iisteniibaa, ja taa padomaa, man nebuutu iebildumi pret mietpilsonisku pieaugusho dziiviiti. tikai tas trakums, kas mani seezh... izlien aaraa ik pa laikam un sataisa suudus. driiz jau buus nedeelja kaa man labaa roka sapista galiigi.

vakar pa nakti man sasuutiitas iiszinjas, vai es kaut kur tuseejot shonakt. nu kaa tad! divas reizes! es godiigi guleeju tak. no vienas puses, buutu jau forshi, ja buutu man veel taadi draugi, ar kuriem daudz iet tuseeties. no otras puses, man tomeer patiik miers. pie tam, ja naakamaa diena ir darba diena, tad vispaar labaak ne. nav kaut kaa vairs tas vecums, kad vareeja atvilkties uz darbu ar pagjiraam un veel buut produktiivai.

bet varbuut man taas mietpilsonja domas un tusinjnegribeeshana ir taapeec, ka mans darbs mani izklaidee. esmu atradusi darbu prieksh sevis.

vakar es nekur neaizbraucu. pietrūka dukas. minot mājup, sapratu, ka nekur šitādā vējā dzīties negribas.

Ir iedvesmojoši katru dienu tā kā mazliet piedzimt no jauna. Pabrīnīties un sajūst jau it kā zināmas lietas. Ikdienas rīta kafija katru dienu ir īpaša, jo tāda viņa ir tikai šodien :). Spēja iedvesmoties un priecāties par to, kas man ir apkārt var radīt tādu prieku, ka liekas - vēderā dzīvo liela, resna prieka zivs, kura ik pa brīdim sakutina un iedvesmojoši lutina. Un tas patiešam var būt kāds pavisam mazs sīkumiņš, tai nav obligāti jābūt gleznai no Luvras. Radot lielas lietas, gribu nepazaudēt šo iedvesmojošo sajūtu priecāties par lielām un mazām lietām, vietām un sajūtām, par visu, kas apkārt...

nu. nav jau gluži tā, ka būtu http://farm8.staticflickr.com/7055/6882491701_5847409e66_z.jpg tīrā veidā.
šodien atklāta tīri jauka šīsvasaras muzīka un, iespējams, arī iemesls kādas dienas paņemt brīvas.

http://howtothinksideways.com/members/?awt_l=AMrO3&awt_m=3hUEd_zOpzU21gP

Atmetam reklāmu (pašu kursu laikā viņa tā vairs nedara), bet šitie te ir riktīgi labi kursi tiem, kas raksta (HTTS jo īpaši).

Nu vismaz man dikti patika.

Stingri literary fiction pārstāvjiem un faniem droši vien ne pārāk, bet meinstrīmam/žanra literatūrai pats labums.

ja es nedabuusju sjitaas maajas tad es piedraaziisju pilseetu un brauksju prom uz laukiem

es eedu rudzupukjes

man sjitaa dziesma iet uz rinjkji, kaut arii man neviens neko nav nozadzis un es nevienu negribu nogalinaat, bet man tik ljoti patiik... tie francji....
http://www.youtube.com/watch?v=nnEDSBriVXk

kaa man patiik zivis!!!!!!!!!!

cloned_pt piegādā!

xxx: 14 805 461 605 - у меня эта цифра в калькулятор не помещается (
yyy: а что ты хотела с ней сделать?
xxx: хотела узнать, помещается ли в калькулятор

upd:
[16:09] cloned_pt: a to, ka tev līdzīgs piegājiens značit taktiski noklusēji hehehehehe

I love to speak with Leonard
He’s a sportsman and a shepherd
He’s a lazy bastard
Living in a suit

But he does say what I tell him
Even though it isn’t welcome
He will never have the freedom
To refuse

etc

vakar es busaa redzeeju black_data kopiju, tikai iisaaku un melnu. bet shoriit man garaam pasoljoja vistu_zaglis liidzinieks.

caurvējā šūpojas zils balons; sarucis, bet gaisā. nav jau nekāds svētais gars, kas nolaižas, kad vasarsvētki.

bez lieka entuziasma vēlos šo netipiski neaizpildīto laika sprīdi veltīt vakar apjaustajai mēra sajūtas epizodiskajai neesamībai. biju nolēmis atkal izbraukt ar riteni apkūkot kādas nomales. pēc darba, pēc atgriešanās mājās un nevērtīgu uzturvielu uzņemšanas un diezgan slinkas iztaisīšanās nokļuvu līdz krustpils ielas ānusa galam, pēc tam jau attapos uz latgales šosejas, minoties doles salas virzienā. ar mašīnu braukājot, šķita tāds nieka spļāviens. nē, grūti nebija, tikai sāka tumst un doles vēl kā nav, tā nav.
pienāca tomēr arī visa dole, hess и смерти черный водоем. rīga izskatījās pēc zaķusalas torņa un samsunga zilā plafona - zilā, ak, mans dievs, kā vizbuļi + pāris senāku gadsimtu strupulīši, kas paši nekādu iespaidu neradīja un bija speciāli ķīķerējami.
uzreiz no vaļņa nobraucu pa labi un pa ceriņkrūmu leju, skipojot vairākus km pa šoseju, nonācu ķekavā. plkst. vienpadsmit. pa izdangāto šoseju grabēdami brauca baļķvedēji un busiņi ar lukoila piekabēm. pietura bija tukša, pīpēju smaržīgo tabaku un iesāņus skatījos uz baznīcu un kafejnīcu zebra. nolēmu, ka līdz nākamajai smaržīgās tabakas pīpēšanas vietai, iepretim ab dambim vajadzētu nokļūt ca stundas laikā. nu, elle tas ceļa posms. bedre pie bedres. no lielākās daļas izvairījos, bet vienā tomēr iemaucu ar visu savu smago skeletu, muskuļiem un lieko svaru. galva man arī smaga. turpmākais ceļš līdz ar to ieguva ritmisku pavadījumu (astotnieku pēdējo reizi laboju pagājušajā pirmdienā). labi, ka riepa jauna un nepārsitās.
apņemšanos izpildīju, kādu nieku pēc pusnakts pīpēju smaržīgo tabaku krastmalā pie svēdbankas. pēc tam mājās. brālēns atkal vakarēja pergolā, vaļējas eļļas lampas liesmu apgaismots cilāja rokās melnos vākos iesietu inženiera diplomprojekta apraksta daļu un teicās esam baigi noguris. es tipo arī, bet kaut kā nešķita adekvāti mērīties. pirms likšanās gultā atcerējos ceļu ķekava-rīga un sagribējās bik iepist, ko arī izdarīju.


( saulrieta balss megafonā )

Pie kā noved "īsais kurss kristietībā", šis rīts.

Lia: Es zinu, kas ir Vasarsvētki.
Es (ar vieglu dežavū): Nu...?
Lia: Tas ir tad, kad nolaižas Svētais Gars.
Džonatans (pēc pauzes): Tu jau to vakar teici.
Es: Jā, un es pēc tam jums visādas briesmas par kristietību sastāstīju.
Džonatans: Jā, piemēram, to, ka Svētais Gars ēd cilvēkus.
Lia: Tiešām?...

(Vārdsakot, beidzās ar īso kursu kristietībā, kas ietvēra tikai to, ka SG, ciktāl man zināms, cilvēkus neēd, un par pārējo lai uztraucas tie, kas tiem bērniem par vasarsvētkiem stāsta. Viņi pirmie sāka.)

Dārgie cilvēki, neatkarīgi no dzimuma, dzimtes etc., kuriem nešķiet pieņemama tā aizvainojošā, huligāniskā vai pat iebiedējošā attieksme, kas pēdejos gados tiek kāpināta pret vien konkrētu notikumu: Pride gājienu un ar to saistīto cilvēku grupu - homoseksuāļiem; kā arī, kuriem neškiet pieņemami no valdības namā sēdošo tautas kalpu puses izskanējušie spriedumi un viedokļi šajā sakarā un tas, kā publiskajā telpā un īpaši mediju telpā tiek (un reizēm principā netiek) atspoguļotas ar un par homoseksuālismu/homoseksuāļiem saistītās tēmas - lūdzu jūs visus nepalikt mājās un piedalīties gājienā "Par vienlīdzību" un sapulcē „Par cilvēktiesībām”" 2.jūnijā:

Pulcēšanās gājienam Ģetrūdes ielā, posmā starp Kr.Barona ielu un Tērbatas ielu. (Pie Ģertrūdes iela 33/35 nama): 13:00, gājiena sākums 14:00
Gājiens dosies uz Vērmanes dārzu, kur Vērmanes dārza estrādē norisināsies noslēguma pasākums (sapulce) „Par cilvēktiesībām): no 14:45-18:00

Tas nav tikai par homoseksuālismu, tas ir par cilvēktiesībām, tiesībām tikt atspoguļotiem adekvāti, nevis cenzētiem kristīgu redaktoru izpildījumā, brīvību un normālu attieksmi pret līdzcilvēkiem Latvijas sabiedrībā. Lūdzu, nedomājiet, ka tā ir tikai homo problēma, ar kuru viņiem pašiem vien jātiek galā. Attieksme pret "citādo" un tas, kas un kā vispār tiek definēts kā "citāds" ir sabiedrības viens no raksturlielumiem. Pagaidām - vismaz manām acīm - tas izskatās ļoti, ļoti, ļoti nelāgs. No savas puses plānoju apmeklēt šo pasākumu, jo nevēlos, lai NoPride u.tml. ļaudis radītu iespaidu, ka viņu viedoklis ir pareizais un vienīgais. Un lūdzu arī jūs nevis klikšķināt jā vai nē internetā, bet apdomāt šo lietu un, iespējams, izvēlēties būt Vērmaņdārzā, ja ne gluži paužot kādu savu cīšu nostāju, tad vismaz skaidri paužot pretestību Vērmaņdārza žoga otrā pusē esošo kakumetēju nostājai.

pilna programma

Kaspara Gobas filma Homo@LV full