No "Ram Dass, Going Home" man patika šis citāts.

When asked by Ram, "What are you, a monkey or a man?" Hanuman bowed his head reverently, folded his hands and said, "When I do not know who I am, I serve You, and when I do know who I am, I am you."

Oriģināli viņš, protams, skan mazliet citādāk.

Kad man pajautāja, kas tas par kaitinošu bulšitu tur skan, es teicu, ka man patīk reizēm iepazīties ar ezotēriku un viņu guru, uz ko cilvēki tā pavelkas. Es pat vārdu ezotērika spēju lietot bez kaut kādām negatīvām konotācijām, kamēr tas nekļūst par self harm, kultu vai scam. Nav jau tā, ka tas viss ir absolūts bulšits. Protams, es diezgan apšaubu, ka visa tā ezotērika ir jebkāds palīgs spējai orientēties pasaulē, bet dažas lietas cilvēce ilgā vēstures periodā ir spējusi noformulēt intuitīvi. Un dažas lietas ir arī grūti aprakstīt vārdiem tā, lai tas neizklausītos pēc vārdu salātiem, un tikai kopīga pieredze ļauj saprast, par ko vispār ir runa. Jau miljons reizes pieminētais - saprast un saprast ir dažādas lietas.

Bet "Wild Wild Country" tā arī neesmu noskatījies vēlreiz. Tikai "Documentary Now!" versiju, kas patiesībā ir ļoti tuvu oriģinālam, tikai stipri pārspīlētākā versijā, un, protams, ir mockumentary.

Noskatījos pirmo epizodi no "How to Change Your Mind" par LSD. Baigais crash-course, ieskaitot stāstu par bicycle day, un visa pārējā, kas ir uzzināts no citiem avotiem. Bet tā jau viss čotka, tikai nezinu, vai visam iespējams izsekot, ja nav nekādu priekšzināšanu. And other way around, ir mēreni interesanti skatīties, ja gandrīz viss ir dzirdēts. Bet ņemot vērā misiju lauzt stigmu, drošvien tādai filmai ir jābūt, kas ir drusku vairāk kā "Have a Good Trip", kur Stings mums pastāsta, cik tripot ir interesanti. Kaut kas līdzīgs, kā "The Game Changers" par vegānismu. Un "The Game Changers" bija a game changer for me, there is no denying of that. There was a long and strong sympathy for veganism, bet tam lūzuma punktam bija jābūt.

https://youtu.be/X8LRb4jfZ9g

Tā diena kad es tikšu uz Purple Negative koncertu, tā būs īpaša diena. Šī jau atkal nebija tā diena.

Toties es pēc ilgām pārdomām tomēr noskatījos Annihilation, ar ko Netflix tik ilgi un uzcītīgi uzmācas. Tā nav laba filma, bet... es viņu iespējams noslatītos vēlreiz. Citos apstākļos. Bet citādi sižets mākslīgi tiek stumts uz priekšu, ļoti daudzas lietas tiek paskaidrotas tik intensīvi kā CSI, un intriga tiek uzturēta diezgan neveikli. Bet pārslēdzot smadzenes uz citām maņām, varbūt tieši laikā, lai nepazaudētu pavedienu. Cita starpā šī filma izrādās ir vecāka par Midsommar, kas ir absolūti lieliska filma. Pirmkārt, Midsommar izmanto līdzīgas vizuālas lietas, un pat krietni veiksmīgāk. Cita starpā Midsommar nav atbrīvota no pašironijas, kamēr Annihilation cenšas noturēt mistēriju ar taisnu seju.

Bet noslēdzot šo "nesanāca iziet no mājām ārā" vakaru, Bo Burham "Inside" es skatos jau... trešo(?) reizi. "White women Instagram" noteikti vēl vairāk reizes.

https://youtu.be/xHotXbGZiFY