Septembris 12., 2014


17:19 - Rubrikā "mani par jaunu nosauca"
Meitas klasesbiedrene vispirms esot viņai apjautājusies, vai es ejot kādā piektajā/sestajā klasē.
Un pēc tam secinājusi, ka es esmot liliputs.

Beat that, bitches.

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 10., 2014


12:50
Stella pie visa cita klāt mācās arī krievu valodu - ja mēs pietiekami ātri nenoreaģējam uz viņas tekstiem latviski, tad vajadzīgais tiek parādīts ar komentāru "eta!" un pēc pāris "jā! jā!" seko arī "da!"

Bet vispār tie viņas valodas mācīšanās tempi ir kosmiski, ietverot visus vārdus, kurus viņai iemācījis lielais brālis (nu, tur "pakaļa" un tamlīdzīgi).
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Septembris 9., 2014


10:48
Starp pieņēmumiem, kas mani reāli, reāli besī, nu tiktāl, ka es nerakstu komentāru, lai neierakstītu kaut ko nevajadzīgi riebīgu (un vēl joprojām neesmu iekš n_komentāri, droši vien tāpēc, ka tik egocentriska):

pieņēmums, ka, ja cilvēks ir traks, tad, visticamāk, arī vardarbīgs (nu tb "ja traks, značit maniaks!!!").

Cilvēki ar psihiskām problēmām (šizofrēniķi, paranoiķi, bipolārie, cilvēki ar multiplo identitāti, cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viss pārējais lieliskais spektrs) DAUDZ biežāk ir nozieguma upuri nekā agresori.

Ja kaut ko tādu izmet cilvēks, kam ir domu gājiens iz sērijas "ja parandžā, značit teroriste", tad vēl tā, bet ja to tā pašsaprotami izmet kāds visādi citādi inteliģents cilvēks, tad gan niknums parauj.

/Man arī jāpiezīmē, ka tas niknums ir ne tik daudz mērķēts uz konkrēto ierakstu (dēm, kāpēc visi lasa visas cibas? :D), bet kārtējās grēmas pēc "Gaiļu kalna", kurā trakais-ļaunais bija izstrādāts tieši tik stereotipiski, lai būtu ticams, un vienlaikus vēēē.

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 8., 2014


15:28
Jā, tagad es saprotu, kur tā bērna slimība palika - visa atnāca pie manis. =/

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

09:25
Šorīt bērnam nav ne klepus, ne aizsmakums, ne kaut mazākā temperatūra; palaidu uz bērnudārzu un piekodināju man zvanīt, tikko kas.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 7., 2014


22:05
Nu ko, cilvēki ar pieredzi bērnudārznieku dresēšanā, vajadzīgs padoms. Man ir 1 gb. todleris ar klepus aizsākumu un, iespējams, nedaudz paaugstinātu temperatūru. (Noteikti pa šodienu pārforsējām ar silto laiku un dārza pasākumu.)

Bērnudārza politika - ka tādi bērni principā var nākt, bet ar savām zālēm.
Man ir tā, ka varu arī atstāt mājās.
Esmu no tiem, kas principā netaisās pieļaut "divas nedēļas bērns klepo, pats vainīgs" situācijas (t.i., ja klepus ievilksies, noteikti ārstēšu mājās).

Jautājums zinošajiem - vai pēc jūsu pieredzes plāns "jau pirmajā dienā, kad ir aizdomas par saslimšanu, atstāt bērnu mājās" vainagojas ar īsāku un vieglāku slimošanu? Precīzāk, vai tad, ja todleri velk uz to b/d, viņš nevis izveseļojas, bet saslimst vēl vairāk vienkārši principa pēc?

Bērnam principā b/d tīri labi patīk, un kopsummā man šķiet, ka tās auklītes par viņu spēj parūpēties labāk par "es tagad strādāju no mājām un mani viss besī" mammu.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 5., 2014


22:36
Bet visp. pēdējā laika vissirdlauzošā lieta - kad atnāk otrklasniece un saka "es esmu sapratusi, ka uzdevumos reizēm vajag rakstīt to, ko skolotāja grib, nevis to, ko domā pats". Tas gan bija vairāk tā kā psiholoģisks novērojums, nevis bērna skumju izpausme (es tā vismaz ceru), bet tik un tā.
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 4., 2014


10:14
Es jau kaut kad esmu teikusi (daudzkārt), ka prozas rakstnieks vienā brīdī var aizmirst par "iedvesmu", nu tb to figņu, kad tu viss tāds sēdi sveču gaismā, vīraka aromātā, pilnīgā klusumā un vārdi plūst no tavas spalvas kā zeltīta upe.
Bet, par laimi, to pilnībā aizvieto tas high, ko tu noķer, kad vienā mirklī pēkšņi viss tavs teksts meiko sensu, kad viss sakrīt pa gropītēm, pagriežas un atveras, un wow.

It īpaši tad, ja pusminūti pirms tam tu esi gremdējies pārdomās tipa "fak, šis ir garākais teksts, ko es jebkad esmu uzrakstījusi, un tam ir tik nejēdzīgi sūdīgas beigas, pilnīgi nekādas beigas, ka man tas viss gabals ir vienkārši jānogalina, jāsadedzina un pelni jāaprok".

Protams, šis nobeigums viņu firmly izceļ no Zvaigznes ABC plauktiņiem un ieliek kaut kur Dienas Grāmatas intelektuālā piedzīvojuma plauktiņā (tiesa, intelekta tur nav daudz un piedzīvojumi arī tādi ar dievu uz pusēm), bet nu no otras puses Zvaigzne ir bijusi tik iecietīga pret maniem radošajiem meklējumiem līdz šim (ajmīn sīriosly, Jēzus ķirzaka - kas būs tajā sf/f izlasē - ir stāsts, par kuru Satori varētu pateikt tipa "wtf kas tas tāds, beidz lietot narkotikas un tad parunāsim par publikāciju... kaut kam citam"), ka varētu teorētiski turēt pirkstus krustām un cerēt uz to labāko.

Pieņemot, ka tās manas vakar izdomātās beigas strādā un es spēšu to visu blāķi saķīlēt un padarīt lasāmu, protams.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 3., 2014


14:06
Bet vispār no pēdējā gada avantūristiskajiem pasākumiem iz sērijas "protams, es to nemāku, bet vait' tas ir grūti? reku vesela varza profesionāļu to dara pēc augstākās izglītības iegūšanas un 10 gadu prakses"

..redaktora darbs ir sniedzis neticami daudz gandarījuma. OK, es šausmīgi kavēju visu pagastu un nekas vēl nav izdarīts, bet jebkurā gadījumā:

iespēja apvienot mīlestību pret literatūru ar naidu pret rakstniekiem = WIN! :)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 1., 2014


21:30
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.

Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?

Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

13:03
Un šorīt mūsu bilingvālajā skolā 1. septembra pasākuma ietvaros meitas klasesbiedrene uz blokflautas spēlēja Ukrainas tautasdziesmu.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

00:17
Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 31., 2014


10:50
Bet ja par aktuālo "nauda smird vai nesmird?" jautājumu.
Es jau gribēju rakstīt tipa "man laikam nav ētikas un morāles, es par to tiešām neuztraucos". Un savā ziņā tā arī ir; nu tb ja ir kaut kāds darbs, kas jāizdara, es to izdarīšu arī tad, ja par to tiks samaksāts no man netīkama avota. Un tādu tīru un ētiski nesamocītu avotu jau patiesībā nemaz nav; visa nauda smird, tikai katra savā reģistrā.
Bet man laikam ir svarīgs tas pirmais tuvinājums, t.i., vai tā sistēma, kas piešķir naudu, vienlaikus čakarē to vidi, kurā nauda tiek iepludināta. Vienkāršoti formulējot, ja es zinu, ka cilvēks kakā akā, tad viņa piedāvāto ūdeni es iespēju robežās centīšos nedzert.

Un: man nav pilnīgi nekādu iebildumu, ja nauda kultūras projektā ienāk no privātiem vai biznesa vides resursiem. Tik ilgi, kamēr šie privātie/biznesa vides donori nemēģina diktēt rezultāta saturu, man tas šķiet pilnīgi okei, pieņemu, ka cilvēki vienkārši grib uzlabot savu karmu (jo savu publisko tēlu var uzspodrināt daudz lētāk un efektīvāk ar citām metodēm, kultūra šajā ziņā galīgi nav pateicīga). Un speciāli nesadarboties ar kādu, kas ir nolēmis izdarīt kaut ko labu, lai tikai neuzlabotu viņa karmu - tas man šķiet šausmīgi maziski un absurdi.

Bet man ir tiešām grūti pieņemt naudu no valsts. Parasti jau nekādas dižās izejas nav, es taču neiešu noraut projektu ar argumentu "tā jūsu VKKF nauda smird", un ne jau nu VKKF ar to dzīvi sabojāšu, bet projekta iesniedzējiem. Un tā nu es samierinos, izdaru secinājumus par sevi kā par amorālu bezmugurkaulnieku un turpinu darboties.
Bet tomēr: ja nu ir kāds kultūras naudas veids, kur tiek kakāts paša akā, tad tas ir VKKF. Es precīzi nezinu, kāpēc un kā, bet cīņa par kkf naudām tiešām padara kultūras cilvēkus sliktākus un vidi - zemiskāku un pazemotāku. Varbūt tas ir low stakes game, varbūt tas, ka naudas sadalīšanas principi ir pēc definīcijas atkarīgi nevis no rezultāta, bet no ieceres. Nu, t.i., ja es iesniedzu grāmatu/rakstu/whatever Zvaigznē/Satori/whatever, tad tas tiek publicēts vai nepublicēts atkarībā no tā, vai pats teksts ir kvalitatīvs (protams, ka vārds spēlē lomu, bet ja es sarakstu kaut kādas glupības, tad tās netiek publicētas, un viss). Ja es iesniedzu pieteikumu grāmatas rakstīšanai, tad naudu piešķir vai nepiešķir atkarībā no tā, vai mans vārds kotējas vai ne; pati grāmatas ideja ir sekundāra. Jā, droši vien citādi nav iespējams - t.i., kultūru finansēt post factum, atkarībā no tā, cik labu projektu esi uztaisījis, būtu lieliski, bet kurš tad uz to parakstītos. Bet sausais atlikums ir tas, ka VKKF nauda, pirmkārt, nāk no valsts, par kuru es neesmu sajūsmā, otrkārt, tā tiek piešķirta, manuprāt, ačgārni, un treškārt, tā padara kultūras vidi negantāku. Un es nedomāju, ka no tā visa kāds dabū karmas punktus.

Es gan nezinu, ko es ar to visu gribēju teikt; tikai tāda maza atskaitīte no cilvēka, kas lielākajā daļā dzīves situāciju ētiku autsorsē, nevis izmanto iebūvēto.

(52 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 30., 2014


17:28
1. Tātad Linda Curika, vienīgā latviešu feministe, feisbukā uzbrauca kādai dāmai par to, ka viņa nevalkājot krūšturi uz grāmatas prezentāciju (dāmai mugurā bija sarkans topiņš, rūpīgi ieskatoties, varēja ieraudzīt krūšu galiņu apveidus). Es padomāju tipa wtf wtf wtf.
2. Pērku sev jaunu džemperīti, padomāju "baigi gaišs un plāns, droši vien šis ir tas keiss, kad vajag krūšturi".
3. Uzvelku jauno džemperīti, konstatēju, ka krūštura lencītes ir redzamas.
4. Saprotu, ka šovakar dodos uz ballīti, kurā būs Linda Curika.
5. Novelku to fakino krūšturi, normāls džemperītis, ja. Un man krūtis arī tikpat smukas kā tai meitenei ar sarkano topiņu.

Plāns: piedzerties, piedzirdīt Lindu Curiku, plūstoši pāriet pie krūštura jautājuma. :)

(25 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 25., 2014


18:06
Stella savus jaunapgūtos valodas skiļļus izmanto, trolejbusā vispirms žēlabaini paziņojot, ka viņai vajadzīga "kleita", un, kad uzmanība pievērsta, paskaidrojot: "Lia nav, tēte nav, omuļi [t.i., omammas] nav. Mamma ir. Vai, vai, vai!"
Tags:

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 24., 2014


01:15
Skatos ar Liu "Losing my religion" klipu; paskaidroju, ka tas ir par to, ka cilvēkam ļoti gribas ticēt Dievam, bet nevar saprast, kāds tas dievs ir, jo viss, ko par viņu saka, ir meli.

"Man arī ir grūti iztēloties, kāds ir Dievs,
Varbūt tas ir tā kā tāds liels bumbulis.
Kurā ir daudzi mazi punktiņi.
Un vienā punktiņā ir visa mūsu pasaule, visas planētas un kosmoss.
Bet ir arī citi punktiņi.
Arī tādi, kur Džonatans ir meitene."
Tags:

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 22., 2014


15:35
Par pašreklāmu runājot, viegla pašironija arī nav slikta lieta.

"Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai."
/Gundega Repše/

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 21., 2014


12:56
Darbs reklāmā - tā ir špicka, vot darbs pašreklāmā, tas gan ir grūti.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 19., 2014


10:36
Teksts:
"Regulāra atbalsta trūkums liek literātiem konkurēt par rakstniecības stipendijām."
un
"Konkurence bijusi liela, jo citu atbalsta iespēju literātiem Latvijā ir maz."

Un tagad nešmaucieties, uzminiet, cik daudz romānu un cik daudz dzejas krājumu pieteikumu tika iesniegts? (lai pieteiktos, vajag ~20 dzejoļus, vai arī kaut kādu iesāktu romānu)

(19 teica | man šķiet, ir tā...)

09:52
Hugo balvas, atskaite (sev un kam vēl tas varētu interesēt):

Best Novel: Ancillary Justice by Ann Leckie - Woohoo! Tiešām izcils gabals, pelnīta balva, apvieno visu, kas man patīk SF (zinātne+emocijas+filosofiskais elements+space opera+tikko jaušams pasauss humors+nedaudz poētikas)
Best Novella: “Equoid” by Charles Stross - Nnnnu, es būtu devusi Valentes Six-Gun Snow White, bet principā arī šādi ir okei. (Valente ir forša, bet nav labākā ever, Stross droši vien priekš Strosa ir pārsteidzoši lasāms)
Best Novelette: “The Lady Astronaut of Mars” by Mary Robinette Kowal - oh come on. "The truth of fact, the truth of feeling" bija daaaaudz labāks. Un Kovāla(?) ir rakstījusi arī daaaaudz labākus tekstus.
Best Short Story: “The Water That Falls on You from Nowhere” by John Chu - vēl viens meh. No visiem īsajiem stāstiem šis man patika vismazāk.
Best Related Work: “We Have Always Fought: Challenging the Women, Cattle and Slaves Narrative” by Kameron Hurley (A Dribble of Ink) - neesmu lasījusi
Best Graphic Story: “Time” by Randall Munroe (xkcd) - awww :) Ņemot vērā to, ka The Saga Hugo dabūja pagājšgad, šis ir visnotaļ pelnīti un ok.

Pārējos var apskatīt šeit, par tiem man nav, ko teikt, jo nezinu.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba