Mēs bijām uz Faithless Palādiumā.

Es jau kādu laiku formulēju domas un gribu uzrakstīt par dažām lietām, kas ir fundamentāli mainījušās - un nē, šī nebūs tā reize. Bet es mēģinu izprast šo savdabīgo dzīvi kaut kur pa vidu starp ievārījuma burkām, miljards tomātiem, un šādiem koncertiem. Un citējot mākslinieku: This is my church and God is a DJ! Un lai kā es sākumā pretojos šai domai, es arvien vairāk saprotu, ka manam šrinkam bija taisnība, un tagad ir atlicis šo visu vienkārši pieņemt - tā ir sava veida baznīca.

Savukārt koncerts bija... lielisks? Es gribēju teikt negaidīti, bet ja tā padomā, nav nekāda pamata tam, lai tas būtu negaidīti, drīzāk es nebiju pārāk daudz par to domājis, un tad attapos šī piedzīvojuma vidū. Šī nebūs arī koncerta recenzija, jo mana subjektīvā pieredze visdrīzāk netransformējas nekādos objektīvos faktos. Un jāsaka arī tas, ka Faithless jau kādu laiku vairāk ir par manām šī brīža attiecībām, un mazāk par konkrēto grupu vai mūzikas žanru. Lai vai kā, šī bija ļoti emersive audiovizuāla pieredze, kas izkustināja visādas atmiņas un dvēseles vietas. Vienpadsmit zvaigznes no desmit.

Bet also, te nu es viss tāds rakstu par šo koncertu, nevis guļu. You know, one of those experiences.

https://www.youtube.com/watch?v=65EfTFUFDwI

Tas kainda bija sagaidāms, bet quality stuff. Pilnīgi viss, arī tās dziesmas, kas nav baigie bengeri. Arī jaunais albums zīmējas košās krāsās.

Gāju klausīties Fontaines jauno albumu... a nav jau nekāda jaunā albuma. Ir tikai viens jauns singls.

Nav tā, ka es jebkad UNKLE būtu klausījies tā, ka tiešām klausījies, bet šī bija pārsteidzoši laba pieredze. Noteikti vairāk, kā tikai "mašīnā var klausīties". Es vēl nemāku šo "džeki spaida pogas uz milzīga ekrāna fona" formātu, un noteikti bija iespējams izspiest no pasākuma vairāk, bet es izbaudīju. Laikam daži viņu enerģijas pilnie hīti man bija drusku par garlaicīgu, ne tādā ziņā, ka man viņi nepatika, bet es nedalīju kopējo sajūsmu, jo viņos notika par maz lietu apakšā. Also, laikam jāsāk atcerēties ņemt uz šādiem koncertiem saulenes. Brīžiem bija par gaišu manai gaumei.

Opeth, protams, bija dievīgi, un dzīvajā varēja dzirdēt pat trīs dziesmas no Blackwater Park, kas faktiski ir trešdaļa albuma. Bet arī The Vintage Caravan bijs spešal trīt, un es kaut kā biju veiksmīgi palaids garām, ka viņi būs iesildītāji.

Un it kā "ne hokejs, ne rokasbumba", bet šobrīd ir ļoti viegli. Atkal jau vārds "effortless" nāk prātā. Un es nejutos kaut kā ierobežots koncerta laikā, drīzāk otrādi. Gan jau būs kāds koncerts, kur gribēsies iet ārdīties priekšā, un tad būs citādāk. Bet ne šoreiz. Tagad jāgaida Paradise Lost un In Flames, un drošības pēc jāaiziet pēc ceturtās vakcīnas.

Kovids un koncerti. Skatos uz covid statistiku, un uz Opeth un Paradise Lost datumiem rudenī. Kas notika ar In Flames vispār nav skaidrs.

Bet ja es pareizi saprotu, tad plānotais Foals koncerts nav vēl bijis? Bet līdzīgi kā ar In Flames es neredzu arī nekādus jaunus datumus. Jūs taču būsiet tik laipni man pastāstīt, kad tiks izziņots Foals datums? Ar metālistiem es kaut kā tikšu garām, bet šo gan es negribētu palist garām, jo es neesmu pareizajos burbuļos. Es arī par Placebo uzzināju tikai tāpēc, ka man kāds pajautāja.

Es tikko stundu pavadīju meklējot Tool koncerta biļetes, gatavs šķirties no 300 EUR, bet... es nemāku šāda veida koncertus. Sešdesmit tūkstoši Berlīnē? Tas ir kā? Uz Rīgas pašvaldības vēlēšanām tik daudz cilvēki vispār atnāk? Tad man bija zināmas bažas par to, vai es gribētu uz šādu koncertu iet viens. Kad es tiku tam pāri, Revoluts man neapstiprināja darījumu, un iespējams labi ka tā, jo reāli nebija laika iedziļināties, cik daudz feikas biļešu tirdzniecības vietas eksistē internetos. Visbeidzot atradu ticketmaster, vismaz kaut kāds vārds ko es pazīstu, lai saprastu, ka Ķelnes koncertā tomēr nav general admission. Un tad es laikam sapratu, ka COVID ērā neeksistē stāvošie koncerti. Un ja kāds ekspektē, ka es sēdus skatīšos Tool par 300 eiro... šo teikumu varētu pabeigt arī citādāk, bet pieklājīgi sakot - nē.

Vakar Palladium notika Three Days Grace koncerts. Es tik sen neesmu bijis uz šāda līmeņa un žanra koncertiem, ka tam ir savas blaknes. Es neesmu baigais vielu lietotājs un pazinējs, bet koncerta sākumā vēl bez emocionālā kokteiļa parastā, jumtiņš vienu brīdi nošūpojās, telpa un krāsas uz brīdi aizgāja pa pieskari. Tas bija mazliet jocīgi.

Lai artikulēti noformulētu viedokli par koncertu, būtu jāatvēzējas uz kādu nebūt recenziju priekš Satori, bet tā vienkārši izsakoties, koncerts bija vairāk kā iespaidīgs. Es gan nojaušu, ka ir īpaši jāpalaimējas, lai Keiva koncerts nebūtu hapenings ar intīmu komunikāciju ar klausītājime gan uz skatuves, gan nost no skatuves, bet tomēr ir tik daudz iespēju noraut sliktu skaņu, plīsušas stīgas, piedzērušos fanus, aizsmakušu balsi vai pārbāztu koncertzāli, tad šinī koncertā faktiski viss bija kā Musiqq dziesmā: no desmit - desmit. Zenīts ir lieliska arēna: maziņa, tanī neviens nespēlē basketbolu vai hokeju, tā ir paredzēta tikai mākslām. Rezultātā biļetes pazuda ļoti ātri, un tās bija iegādājušies cilvēki, kas tiešām gribēja redzēt šo koncertu, tāpēc kopumā vienlaicīgi varēja novērot tikai kādus divdesmit smārfonus, kas mēģināja kaut ko nofimēt. Diezgan rets skats. Kā tu tādai publikai neatvedīsi visu to labāko?

Štrunts par to, kurš ies uz RHCP, man tagad ir jautājums, kuram patika RHCP koncerts? Pagaidām esmu manījis gaudas spektrā no "dārga zaļumballe" līdz "popsa sūkā". Vartbūt tas tāds opīšu nīgrums.

Lai vai kā, lieta, kas mani biedēja, bija cilvēku skaits, bet trīsdesmit rūkstoši ir āāāāhūūūjēēēēķķķ! Viss, kas nesatilpst Palladium izmēra telpās... da nu nafig.

http://www.db.lv/dzivesstils/atputa/foto-red-hot-chili-peppers-energiskais-sovs-lucavsala-pulce-30-000-skatitaju-465069