Kā tas cilvēks apaug ar visādu huiņu. Labi, visi tie korporatīvie dāvanmaisiņi, tos var izmest papīra konteinerā. Ko darīt ar brelokiem, vai nestrādājošām elektriskajām svecēm? Bruņinieku novelcenes. Bērnu tetovējumi no jogurta (vai siera?) Galvenais, ja vēl kādam citam varētu atdot, vai aizlaist uz otrreizēju pārstrādi, takš nevienam atkritumu apsaimniekotājam to nahui nevajag. Jā, un izrādās valdība apzog jaunos vecākus un pensionārus, un vispār ir globālā sasišana. Nu, vot, a korporatīvo breloku huļi bija jāražo, kad visādos glancētos žurnālos raksta, ka minerāļu daudzums uz šīs zemes ir ierobežots? Bļeģ, pat pudele sūdīga vīna tiktu novērtēta labāk.

Ok, ok, man arī t-kreklu kultūra nav saprotama. Tad jau drīzāk es pastkartes spēju sagremot. Bet vislabāk, "dzīvā heraldika". Tam vismaz bija kāda jēga.