Tā diena kad es tikšu uz Purple Negative koncertu, tā būs īpaša diena. Šī jau atkal nebija tā diena.

Toties es pēc ilgām pārdomām tomēr noskatījos Annihilation, ar ko Netflix tik ilgi un uzcītīgi uzmācas. Tā nav laba filma, bet... es viņu iespējams noslatītos vēlreiz. Citos apstākļos. Bet citādi sižets mākslīgi tiek stumts uz priekšu, ļoti daudzas lietas tiek paskaidrotas tik intensīvi kā CSI, un intriga tiek uzturēta diezgan neveikli. Bet pārslēdzot smadzenes uz citām maņām, varbūt tieši laikā, lai nepazaudētu pavedienu. Cita starpā šī filma izrādās ir vecāka par Midsommar, kas ir absolūti lieliska filma. Pirmkārt, Midsommar izmanto līdzīgas vizuālas lietas, un pat krietni veiksmīgāk. Cita starpā Midsommar nav atbrīvota no pašironijas, kamēr Annihilation cenšas noturēt mistēriju ar taisnu seju.

Bet noslēdzot šo "nesanāca iziet no mājām ārā" vakaru, Bo Burham "Inside" es skatos jau... trešo(?) reizi. "White women Instagram" noteikti vēl vairāk reizes.

https://youtu.be/xHotXbGZiFY