmu pasakas ir universālas fabulas, kas iet pāri laikiem (bet ne pāri teritorijām), kamēr filmas tomēr ir sava laika produkts. Tur noteikti ir savas pērles, kā arī man patīk vecas filmas skatīties, ja mani iepazīstina ar kontekstu par to, kādi jauni kino valodas paņēmieni filmā ir izmantoti. Bet kad es esmu slinks, vai neesmu kino akadēmiķis (kas ir visu laiku), es tomēr izvēlos skatīties mūsdienu kino. Ir kaut kādas teorijas, kā kino ir radinājis cilvēkus uztvert lietas, un es noteiktu jūtos kā mūsdienīgs indivīds, tāpēc franču jaunais vilnis var iet... pie Rīgas Laika lasītājiem.

Bet atgriežoties pie Straumes, es iespējams šo filmu izbaudītu vairāk, ja nebūtu redzējis Projām. Tai pat laikā Projām man ļauj novērtēt to, kas Straumei ir nācis klāt. Katrā ziņā Straume noteikti kļūs par latviešu kino klasiku, bet trešo šāda tipa filmu es drošvien neskatītos. Manām runājošā pērtiķa smadzenēm gribās vairāk nianšu, pat ja reizēm tas atņem telpu interpretācijām. Var jau, protams, arī būt tā, ka Zilbalodis ir tik talantīgs, ka mēmajā kino spēs ievietot vēl vairāk satura bez didakcijas, bet tad es ņemšu savus vārdus atpakaļ, un tas nozīmē, ka mūsu vidū ir viens kino ģēnijs.

Skrienu Uģim Oltem piesekot Leterboksā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/02.09.2024-ka-kultura-palidz-izprast-dazadibu-tris-filmas-ko-sirds-atvertibai-iesaka-rezisors-ugis-olte.a566994/

No "Ram Dass, Going Home" man patika šis citāts.

When asked by Ram, "What are you, a monkey or a man?" Hanuman bowed his head reverently, folded his hands and said, "When I do not know who I am, I serve You, and when I do know who I am, I am you."

Oriģināli viņš, protams, skan mazliet citādāk.

Kad man pajautāja, kas tas par kaitinošu bulšitu tur skan, es teicu, ka man patīk reizēm iepazīties ar ezotēriku un viņu guru, uz ko cilvēki tā pavelkas. Es pat vārdu ezotērika spēju lietot bez kaut kādām negatīvām konotācijām, kamēr tas nekļūst par self harm, kultu vai scam. Nav jau tā, ka tas viss ir absolūts bulšits. Protams, es diezgan apšaubu, ka visa tā ezotērika ir jebkāds palīgs spējai orientēties pasaulē, bet dažas lietas cilvēce ilgā vēstures periodā ir spējusi noformulēt intuitīvi. Un dažas lietas ir arī grūti aprakstīt vārdiem tā, lai tas neizklausītos pēc vārdu salātiem, un tikai kopīga pieredze ļauj saprast, par ko vispār ir runa. Jau miljons reizes pieminētais - saprast un saprast ir dažādas lietas.

Bet "Wild Wild Country" tā arī neesmu noskatījies vēlreiz. Tikai "Documentary Now!" versiju, kas patiesībā ir ļoti tuvu oriģinālam, tikai stipri pārspīlētākā versijā, un, protams, ir mockumentary.

Lai gan runā, ka laiks ir sociāls konstrukts, laiks tomēr ietekmē mūsu apziņu diezgan nepārprotami. Ir diezgan briesmīgi skatīties filmu par genocīdu Kosovā, bet tu izej no kino zāles, un nodomā - nekad ko tādu nedrīkstētu vairs pieļaut. Kad tu skaties kādu filmu, kas meklē jaunus veidus, kā parādīt holokaustu, tev paliek neomulīgi par to, ka cilvēki kādreiz ir bijuši spējīgi uz ko tādu. Kad tu skaties ainu Drošsirdī, kur galveno varoni dzīvu un pie samaņas šķērž vaļā, tu nodomā - tie tik bija skarbi laiki, un ir labi dzīvot mūsdienās.

Un tad tu aizej uz Zaļo Robežu, un pēc filma ej pa izgaismoto un mierīgo Rīgu kā pa virtuālo realitāti, nespējot pieslēgties atpakaļ šeit un tagad. Un, protams, tas pat nav karš Ukrainā, tā ir tikai sekas dažādiem kariem visā pasaulē, no kurienes cilvēki bēg. Un šeit vairs nav laika distances, kas spēj pasargāt tavu apziņu.

Vai jums ir kāda vieta, kur jūs trekojat šovus? Letterboxd ir ameizbols filmām, bet seriālu tur nav, par kaut kādu SNL nemaz nerunāsim.

Man ir viens Chrome plagins, kas caurmērā strādā, bet ir bijuši daži fakapi ar kaut kādām Olivera garajām brīvdienām, un man rāda nenoskatītas piecas epizodes, kas būs tikai pēc mēneša. Tagad man ir arī viena telefona aplikācija, bet es nelietoju telefonu, lai skatītos šovus, un tad, protams, jāsāk žonglēt ar divām ierīcēm.

Varbūt ir kaut kāds visiem zināms IMDB vai Letterboxd tipa serviss, ko ir viegli atcerēties, un viegli lietot, bez vajadzības instalēt kaut kādus plaginus un telefona aplikācijas? Tieši visiem zināms, jo sagūglēt kādu no divdesmit margināliem servisiem, kas somewhat strādā, es pats spēju.

3 Body Problem - yey, ney?

Black Mirror sestās sezonas otrā sērija objektīvi nebija laba... nu, kā nebija - tā bija laba sērija priekš kaut kāda American Horror Story - bet pēc trešās sērijas tapa skaidrs, ka es šo seriālu varēšu tālāk skatīties viens. Tā nebija pati skarbākā sērija, ko es esmu redzējis, bet diezgan tuvu. Es ceru, ka kvalitāte turēsies līdz sezonas beigām.

Es nezinu, cik daudz es izlaidu pa vidu, bet Black Mirror sestās sezonas pirmajai sērijai bija pirmās sezonas vaibi. Es ceru, ka tas tā turpināsies.

Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu.