Marts 30., 2015


21:43
In other news, šis ir mans limits multenēm, kuras es spēju pofigā uzlikt Stellai

what the actual fuck

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

20:25
Paņemam hipotētisku situāciju, kurā tev ir iespēja vērst par labu sūdīgu situāciju (kas skar tev tuvus cilvēkus). Bet, lai to izdarītu, tev ir jāzaudē kaut kas no sava "es" - piemēram, cieņa pret sevi vai kaut kādas īpašības, kas tev šķiet svarīgas, vai rīcības iespējas, kas tev šķiet vitāli nepieciešamas. Pie tam runa tiešām ir vairāk par sava "es" zaudēšanu (nu, vai tiem, kas netic savam "es", sava priekšstata par sevi totālu sačakarēšanu virzienā, kas pašam šķiet briesmīgs). Ar "tuviem cilvēkiem" šeit domāsim vistuvākos, nevis kaut kādus random draugpaziņas, un pieņemsim arī, ka tava "es" sačakarēšana viņus netraumē. [Hipotētiskas situācijas benefiti, nu tb runa ir par perfectly round cow in vacuum]

Poll #20367
Open to: All, results viewable to: All

Es labāk izvēlētos...

View Answers

saglabāt savu integritāti, pat ja no tā kļūst sliktāk
20 (40.0%)

zaudēt savu integritāti, ja vien citiem no tā kļūst labāk
20 (40.0%)

nepildīt pollu un ieraudzīt atbildes
10 (20.0%)


(81 teica | man šķiet, ir tā...)

09:51
Tas ir tā kā šorīt man šķita, ka pret logu sitas milzīgs taurenis, bet tas bija tikai vējš, kas pūta stiklā sīkas lietus lāses, un pirms es paskatījos, tas bija gan taurenis, gan lietus; un zini, ka tāds ir it viss

(man šķiet, ir tā...)

08:23
Vakar braucu virsū Džonatanam, ka viņam jāizmācās un kāpēc-man-tas-visu-laiku-jāsaka, uz ko viņš man atcirta: "Neko tu man neesi teikusi! Pasaule radās pirms piecām sekundēm UN TU NEVARI PIERĀDĪT, KA TĀ NAV!"
Tags:

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 29., 2015


10:28
Bet vispār, iespējams, kaut kādas manas komunikācijas problēmas nāk no tā, ka es esmu dafiga ilgi kopā ar (pieņemu, ka) nediagnosticētu aspergeru - t.i., es vienkārši esmu pieradusi lietot vārdus to pamatnozīmēs un gandrīz pilnībā izslēgt no sarunvārdnīcas to, ko sauc par "mājieniem".
Nu tbš ja es saku "tu man patīc", tas nozīmē "man patīk vaniļas saldējums vasaras dienā, tas pirmais mirklis pēc pamošanās, kad man šķiet, ka man nav paģiru, un tu". [Actually es muldu; tas ir daudz par poētisku; "tu man patīc" ir vienkārši "tu man patīc", bez nekādiem saldējumiem.] Ja es gribētu teikt "es gribu noraut tev drēbes un iegūt tevi Vērmanes dārza vidū", tad es tā arī teiktu.
Mājieni vispār ir čau; nu tbš es viņus uztveru un nolasu (vismaz tad, kad man tas ir izdevīgi), bet pirmā emocionālā reakcija ir "why the hell are you fucking with my head". Un vismaz 50 % gadījumu es pieprasu, lai cilvēks pasaka tieši un konkrēti, kas viņam kaiš un ko viņš grib. (Kas patiesībā ir dikti interesants sociālais eksperiments, t.i., diezgan daudzi cilvēki vienkārši nemāk pateikt, ko grib, un ir šausmīgi smieklīgi skatīties, kā viņi spirinās starp "es gribu" un "es nedrīkstu pateikt, ko gribu".) Es pat uz ironiju reaģēju kaut kā saasināti, nu tbš ja cilvēks ir drusku ironisks, tas ir fine, bet tie cilvēki, kas spēj būt ironiski 5-10 minūtes no vietas, man rada aizdomas, ka viņiem galvā kaut kas nav kārtībā.

No vienas puses, protams, varētu mēģināt adaptēt sevi normālo cilvēku pasaulei, nu vai vismaz mēģināt būt drusku vairāk lietas kursā par to, ko tad tagad nozīmē vārdi.
No otras puses, jūs, normālie, vienkārši nespējat iedomāties, cik nenormāli, nenormāli komfortabli ir dzīvot pasaulē, kurā vārdi nozīmē to, ko nozīmē un cilvēki saka to, ko saka.

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

05:11
The bomb just keeps ticking and ticking and ticking
And then you realize it's your heartbeat

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 27., 2015


12:41
Šitā publikācija atgādināja episko dialogu pirms uzstāšanās.

- Pimpis. Pimpis pimpis pimpis.
- ???
- Man tur tekstā ir vārds pimpis. Man ir jātrenējas to pateikt.
- Lai nesasmietos?
- Lai viņš man tā dabiski izveļas no mutes.
- ...

(12 teica | man šķiet, ir tā...)

09:49
No rīta biju Rīgas satiksmē, pretī džeks čalotājs, pie tam no tiem pozitīvajiem, kas runās par visu un jebko, izdiskutējām, kāds uzvārds manam vīram un cik daudz bērni ēd.
- Jums ceturtais bērns arī būs?
- Ēēēē, es nezinu.
- Jūs zinājāt, ka no sešiem bērniem arī jūsu vīram ir bezmaksas kartiņa? Jā, abiem diviem, gan jums, gan vīram!
- ...
- Jā, iespējas ir, vajag tik paņemt!

Attiecīgi šorīt visu rītu smaidu un ķiķinu.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 26., 2015


13:46
Nu, un kā lai tagad te pastrādā, koa? :)
http://www.laligaba.lv/berni/ieva-melgalve

(19 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 25., 2015


10:45
No rīta, vārdsakot, dungoju Rob Dougan (es vispār pēdējā laikā mostos ar Rob Dougan galvā).

Es: - She thinks that I was born yesterday...
T.: - Suddenly...

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

08:04
I'd thought I'd buried Mother. No. Some of us cremate parents, not bury them, cremate them in our own fires, then sift and sieve the bits of bone to fine particles, down to dust. As we discard the dust, some of it settles on our arms, faces.

/Roberta Payne. Speaking To My Madness

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 23., 2015


08:34
Klau, brīnišķīgā friendliste, vai jūs varēu izstāstīt, kāds ir naratīvs par atšķirību starp guilt un shame, nu tb kāpēc vainas apziņa un kauns tik bieži parādās pārī, vienlaikus uzsvērti nošķirot vienu no otra? (Man, piemēram, kauns un vainas apziņa gandrīz nekad neiet pārī - nu tb es varu drīz vienu pēc otra izdarīt glupību, par ko man ir kauns un glupību, par ko es jūtos vainīga, bet tas ir tāpēc, ka es esmu riktīgi veikla; praktiski nekad tā nav viena un tā pati glupība; parasti lietas, par kurām es jūtos vainīga, un lietas, par kurām man ir kauns, ir ļoti dažādas - un reizēm kaunināšana izrubī vainas apziņu.)
Vārdu sakot, man ir sajūta, ka eksistē kaut kāda teorija/koncepcija/grāmata, kas skata šo abu fenomenu mijiedarbību, atšķirības, līdzīgo/atšķirīgo izcelsmi un attīstību, un es to esmu palaidusi garām. So, vai kaut kas tāds pieejams, vai arī šitais ir kaut kas tik acīmredzams, ka neviens par to nerunā?

/nu tb es gribu zināt, vai ir kāda grāmata, kas saucas tipa "The Guilt and Shame in Catholic Culture" vai "Shame as a Social Replacement for Guilt", vārdsakot, kaut kas, kas šito lietu ir pētījis dziļāk un es neesmu lasījusi (un tagad man būtu jānokaunas par to, ka neesmu lasījusi un pat nezinu, kas tas tāds varētu būt :D)

(29 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 22., 2015


18:37
"When Narcissus was born his mother, Liriope, took him to the blind seer Tiresias and asked him for a prophecy: "will he have a long life?"
Before Tiresias became a prophet he had spent seven confusing years as a woman, and made two important discoveries about women. First, that women get more pleasure from love making than men. When he told this discovery to Hera and Zeus, Hera, in a rage, struck him blind, which lead to his second discovery: not all women want to hear this.
Zeus tried to make up for his blindness by giving him the power to know the future.
So Tiresias gave Liriope his cryptic prophecy:
"He'll have a long life as long as he never knows himself."
tl;dr )

(man šķiet, ir tā...)

Marts 20., 2015


12:53
- Ā, un es vienai meitenei teicu, lai atsūta tev savu CV. Viņa gan tagad ir BKA...
- Baltijas komunikāciju aģentūrā?
- Nē, bērna kopšanas atvaļinājumā.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

06:07
Nuvot, padomāju vēl par zemākredzamo problēmu, sapratu 3 lietas:
1. Mani freeloaderi varbūt nemaz nav freeloaderi, bet gan normāli cilvēki, kam nafig nav vajadzīgas kaut kādas sociālas ekstras (d00ch, pagāja riktīgi ilgs laiks, kamēr es sapratu "varbūt viņi ir tādi paši, kā es")
2. Protams, pie šāda rasklada B sistēma ir dafiga krutāka nekā A sistēma, vienīgais, ko man jānokomunicē - ka ar viņiem viss ir kārtībā un neviena grupa netiek uzskatīta par a priori krutāku vai mazāk krutu
3. ..kā arī es esmu pavadījusi neproporcionāli daudz stundu, mēģinot no nulles apgūt pedagoģiju un teju no nulles spēļu teoriju, būtībā lai pieņemtu vienu lēmumu: vai četri pieauguši, maksātspējīgi cilvēki dabūs konfekti vai ne. (Atbilde ir "jā, dabūs", bet nu īsti gudra es laikam tomēr neesmu.)

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 19., 2015


19:02
Upd.: man ir episka friendliste, tiešām. :) Paldies :)

Klau, varbūt kāds var man sniegt padomu common pasture/freeloader problēmas jautājumā. Mācību kontekstā.

Tātad ir kopiena, kuras biedriem ir iespēja sniegt labumu citiem biedriem (pēc brīvprātības principa, t.i., neviens netiek izmests no grupas par to, ka labumu nesniedz, un vispār nekādas baisās represijas netiek piemērotas).
Kā jau katrā kopienā, ir zināms procents - tipa 20%, vai? - freeloaderu, kas saņem labumu no citiem, bet paši labumu nesniedz (pieņemu, ka ne ļaunprātīgi, bet vienkārši tā sanāk / nesaprot, ka tas ir kruta un svarīgi). (Labums it kā nav nekas mega, bet tomēr svarīgi; manā sapratnē nav arī drausmīgi sarežģīti sniedzams.)
Maigu norādi par to, ka tas nav okei, freeloaderi saņems, bet tas tiešām būs maigi (pieņemot, ka es būšu izgulējusies). Lai paši mācās.
Kopiena tiek nosacīti un uz laiku sadalīta grupās (kuras biedri tad attiecīgi viens otram dara labi). Grupas tiek mainītas katru reizi.
Vai ir saprātīgāk/produktīvāk sadalīt grupās pēc principa A "sajaucam kopā tos, kas sniedz labumu labprāt, un visādus freeloaderus, kas labprāt gūst labumu, paši neko nesniedzot", vai arī pēc principa B "tos, kas dara labi, saliekam vienā grupā, freeloaderus citā"? (Nekādu citu atšķirību nav; nav arī plānots briesmīgi uzsvērt šī dalījuma principu, t.i. es varētu izlikties, ka tas tā nejauši sanācis :))

A variantā labums tiek sadalīts daudzmaz vienmērīgi, bet freeloaderiem nav nekādas papildu motivācijas uzlabot savu sniegumu (nu tb ir maigā "honeybee priecāsies, ja tu būsi jauks cilvēks" motivācija, bet tas ir bijis arī pirmajā iterācijā)
B variantā tie, kas ir snieguši labumu iepriekšējā kārtā, ar lielāku varbūtību saņems vairāk labuma no citiem, bet tie, kas ir freeloaderi, droši vien jutīsies pilnīgi demotivēti kaut ko darīt, ibo tāpat taču no tiem kretīniem neko labu nedabūs pretī.

Spēles noteikumi nav bijuši zināmi iepriekš, bet principā visi ir zinājuši, ka viņu rīcība tiek novērota un secinājumi tiek izdarīti; t.i., freeloaderi ir nevis "mēģinājuši apjāt sistēmu", bet nav dadomājušies par to, ka, ēēē, vispār jau tā kā sistēma eksistē. (Pieņemu, ka, paskatoties uz mani, vārds "sistēma" nav pirmais, kas ienāk prātā :))

Paņemot analoģiju ar studijām parastajām: vai ir optimālāk (A) salikt slaistus grupā ar teicamniekiem, cerībā, ka viņi augs, skatoties uz teicamnieku piemēru, vai arī (B) salikt slaistus vienā riebīgajā grupā un sniegt teicamniekiem vairāk izaugsmes iespēju?

Optimālais mērķis: lai pēc ~8 spēlēm visi saprot, ka jāpiedalās, un neviens nepaceļ rokas un nesaka "es ar šitādiem kretīniem nespēlējos".
Ne-optimistiskais mērķis: lai pēc ~8 spēlēm atsijājas pilnīgie kretīni, bet tie, kas nav kretīni, sadarbojas.

Sorrī, ja tizli izskaidroju, es esmu riktīgi nogurusi.

// Teorētiski, ja noreducētu šo problēmu uz 4 cilvēkiem (A, B, C, D) un attiecīgi labuma devējus + un freeloaderus -, tad sanāk
1. spēle A+ B-, C+ D-
Ja ir 2. spēle, kur saliek kopā A un D, B un C, tad B un D var turpināt freeloadot (jo tā ir vieglāk), A un C vai nu turpina dot labumu, vai arī neturpina (neturpināt laikam ir pareizāk no spēļu teorijas skatupunkta), tb sanāk A+ B-, C- D-, freeloaderi vinnē
Ja ir 2. spēle, kurā A un B saliek kopā un B un D kopā, tad devēji turpina dot, freeloaderiem varbūt parādās motivācija arī dot, tb A+ B+ un C+ D-, freeloaderi zaudē

(37 teica | man šķiet, ir tā...)

17:07
Kā man riebjas tās dienas, kad tad, kad vairs nav laika neko darīt lietas labā, tu aptver, ka esi aizmirsis (nu labi, objektīvi nav bijis laika) paēst.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

11:10
Nopietni apsveru iespēju paņemt atvaļinājumu līdz brīdim, kad beigsies šis jobanais pavasaris

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 18., 2015


12:59
Pirmo reizi biju situācijā, kad manam ne-literatūras tekstam (tb esejai) nāk komentāri no redaktora. Nav daudz to komentāru, kādi desmit varbūt, bet sajūta tāda, it kā būtu pasēdējusi psihoterapeita kabinetā - no vienas puses, šausmīgi interesanti redzēt tās vietas manā domāšanā, kas rīvējas pret loģiku, no otras, protams, kauns par to, ka tā ir, un no trešās atkal prieks, ka tā bija, jo vismaz bija, ko atrādīt (es vienmēr centos psih* kaut ko atnest, kādu joku vai sapni, vai galvas nobrucienu, apmēram tā, kā kaķi atnes nokostu putniņu: nahren tas vajadzīgs, bet tomēr mīļi).

(man šķiet, ir tā...)

Marts 17., 2015


10:48
For several weeks, if the Force disappeared for a minute, or an hour, I'd be back, right back, in the world of sofas and coffee tables, of meals and sleep, of veins and arteries freed of the Force. How fine, how subtle the difference was between "normal" and "other". It was less than a shift of focus from one rose to another in a vase.
Then I would take a breath and realize it wasn't subtle at all: my new reality held my death each night.
At home, when I was supposed to be preparing to defend my dissertation, I sat for hours during the day, staring. Not thinking. Not listening. Not seeing. That put me in perfect orbit around a warming sun, a sun which loved me, the Force itself. Only it wanted me dead.

/Roberta Payne. Speaking to My Madness/

(man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba