Maijs 29., 2015


18:18
Dzīve ir brīnums

Un cilvēki ir brīnums

Un ir tā sajūta, ka tā, kā tagad viss ir uzzīmējies - ka tā ir sasodīta dāvana, un es nezinu, kā es esmu to noķērusi, es ar savu absurdāko problēmrisināšanas metodiku ever

(man šķiet, ir tā...)

Maijs 28., 2015


09:25
Pat ja to nesaka mans vīrs, to saka mans laulības gredzens.

Kur var paplatināt gredzenu? Vēlams, centrā (vai ķengaragā, haha).

(23 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 27., 2015


15:29
Idiotisko sajūtu tops:
kad tev šķiet, ka kaut kas ir salūzis, bet tu nezini, kas

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 26., 2015


11:11
kinestētiķa sapnis: vēla rudens rīts, viss pelēks un drēgns, un zem kājām kraukšķ sarma; gaiss ir dzeļoši vēss, autobusā, kas nevedīs mani uz mājām, ir smacīgi un silti, bet cigarete, ko es izsmēķēju pāris soļus aiz pieturas, ir rūgta. un cilvēkus arī es atceros pēc pieskāriena vairāk nekā pēc sejas.

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 25., 2015


10:38
Tu zini, ka esi pārāk ilgi nodarbojies ar literatūru, ja...
..cilvēks, kas ir salauzts un sačakarēts, tev liekas interesants un aizraujošs, un laiku pa laikam ir jāatgādina sev, ka, ja otrs cilvēks cieš, viņu vajadzētu samīļot, nevis plēst nost viņa kreveles, jo "tur noteikti apakšā ir stāsts"
..bet, ieraugot salauztu un sačakarētu stāstu, tev gribas empātiski šņukstēt un murmināt "why oh why" (un laiku pa laikam jāatgādina sev, ka tur noteikti apakšā ir cilvēks)

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 24., 2015


21:59
Vakar (starp visām citām glupībām) pamanījos arī aizmirst sakāmvārdu "līst visām mucām par spundi" un attiecīgi noraksturoju vienu sievieti ar vārdiem "Viņa jau arī lien visām spundēm par caurumu."

Sorry not sorry.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 20., 2015


23:13
Bet šodienas skaistākais mirklis bija tad, kad es gāju pēc bērna uz b/d, un lija ļoti ļoti rēns lietus un tas bija tas maģiskais brīdis, ko reizēm var atļauties, tu noņem brilles un neko vairs neredzi, un katrs lietus lāses pieskāriens ir atsevišķs un īsts

Un es domāju par kamingsu, par nobody,not even the rain,has such small hands un tas bija tieši tikpat ļoti uz robežas starp to, kā ir un kā nav

kā lietus

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

12:03
Rubrikā "uzzinu_pedejais" varētu ielikt punktu "sāk šķist, ka es audzinu savus bērnus citādi nekā citi vecāki", nu tb ne radikāli citādi, bet niansēs
Tags:

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

09:37
There's nothing pure enough to be a cure for love
Mūzika: Leonard Cohen - Ain't No Cure For Love

(man šķiet, ir tā...)

Maijs 18., 2015


22:03
šovakar laikam būs tā

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

15:16
Lia dabūjusi t-kreklu (kas viņai ir par lielu) ar uzrakstu "I [heart] Justin Bieber"
Apsveru iespēju izmantot to kā soda veidu, t.i., katru reizi, kad Džonatans visus izbesīs, viņam būs jāvalkā tas krekls :)
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

10:16
Vakar dabūju kaut kādu nenormālāko kaudzi ar grāmatām, kuras vajadzētu izlasīt
Un vispār kaut kas ir noticis šķērsām, man tagad ir savācies ļoti daudz papīra grāmatu, kuras gribu izlasīt, bet vecais paradums "staigāt ar papīra grāmatu somā" ir drusku atrofējies, vēl jo vairāk tāpēc, ka tik liela daļa no šīm grāmatām ir biezas un smagas.
Bet varbūt tas viss tikai uz labu, sen jau bija pienācis laiks pavadīt vakarus lasot, nevis refrešojot internetu, kurā tāpat nekā jauna nav

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 17., 2015


20:02
Punkts, kurā es jūtos bezsirdīga (bet vienalga man šķiet, ka man ir taisnība):
mani neizsakāmi besī tās labdarības akcijas, kurās "izglābj" vienu neredzīgu/vājredzīgu cilvēku, vienu nedzirdīgu bērniņu, vienu cilvēku ratiņkrēslā, whatever, ar tādu domu, ka "cilvēks ar šādu invaliditāti pēc definīcijas ir nevarīgs, viņš nespēj pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, iekļauties sabiedrībā un justies laimīgs, tāpēc mums viņš ir jāglābj, jo tas ir labs darbs"
tas ir bulšits kaut kāds, pretīgs, diskriminējošs bulšits.
Sūds par argumentu "šo naudu vajadzētu ieguldīt, lai uzlabotu dzīvi visiem challenged cilvēkiem", skaidrs, ka tā tas nenotiek (kurš tad būtu ar mieru ziedot 10 eiro, nevis lai kādu "izglābtu", bet, teiksim, lai uzstādītu vēl vienu tikšķošo luksoforu vai uzbraucamo rampu vai tamlīdzīgi).
Bet tā implikācija, ka "mēs neesam gatavi pieņemt savā lieliskajā, žēlsirdīgajā, atsaucīgajā sabiedrībā cilvēkus, kas ir atšķirīgi no mums un visu mūžu būs atšķirīgi no mums, tāpēc ētiskākā izvēle ir izglābt viņus no izstumto likteņa"
Un "mēs negribam viņus redzēt, tāpēc izdarīsim tā, lai mums nav viņi jāredz, t.i., dažus paraugpacientus izglābsim, bet pārējos ieslodzīsim viņu dzīvokļos"
Un "kaut kas ar viņiem nav kārtībā, tāpēc viņi ir jāsalabo"

Un, protams, ir diezgan pretīgi tā domāt, ja runa ir par konkrētu cilvēku (kuram es enīvej esmu jau kaut kad iepriekšējā iterācijā aizbliezusi 20 eur sirdsapziņas mutes aizbāšanai), bet vēl pretīgāk ir nedomāt par visiem pārējiem

(34 teica | man šķiet, ir tā...)

11:01
Ja es būtu trū vīrietis, tad man patiktu mazas, izlaistas, maigi vulgāras sievietes, es viņas mīlētu un turētu izstieptas rokas attālumā, un nekad nekad neapaugļotu
Ja es būtu trū vīrietis, tad man patiktu zēni ar bālu ādu un slaidiem pirkstiem, un skropstām, kas izskatās kā uzkrāsotas, un (ja es būtu trū vīrietis) tad es nevarētu pievaldīt muti, nosauktu to zēnu par riktīgi drāžamu pediņu, un pēc tam piedzertos aiz izmisuma par to, ka man neveicas mīlā

Ja es būtu trū sieviete, tad man patiktu feministes, es kopā ar viņām ietu uz Mad Max: The Fury Road un pēc tam uzkrāsotu uz guļamistabas sienas PEOPLE ARE NOT PROPERTY un tajā pašā laulības gultā arī nodrāztos (vai, pareizāk, ļautu viņai mani nodrāzt un pēc tam iespiestu seju spilvenā, jo man šķistu, ka es sarkstu)
Ja es būtu trū sieviete, tad man patiktu īsti vīrieši, tie, kas ir uzsvērti džentlmeniski un neizbēgami aizbildnieciski, un savai feministei es teiktu, viņš ir tāds patriarhālisma upuris, bet es nespēju viņu nemīlēt

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 16., 2015


09:09
Nu tātad, cik naturāli priekš jums ir par sevi domāt nevis kā par "es", bet kā par "mans pašreizējais personas modelis" vai "mans šībrīža es-tēls" vai tamlīdzīgi?
Nu, piemēram, dialogs "Vai tu to gribi?" - "Kādā citā sevis iterācijā es to noteikti gribētu, bet ne pie šībrīža sevis."
"Vai tev tas garšo?" - "Mans šībrīža personas modelis sevi neapgrūtina ar garšām."
"Vai tu mani mīli?" - "Mans šobrīd aktuālais es-tēls mīlēs tevi mūžīgi (tiesa, es prognozēju, ka šis es-tēls tiks resetots pēc trim mēnešiem)."

Nu labi, on a less creepy scale, vai jums mēdz būt tā, ka jūs skaidri apzināties, ka esat izveidojuši sev savu "working model", kaut kādu priekšstatu par sevi, un pārbaudāt jaunas izvēles/lēmumus, modelējot, ko darītu jūsu šībrīža es-tēls?
Ietverot arī modeļus "mans šībrīža personas modelis apmēram 75 % darbību veic impulsīvi un spontāni, šeit ir saraksts ar ētikas normām, kuras šis personas modelis nepārkāpj", un ietverot arī modeļus, kas ir izveidoti, nevis lai būtu "maska pasaules acīs", bet gan lai būtu "pietiekami adekvāta un koherenta sevis interpretācija".

Poll #20398
Open to: All, results viewable to: All

"Mans pašreizējais personas modelis" vārda "es" vietā...

View Answers

jap, es tā domāju lielāko daļu laika
8 (16.7%)

es tā domāju reizēm, kad parādās nepieciešamība
15 (31.2%)

es saprotu, ko tu gribi teikt, bet tādā veidā nedomāju
20 (41.7%)

kobļe? what? *nopurinās, lasa jautājumu vēlreiz* kobļe?
5 (10.4%)


(32 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 15., 2015


22:25
Bet es vēl joprojām domāju par to "simbolismu" savos tekstos, vai, precīzāk, to, kāpēc cilvēki tos lasa kā simboliskus
Un patiešām, tas ir kaut kāds senu gadsimtu koncepts, ko mūsdienās neviens vairs nepiekopj; es tiešām neatceros, ka būtu lasījusi kādu mūsdienu grāmatu, kurā varētu lasīt un padomāt, tipa, "ok, X varētu būt šitais un Y varētu būt tas, un filozofiski tas nozīmē to un šito". Ja nu vienīgi Stīvens Kings reizēm kaut ko tādu izstrādā (un tas man atkal ļoti patīk). Un dzeja, tas pats Leonards Koens.
*protams, tas, ka es neatceros, nenozīmē, ka nekā tāda nav, noteikti ir, vienkārši atgādiniet

Nulūk, un man tiešām nav tā, ka es speciāli mēģinātu tos simbolus kaut kur iebakstīt; man drīzāk ir tā, ka es rakstu un padomāju, "o, X attiecībā pret Y darbojas tāpat kā A attiecībā pret B" un tad es šo domu paturu prātā un cenšos darba gaitā nesalauzt

Un tas ir drīzāk tā, ka es cilvēkus redzu kā simbolus, nē, drīzāk kā zīmes, vismaz tos cilvēkus, kurus esmu pati savai dzīvei izvēlējusies; kas varbūt arī ir deeply wrong, jo cilvēki taču nav zīmes (un droši vien ir diezgan aizvainojoši būt nevis cilvēkam, bet zīmei), es viņus maigi salieku pa plauktiņiem - tu man esi te, un tu man esi šeit - un laiku pa laikam saprotu, ka viss ir nepareizi, ka šis cilvēks tur nepiestāv, ka tur viņam nav vietas, un tad ilgi stāvu ar viņu plaukstās un domāju, vai tev vispār ir vieta šeit, šajā telpā (un es varu atsvešināties no perfectly fine cilvēkiem vienkārši tāpēc, ka viņiem nav vietas manā telpā, vai tāpēc, ka es esmu atradusi labāku šīs vietas aizpildītāju), līdz es atrodu cilvēkam citu vietu un līdz ar to pilnībā mainu savas ekspektācijas un - kaut kādās pieklājības robežās - arī savu izturēšanos pret viņu
Es arī visu, ko es daru, uztveru kā zīmi; es tulkoju sevi, skaidroju, mēģinu saprast, kāpēc tieši šo un tieši šeit un tieši tagad
Un, tāpat kā sliktā literatūrā, manā draņkīgajā un sačakarētajā dzīvē mēdz būt tā, ka kaut kas notiek nevis tāpēc, ka tā vajadzētu, bet tāpēc, ka šīs zīmes tā mijiedarbojas

Tad, kad psih* man jautāja, vai cilvēks X tagad ir cilvēka Y aizvietotājs, es teicu, nē, vienkārši cilvēks X tagad ir vietā, kur pirms tam tik perfekti bija Y, bet es nedomāju, ka viņa saprata, ko es ar to domāju

Un tā ir viena no tūkstoš lietām, par kurām es esmu pieņēmusi, ka "visi cilvēki taču tā dara, tas taču ir naturāli", bet varbūt nav, un, teiksim, mani jautājumi "kāda ir mana vieta tavā dzīvē" vai "kāpēc tu ar mani sarunājies" izklausās kā nonsenss; un atbildes uz šiem jautājumiem man nemeiko sensu nevis tāpēc, ka "viņš noteikti zina, bet negrib man teikt", bet gan tāpēc, ka tas domāšanas veids, kurā uzdots jautājums, viņam vienkārši neeksistē, un attiecīgi nākas atbildēt kaut kādā tuvākajā aproksimācijā (kas man šķiet neciešami aptuvena un/vai triviāla)

(25 teica | man šķiet, ir tā...)

14:10
So. Sestdien ~18os čomskī laipni gaidīti visi, kas iekomentēja Mēness teātri (es centīšos saprast, kuri tie bija, un aizsūtīt privātu paldies/ielūgumu). Citi arī var nākt. ;) Beta lasītāji, kas atsūtīja komentārus, var uzprasīties uz buču un dabū garantētu alu/vīnu/ņabi/tēju no manis, visi pārējie drīkst dabūt buču un uzsaukt betām vēl.

Tikai nesakiet, ka vajag FB eventu, man no viņiem bail. :)

/piezīme tiem, kas dabūja tekstu, bet neiekomentēja: that's ok, es neesmu pūcīga, jūs arī totāli varat nākt, bet komentārus nepieņemu :D

//hmmm, vispār es pat varētu palasīt fragmentus, if anyone's interested.

///wtf, lielākā daļa apzinīgo cilvēku ir ārzemēs! (well, like that was a big surprise)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

10:28
Belašus pārdod uzņēmums ar nosaukumu SIA REIDŽ

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 14., 2015


11:14
Paldies, paldies, paldies visiem, kas lasīja un iekomentēja "Mēness teātra" priekšpēdējo versiju :)

Žūrijas speciālbalva (ar kodēto nosaukumu "uzrunāt plašu lasītāju loku = fail, bet nu kā tu neiedosi") ķešā, jums alus/vīns/sula no manis, ja gribat pieteikties ;)

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

10:43
Šorīt dabūju lietu, un pa dienu sola pērkona negaisu ar krusu, bjūtī. Es gribētu ar visu savu nedaārstēto laringītu skriet pa ielām un parkiem, slīdēt uz bruģakmeņiem un klaigāt kā harpiju laika bērns, nevar saprast, vai es tam esmu pārāk pieaugusi vai ne.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba