Oktobris 29., 2014


22:04
Aiz tīrā ņerkšņa pret Žoludi izdomāju vēl vienu grāmatu pavisam maziem bērniem, bet nu tai tā kā būtu pieklājīgi vēl pagulēt un padomāt.

(23 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 28., 2014


11:59
Dienas prieciņš - atradu putnu dziesmu lapu

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 11., 2014


08:41
Vakar divas reizes tikos ar bērniem

Vienai grupai pastāstīju jociņu par Dishonored (nu tipa par to, kāpēc cilvēkus jāapžņaudz un jāiemet miskastē), otrai grupai teicu, ka es vispār gribētu savai grāmatai taktilas/smaržu ilustrācijas. "Nu, piemēram, tu atver lapu, un tā smaržo pēc asinīm. (Pauze.) Bet laikam neviens neizdotu bērnu grāmatu, kas smaržo pēc asinīm."

(otrais kaut kad parādīsies OTV, un ir bija viena no lieliskākajām intervijām/diskusijām ever)

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 9., 2014


08:17
Nu, un uz šīs pašas līnijas - mani riktīgi kaitina, ja grāmatu vērtē kategorijā "oriģināla/neoriģināla", nu tipa "nu, tas jau nav nekas oriģināls"
Pie tam to dara ar grāmatām, kas ir tiešām svaigas un pārsteidzošas un negaidītas. Nu, tādas, ka tu lasi un domā "whoa, šis gan bija lieliski" un "es nemaz nezināju, cik ļoti man šādas grāmatas pietrūkst". Un tad atnāk kāds un ieraksta tipa "tas jau nav nekas oriģināls, šitais jau ir darīts", un pievelk aiz matiem kaut kādu pilnīgi citu situāciju.

Ann Leckie "Ancillary Justice" nav nekas oriģināls, jo saprātīgi kosmosa kuģi ir arī Ian Banks "Culture" sērijā (sūds par to, ka pasaule pilnīgi cita, noskaņa pilnīgi cita, valodas nozīme pilnīgi cita un tā tālāk, tas ir tas pats) - džīzas, saprātīgi kosmosa kuģi ir arī Farscape seriālā, bet to jau laikam cilvēki kaunas pieminēt, kurš tad skatās Farscape, bet toties iespēja tā nevērīgi atsaukties uz Culture sēriju, jā, tas ir to vērts.

"Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem" nav nekas oriģināls, jo bērni ar īpašām spējām, kas tiek audzināti atsevišķi no sabiedrības, ir arī X-cilvēku pasaulē. (Kā redzams, šīs grāmatas auditorija domā pilnīgi otrādi, ņefig salīdzināt ar kaut ko smalku un gudru, x-meņus taču visi ir redzējuši, značit atsaucamies, hehe.) Šai grāmatai ir daudzas citas problēmas, bet "šitais te jau ir simtiem reižu redzēts un atstrādāts" jau nu točna nav viena no tām.

Kaitina pat divu iemeslu dēļ:
- grāmatai nav obligāti jābūt oriģinālai, absolūtais vairums grāmatu ne ar ko nepārsteidz, un tas ir labi, ka ne ar ko nepārsteidz,
- tas implicē to, ka ikviens autors, kas uzraksta kaut ko neparastu, ir to darījis tāpēc, lai vipendrītos un būtu oriģināls, un tas ir vienkārši nejauks pieņēmums.

Ja jau tik ļoti vajag oriģinālas grāmatas, tad beidziet sist pa galvu katram autoram, kas atļaujas izdarīt kaut ko drusciņ neparastu.

(24 teica | man šķiet, ir tā...)

08:07
Jā, kas attiecas uz būšanu par rakstnieku:
- grāmatas jālasa ātri, ātri, citādi vakarā pirms gulētiešanas izdomā, kā tas sižets atrisināsies, izdomā to pēc tam, kad izlasīti 20% grāmatas
- un pēc tam, saproties, baidies lasīt to grāmatu tālāk, ne tāpēc, ka būtu garlaicīgi (patiesībā tā ir vēl interesantāk, jo gribas redzēt, kā autors to izdara, vispār jau māksla ir nevis tajā, KO izdara (ideja, protams, absolūti lieliska, no tām, kur tu naktī guli un pie sevis smejies par to, cik lieliski tas viss sakrīt un cik negaidīti un vienlaikus pareizi), bet tajā, KĀ tas tiek izdarīts)
- bet tāpēc, ka paniski baidies - tas sasodītais autors nebūs tiktāl aizdomājies un iedos kaut kādu vājāku risinājumu (bet nu es ceru, ka ne, nu, vai arī būs kaut kas lieliskāks)

(man šķiet, ir tā...)

Oktobris 1., 2014


09:59
Bet vispār, ja nopietni, parēķināju, cik izmaksā viena grāmata (uzrakstīšana + rediģēšana, ja tas notiek ātri un veiksmīgi, neierēķinot ideju ģenerēšanu un visvisādus gļukus).

Tātad, minimālais aprēķins, quick-n-dirty:

1 romāns
70 000 vārdi (šitais ir vidējais normāla romāna garums)
500 vārdi stundā (normāls darba temps, vairāk rakstīt nozīmē to, ka cilvēks ir uz katru rakstīšanas stundu ieguldījis vismaz tikpat rūpīgā plānošanā, tātad sausais atlikums ir tieši šāds)
140 stundas x 25 eur (uz ķepas, normāls cipars normālam profesionālim bez navarotiem)
Itogo 3500 eur par uzrakstīšanu
Rediģēšanai optimālā "esam ļoti profesionāli" versijā tikpat, cik rakstīšanai
Kopā rakstīt+rediģēt 2x3500=7000 eur

Ergo, ja vidusmēra rakstnieks (un es nerunāju par Lielajiem Stāriem) uzraksta vienu grāmatu un par to dabū mazāk par 7000 eur (kopā skaitot visus autorhonorārus, stipendijas, radošos braucienus n shit, kā arī, protams, % no pārdotā), tad viņš enīvej ir izrāvis saviem bērniem maizīti no mutes, lai stutētu savas zemes kultūru (un savu ego, kas nebūt nav mazsvarīgi :D).

Maksimālajā aprēķinā nāk klāt cipars par ideju ģenerēšanu (apmēram tikpat, cik rakstīšana), laiks, kas tiek patērēts darba (un sava ego) popularizēšanai, kā arī, protams, stundas cipars ir augstāks.

Tas, protams, nemaina manu attieksmi pret to, cik daudz es pati gribu pievākt no valsts un visādiem tādiem resursiem, bet varētu būt tāds pamatiņš, runājot par to, cik tad īsti izmaksā grāmata. Neredzamajās izmaksās, protams - būtu diezgan smieklīgi iepeldēt izdevniecībā un paprasīt 7000 eur par padarīto :)

(30 teica | man šķiet, ir tā...)

08:54
Šodien ir "Bulta, Zvaigzne un Laī" prezentācija

Un man ar to grāmatu ir tā kā sapnī, kad tev piedzimst bērns, kas uzreiz jau tenterē kājām un kaut ko runā; no vienas puses, protams, patīkami (dzemdēt sapņos vispār ir daudzkārt patīkamāk nekā dzemdēt īstenībā), no otras puses visu laiku tāda sajūta "tas nav īsti mans" un "pamodīšos, aizmirsīšu, ka tāds bija" un "sasodīts, man ir bērns, kas staigā ar kājām, bet es vēl nezinu, kā viņu sauc, un par dzimumu arī nevaru būt droša".

Tas man atgādina to epizodi iz Stīvena Kinga "On Writing", kur viņš sūdzas, ka "The Cujo" esot rakstījis tā apnarkojies, ka vispār neatceras, kā to ir darījis, un tad nu ir tā ambivalentā sajūta, tipa "ha, baigi foršā grāmata sanākusi" un vienlaikus "cik stulbi, ka es pat neatceros, kā bija to rakstīt".

Then again, ņemot vērā to, ka BZL ir rakstīta pēc apmēram gada kopdzīves ar zīdaini no "es te naktī divreiz paēdīšu un pārējo laiku izmantošu, ņurkājoties pa vecāku gultu un draudot vislaik izkrist/nosmakt/nospiesties" cilts, un ņemot vērā to, ka miega bads izraisa apmēram tādu pašu efektu kā konstants pālis, varbūt tas arī nav nekas pārsteidzošs.

(Piezīmēsim, ka es nedomāju, ka tagad būtu daudz labāk, es esmu kļuvusi nenormāli miopiska visos savos radošajos plānos un darbībās, un bezapziņa lien virsū no visām pusēm kā migla - tāds nedzeroša alkoholiķa dzīves princips, tipa "izdzīvot šo dienu ir laimīga cilvēka princips, man ir svarīgi izdzīvot tuvākās divas stundas", lai arī it kā taču nekas slikts nenotiktu - droši vien - ja es paskatītos, kas notiek, ja es necenšos tik ļoti visu kontrolēt)
(Protams, šodien vēl jākontrolē, vienmēr taču ir šodiena, kad tomēr ir jāsaņemas un jāizkontrolē, un tad jau kādā citā dienā laidīsies vaļā un redzēs, kas notiks)

(14 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 24., 2014


09:32
Trijos vārdos par manu bērnbļaudināšanas politiku:
jebkurā publiskā vietā ļauju bērnam uzvesties līdz līmenim "aj, da es pati tā zināmā ķēmā esmu uzvedusies", bet ne tālāk.

Bet zato pilnīgi neiebilstu, ja jums ir savs viedoklītis par šo pasācienu. Tas, ka man ir arī atbilde uz jūsu viedoklīti, nenozīmē, ka jūsu viedoklis būtu kaut kādā veidā ierobežots vai aizliegts, tieši otrādi, man ļoti patīk atbildēt uz viedoklīšiem, it īpaši, ja es jau esmu paspējusi nobesīties ar bērnu :)

Par to, ka citi bērni bļauj, man ir pofig, ja vien viņu frekvence nav līdzīga mana bērna frekvencei, tad gan pie sevis burkšķu (bet patiesībā to ļoti izbaudu, nu tipa "jeij, var paburkšķēt par visādiem fakiniem bērniem un viņus nevākt!").

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 18., 2014


20:03
Rubrikā "nīgruļa hronikas"

2dien un 3dien jutos tik slima, ka izvēlējos zīdaini vest mājās ar taksi.
Šodien braucām kā parasti, ar diviem transportiem, no kuriem abi bija pilni.
Ierados mājās pusstundu vēlāk nekā tad, kad braucu ar taksi, bet toties daudz labākā garastāvoklī.

Un nē, tas nav kompliments Rīgas Satiksmei (lai arī principā kāpēc ne, lai jau viņiem tiek).

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 17., 2014


12:35
Bet vispār jokaini ar tiem bērnudārziem

Ajmīn skills "spēt tikt galā ar veselu baru praktiski nekontrolējamu bērneļu, kas jebkurā brīdī var tev uzklupt gan ar vārdiem, gan dūrēm" ir kaut kas tāds, kas piemīt tikai salīdzinoši nedaudziem pieaugušajiem, un par to viņiem algu maksā.

Bet tad, ja kādam bērnam šis skills vienkārši nepiemīt, tad uzreiz tas tiek pasniegts kā kaut kas tāds, kas ikvienam esot obligāti nepieciešams, un bez tā ieaudzināšanas nu nekur un nekādi, viss mūžs sabojāts.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

10:08
Jau otro dienu Stella vispār neraud, kad viņu atstāj b/d, šodien pat pēc tam, kad ieraudzīja raudošu puisīti, kas prasījās mājās [man vienmēr šķiet, ka tā b/d raudāšana ir lipīga, bet varbūt patiesībā nemaz nav]

Saka "Stella" (nu, "'tella", bet tāpat labi), nezin kāpēc arī "mākonis" (kas man šķiet ļoti abstrakts vārds, bet viņa atpazīst gan īstu, gan uzzīmētu), vakar paziņoja "laukā tumšs".

Ļoti pietrūkst emociju/noskaņojuma vārdiņu, t.i., viņa māk pateikt tikai "bail" - bet, no otras puses, varbūt pirms 2 gadu jubīļa nevaig te baigi sacerēties.
Tags:

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 12., 2014


17:19 - Rubrikā "mani par jaunu nosauca"
Meitas klasesbiedrene vispirms esot viņai apjautājusies, vai es ejot kādā piektajā/sestajā klasē.
Un pēc tam secinājusi, ka es esmot liliputs.

Beat that, bitches.

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 10., 2014


12:50
Stella pie visa cita klāt mācās arī krievu valodu - ja mēs pietiekami ātri nenoreaģējam uz viņas tekstiem latviski, tad vajadzīgais tiek parādīts ar komentāru "eta!" un pēc pāris "jā! jā!" seko arī "da!"

Bet vispār tie viņas valodas mācīšanās tempi ir kosmiski, ietverot visus vārdus, kurus viņai iemācījis lielais brālis (nu, tur "pakaļa" un tamlīdzīgi).
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Septembris 9., 2014


10:48
Starp pieņēmumiem, kas mani reāli, reāli besī, nu tiktāl, ka es nerakstu komentāru, lai neierakstītu kaut ko nevajadzīgi riebīgu (un vēl joprojām neesmu iekš n_komentāri, droši vien tāpēc, ka tik egocentriska):

pieņēmums, ka, ja cilvēks ir traks, tad, visticamāk, arī vardarbīgs (nu tb "ja traks, značit maniaks!!!").

Cilvēki ar psihiskām problēmām (šizofrēniķi, paranoiķi, bipolārie, cilvēki ar multiplo identitāti, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viss pārējais lieliskais spektrs) DAUDZ biežāk ir nozieguma upuri nekā agresori.

Ja kaut ko tādu izmet cilvēks, kam ir domu gājiens iz sērijas "ja parandžā, značit teroriste", tad vēl tā, bet ja to tā pašsaprotami izmet kāds visādi citādi inteliģents cilvēks, tad gan niknums parauj.

/Man arī jāpiezīmē, ka tas niknums ir ne tik daudz mērķēts uz konkrēto ierakstu (dēm, kāpēc visi lasa visas cibas? :D), bet kārtējās grēmas pēc "Gaiļu kalna", kurā trakais-ļaunais bija izstrādāts tieši tik stereotipiski, lai būtu ticams, un vienlaikus vēēē.

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 8., 2014


15:28
Jā, tagad es saprotu, kur tā bērna slimība palika - visa atnāca pie manis. =/

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

09:25
Šorīt bērnam nav ne klepus, ne aizsmakums, ne kaut mazākā temperatūra; palaidu uz bērnudārzu un piekodināju man zvanīt, tikko kas.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 7., 2014


22:05
Nu ko, cilvēki ar pieredzi bērnudārznieku dresēšanā, vajadzīgs padoms. Man ir 1 gb. todleris ar klepus aizsākumu un, iespējams, nedaudz paaugstinātu temperatūru. (Noteikti pa šodienu pārforsējām ar silto laiku un dārza pasākumu.)

Bērnudārza politika - ka tādi bērni principā var nākt, bet ar savām zālēm.
Man ir tā, ka varu arī atstāt mājās.
Esmu no tiem, kas principā netaisās pieļaut "divas nedēļas bērns klepo, pats vainīgs" situācijas (t.i., ja klepus ievilksies, noteikti ārstēšu mājās).

Jautājums zinošajiem - vai pēc jūsu pieredzes plāns "jau pirmajā dienā, kad ir aizdomas par saslimšanu, atstāt bērnu mājās" vainagojas ar īsāku un vieglāku slimošanu? Precīzāk, vai tad, ja todleri velk uz to b/d, viņš nevis izveseļojas, bet saslimst vēl vairāk vienkārši principa pēc?

Bērnam principā b/d tīri labi patīk, un kopsummā man šķiet, ka tās auklītes par viņu spēj parūpēties labāk par "es tagad strādāju no mājām un mani viss besī" mammu.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 5., 2014


22:36
Bet visp. pēdējā laika vissirdlauzošā lieta - kad atnāk otrklasniece un saka "es esmu sapratusi, ka uzdevumos reizēm vajag rakstīt to, ko skolotāja grib, nevis to, ko domā pats". Tas gan bija vairāk tā kā psiholoģisks novērojums, nevis bērna skumju izpausme (es tā vismaz ceru), bet tik un tā.
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 4., 2014


10:14
Es jau kaut kad esmu teikusi (daudzkārt), ka prozas rakstnieks vienā brīdī var aizmirst par "iedvesmu", nu tb to figņu, kad tu viss tāds sēdi sveču gaismā, vīraka aromātā, pilnīgā klusumā un vārdi plūst no tavas spalvas kā zeltīta upe.
Bet, par laimi, to pilnībā aizvieto tas high, ko tu noķer, kad vienā mirklī pēkšņi viss tavs teksts meiko sensu, kad viss sakrīt pa gropītēm, pagriežas un atveras, un wow.

It īpaši tad, ja pusminūti pirms tam tu esi gremdējies pārdomās tipa "fak, šis ir garākais teksts, ko es jebkad esmu uzrakstījusi, un tam ir tik nejēdzīgi sūdīgas beigas, pilnīgi nekādas beigas, ka man tas viss gabals ir vienkārši jānogalina, jāsadedzina un pelni jāaprok".

Protams, šis nobeigums viņu firmly izceļ no Zvaigznes ABC plauktiņiem un ieliek kaut kur Dienas Grāmatas intelektuālā piedzīvojuma plauktiņā (tiesa, intelekta tur nav daudz un piedzīvojumi arī tādi ar dievu uz pusēm), bet nu no otras puses Zvaigzne ir bijusi tik iecietīga pret maniem radošajiem meklējumiem līdz šim (ajmīn sīriosly, Jēzus ķirzaka - kas būs tajā sf/f izlasē - ir stāsts, par kuru Satori varētu pateikt tipa "wtf kas tas tāds, beidz lietot narkotikas un tad parunāsim par publikāciju... kaut kam citam"), ka varētu teorētiski turēt pirkstus krustām un cerēt uz to labāko.

Pieņemot, ka tās manas vakar izdomātās beigas strādā un es spēšu to visu blāķi saķīlēt un padarīt lasāmu, protams.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 3., 2014


14:06
Bet vispār no pēdējā gada avantūristiskajiem pasākumiem iz sērijas "protams, es to nemāku, bet vait' tas ir grūti? reku vesela varza profesionāļu to dara pēc augstākās izglītības iegūšanas un 10 gadu prakses"

..redaktora darbs ir sniedzis neticami daudz gandarījuma. OK, es šausmīgi kavēju visu pagastu un nekas vēl nav izdarīts, bet jebkurā gadījumā:

iespēja apvienot mīlestību pret literatūru ar naidu pret rakstniekiem = WIN! :)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba