Blast from the past.

https://youtu.be/MoN9ql6Yymw

Lai izvairītos no atmaskojošām manas personības atklāsmēm - jā, es mēdzu cilvēkus arī pasūtīt dirst. Nē, tas man nav tipiski. Bet ja man sāk norādīt, ko es drīkstu darīt, ko es nedrīkstu darīt, diagnosticēt pusmūža krīzi, veltīt citas pasīvi agresīvas piezīmes uzreiz pēc izteiktas vēlmes komunicēt tikai lai nokārtotu pēdējās praktiskās formalitātes, tad man vienā brīdī apnīk apelēt pie aicinājuma palikt pie praktiskām lietām, un es izmantoju šo sviru, cerībā, ka komunikācija kļūs tik nepatīkama, lai nerastos vēlme to turpināt.

Paldies par uzmanību.

No worries, mana pieglabātā dziesmu liste drīz beigsies. Līdz nākamai reizei.

https://youtu.be/dFVxGRekRSg

Vispār, lūk ko es doāju par atvērtām attiecībām. Atvērtās attiecības ir džankfūds. Kad cilvēki jūtas slikti, viņi reizēm mēdz kreivot kaut kādu fritētu ar glutomātu piebāztu sūdu, kas viņiem sniegs instant gratification. Un reizēm tas ir ok, mēs visi reizēm kreivojam džankfūdu. Visi veselīgā dzīvesveida pravieši, kas to dara ar reliģisku fanātismu, ir psihopāti. Bet svarīgi ir sev nemelot, ka tas aizstāj īstu pārtiku, ko var lietot ikdienā. Un reizēm var sanāk pārēsties sūdu līdz stadijai, kad gribās un ir vajadzība izvemties. Patiesībā atvērtās attiecības citā vērtību sistēmā un valodā sauc par krāpšanu, vienkārši cilvēki ir paspēruši vienu mazu solīti uz priekšu, un mēģina ar to attiecībās dīlot atklāti, nevis ar meliem, un mēģinājumiem pēc tam to visu pasaulīt zem tikumības tepiķīša.

Es maz ko saprotu no polimorijas, bet lūk mana versija par to, kas ir polimorija ar primāro partneri. Tas ir sekulārs "līdz nāve mūs šķirs". Tas ir komitments dalīt gultu, dzīves telpu, audzināt bērnus, būt atbalstam, ja dzīvē iestājas sūdi, būt atklātam, izturēties ar cieņu, nepacelt balsi, būt laipnam pret savu partneri. Jā, visiem tagad ir terapeiti un progresīvas pašreflesijas metodes, un tas ir labi, ka mēs esam iemācījušies nokāpt no tā koka. Bet nav iespējams komitoties tam, ka tavas jūtas pret cilvēku nemainīsies. Katru nodarījumu var izrunāt, var izsāpēt, izanalizēt, atvainoties, dot solījumus, mācīties. Bet nav iespējams otram apsolīt, ka visām šīm lietām akumulējoties, kādu dienu tu nevēlēsies būt jebkur citur, tikai nevis ar šo cilvēku. Bet tad tu vari izvēlēties turēt svēto solījumu poliomorijas dievam, un būt labāks cilvēks.

Es joprojām neticu monogāmijai kā cilvēka apziņas, zemapziņas, dvēseles vai jebkā cita fundamentālai sastāvdaļai. Ja tā būtu, ar mums būtu dirsā, un nebūtu nekādu otro iespēju, trešo laulību un visa pārējā. Bet es arī neticu dvēseles radiniekiem. Un ja tu tādu esi atradis, tad citējos Denielu Slosu: "If you’re sat there right now besides someone who makes you so happy, like, they just fill you with joy every day and you’re confident that you can make them as happy as they make you, from the bottom of my heart, if you have that, congratulations and fuck you.".

Oh, wow! Right into the meow, meow!

https://youtu.be/GVQqZg5BisE