O, mēs visu zinām par to, kā ofisa žurkas cīnās par zaļumu, vai kā tagad modīgi teikt - sustainability. Lifta vietā izmantot kāpnes, braukt ar velapēdu, drukāt uz lapas abām pusēm. Es, kaut kā, neesmu redzējis aicinājumu pierādīt savu prāta spēku, un nelikt vienreiz lietotu karotīti vai krūzīti trauku mašīnā, pretēji aicinājumam pierādīt savu fizisko spēku, un pieteikties maratonam. Vēl varētu aicināt pierādīt savu nacionālo spēku, un izspiest no sevis zīdaini, paralēli atskaņojot Dona jauno hītu "Tev būs bērns".

Bet vienu aicinājumu man gan gribējās nobildēt. Ir piedāvājums kafijas vietā izvēlēties bērzu sulas. Lūk, zaļā domāšana. Un, es pat teiktu, tas ļautu arī līdzsvarot importa / eksporta attiecību. Kāds ekonomists gan varētu parēķināt, cik daudz bērzu mums gadā būtu jāizslauc, lai samazināt kafijas patēriņu, teiksim, vidēji par 40 procentiem divpadsmit mēnešos? Ir aizdomas, ka bērzi būtu jāstāda. Vajadzētu iet sameklēt vēl tāds zaļus aicinājumus, kā audzēt ķērpi starp kāju pirkstiem, sēnes padusēs, un ūdens kreses matos. Tad mēs būtu tādi zaļi, un putni uz mums vītu ligzdas.

http://youtu.be/2L4B-Vpvx1A

18. minūtes vāvuļošanas par to, kāpēc plastmasas maisiņi ir labāk par papīra, kā no elektroierīcēm Āfrikā kausē zeltu, un Lielbritānijā elektroenerģijas kompānijas šausmās gada ikvakara seriāla beigas.

Cilvēki šķiro atkritumus, bet priecājas par plusiem citādi aukstākajā ziemas mēnesī? Nē, nu, tīri egoistisks iekšējs prieciņš man, protams, arī ir, bet priekā diet man, tomēr, prātā neienāk. Ja rietumu civilizācijas morāles tēvu kapiem pieslēgtu ģeneratorus, vismaz varētu iegūt enerģiju, nenokurinot kādu fosilu resursu.

Gribēju izmest kārtējo Lattelecom neatvairāmo piedāvājumu, ko es joprojām turpinu saņemt sms, e-pasta, manslattelecom un arī drukātā veidā, kad secināju, ka pazudušais papīra konteiners ir nolikts vietā, tikai otrādi. Izlasot "izmaiņas jūsu līgumā" (vispār nevis manā, bet mūsu), nolēmu nečakarēties ar nolijušo konteineri, un braukt uz darbu. Bet jautājums palika, tas ir tāds izsmalcināts joks, vai pārpasaulīgs stulbums? Ok, ja viņi algo aklus cilvēkus, visu cieņu, bet, ja tomēr neglābjamus idiotus, tad acīm redzot šie cilvēki nav cienīgi pat atkritumu konteineri operēt. Es, protams, saprotu, ka tas nav neviena sapņu darbs atkritumus izvest, bet cilvēks kas nespēj pat tik daudz ne uz ko vairāk pretendēt principā nevar. Tu tādam uzticētu trubas nomainīt, pārsisto seju sev sašūt, autobusu vadīt? Izklausīsies pēc hermanisma, bet tādu pieķēdēt pie tās miskastes mašīnas, un par vēdera tiesu likt strādāt.

Jā, un tviterī L&T tālredzīgi nav reģistrējies. Parasti visi streso par publisku gānīšanos, un vismaz imitē darbību, ja ne reāli risina problēmu, līdzīgi kā @Lattelecom gadījumā.

Jā, interesanta mums tā stikla taras šķirošanas tradīcija, interesanta. Nekāda dižā tirgus pašregulācija nesanāk. Tirgus apgaitā tika secināts, ka Āgenskalna tirgū ir normāls vecmodīgs taras pieņemšanas punkts. Arī mūsu piemājas ūķī pieņem stikla pudeles, kā vecajos labajos laikos. Vēl ir mistiskas vietas, kur stiklu pieņem uz svaru. Vismaz desmit gadus atpakaļ bija. Tad vēl kārtīgi vienas alus šķirnes dzērāji (jo pudeles ta katram tagad savādākas, nevis kā bavāriešiem - viens otrnungs) ar šķūnīti var izmantot opciju - kaste taras, pret kasti alus. Tad ir vēl Zaļais Punkt, kas kaut ko vismaz dara, bet sanāk visai īpatnēji. Cik noprotu, tas ir kārtējais Eiropas naudu apguves projekts, kas nav izticis bez kārtējiem skandāliņiem. Bet tas tāds zōfisms, pēc fakta es neko nezinu, vien apkopju visādas atmiņas drumstalas. Nu, jā, tad mums vēl ir tā politiskā impotence. Riesta dejas ap depozītu sistēmu notiek vēl no deviņdesmitajiem gadiem, bet līdz dzimumaktam tā arī neviens nav ticis.

Tā bija prelūdija stāstam par vēl vienu ekosistēmas faunas pārstāvi - bomzi. Jau iepriekš esmu piefiksējis, ka zaļais stikla burbuļveidīgas konteiners pie Rimi ir sajāts. No sākuma padomāju, ka pie vainas mūsu līdzpilsoņu intelektuālā nabadzība. Ko tur liegties, es jau sen apbrīnoju cilvēku spēju dzīvot pilsētvidē, kurā izgāztuve ir pilnīgi viss, un nejusties ar to slikti. Bet šorīt secināju, ka nesen saremontētajam konteinerim ir smuki nogriezta tā gumijas daļa, kura, domājams, ir traucējusi vieglai piekļuvei pie konteinera satura. To, ka vainojami ir pilsētas sanitāri, man šaubu vairs nav, jo vienreiz redzēju, kā viņi tur pat pie konteinera nododas savam arodam. Tajā reizē pat iešķiebu savu nesamo vienam rokās, lai šis tad tiek galā, ko viņam tur īsti vajag, un pārējo, lai met konteinerī. Visvairāk mani, protams, fascinē fakts, ka specializējušies viņi ir nevis uz stiklu, bet uz konkrētu taru. Kas nozīmē, ja man pat nebūtu žēl šiem izveidot stikla taras barotavu kaut kur pie mājas ārdurvīm, pat nedomājot par to, kas ar to notiktu pēc citu nakts zvēru uzlidojuma, man vēl, redz, ir jāzina, kas lopiņam garšo, un par ko man šā kā tā būtu pašam jāparūpējas. Vienvārdsakot, cik garš, tik plats. Atliek vien pie katra konteinera pielikt apsargu ar suni un šaujamo.

Kā tas cilvēks apaug ar visādu huiņu. Labi, visi tie korporatīvie dāvanmaisiņi, tos var izmest papīra konteinerā. Ko darīt ar brelokiem, vai nestrādājošām elektriskajām svecēm? Bruņinieku novelcenes. Bērnu tetovējumi no jogurta (vai siera?) Galvenais, ja vēl kādam citam varētu atdot, vai aizlaist uz otrreizēju pārstrādi, takš nevienam atkritumu apsaimniekotājam to nahui nevajag. Jā, un izrādās valdība apzog jaunos vecākus un pensionārus, un vispār ir globālā sasišana. Nu, vot, a korporatīvo breloku huļi bija jāražo, kad visādos glancētos žurnālos raksta, ka minerāļu daudzums uz šīs zemes ir ierobežots? Bļeģ, pat pudele sūdīga vīna tiktu novērtēta labāk.

Ok, ok, man arī t-kreklu kultūra nav saprotama. Tad jau drīzāk es pastkartes spēju sagremot. Bet vislabāk, "dzīvā heraldika". Tam vismaz bija kāda jēga.

Baltic miles man piedāvā tērēt punktus vīna degustācijām. No vienas puses, būtu jauna pieredze. No otras - popsa ir iesakņojusies pat tik tālu, ka leišu cietie sieri dažam liekas kā delikatese. Bail, ka tādā pasākumā nāksies uzklausīt "complete idiots guide" par pļavu ziedu aromātu, un ka vīna tapšanā piedalās raugs.

Piemērs. Šodien iegājām Idillē. Nu, hipsterveikals ar no sīpoliem audzētiem lociņiem, dzīvu rukolu un halvu. Iegājām pēc bērzu sulām. Par laimi mani džeks neaiztika, bet iepriekšējam pircējam tika kompostrētas smadzenes par ekskluzīvo bio alu, kas kādu laiku bija pazudis no aprites, un nu atkal ir atgriezies veikala plauktos. Smīnēju ūsās, un domāju, ka Ķeizaram ķeizara, bet viena no beidzamajām frāzēm lika sakustēties asinsvadiem pie maniem deniņiem: "Viņam derīguma termiņš ir tikai desmit dienas. Jā, jo viņš taču ir dzīvai alus!" Iekšējā balss kliedza pilnā rīklē: "Pudeles iemācies izmazgāt, luni!" Lūk, un pēc šitādiem ekspertiem ej nu tērē savu laiku uz visādām degustācijām, par naudu nerunājot. Šeit nu par viduslaikiem tālāk tikuši neesam. Meistaru vajag zināt sejā!

Drīkst man iebilst, ka man nav taisnība, bet tas Homo Ecos nepārcenšas? Globālā sasilšana, ledāji kūst, slīkstoši lāči... to visu es zinu. Bet šitā akcija pie mums izskatās pēc "we are eco, and we having fun". Būtu tad braukuši uz Ķīnu vai ASV protestēties. Mūsu valsts nespēj tiešmaksājumus izsist, kur nu vēl cīnīties ar lielākajiem CO2 ražotājiem. Citādi, ar ekoloģijas problēmu numur viens, zemes iedzīvotāju skaita palielināšanos, pie mums problēmu nav. Esam ļoti zaļi.

http://www.homoecos.lv/lv/jaunumi/notiks-vel-nebijusi-klimata-akcija-atrodi-polarlacim-majas

Ha, hā! Es, kā kārtīgs atkritumu šķirotājs, esmu ticis pie kāda "ilustrētā pesteļa" pēc savas izvēles no Dienas Žurnāliem. Un vēl sakiet, ka tas tikai karmai. :)