|
Maijs 24., 2012
 | 13:43 - Leonard Cohen: Going Home
I love to speak with Leonard
He’s a sportsman and a shepherd
He’s a lazy bastard
Living in a suit
But he does say what I tell him
Even though it isn’t welcome
He will never have the freedom
To refuse
etc
|
 | 10:32
Pie kā noved "īsais kurss kristietībā", šis rīts.
Lia: Es zinu, kas ir Vasarsvētki.
Es (ar vieglu dežavū): Nu...?
Lia: Tas ir tad, kad nolaižas Svētais Gars.
Džonatans (pēc pauzes): Tu jau to vakar teici.
Es: Jā, un es pēc tam jums visādas briesmas par kristietību sastāstīju.
Džonatans: Jā, piemēram, to, ka Svētais Gars ēd cilvēkus.
Lia: Tiešām?...
(Vārdsakot, beidzās ar īso kursu kristietībā, kas ietvēra tikai to, ka SG, ciktāl man zināms, cilvēkus neēd, un par pārējo lai uztraucas tie, kas tiem bērniem par vasarsvētkiem stāsta. Viņi pirmie sāka.)
|
Maijs 23., 2012
| 14:56
Šodien, ejot uz bērnudārzu, prispičila - un attiecīgi iedevu bērniem īso un brutālo reliģijas vēstures kursu, ietverot "ā, un vēl ir tādi cilvēki, kas domā, ka vajag citus nogalināt, ja viņi netic tavam Dievam; kristieši kādu laiku to vairs nedara, bet nu tas tā, zināšanai".
|
| 10:51
Beidzot sapratu, kas mani kaitina tajā "rakstnieku"* pozīcijā
*pēdiņās tāpēc, ka gan jau ka ne visu rakstnieku + gan jau ka tendenciozi lasu
Neizteiktais, bet domātais (nu, vismaz manis padomātais) kopsavilkums tam visam ir "rakstnieki ir tādi cilvēki, kam nepieciešami labvēlīgi darba un dzīves apstākļi, nebūtu pieļaujams lieks stress, un kur nu vēl uztraukšanās par kaut kādām birokrātiskām, izdzīvošanas, pensijas vai citām problēmiņām, jo tas viss traucē produktīvi rakstīt; un uztraukties par grāmatu noietu da vienkāršā plebeja viedokli vispār ir aizliegts, jo tas, ka grāmatu nepērk un nesaprot, visnotaļ var nozīmēt, ka tā ir drausmīgi laba grāmata ar izcilu valodu"
Nuvot nosauciet kaut vienu profesiju, kam nebūtu jāuztraucas par visādām birokrātijām, izdzīvošanām, noietu, citu viedokli un ko tik vēl ne. Nosauciet kaut vienu profesiju, kurā nebūtu vieglāk un patīkamāk strādāt, ja par to visu nebūtu jāsatraucas (par produktivitāti vellsviņzina)- pat neiroķirurgiem neviens nenodrošina absolūtus bezstresa apstākļus, varētu padomāt, ka romānu uzrakstīt ir sarežģītāk nekā nervu sašūt
Un rakstnieku gadījumā par to "rakstīšanai vajag mieru un komfortu" es pat drusciņ šaubos
Varētu padomāt, ka romāna rakstīšanas materiāls nerodas tieši no tā, ka tev nav ko ēst vai jārēķina, kā bērnus aizvest uz skolu, vai pašam jāmēģina iedot bērnam kautko foršu izlasīt, nevis jāpaļaujas uz skolu programmām. Okei, varbūt ir kautādi pāris rakstnieki, kam tas viss objektīvi nav vajadzīgs un dzīves gudrība da pieredze jau uzkačāta līdz maksimumam, bet man ir baigā aizdoma, ka šie pāris rakstnieki jau savu nirvānu ir sasnieguši un ar lētu ņerkstēšanu par to, kā viņus nenovērtē un neapmaksā, nemaz nenodarbojas.
|
Maijs 16., 2012
| 10:03
Reality check - tu, cilvēks, būdams reklāmists (un visu laiku par to kautrējies, tipa dvēseli pārdevis moloham vai kāviņutur), pēkšņi saproti, ka patiesībā ar tevi viss kārtībā un tu ikdienā nedirs virsū elementārai ētikai tā, kā to īzī pīzī dara, piemēram, kultūras darbinieki.
Tb man tas viss pat likās gandrīz okei, līdz pēkšņi ieliku perspektīvē "hmmm, vai mēs darbā būtu šādā situācijā nonākuši, un, ja būtu, tad kā mēs to risinātu".
|
Maijs 14., 2012
 | 08:55
Īsā atskaite:
Maskavā redzēju Maskavu (ne šausmīgi daudz, bet nu cik pāris dienās var redzēt),
tiem tur vietējiem manas lugas lasījums kopsummā patika (galvenais jau, ka aktieriem patīk - un to var just - vārdsakot, lai arī šim lasījumam nav nekādu tiešu nākamo soļu, principā izskatās, ka to lugu ir iespējams iestudēt),
ā, un vēl redzēju teātri/lekciju/performanci par Artēmiju Ļebedevu, arī bija baisi interesanti (man kā pilnīgam provinciālim nepierasta forma, beeet nu galīgi nav slikti) - izskatījās šitā te.
Un vēl dzīvoju Latvijas vēstniecības diplomātu mītnē, gh :)
Garākas atskaites laikam nebūs.
UPD: Jā, un tās demonstrācijas pie Čistije Prudi arī redzēju, un aš ar visu balto lentīti apsējos un mājās aizbraucu.
|
Maijs 10., 2012
| 13:42
Patrika Rotfusa "Wise Man's Fear" ir neģēlīgi smaga grāmata, bet laikam vienīgais veids, kā piekukuļot sevi krāmēt mantas braucienam uz maskavu (vēl tikai 3 h līdz izbraukšanai!), nevis lasīt, ir apsolīt sev paņemt to līdzi
Ceru, ka strādās (solījums t.i.)
|
Maijs 8., 2012
| 08:03
Bet vispār latviešu slavenā nenovīdība, ļoti iespējams, ir nevēlēšanās būt tam idiotam, kas atbalsta kaut ko labu (bet ne ideālu); vai varbūt vēl vairāk - pagātnē sakņotas bailes, ka, ja izrādīsi savu atbalstu kaut kam patiešām krutam, nākamā pietura būs čekas māja (vai muižnieka paklājiņš). Un nevaig domāt, ka tādas lietas nepārmanto, stāstu par mērkaķiem tak zinām.
(Nu vienkāršs domu eksperiments: vai tu justos labāk, aizstāvot kādu tekstu, kas, tavuprāt, ir ļoti okei, lai arī ne ideāls, vai arī to noliekot līdz ar zemi? Vai, pasakot ko labu kādu LV tekstu, tu jau apriori neriskē ar to, ka būs to jāaizstāv? Vai tev būtu vieglāk nosaukt latviešu autoru, kas tev riebjas un kura eksistence ir liekēdība, vai latviešu autoru, kas tev patiesībā tīri labi patika?)
Promska vienkāršākais risinājums ir būt no Ārzemēm, uz Ārzemju darbiem šitais te neattiecas. Faktiski ir pat ļoti stilīgi būt tam, kas spēj novērtēt no Ārzemēm nākušus tekstus. Ā, un vēl var būt beigts, tas ir apmēram tāpat kā būt no Ārzemēm, tikai ar pievienotu Pasaules Skumju.
/nav gulēts, tāpēc rūgtumiņš, poh
|
Maijs 7., 2012
Maijs 6., 2012
| 23:47
Jums droši vien arī reizēm tā ir,
ka laiku pa laikam uznāk tāda fundamentāla sajūta par to, kāda tā dzīve patiesībā ir, ļoti skaudra sajūta (nu, ja paveicas, tad tāda katarsiski vienkārša), un tā sajūta atnāk līdz ar apziņu, ka ir bijis pirms un būs arī pēc, kad šīs sajūtas nebūs (kad vairs negribēsies izdarīt pašnāvību, kad vairs nešķitīs, ka tu esi atdalīts un nepieņemts, kad nezināsi, ka viss pasaulē ir saistīts un notiek pēc kādām jau gluži vai notveramām likumsakarībām, kad nebūsi iemīlējies pāri acīm) un tas ir vienlaikus skumji un mierinoši,
tāda sajūta kā dienas vidū pēkšņi iedomājoties, ka es taču aiziešu gulēt un tad šī diena patiešām beigsies, un tas, kas pēc tam pamodīsies, tas būs citas dienas cilvēks,
tikai tu vairs neesi bērns un neraudi par tādiem niekiem. Kāds ir tev iestāstījis, ka rīt pamostoties tas atkal būsi tu, un neba nu pirmā acīmredzami aplamā lieta, kam tu mīļā miera labad notici (aizmiedz un pazaudē savu īstenību).
|
 | 16:41
Klau, vai kāds zina, kur var uziet tos literatūras darba grupas priekšlikumus (nu, tos, par kuriem tipa bija jādiskutē)?
UPD: here we go!
|
Maijs 5., 2012
Maijs 2., 2012
| 12:39
Starpcit, satori beidzot ir noformulēts tas cilvēka paveids, kas man jau kādus gadus vairākus izraisa "awwwww so cute" tipa smaidiņu - "cilvēks, kas gribētu sevi uzskatīt par inteliģentu". Tas nav pseidointelektuālis, un tas nav vienādojams ar "inteliģentu cilvēku" (ne tāpēc, ka nepārklājas, bet tāpēc, ka inteliģence un "sevis uzskatīšana par inteliģentu" ir divas diezgan atšķirīgas vienības, kas nāk no dažādām vietām). Un tas tips ir tik forši izteikts, nu pilnīgi varu iedomāties tādu latvieti, kautri iejaucoties sarunā ar sevī vērstu "es jau tomēr gribētu sevi uzskatīt par inteliģentu". (nu ir taču mīlīgi, pilnīgi aiz bārdas paraustīt un plikojošo paurīti nopaijāt :))
Rakstā savukārt nav pat 100 izlasāmās grāmatas norādītas, un tie, kas atbild, arī tā sirsnīgi atbild, nu tipa "nu izlasi šito un uzskati sevi par inteliģentu, kas ta' man". Vārdsakot, dienas prieciņš.
|
Aprīlis 27., 2012
| 23:34
Un, no otras puses, tas taču ir kaut kāds mūsdienu fenomens - tiekšanās vienādot "labo" un "patīkamo"? Nu, tb visādus veģetāriešus/vegānus esmu dzirdējusi, bet ļoti reti tādus, kas drausmīgi ciestu no tā, ka neēd gaļu un vēl viskautko. Cieš no citu attieksmes, no tā, ka pret viņiem slikti izturas, no tā, ka ražotāji nezin kāpēc piešauj diļļu čipšiem dzīvnieku valsts sastāvdaļas, bet no pašas izvēles neēst kaut kādu paiku necieš. (Kamēr, teiksim, alerģiskie ļaudis labprāt pasūdzas, ka drausmīgi gribētu xxxx vai yyyy, bet diemžēl nedrīkst.)
Man šķiet, ka vēl manā bērnībā tā morāle bija pilnīgi otrāda, nu, ka ir platais, ērtais un patīkamais ceļš, kas automātiski ir amorāls un ved uz elli, un ir kaut kas šausmīgi sarežģīts, neērts un sāpīgs, bet toties ļoti morāls;
vārdsakot, kautkā baigi nedzird cilvēkus, kas teiktu, nez, piem., "drausmīgi riebjas geji, bet eju ar viņiem praidā, jo uzskatu, ka tas ir morāli pareizi" vai kautkā tā, tieši otrādi, cilvēki, kas aizstāv geju tiesības, labprāt atsaucas uz visādiem krutiem un patīkamiem cilvēkiem, kas ir homoseksuāli. Nu ja nu vienīgi gavēņa laikā, kad cilvēki atsakās no tā, kas patīk (bet atsakās tak no tā, kas patīk, bet tiek uztverts kā slikts, un parasti tomēr piezīmē, ka patiesībā bez tā var iztikt un justies ļoti labi, nevis tur "āāāā bļin beigsies gavēnis TŪLĪT PAT aiziešu pasūtīšu asiņainu steiku, maukas un trīsgraudu šņabi, bet pagaidām ciešos").
/atvainojos visiem filosofijas pirmā kursa studentiem, kas šo lasa un domā tipa 'd00ch, baigais atklājums'
|
| 23:03
Droši vien eksistē kaut kas tāds kā morālais agnosticisms, un, ja eksistē, tad droši vien tas ir manējais
Nu tāpat kā reliģiskais agnosticisms. A ko padarīt, dzīvoju tā, lai tad, ja tieši pirms nāves izrādīsies, ka viss ir smuki beidzies ar galiem un bez nekādas mūžīgās dzīvošanas, nebūtu iemesla padomāt "tfu, būtu zinājusi, būtu dzīvojusi citādi", un atkal, ja izrādīsies, ka ir tas kungs un mūžīgā dzīvošana, lai es varētu padomātu, pffff, būtu zinājusi, vienalga būtu dzīvojusi tā, kā pašai šķiet pareizi, nevis kā tavos likumos rakstīts, un iepūt man;
un tas ir arī apmēram viss, ko es varu par to zināt vai pateikt; who knows, ja jau eksistē tāds iracionāls dievs, tad varbūt tas patiesībā ir grieķu zevs ar visu panteonu - tas ir tikpat ticami/neticami/iespējami/neiespējami kā kristiešu versija, piemēram,
Enīvej; kaut kas tāds noteikti ir arī morālē: varbūt ir tāds universāls un absolūts morāles likums, kas vienmēr ir pareizs, bet ne jau nu man to zināt un aptvert
attiecīgi dzīvoju (nu iz sērijas "cenšos dzīvot") tā, lai jebkura mana darbība vienlīdz labi varētu būt gan "esmu augsti morāliska un daru visu kā pareizi", gan "pajāt morāli, daru, kā pašai šķiet pareizi",
bet tas ir arī apmēram viss, ko varu par to pateikt, jo, ja pastāv tāds augstākais, man neizdibināmais morāles likums, tad tas tikpat labi var būt gan "dzīvība ir svēta, nedrīkst lietot antibakteriālās ziepes", gan "dažas planētas saslimst ar savdabīgu vēzi, kas izpaužas kā organiski radījumi, kuri kautkādā brīdī var pat attīstīties līdz tam, ka iedomājas, ka viņiem ir intelekts un morāle, haha, bet nu tas ir pofik un īslaicīgi - slikti ir tikai tad, ja šie izdomā izplatīties ārpus planētas robežām", un no tāda augstākā neizdibināmā morāles likuma skatupunkta vēl nevar zināt, vai gandijs vai breivīks ir svētie (vai vrb gan-gan; vrb augstākais morāles likums ir "realizēt savu būtību līdz tās maksimumam"),
un šajā kontekstā sludināt citiem morāli ir tikpat jokaini kā agnostiķim sludināt reliģiju
(lai arī, ja nemaldos, es bieži esmu cilvēkiem teikusi, ka reliģija ir drausmīgi ūber, un kāpēc lai nebūtu, ja pierādīti samazina ciešanas un sāpes)
|
Aprīlis 24., 2012
| 14:53
vaij, es tak aizmirsu ierekomendēt
visiem jāiet uz Il Patio picēriju un jāgaida, līdz viesmīle saka "mums ir akcija Pica Pasta"
pirmkārt, akcija ir okei (normāls ēdiens pa lēto),
otrkārt, labs mēles mežģis (mūsējā viesmīle, protams, pārteicās un piesolīja jauno "pista" akciju)
|
| 13:54
Apropos of nothing,
vakar aptvēru, ka tēze "visas vainas rodas galvā" utt ir ļoti mīlīga, ja tā notiek calis.lv forumos (kur tāpat nekādu jēdzīgu dakterpadomu neviens nesniedz), bet dakteriem reāli vajadzētu to aizliekt darīt, it īpaši, ja šai vainai, kas rodas galvā, varētu būt reāls izskaidrojums - nu tur hormonu vai citu vielu nepietiekamība, piemēram.
Bet, protams, tajā brīdī, kad dakteris tev bargi saka, ka šitā vaina tev galvā rodas, meitiņ, oponēt kautkā diezgan neiespējami, jo oponēšana jau arī galvā rodas.
|
 | 11:20
Sāku ar Bauhaus "Who killed Mr.Moonlight" un nonācu līdz šai te dziesmai, mīlu gk teksta dēļ, bet teksts ir tik ļoti par tēmu.
/upd.: no Bauhaus: Crowds jāaizņemas lamuvārds "you fickle shit"
|
Aprīlis 23., 2012
| 10:24
Vakardiena bija labāka, nekā es biju gaidījusi, tagad galvā (un daļēji uz papīra) plānoju vasaras dārziņu, 5x15 m, tā, lai tur būtu asimetriskas puķu/viskautkā garšīga dobes un daudz vietu, kur bērniem spēlēties, un nevienas vietas, kur kāds uz viņiem sakliegtu par to, ka viņi spēlējas, un vieta grilam, kompostam un varbūt mazam baseiniņam (lai arī baseiniņš, ja 300 m attālumā ir jūra, ir baigā izlaidība tomēr)
un vēl kādi 5x5 m priekšā, bet tur točna vietas nav nekam, jo ir ceļš uz garāžu un krūms un tā; then again diez vai tajā garāžā kāds tā baigi mašīnu atstās. Bet atkal speciāli uzrakt ceļu uz garāžu īrētā vasarnīcā laikam arī nav košeri?
|
|
|
|