|
Janvāris 22., 2019
 | 06:37
And
there's the moon, there is something faithful and mad
-e.e.cummings
|
Janvāris 20., 2019
| 11:26
Jo mūsu dvēseles negrib tikt glābtas,
tām ir labi tāpat, tās ir kā bērni,
kas spēlējas ar mums kā ar sērkociņiem -
tie esam mēs, kas jāglābj no mūsu dvēselēm,
ne otrādi.
/Arvis Viguls/
|
Janvāris 19., 2019
| 20:47
Ko es jau zināju: ka principā man laiku pa laikam piemīt tendence miegā runāt (bet parasti īsām, aprautām frāzēm)
Ko es uzzināju:
- general trauksme & "visāda huiņa galvā lien" tad, kad būtu jāguļ, var tikt drusku labota, izstāstot visādas vizuālas ainas, kuras tu iztēlojies/noredzi tajā pusmiega stadijā
- apvienojot šos abus faktorus, ir iespējams vairākas stundas nogulēt, miegā stāstot savus sapņus
Which is fucking amazing, ja tā padomā. Lielāko daļu laika es esmu klīdusi pa kaut kādām telpām, istabām, mājām - lai gan ir bijusi arī violeta jūra naktī, un pār to trīs mēneši - un tajā pastāvīgi, bet ar zināmu jēgu mainīgajā labirintā es varbūt esmu bijusi viena un varbūt bijusi ar kādu, kuru man ir cauri tam visam jāaizved.
Nākamais līmenis: iepraktizēties šito un nākamreiz, kad nu būs izdevība pagulēt tā, ka nepārtraukta runāšana nepārbiedē bērnus, ierakstīt to visu diktofonā
|
 | 09:01
Vakardienas hailaits: kad es savā dramatiskākajā tonī saku
Between the application
And the dissertation
Falls the Shadow
|
Janvāris 15., 2019
 | 23:02
ko es uzzināju tikai šodien, fucking 20+ gadus par vēlu:
ka Pulp Common People ir arī pilnā versija, kura ir fucking badass (nu jau oriģinālā dziesma bija badass, bet šitais ir vispār)
https://youtu.be/4KjAVr1WSu0
|
| 15:12
Vakar mazais bērns
- atnāk no b/d un paskaidro, ka "es uztaisīju ledu un tad slidoju un tad nokritu uz sejas". Par seju, protams, pažēloju, pēc tam klausījos viņas detalizēto stāstījumu par to, kā viņa ir izplānojusi un ar draudzenes palīdzību izveidojusi smilšukastē slidotavu. "Jo man vienmēr ir labākās idejas."
- vakarā ierauga manas tamborējamās šalles musturu, strauji ievelk elpu un saka: "Tas ir illuminati! Tur ir tā acs, un tas un tas, tas arī ir illuminati!" un pēc tam ilgi stāstīja par illuminati klātbūtni b/d ēdnīcā, "jo tur šķīvji paši sastājās trīsstūrī, un dakšas pašas sastājās trīsstūrī".
Ieteicu tomēr b/d visus neiesaistīt sarunās par iluminātiem, uz ko viņa nopietni atbildēja: "Jā, jo illuminati ir visur!"
|
Janvāris 14., 2019
| 18:26
Es nevaru beigt ņirgt par savu izgājienu "paiet malā, es atvēršu jums to vīna pudeli"
*izvelk superdaiktu, ar ko velk korķus*
*labu brīdi cīnās*
*mēģina atknibināt korķa virsiņu, jo nu wtf*
*beidzot pievērš uzmanību ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krii mēģinājumiem kaut ko iepīkstēties*
Oh yeah, protams, tā ir pudele ar skrūvējamu vāciņu
Uz manu sašutušo "wtf, kāpēc man neviens neteica" tiek paskaidrots, ka es esmu izskatījusies ārkārtīgi pārliecināta par to, ko daru, un ko var zināt, es taču tāds classy cilvēks
(Vēl bez tā, ka tas ir reāli smieklīgs atgadījums, man šķiet, ka tas totāli ir stāsts par to, kā es vispār daru lietas, jo īpaši tādas, ko man neviens nav prasījis darīt)
|
Janvāris 13., 2019
| 18:06 - "I'm actually queer, not just hipster"
Spriežot pēc ballītes reportiem, mans vecums vēl nav tas vecums, kurā cilvēks kļūst "nobriedis", "saprātīgs" vai kaut vai "diskrēts". Oh well.
|
 | 10:47
Visvairāk man patika doma "sāksim ballīti tā mierīgāk", 17os es jau biju ieskrējusies un viss nesa pēc sērskābes un un un. Dzīve ir tik dīvaina un vienkārša, un gandrīz visi dāvina grāmatas, un es esmu laimīgs pēc suņa.
|
Janvāris 11., 2019
| 14:31
Things you shouldn't write to your thesis advisor:
"I am having my monthly ethics issue again."
|
Janvāris 10., 2019
 | 20:41
Laika trūkums un tas, ka galva visu laiku ir pilna ar 1) darāmajām lietām 2) izmisīgiem mēģinājumiem vismaz kaut cik pārstrādāt to, kas ir noticis
noved pie tās interesantās sajūtas, ka man īsti nav ļoti bēdīgi, lai gan vispār intelektuāli zinu, ka ir, vienkārši sajūtas izsmērējas pa visurieni kā slapjš sniegs pa asfaltu, pretīgi un drēgni un tumsa blāvi un lipīgi spīd cauri, bet nekur nekas nav līdz galam pa īstam
laikam tāpēc jau es to visu daru, right
|
Janvāris 9., 2019
| 12:02
Pēdējā laikā es guļu ar kaut kādu stiprā alkohola kvalitāti, jeibogu, vnk izrubos un ieslēdzu sapņa režīmu, pat nebeidzot būt nomodā
|
Janvāris 8., 2019
 | 20:08
Depresijas līmenis "11-gadīgā meita paskatās uz taviem tekstiem, sāk ķiķināt un saka, mammu, tu izklausies pēc tīneidžera"
|
Janvāris 7., 2019
 | 13:29
Nonācu pie atskārtas, ka nevaru to kontrolēt
Ar "to" domājot visu
There is no self-control as such; there might be self-management, maybe self-negotiation but no control of the self, the "me" cannot control the "I", and shouldn't really
Un tā ir neģēlīgi mierīga sajūta, neģēlīgi brīva sajūta
"Es atkal domāju x"
"Un tu nevari to kontrolēt"
"Es jūtos y"
"Un tu nevari to kontrolēt"
"Ajmīn tas ir reāli stulbi"
"Un tu nevari to kontrolēt"
"Bet citi padomās, ka"
"Nu, ļoti iespējams, viņi arī nevar to kontrolēt"
"Bet bet bet"
"Jā, arī to"
Un nav ko nafig ieguldīt tik daudz laika, mēģinot safiksēt to, kas ir good enough
Maksimums, ko es varu, ir - ieraudzīt
|
Janvāris 5., 2019
| 18:50
Jes, tas saldi rūgtais mirklis nu ir pienācis: kāds cilvēks, padzirdējis manu vārdu, priecīgi saka: "Ā, viņa ir māte tam Džonatanam?!"
|
| 13:41
Atsāku meditēt, & here we go again, visas domas, kuras biju atzinusi par neveselīgām un ar jauno gadu no galvas izmestām, ir atpakaļ un visas tādas priecīgas šiverē apkārt, tipa "a varbūt ierakstīsi mūs dienasgrāmatā?"
Bet nu neko, acīmredzot tā tam jābūt *papleš roķeles*
Mūzika: Susan Enan - Bring On the Wonder
|
Janvāris 4., 2019
| 16:36
Nerakstu piezīmes, nedomāju, nemeditēju, mēģinu dabūt ārā puņķus no plaušām. Tāda sajūta, ka atpūta beigusies un atkal jāienirst mācībās tik dziļi, ka nav laika un spēka kaut ko īpaši just
|
Janvāris 2., 2019
 | 15:42
Re: 2018
Tas "kā sagaidīji, tā pavadīsi" sola diezgan interesantu gadu
Tfu, sēdi tu, cilvēks, un kasies ar tēvijas sargiem, kad tev vajadzētu tos jobanos rēķinus rakstīt un uz pasākumu iet, pilnīgi nekāda saprāta vairs
Izlasīju Annas pūra govi, gandrīz saraudājos, konstatēju, ka ļoti mīlu savus bērnus
Nē nopietni, par šito te būtu jāiespringst un jāsāk domāt
Šai vajadzēja būt greizsirdības ainai
EDS.VID ir ļoti savāda vieta, bet nu tā, sliktākais laikam ir garām
Izrādās, ka NacBibl svētdienās nav vaļā KAS TO BŪTU DOMĀJIS LOL
Šodien izķēra mani, nointervēja
Mani bērni šķiet daudz vairāk sajūsmināti par iespēju iet uz skolu nekā viņu cienījamā māte.
Kamōn, es varētu būt tas susuriņš, kas nav idiots vienu dienu?
Bļaķ, izgulējos, padomāju un atkal kļuva slikti
Ujdieniņ, es laikam rakstu indīgāko recenziju pasaulē
|
| 15:27
Garajā pārbraucienā radās vismaz viens stāsts
Lia, tātad, atceras to sapni, kurā viņa bija dabūjusi trīskrāsainu saldējumu - "es esmu tādā baltā istabā, un man ir trīskrāsains saldējums, un tad Džonatans pienāca un man viņu atņēma, un es biju tik bēdīga!"
Es, protams, šo sapni atceros - tas man tolaik tika atstāstīts vismaz desmit reizes, ar baisu traģēdijas atbalsi. Atgādinu, ka vēlāk nopirku viņai tādu saldējumu, bet nē, to viņa neatceras, bet sapni gan.
Un tad es saku: tās baltās sienas, tas ir tā kā filmās kad rāda pirmsnāves pasauli. Varbūt bija tā, ka tu tonakt gandrīz nomiri, un Džonatans tevi izglāba. Viņš, protams, būtu varējis teikt: "Nāc atpakaļ dzīvē, es tevi mīlu un tu man esi vajadzīga," bet nu Džonatans taču neko tādu neteiktu. Tā nu viņš izdarīja to, ko varēja izdarīt: paņēma tavu saldējumu, "ja nomirsi, tad nedabūsi". Un tā nu tev nekas cits neatlika kā atgriezties
|
| 03:14
Well hello 2019, ja pirmā diena ar astīti ir kāda indikācija, tad izstās, ka būs tā:
- bēdas un vainas būs kindof jaukas, nu tā kā briestošs laringīts, kura dēļ ar visiem jārunā klusi un nosvērti, pat ja tie ir pārguruši un nekontrolējami bērni
- pasaule turpinās pārsteigt, un brīnišķīgos veidos
- nogurums kā zāles visam?
|
|
|
|