Šis video, pateicoties kārtējam letiņu Ridlijam Skotam, drošvien, pāršalks internetus ar joni un troksni.

http://aculiecinieks.delfi.lv/news/auto/autovaditajs-ka-mes-ar-dzipu-nepacietigu-mazdu-nomierinajam-video.d?id=42485670

Nē, nu mazdenieks ir, protams, ērglis, bet šie paštaisnie pedagogi arī ir ģēniji. Jā, un, protams, komentāri! "Pa ceļa vidu", "kreiso joslu". Izsekot pēc IP, un aizsūtīt uz atkārtoto CSN pārbaudi.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-zurnals-ir-gravi-ar-fotoradariem.d?id=42293112

Jau otrās rindkopas sākumā biju neglābjami apjucis. "Sabiedrības vairākuma intereses" it kā bez konteksta ir saprotams jēdziens, tomēr kontekstā ar apgalvojumu, "Fotoradaru īpašnieku biznesa intereses nav savienojamas ar sabiedrības vairākuma interesēm", šķita visai mulsinošs. Savukārt turpinot lasīt par "sabiedrību kopumā", apjuku pavisam.

Tātad:
1. Ja 51% iedzīvotāju ar fotoradaru palīdzību slauktu pārējos iedzīvotājus, tad tas atbilstu "sabiedrības vairākuma intetesēm"?
2. Un, vai "sabiedrībai kopumā ir svarīgi, lai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu būtu pēc iespējas mazāk" nozīmē to, ka ir sabiedrības opozicionāri, kuriem ir svarīgi, lai csn pārkāpumu nebūtu pēc iespējas mazāk?

Šorīt palasīju raudu gabalu par benzīna cenām, un degvielas tirgotāju sūro dzīvi. Par 0.007 LVL DUS uzcenojumu, piedodiet, es nu nekādi nevaru noticēt, jo kā gan viņi var dot santīma vai pusotra santīma atlaides? Lai vai kā, it kā zināju, un varbūt bija piemirsies, bet tā rupji uz pirkstiem uzmetot, puse no tā pašreizējā lata aiziet valstij. Teorijā, ceļiem mums te būtu jābūt labu labajiem, ja jau visādi eksperti stāsta, ka 1 santīma atlaide no valsts puses gadā iraid pusotrs mio. Veicot nesarežģītas matemātiskas darbības, nodokļos (akcīze + PVN + kasturvēl) tankotāji samet 75 mio. Un mums takš esot arī ceļa nodoklis un CO2 u.t.t.

Bet mani pārņēma pārdomas par Latvijas pierobežas kultūras īpatnībām, vēl bez balsojuma par krievu valodu, kā otru valsts valodu. Cik saprotu, kreisais dīzelis nemaksā akurāt 50 santīmus litrā. Esmu dzirdējis ciparu ap 70 santīmiem. Tātad, savi divdesmit santīmi navara kaut kur aiziet, kas uz mītiskā 1 santīma DUS peļņas ir ahūnākais cipars. Kabatās? Akcīze Krievijas Federācijai? 20 starpniekiem?

Lai varētu stūrēt arī šodien (nu, ok, šodien gan nav vajadzības), bija jāiziet medicīniskā apskate. Desmit gadi kopš iepriekšējās noteikti nav pagājuši, tātad laikam iepriekšējā ir bijusi uz pieciem gadiem. Vienvārsakot, tāds īpatnējs un formāls pasākums. Gāju es šo komisiju VC4 arodveselības telpās, un tādu nelielu ieslīgšanu haosā es negaidīju. Ar acu ārstu viss skaidrs - tas, ka es akls neesmu, un ceļazīmi spēju ieraudzīt, identificēt var ātri, tādēļ nekādi "vai jums asaro acis" un spiedienu mērīšanas nenotika. Tālāk, klasiskais quizzz, vai neesi bijis uzskaitē, lauzis kaulus, kritis epilepsijā u.t.t., ar tam sekojošu spiediena mērīšanu, pieskaršanos degunam aizvērtām acīm un pietupieniem. Un tad, izrādās, man sāk prasīt apdrošināšanas un naudas par to visu pasākumu. Narkologu, kā mēs zinām, apdrošināšanas nesedz. Mēs pavisam bijām pieci, tādēļ dzīvās rindas principu ietvaros sākās skraidīšana ar čekiem un lapām pa dažādiem kabinetiem.

Īpaša stāsta vērts ir narkologs / psihiatrs. Ierados es 8.55, bet kā sacīt jāsaka - pats vainīgs. Un neskatoties uz to jau divi brieži bija priekšā, kas jau asinis bija paspējuši nodot. Kamēr mēs sēžam rindā pie galvenā kabineta, 9.20 ierodas narkologs. Ar visu papīra danci beidzot tieku arī līdz narkologa apmeklējumam. Bet redz, nekā. Narkologs dzen klaču pa telefonu. Stāvu kā muļķis, gaidu. Visdarbīgākā būtne halātā iesaka vēlreiz paraustīt durvis. Jā, dakters vēl vārās, bet nu jau nāk uz durvju pusi, un sarunu beidz. Jau trešo reizi šajā rītā izdzirdu jautājumu, vai neesmu bijis kādā nebūt uzskaitē, dažas atzīmes lapā, un manas 30 sekundes slavas ir iztecējušas. Ne darbs, bet sapnis.

Bet caurmērā, nepilna stunda ne līdz galam nomenedžēta pasākuma reizi desmit gados nav slikts rādītājs.

Kas tā par sūda būšanu? Es pirms neilga laika gāju aroda veselības pārbaudi. Kas CSDD prāt ir tāds, kas manā veselībā vēlreiz ir jāpārbauda? Pie tam, līdz 8. martam.

Es tā saprotu, ka cepiens par 98 benzīna cenu ir saistībā ar to, ka cena pāri latam pārvālēja tajos Staķikos, kur var nopirkt hotdogus un desmaizes? Ņemot vērā, ka citu zīmolu uzpildes stacijās cena vēsturiski ir par sanķiku vai diviem lētāk. Nu, un ar ko fortis dīzeļa cena par 0.96 LVL ir labāka par to latu un santīmu? Nē, ok, uz tūkstots litriem tā ir 40 LVL starpība, bet man personīgi tāds daudzums diviem gadiem pietiktu, un pa šiem diviem gadiem cena, domājams, mainīsies vairāk kā 40 reizes.

O, dažiem karojošiem sievišķiem patiks.

Timrota nesanais twitter ieraksts: "Sievietes un Toyotas spītība ir apbrīnojama: vajag -30 grādus, lai pirmā uzzinātu, ka otrajai ir kvēlsveces un ka tās jāsilda".

Protams, latviešu valodā varbūt pietrūkst artikuli "a" un "the", bet caurmērā jāteic, ka pēc Timrota kritērijiem es esmu sieviete. Es, protams, zinu kas ir kvēlsveces, bet tas viss ir noticis empīriskā kārtā. Man auto un datori ir lietas, kurām ir jāstrādā. Nospied podziņu, un lieto. Par līdzīgu tēmu es dzirdēju viedokli no viena Oracle pasniedzēja, kas ir tāds urbis savā jomā, ka maz neliekas. Viņš pamatoja iPhone iegādi ar to, ka viņš to telefonu nopērk, un ar to brīdi viņa raizes beidzas. Jā, viņš nestrādā Latvijā, tādēļ cenas un servisa faktori iPhone tur padara par "the" telefonu. Viņam pirms tam ir bijis Android, bet "pārāk daudz konfigurācijas". Un to saka cilvēks, kas maizīti pelna ar to, ka dara visu, lai cipariņi rēķinātos sekunžu laikā.

Ok, kārtējā prinfailu tēma, un šī kaite, protams, mums visiem piemīt.

Nu, vienam CSDD onkulim vakarā būs ko rakstīt savā blogā par printfailiem bremžuguņiem, un kā viens lunis nejēdz pat elementāri gaismas pārbaudīt pirms došanās uz apskati. Kā rezultātā uz jautājumu "mainīsim lampiņu tagad, vai brauksim pēc mēneša", izskanēja žēlabains, "nav man lampiņas". Pēc tam ar noslēpumainības auru un vairākiem mājieniem (nāk prātā anekdote par čukču un zemūdeni), nonākam pie secinājuma, ka pretī ir autoserviss, un kad būšu ticis pie lampiņas, piebraukšu pie vārtiem, atrādīšos un dabūšu uzlīmi. Rezultātā pasēdēju servisā rindā, jo konkrētā servisa mērķauditorija laikam ir tieši tādi gudrīši kā es, lai par 2.45 (maksāt var tikai naļikā) man nomainītu lampiņu. Turpat blakus bija arī auto veikals, tomēr iebāžot galvu bagāžniekā gan pirms šīs trīsdesmit sekunžu garās ekzekūcijas, gan pēc, tā arī nesapratu, kā tas iztapsētais sūds taisās vaļā. Tur laikam ir jāzin maģiskie vārdi, vai beidzot jāpaņem rokās manuālis.

Kādu laiku no rītiem nav braukāts apkārt. Uzbrauktuve no Mūķenes uz Akmens tiltu kā parasti pilna. Neskatoties uz... nokrišņiem, nebija pārāk traki. Domāju, ka varbūt pat izstāvēšu, bet ieraugot krustojumā šķērsām apstājušos džipu, sapratu - būšu pinpis. Nevienam pat nebija šaubu, ka es esmu pinpis, jo cēli pabraucu garām arī tiem, kas no Radisona puses mēģināja tikt kopējā rindā. Un ziniet - palaida. Pat nebāžot degunu starpā. Palaida tā pat vien. Nu, ir tādi sirsnīgi cilvēki, kas laiž vienu, otru, trešo, un viņam ir vienalga ko Kārlis aiz viņa, vai Jānis divus auto tālāk par to domā.

http://zparks.lv/lat/jaunumi/mobilie_sakari/?doc=6578

Srsly! Katrs ceturtais auto braucējs nekad nav runājis pa telefonu pie stūres bez hands-free? Ok, ja veidojam aptauju pēc principa, "vai tu esi kādreiz sēdējis pie stūres", un, "vai tu esi kādreiz runājies pa telefonu pie stūres bez hands-free?", tad, varbūt, uz tā rēķina, ka 30% aptaujāto ir reizi vai divas sēdējuši pie stūres, mēs varam dabūt 70% slikto autobraucēju.

IMHO piestrādājot pie definīcijas "auto braucējs" mēs viegli sasniegtu skaitli tuvu 100%.