Neskatoties uz to, ka tolerances līmenis nav noteikts visiem radariem vienādi, un vispār tiek slēpts, daži turpina šūmēties, ka 15 km/h tolerance ātruma pārkāpuma fiksēšanai ar radaru ir pašnāvība. Nu, viens ir tas, ka policistus neviens nav atcēlis. Un ar visiem policistiem, tos kas pārsniedz plus desmit, plus padsmit, neviens īpaši netvarsta. Un visbeidzot, pašnāvība kam? Kādam tas liek par pienākumu braukt ar ātrumu plus piecpadsmit? Plus desmit vadītājs var pat nepamanīt, nemaz nerunājot, ka tā būtu ārkārtīga dzīvībai bīstama ātruma starpība. Ir redzētas sociālās reklāmas iz sērija, "ten miles does matter", bet pie bērnudārziem un skolām jau ir 30 km/h un guļošie policisti.

Anyway, jākārtojas - tolerances līmeni noteiks policisti, un gribētos cerēt, pēc būtības. Bet ja kādam šķiet, ka braucot pa Tallinas šoseju 105 km/h ir pašnāvība, jo šogad, nez kādēļ, nav saliktas ierobežoja zīmes 100 km/h, viņam steidzami jādodas mācīties par juristu, vai jākļūst par birokrātu. Tiem, kas ko tādu apgalvo pēc dziļākās pārliecības, nevis piš principu, varbūt vajadzētu pat atņemt autovadītāja apliecību, nu, tīri tā, satiksmes drošībai.

Ja madāmas ir sarakstījušas cipariņus pareizi, tad visi hibrīdi raud gaužas asaras. Mans vecais dīzelis spēj izspiest 3.5 uz simta. Ir gan cita ziņa, braucu es kā debīls bembists. Man jau likās, ka 4.5 ir "uh" un "ah".

http://youtu.be/47dcjNU9jQE

Trīs epizodes no Liepājas uz Rīgu.

* Pidarasiem, kas met atkritumus uz ceļa, vajadzētu nogriezt rādītājpirkstu, un olas, lai nevairojas. Ar kuru smadzeņu rievu to var izdomāt? Nekā traģiska nenotika, bet tomēr varbūtība, ka tā sūda pudele kaut kur ieķerās, neiedvesmo.

* Jūrmalene. Jau Rīgas teritorijā. Atļautais deviņdesmit, ripinos uz simtudesmit. Kaut ko bakstos gar rādžiņu, kas pēkšņi blondīne leksusmā man aiz muguras midžina. Nu, nav jau grūti pavākties malā, bet kamōn - tāda uzstājība jau pie esoša +20

* Senču iela. Griežos uz savu Hospitāļu. Uz manu brēcienu, "bļeģ, stulbais velosipēdists bez luktura", no blakussēdētāja atskan - "kāds velosipēdists?" Vienojāmies, ja es nebūtu bijis pie stūres, par vienu velosipēdistu Rīgā būtu mazāk.

Nu, pārējais pēc standarta Rīgas satiksmes, kur vieni ir gudrāki par citiem.

Vajag taču tā mācēt, divreiz ieliet degvielu par identisku summu.

Kārtējais izbrauciens uz Maskačku vairoja manu mizantropiju. Brauc pīpls tā, it kā rīt pasaules gals. Bet var būt, ka karstums uz smadzenēm spiež. Plus tam, šķiet, Rīgā nav ielas kurā kāds nebūtu ieurbies.

Lai vai kā, sen nebiju pa Skansteni braucis Eksporta ielas virzienā. Lai gan vienreiz es te uz lidostu plivinājos, bet tas bija naktī, un īsti jaunās zīmes jēgu un sūtību neuztvēru, jo braucu kā parasti. Šodien, ticis līdz Hanzenei, jau biju nokaitināts, tāpēc negribējās ne rindā stāvēt, ne kretīnu tēlot, tāpēc vēl pirms Brieža ielas no Hanzenes iegriezos benzīntankā. Otrdienas basīša maršruts. Un tikai tad man daleca, ka tagad no abām joslām pāri Brieža ielai var braukt taisni. Ok, tīri teorētiski pāri krustam var sarūmēties divās joslās, ja pretī nestāv kāds poļu smagais. Bet tas vēl nav viss. Mūsu visu iemīļotais Rīgas mērs pa Skansteni palaidis autobusu, un tad nu autobuss tur no kreisās joslas griežas pa kreisi uz Brieža ielu. Skats jau no attāluma ir episks. Nē, ja pīpls no auto pārsēžas uz autobusu, tad vēl tā, bet ziemā es gribēšu redzēt šo manevru atkal.

Vakar man bija par maz ar pilnmēnesi, vājprātu darbā u.t.t., nolēmu es vēl arī pavizināties pa pilsētu ar mūsu kruto sociālo navigātoru Waze.

Priekšvēsture. Tātad, no Valdemāra ielas Rimi man jānokļūst līdz tenisa klubam Enri Stirnu ielā, kas ir Purčikā. Nu, brauciens ieplānots tā īsi pēc sešiem, lai lielākais blondums jau līdz mājām būtu ticis seriālus skatīties. Pirmajā reizē braucu pēc savas saprašanas - pāri Gaujas ielas tiltam, pa Čierīša pirmo līniju, un tad jau taisni pa Lielvārdes ielu, un tad mazu gabaliņu pa labi. [karte] Problēma radās faktā, ka man vajag to māju pa kreisi, a tur nepārtrauktā dubultā līnija. Esot variants izbraukt caur vietējā veikala stāvvietu, bet apjukuma brīdī nomudījos pa Dzelzava ielas krustojumiem. Nu, pakāsu 5 minūtes. Vēl viena neērtība ir Čierīša dzelzceļa pārbrauktuve, kuras dēļ dabūju viena telefona zvana ilgumā pastāvēt, un tad jau viss lēnām sāka uzsūkties. Pēc vakardienas piedzīvojumiem es tagad zinu, ka ir jābrauc vienkārši pa Senču ielu, tad pār Čakenes tiltu, nu un tālāk pa Dzelzavas ielu, un pa kreisi uz Stirnu ielu. [karte] Vai tā ir ātrāk vēl nezinu, bet tas maršruts man ne pārāk sajūsmina, jo tā gala vājprāts un Purčiks vispār man ir cita planēta.

Nu un tagad Waze. Visi lieto, visi brauc, visi slavē. Varot redzēt mentus, sastrēgumus, un vispār softs izvedīs pa labākajiem ceļiem ko vien var iedomāties. Tātad, no Ierēdņu ielas braucam pa kreisi, kas ir dīvani, bet, lai jau būtu. Un te softs izdomā, ka kaut kas nav lāga, un griezīsimies tagad uz Skansteni pa kreisi. Nu, tā kunga ceļi ir neizdibināmi, lai jau būtu. Pieri pirmo reizi saraucu brīdī, kad man paziņoja, ka jāgriežas pa kreisi uz Zirņu ielu. Nolēmu norakstīt uz pirmo metru gļukiem. Liktos jau, nu tad braucam pa Senču ielu, bet skuju, jāgriežās esot uz Miera ielu. Pieri saraucu vēlreiz, jo, lai tiktu uz Gaujas ielu, uz Skansteni varēja arī negriezties, bet... izrādās plāns ir vēl pirms tilta pie mentenes griezties uz Kliāna ielu, un tālāk līst uz Brīvībeni. Mazliet bažījos, vai šis nav izdomājis, ka es tagad no Kliāna ielas griezīšos uz gaisa tiltu, bet nē, braucam pa labi. Kad es ieraudzīju, kas darās joslā, kas griežas pa kreisi no Brīvībenes uz Senču ielu, nolēmu, ka labāk būtu griezis pa kreisi uz gaisa tiltu. Caur korķiem un vājprātu tiku līdz Čakenes ielai, lai arī jau gribēju griezt uz Baroneni, un tomēr braukt pāri gaisa tiltam, tomēr nolēmu eksperimentu veikt līdz galam. Nu, tālāk jau caur Dzelzva ielas bedrēm un vājprātam nekādu dižo pārsteigumu nebija. Pat nedaudz žēl sametās. [karte] Bet citādi kortā, šķiet, pusšņorētām botām ieskrēju precīzi 19.00.

Kā teiktu bordo - uninstall!

Ok, stāsti par Rīgas brīnišķīgo kanalizācijas sistēmu (arī es esmu pabijis peļķēs, kas sniedzas līdz motora pārsegam), bedrainajiem ceļiem, un gājējiem ar sliktu karmu, kas personīgi ir atbildīgi par Rīgas domes lēmumiem, minēšu atsevišķus piemērus tam, kā var izvairīties no gājēju apšļakstīšanas, un kas šādu iespēju neizmanto.

1. Man ir mašīna, bet smadzenēm naudas pietrūka. Satiksme vienā joslā, iela plata, kustība notiek ar konstantu braukšanas ātrumu. Šim visam pa vidu ir indivīds, kam saikne ar realitāti ir aptuveni tāda pati, kā ēzelim, kam ir uzliktas klapes. Ainava mainās, tātad es braucu. No pārējiem satiksmes dalībniekiem šāds indivīds atšķiras ar to, ka nemēģina analizēt laikapstākļus, brauktuves specifiku, un visu, kas notiek ārpus braucamās daļas, tādēļ viņš spītīgi turās joslas labajā malā, ignorējot peļķes un to radītās šļakatas, bedres, atvērtas lūkas, ekstrēmos gadījumos arī zilus dūmus no sava motora pārsega. Šāda indivīda koncentrēšanos uz taisnveida kustību spēj satricināt vienīgi fakts, ka nospiežot gāzes pedāli kustība uz priekšu nenotiek.

2. Es esmu Hakinens, jūs visi pārējie braukt nejēdzat. Vairums autovadītāju savā ikdienas rutīnā jau pēc otrās vai trešās maršruta mērošanas reizes jau ir izdarījuši secinājumus par labāko braukšanas ātrumu, labākajām joslām un krustojumu konfigurāciju. Hakinenam katra diena ir jauns izaicinājums, un atmiņa kā zelta zivtiņai. Nicina tos, kas mēģina ievērot ceļu satiksmes noteikumu, vispārēju cieņu un loģiku uz ceļa, un seksuālu uzbudinājumu gūst no pozitīva vai negatīva paātrinājuma. Īpaša seksuālā minoritāte ir tie, kas papildus arī savu izpūtēju nomaina ar putekļusūcēja trubu. Hakinens spēj nokaitināt ne tikai gājējus brīžos kad asfalta segums ir slapjš, jo Hakinena darbības ir neparedzamas, un rada īpaši lielus zaudējumus, bet arī citus autovadītājus, jo Hakinena auto vienlaicīgi ir izdegušas visas pagriezienu rādītāja spuldzītes, kas apgrūtina prognozes, kad viņš mainīs joslu, kā arī traucē saglabāt konstantu braukšanas ātrumu, jo straujas paātrināšanās un straujas bremzēšanas tehnika vidējo braukšanas ātrumu salīdzinot ar vidējo satiksmes ātrumu samazina aptuveni par 10%. Īpaši tas ir kaitinoši tādēļ, ka vidēji 5 km posmā, uz ātruma atšķirības rēķina, Hakinens tev priekšā nonāk divas, trīs reizes, līdz jūsu ceļi šķiras, vai trāpās kāds garāks posms bez luksoforiem, un atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h.

3. Jūs visi esat gnīdas. Principā apvieno abu augstāk minēto tipu braukšanas stilu, vien ar to atšķirību, ka naudas pietiks gan jaunam auto, gan jaunai autovadītāja apliecībai, jo ir smagas bažas, vai šis tips jebkad ir zinājis CSN, kā arī nicina ne tikai apkārtējo braukšanas stilu, bet viņu eksistenci viņam apkārt kā tādu. Gājēju apšļakstīšanas kontekstā ir bīstams ar to, ka iemanās to izdarīt vietās, kur gājēji vismazāk to gaida, piemēram, uz bruģētām ielām, skolu un bērnudārzu tuvumā kur ir guļošie policisti u.c.

Nobeidzot tēmu - jā, gadās visādi, gadās visiem. Reizēm nākas pat pārkāpt CSN, jo arī tie mēdz būt pretrunā ar vispārēju loģiku, un reizēm pat var saprast foršmažor situācijas. Tomēr tas neatceļ iespēju turpināt būt cilvēcīgam, padomājot, vai tev var tikt garām, ja esi atstājis mašīnu neatļautā vietā, lai ieskrietu nopirkt puķes, vai arī nepišot CSN principus, un braukt pa tukšo kreiso joslu, ja labajai piekļaujas ieskrējiena josla un daudz citu piemēru iz dzīves.

Vēl bez bembistiem, hameristiem un subāristiem, ir vēl viena šoferīšu kategorija, kuriem pēc pirmās seksuālās pieredzes pimpis dirsā palicis - peļķēs braucēji. Ja reiz viņu vārgās smadzenes nespēj savilkt korelāciju starp šļakstiem un viņu braukšanas stilu, tad novēlu viņiem visus pilsētas sastrēgumus, pārdurtās riepas, pārsistos karterus un ikdienas avārijas.

Šodien pierādījās, ka ne visi un ne visur mēģina pist principu, un viss cilvēcīgais vēl nav miris. Šodien atkārtotajā TA pārbaudīja atgāzes, nākamajā boksā paskatījās uz pagrieziena rādītājiem, paprasīja, ko es vēl no vieniniekiem esmu sataisījis, un uz goda vārdu aizpildīja lapu. Šī bija mana ātrākā TA ko esmu piedzīvojis.

Izrādās, man nav gana oranžas gaismas. Nez, ir kādi noteikumi, kur ir minēts pantonis?