Šodien, piesakot servisā auto apkopi, man pajautāja, vai es tiešām esmu nobraucis tikai četrus tūkstošus kilometru kopš iepriekšējās apkopes. Gāju skatīties precīzu nobraukumu. Jāatzīst, ka es tiešām auto izmantoju vairāk kā instrumentu, mazāk kā pārvietošanās līdzekli. Neskatoties uz akūtas nepieciešāmības trūkumu, tieši šobrīd, kad ir jāveic tehniskā apskate, un auto jāved uz diviem dažādiem servisiem, es nevaru atļauties palikt bez auto. Jeb precīzāk bez kravas kastes ar riteņiem. Un tad vēl tās dažas reizes gadā, kad ir jāved paletes, un jāuzstutē augšā kāda būve.

Gandrīz nosist sevi ar auto kravas kastes vāku - ček!

Gadījumā, ja es pēc desmit gadiem atkal tīrīšu vecos cibas ierakstus, pierakstīšu, ka auto ziņā es esmu atgriezies pie VW brenda. Ja nu gadījumā karš atnāks līdz Latvijai, varēšu iepakot četrus kaķus, līdakasti un arī nelielu dīvānu.

Ja nu gadījumā kādam interesē Šķoda Yeti, var kaut ko draudzīgu sarunāt. Kopumā labs pilsētas auto, ja vien nemēģina ziemā to lauzt pa kupenām.

Ieejot e-CSDD, nerodas šaubu, ka vajadzētu noskūties, aiziet pie friziera, un tad iet pakaļ jaunām tiesībām. Gāju skatīties, vai man vēl ir derīga medicīniskā izziņa, un uz mani raudzījās par mani daudz jaunāka, bet arī sveša persona no citas pasaules. CSDB, kretīni, protams, pie tava profila ir pielikuši bildi, kur tu vēl trīcošām rokām un sarkaniem vaigiem esi fotografējies pēc eksāmena nokārtošanas.

Es jau jūtu, kā tūlīt tiks palaista leģenda par bagāto mani, kurš apzog vecas tantiņas un mazus bērnus, tāpēc pastāstīšu sāgu par auto. Tātad, mani pārāk nevilina iespēja pārrasties dzmitenē bez naudas un darba, un no zila gaisa sazīmēt kādus 600 eiro, lai salabotu auto, lielu daļu no šīs summas atdodot valstij par ceļiem, kurus es kādu brīdi nemaz nelietošu. Nav arī skaidrs ko es darīšu tālāk, tāpēc izdomāju pārdot auto kamēr vēl ir tehniskā apskate.

Dzīve ir skarba, to es zināju, un kad servisa džeks nosauca potenciālo ieņēmumu ciparu, arī tad nebija iemesla aiz sajūsmas vicināt rokas. Ieliku sludinājumu. Ko es esmu iemācījies nedēļas laikā - uzpircēji ir mūsu viss. Pagājušajā pavasarī, kad dzēru lētu poļu alu un pirku lētāko krievijas sieru, biju gatavs auto atdot pirmajam pretīmnācējam par apskāvienu vai trim uzsitieniem pa plecu. Tomēr kaut kā mēs ar klibo dzelzs kumeliņu izķepurojāmies, un liels paldies šai sakarā ir jāsaka draugiem un kolēģiem, kādreiz es jums par to nopirkšu garšīgus alus. Un tagad, pēc vairāku speciālistu verdikta, nevaru saprast, vai izdevīgāk nebija tomēr auto nodot šrotā, nevis mēģināt "nopelnīti lielo piķi". Un tas vēl ir tikai ņemot vērā izmesto naudu pēdējos mēnešos. Ja būtu jārēķina kopā beidzamais gads ar astīti, šķiet savu traktoriņu šinī periodā būšu nopircis pa otram lāgam. Taisnība tiem, kuri saka, ka ar taksi ir lētāk.

Sūta man īsziņu Jānis.

"Jānis

Izvēlies jebkuru no 70 auto un maksā tikai 50 EUR mēnesī!
15 min laikā, bez pirmās iemaksas un ar sabojātu kredītvēsturi."

Tā, kur lai tagad es dabūju sabojātu kredītvēsturi? Bet citādi, ja tas ir kaut kas līdzīgs zelta zivtiņas priekšapmaksai, piedāvājums visai interesants. Man kāreiz ir apnicis krāmēties ar savu veco autiņu, kuram šoreiz ir salūzusi aizmugurējā ass, bet nav absolūti nekādas vēlēšanās līst jaunās ilgtermiņa saistībās. Es, protams, saprotu, ka gan jau viss nav tik vienkārši, un ar piecdesmit eirikiem mēnesī tas viss nebeigsies, bet jāatzīst, ka pārdošanas tīģeris, Jānis, ir smalki uztrāpījis cilvēku patieso sāpi attiecībā pret auto. Un kredītvēsturi. Nu gatavais SMS kredid.

Tā ir pēdējā reize, kad es lietus laikā braucu ar mašīnu uz darbu, un cilvēkmīlestība man ir mīnuss miljons. Būtu zinājis, ka visi ir tādi maigi pūpēdīši, kas savu trekno dirsu nevar araut no auto sēdekļa, būtu aizbraucis mašīnai pakaļ tā ap četriem, jo simts punkti, lielākā daļa maigo pūpēdīšu uz darbu brauc, lai ar kolēģiem izdomātu kur ēdīs dienas piedāvājumu un pasēdētu internātos, un jau četros dodas pēc saviem mazajiem pūpēdīšiem, un mājās pagatavoto ceptu lasi ar pastu, un sejā stumjot sviesta cepumus, skatītās televizoru. Bļeģ, no gaisa līdz kalnciema tiltam visu uztaisīt par lielu veloceliņu, un atļaut auto satiksmi tikai pa Brīvības un Čaka ielu, ar opciju tikt līdz visiem trijiem tiltiem. No karasta Lidiņa uz jaunā tilta pusi tā tāpat vairs nav Rīga, ja radās jautājums, kāpēc trijiem.

Visiem parkošanās karaļiem tiesības nost uz trim gadiem, un auto konfiskācija. Nu, bļeģ, kā var nopirkt Smārtu (!!!!viensvien), un spēt sadirst vēl divas parkošanās vietas? Tur ir kaut kādos kursos jājiet, vai tā jau ir akadēmiska disciplīna un gadi pētījumu? Apsvēru domu ar savu traktoru iestumt to miskasti zālājā. Es esmu noparkojies, un man viss pofig, kaut vai krievu tanki brauc. Simts punkti šiem visiem peģikiem visur pie vainas ir valdība, šinī valstī viss nav tā kā tālajās sapņu zemēs, un viņi raksta komentārus delfos, jo, bļeģ, bez viņu unikālā viedokļa internātos gudrās gavlas paši nespēs ne prezidentu izvēlēties, ne imigrāciajs kvotas sakārtot.

Vienvārdsakot, pasaulē valda tupums, seklums un tuvredzība.

Katru dienu es ar auto nebraucu, bet, kad sanāk, diezgan bieži kāds man ar žestiem norāda, ka es esmu idiots. Nu jau sāku pie tā pierast, un esmu gatavs apbruņoties nepieklājīgiem žestiem. Ja kāds mazā pimpja īpašnieks vēlēsies, varu iesaistīties arī ar viņu diskusijā. Roka man jau ir sadzijusi. Ar stulbām mamzelēm būs grūtāk, tās jau ar mani nenāks runāties, tāpēc apmierināšos ar faktu, ka viņām būs norauts kāds mēnešreižu cikls.

Lietas būtība slēpjas faktā, ka dzīvoju es uz divvirzienu ielas, kur manā mājas pusē drīkst atstāt auto. Rezultātā braukšana abos virzienos ir visai interesanta. Un, ņemot vērā, ka ielas abās pusēs ir īres mājas, no pagalmiem mēdz izbraukt auto. Tad nu lūk, ja cilvēks spēj nospiest auto signālu, man jau liktos, ka nospiest bremzes pedāli nevajadzētu būt grūtībām. Ja ir tādas problēmas, iesākumam varētu nelietot mobilo telefonu pie stūres, kā arī izvēlēties braukšanai atbilstošu ātrumu. Pa Skansteni - bet lūdzu. Visādās šaurās ieliņās, kur apkārt ir mājas, kurās dzīvo cilvēki, vajadzētu rēķināties, ka tā nav vieta rallijam. Un, visbeidzot, ja cilvēks nesaprot, ka man nav pārdabisku spēju, kas ļauj redzēt cauri pie vārtiem noliktajiem auto, un mans pieticīgais auto neprot pat tik elementāru lietu kā levitēšana, ir laiks izvilkt to tukšo galvu no dirsas, un varbūt prāts apskaidrosies.

Domājot par risinājumiem, nevaru saprast, vērsties pie apsaimniekotāja, vai CSDD. Jo, apzinoties, ka homo sapiensi gudrāki nekļūs, risinājumam ir jābūt diezgan drastiskam. Guļošais policists varētu līdzēt, bet tos jau vairāk liek pie izglītības iestādēm, nevis dzīvojamos rajonos. Varētu uzlikt arī spoguli uz pretējās mājas sienas, tikai kas tādus liek? Apsaimniekotājs, diezi vai, jo tur jau ir jāsarunā ar pretējās mājas īpašniekiem. Neiebilstu arī pret zīmi apstāties aizliegts. Nu, ja tiešām tas ir tik liels noziegums likt kādam sabremzēties, jo tu brauc ārā no pagalma, tad auto novākšana no mājas vārtiem ir vienīgais drošais veids pārredzēt ielu. No radošākām idejām ir doma apgādāties ar ceļa būvnieku barjeru. Iznest tādu barjeru uz ielas, izbraukt no pagalma, nesteidzoties aiznest barjeru atpakaļ uz pagalmu, un tad doties savās gaitās. Skaidrs, ka tukšo galvu mentālā kapacitāte nespēs izdarīt secinājumus, kādēļ tāds flešmobs ir vajadzīgs, bet kā mākslas performance būtu skaisti. Un viss pilnīgi droši no satiksmes viedokļa.

Jau otro reizi pūtu trubā pirms lekcijām. Vakar iedzēru alu, tad puslitru vīna, piecdesmitnieku viskija, un tad mājās vēl vienu alu. Nu, drošvien biš vairāk par pudeli vīna, alos neņemos sarēķināt to piecdesmitnieku. Katrā ziņā nekā tāda. Tātad, braucu ārā no mājas, skatos, ka pretī kazarmām stādina visus. Nu, par cik man īsi garām nesanāk braukt, uz mani tik tālu tas neattiecas. Braucot pa Skansteni, redzu, ka ekipāžiņa bez viena gabarīta arī dodas tajā pašā virzienā. Nu, un pie luksofora pirms griezties uz Hanseni, šie iestājas man blakus aiz busiņa. Nu, "M" burtiņš, vai nē, bet es jau redzu, ka busiņš ir tāds, aiz kura es negribētu stāvēt, tādēļ tad, kad iedegās zaļais, pabraucu busiņam garām, un iebraucu labajā joslā. Acīm redzot mentonkuļiem šāds gājiens īsi pirms desmitiem šķita gana bravurīgs, lai speciāli mani arī apstādinātu. Nostājos tādā tizlā vietā, nobloķējot iebraukšanu Dinazā. Īsti negribējās bloķēt veselu joslu, vai stāvēt pie dzeltenajām strīpām. Tad nu atnāk policista onkulis, paprasa tiesības, un stūķē trubu. Šitā bija riktīgā, kurā ir jāpūš iekšā piecas sekundes. Nu, neko, policista onkulis bija vīlies rezultātos.

Un, jā, kā tur ir, es varu uzzināt, kādi ir cipari? Man atkal nepateica. Pirmajā reizē es neprasīja, jo stādināja visus.

Mobilly atsūtījis žēlabainu vēstuli, ka Rīgas Dome gribot pārtraukt sadarbību ar Mobilly par stāvvietas pakalpojumu apmaksu.

UPD. Niluška atbildēja, ka nekādus līgumus negrasoties lauzt. Sitīšot pa konkurentu ar cenu, ne administratīvām metodēm.