Es aizgāju iepazīties ar auto tirgus piedāvājumu, un secināju, ka man nav ne mazākās vēlmes iegādāties auto. Es saprotu, ka tas kaut kad eventuāli notiks, bet tas būs atkarīgs no citu ieinteresēto pušu vēlmes iesaistīties, kas nav nekur pavirzījusies kopš vasaras beigām. Šo manu interesi gan ir pamanījuši algoritmi, un apgādā mani ar visādiem aizraujošiem piedāvājumiem, bet man šķiet, ka viņi pārvērtē savu spēju pārdot saistības, iepakojot to kā aizraujošu piedzīvojumu. Taisnības labad jāsaka, ka kempinga risinājumu saturs mani tiešām aizrauj, bet par laimi es reāli apzinos, cik daudz laika gadā es pavadu ārpus civilizācijas.

Bet kopumā jāsaka, ka esam tālu ceļu gājuši no limuzīna Jāņu nakts krāsā līdz bezprocentu līzingam Ķīnā ražotam elektro auto. Sapņi par sapņu auto Peugeot būs jau izsapņoti, un jāsāk domāt, vai nav laiks šos sapņus apgreidot līdz kam mazāk infantilam. Tas, protams, nenozīmē, ka vajadzība bērnus izvadāt uz pulciņu, vai aizbraukt pie mammas uz laukiem nav īsta vajadzība, bet tur jau katrs var paņemt ekseli, un parēķināt, kāds risinājums viņam ir labākais. Par laimi kapitālisms mums ir atnesis ne tikai bezprocentu līzingu.

Pāršķirot kārtējo dzīves posma lappaspusi, varu paziņot, ka Bifelis ir devies jaunos ganību laukos. No vienas puses tas ir tikai auto, bet tā nu ir sanācis, ka šis ir bijis ar iespaidīgu emocionālo bagāžu. Sākot jau ar to, kā un kāpēc tas tika iegādāts, un turpinot ar visdīvainākām lietām, kas ar to ir vestas, un pasākumiem, uz kuriem ar to ir braukts. Viņa kontā ir pat viens stāvus pacelts kāzu altārs. No vienas zemnieku saimniecības nācis, uz citu zemnieku saimniecību devies.

Ar zemnieku saimniecību čakars bija lielāks, kā es to iepriekš saslavēju, un pēdējās formalitātes vēl ir priekšā, bet šis nepatīkamais stāsts lai paliek citai reizei.

Nez vai ciba ir īstā vieta, bet man nav entuziasma vazāties pa internetiem ar savām vajadzībām.

Es priecātos, ja manā draugu un paziņo lokā būtu kāds, kas būtu ļoti labi informēts par auto tirgu šajā pavasarī. Līdzīgi kā cilvēki, kas regulāri izčeko dzīvokļu sludinājumus. Es tā ātrumā ieskrēju SS.LV, nodomāju, ka manā laikā tā nebija, un devos pie auto dīleriem. Auto dīleri man arī nepalīdzēja, jo tur bez žagošanās tiek pārdoti porši par septiņdesmit tūkstošiem, un tas man nepalīdz saprast vidējo temperatūru palātā. Bet pa lielam mani interesē, ko man maksātu bifeļa nomaiņa pret kādu mazāku auto.

Vēl viens virziens varētu būt īres auto. Nav tā, ka man auto būtu nepieciešams ikdienā, īpaši jau pilsētā, kur ir pilns ar Boltiem. Bet ja man vajadzētu aizbraukt uz nedēļu uz Lietuvas mežiem, tad man vajadzētu auto. Iespējams ar piekabi. Ja nu kādam ir pieredze ar braukšanu uz laukiem pie mammas uz dažām dienām ar īrētu auto, hit me a message. (Jā, es zinu, ka tev ir šāda pieredze, bet tas vairāk adresēts tiem pārējiem.)

Bet interesantākais virziens, manuprāt, būtu savus finansiālos resursus neatdot kaut kādām korporācijām, bet paturēt iekšējā apritē. Ja nu kādam ir auto, no kura nebūtu grūtības šķirties reizi pa reizei, es labprāt maksātu kādam īstam un dzīvam cilvēkam, īpaši ja es viņu pazīstu. Un ne tāpēc, ka lētāk, bet es vienkārši to darītu ar lielāku prieku un entuziasmu, ja kāds par ietaupīto nadu varbūt nopirktu sev jaunu datoru vai dīvānu.

Tā jau man tīri labi patīk mans bifelis, bet jāatzīst, ka pa dziļiem dubļiem diez ko bieži nesanāk braukt, un arī IKEA skapjus un veļasmašīnas es nevedu tik bieži, lai nevarētu noīrēt kādu busu. Bet tā kā mēs virzāmies dzimuma vienlīdzības virzienā, tikko tiesības nokārtojušam cilvēkam būs nepieciešams ne tik liels autobuss ar ko braukt pirmo gadu vai divus.

Šodien, piesakot servisā auto apkopi, man pajautāja, vai es tiešām esmu nobraucis tikai četrus tūkstošus kilometru kopš iepriekšējās apkopes. Gāju skatīties precīzu nobraukumu. Jāatzīst, ka es tiešām auto izmantoju vairāk kā instrumentu, mazāk kā pārvietošanās līdzekli. Neskatoties uz akūtas nepieciešāmības trūkumu, tieši šobrīd, kad ir jāveic tehniskā apskate, un auto jāved uz diviem dažādiem servisiem, es nevaru atļauties palikt bez auto. Jeb precīzāk bez kravas kastes ar riteņiem. Un tad vēl tās dažas reizes gadā, kad ir jāved paletes, un jāuzstutē augšā kāda būve.

Gandrīz nosist sevi ar auto kravas kastes vāku - ček!

Gadījumā, ja es pēc desmit gadiem atkal tīrīšu vecos cibas ierakstus, pierakstīšu, ka auto ziņā es esmu atgriezies pie VW brenda. Ja nu gadījumā karš atnāks līdz Latvijai, varēšu iepakot četrus kaķus, līdakasti un arī nelielu dīvānu.

Ja nu gadījumā kādam interesē Šķoda Yeti, var kaut ko draudzīgu sarunāt. Kopumā labs pilsētas auto, ja vien nemēģina ziemā to lauzt pa kupenām.

Ieejot e-CSDD, nerodas šaubu, ka vajadzētu noskūties, aiziet pie friziera, un tad iet pakaļ jaunām tiesībām. Gāju skatīties, vai man vēl ir derīga medicīniskā izziņa, un uz mani raudzījās par mani daudz jaunāka, bet arī sveša persona no citas pasaules. CSDB, kretīni, protams, pie tava profila ir pielikuši bildi, kur tu vēl trīcošām rokām un sarkaniem vaigiem esi fotografējies pēc eksāmena nokārtošanas.

Es jau jūtu, kā tūlīt tiks palaista leģenda par bagāto mani, kurš apzog vecas tantiņas un mazus bērnus, tāpēc pastāstīšu sāgu par auto. Tātad, mani pārāk nevilina iespēja pārrasties dzmitenē bez naudas un darba, un no zila gaisa sazīmēt kādus 600 eiro, lai salabotu auto, lielu daļu no šīs summas atdodot valstij par ceļiem, kurus es kādu brīdi nemaz nelietošu. Nav arī skaidrs ko es darīšu tālāk, tāpēc izdomāju pārdot auto kamēr vēl ir tehniskā apskate.

Dzīve ir skarba, to es zināju, un kad servisa džeks nosauca potenciālo ieņēmumu ciparu, arī tad nebija iemesla aiz sajūsmas vicināt rokas. Ieliku sludinājumu. Ko es esmu iemācījies nedēļas laikā - uzpircēji ir mūsu viss. Pagājušajā pavasarī, kad dzēru lētu poļu alu un pirku lētāko krievijas sieru, biju gatavs auto atdot pirmajam pretīmnācējam par apskāvienu vai trim uzsitieniem pa plecu. Tomēr kaut kā mēs ar klibo dzelzs kumeliņu izķepurojāmies, un liels paldies šai sakarā ir jāsaka draugiem un kolēģiem, kādreiz es jums par to nopirkšu garšīgus alus. Un tagad, pēc vairāku speciālistu verdikta, nevaru saprast, vai izdevīgāk nebija tomēr auto nodot šrotā, nevis mēģināt "nopelnīti lielo piķi". Un tas vēl ir tikai ņemot vērā izmesto naudu pēdējos mēnešos. Ja būtu jārēķina kopā beidzamais gads ar astīti, šķiet savu traktoriņu šinī periodā būšu nopircis pa otram lāgam. Taisnība tiem, kuri saka, ka ar taksi ir lētāk.

Sūta man īsziņu Jānis.

"Jānis

Izvēlies jebkuru no 70 auto un maksā tikai 50 EUR mēnesī!
15 min laikā, bez pirmās iemaksas un ar sabojātu kredītvēsturi."

Tā, kur lai tagad es dabūju sabojātu kredītvēsturi? Bet citādi, ja tas ir kaut kas līdzīgs zelta zivtiņas priekšapmaksai, piedāvājums visai interesants. Man kāreiz ir apnicis krāmēties ar savu veco autiņu, kuram šoreiz ir salūzusi aizmugurējā ass, bet nav absolūti nekādas vēlēšanās līst jaunās ilgtermiņa saistībās. Es, protams, saprotu, ka gan jau viss nav tik vienkārši, un ar piecdesmit eirikiem mēnesī tas viss nebeigsies, bet jāatzīst, ka pārdošanas tīģeris, Jānis, ir smalki uztrāpījis cilvēku patieso sāpi attiecībā pret auto. Un kredītvēsturi. Nu gatavais SMS kredid.

Tā ir pēdējā reize, kad es lietus laikā braucu ar mašīnu uz darbu, un cilvēkmīlestība man ir mīnuss miljons. Būtu zinājis, ka visi ir tādi maigi pūpēdīši, kas savu trekno dirsu nevar araut no auto sēdekļa, būtu aizbraucis mašīnai pakaļ tā ap četriem, jo simts punkti, lielākā daļa maigo pūpēdīšu uz darbu brauc, lai ar kolēģiem izdomātu kur ēdīs dienas piedāvājumu un pasēdētu internātos, un jau četros dodas pēc saviem mazajiem pūpēdīšiem, un mājās pagatavoto ceptu lasi ar pastu, un sejā stumjot sviesta cepumus, skatītās televizoru. Bļeģ, no gaisa līdz kalnciema tiltam visu uztaisīt par lielu veloceliņu, un atļaut auto satiksmi tikai pa Brīvības un Čaka ielu, ar opciju tikt līdz visiem trijiem tiltiem. No karasta Lidiņa uz jaunā tilta pusi tā tāpat vairs nav Rīga, ja radās jautājums, kāpēc trijiem.

Visiem parkošanās karaļiem tiesības nost uz trim gadiem, un auto konfiskācija. Nu, bļeģ, kā var nopirkt Smārtu (!!!!viensvien), un spēt sadirst vēl divas parkošanās vietas? Tur ir kaut kādos kursos jājiet, vai tā jau ir akadēmiska disciplīna un gadi pētījumu? Apsvēru domu ar savu traktoru iestumt to miskasti zālājā. Es esmu noparkojies, un man viss pofig, kaut vai krievu tanki brauc. Simts punkti šiem visiem peģikiem visur pie vainas ir valdība, šinī valstī viss nav tā kā tālajās sapņu zemēs, un viņi raksta komentārus delfos, jo, bļeģ, bez viņu unikālā viedokļa internātos gudrās gavlas paši nespēs ne prezidentu izvēlēties, ne imigrāciajs kvotas sakārtot.

Vienvārdsakot, pasaulē valda tupums, seklums un tuvredzība.