Decembris 12., 2017


21:33
Ja antropoloģija (un citas sociālās, humanitārās, whatever) zinātnes* kaut kādā veidā var uzlabot pasauli, es teiktu, ka tas ir nevis par to, ka "atnāca te zinātnieks, paskatījās un visu salaboja" (ibo neviens jau nu nav te tāds gudrelis, ka varētu atnākt un sataisīt tā, kā ir pareizi un labi, un uz visiem laikiem), bet par to, ka šo zinātņu idejas un pētījumi ir refleksīvi šī vārda plašākajā nozīmē; t.i., jau tas vien, ka cilvēki iepazīstas ar kādu ideju, var pamudināt viņus mainīt savu uztveri un attiecīgi uzvedību
Kas, protams, ir stipri mazāk kontrolējams process kā "atnāca, paskatījās un salaboja" un tam var būt stipri neparedzamākas sekas
Bet, no otras puses, tas neatņem cilvēkiem ne kontroli pār savu dzīvi ("tu šito nesapratīsi, nemaz neķeries klāt"), ne arī atbildību par sekām

*tā kā es negribu kolapsētus komentārus par tēmu "īstās/neīstās zinātnes", because fuck you stupid ppl, tad: vārdu "zinātne" šeit es lietoju nozīmē "viens no veidiem, kā radīt jaunas zināšanas"

(22 teica | man šķiet, ir tā...)

Decembris 9., 2017


10:34
1) Uzrakstīju stāstu, kuru gribēju uzrakstīt (kas ir labi pats par sevi)
2) Daži beta lasītāji klusē un droši vien labi, ka tā
3) Tāpat jau rīt jālasa (Prozas brokastīs) un šodien jāiesūta uz publikāciju
4) Pastāv iespēja, ka tas, cik šausmīgi es pēdējā laikā jūtos, varētu būt vismaz daļēji stāsta radīšanas sāpes, ja tā, tad fuck literatūru
5) Vēl tikai divas nedēļas (un tad varēs sākt rakstīt sesijas esejas, muahaha, tas nu gan būs viegli, vispār nekāda stresa)

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Decembris 1., 2017


13:53
Stella dabūjusi pūkainu, saritinājušos polārlapsu
Lia nosauc to par "lietiņu", uz ko Stella pārliecinoši atbild: "Viņa patiesībā ir dzīva. Tikai aizmigusi. UZ MŪŽU."
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 22., 2017


20:51
Es šodien biju tā māte, kas vnk atlūst autobusā blakus savam bērnam
Stella bija tas bērns, kas piemājas Maksimā jautā: "Mammu, vai veikala pārdevēji arī nogurst?"
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Novembris 21., 2017


10:38
es šodien viss tāds

(man šķiet, ir tā...)

Novembris 18., 2017


10:45
Tas jūsu Džordans Pītersens ir kaut kāds Koelju (tikai bez radošās iztēles), ne? Vismaz ciktāl es esmu spējusi viņu noklausīties
1) kaut kāda spirituāli emocionāla huiņa
2) sagrābstītas zināšanas no hujviņzinkurienes un tad samuķītas vienā, it kā jau es saprotu, no kurienes tam kājas aug, bet nu wtf
3) tajā pašā laikā, tikko sāk runāt kaut ko nopietnāku, tā uz skaitli trīs lieto normālus terminus/idejas pilnīgi šķērsām un virspusēji

Bet, tāpat kā Koelju, es īsti nevaru viņu nopietni un pamatoti kritizēt, jo nu no Koelju esmu izlasījusi divas grāmatiņas, no Pītersena noskatījusies kādus divus video, vairāk nošķebina, un tā nu es palieku nesapratusi, par ko cilvēki priecājas. (Un, teiksim, ciktāl K. un P. paši tic tam, ko gvelž un ir sasnieguši kaut kādu spirituālās apdolbītības statusu, un ciktāl vienkārši ļoti labi zina, uz ko vidusmēra-auditorija-ar-pretenziju-uz-virs-vidusmēru, t.i., pati pateicīgākā auditorija ever, pavilksies?)

(90 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 17., 2017


18:54
Iegādājos Iegāzos reklāmas aģentūrā un konstatēju, ka acīmredzot pastāv tāda lieta kā "resting copy face", kas iemieso sevī visu pasaules nogurumu

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

09:43
Kas ir pašos pamatos aplami: ka uz bērniem, kas mani kaitina, es varu sakliegt vai reaģēt ironiski, bet bankas darbiniecei virsū nekliedzu. (Lai gan, tbh, bankas darbiniece dabūja to manu mierīgo un laipno toni, no kura bērni panikā lien zem gultas un iedarbina citus pašaizsardzības paņēmienus.)
Atvainojos tikai par kliegšanu un toņi, par ironiju nē, lai gan vajadzētu.

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 15., 2017


07:07
ekselenti. bērns sasita telefonu AR DAKŠIŅU :D

pats sabijās un saraudājās un atvainojās
bet vispār skaidrs, šitajā saimniecībā CAT izvelk gadu ar mazu astīti, bail pat domāt par ko trauslāku.

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 3., 2017


22:07
Un dažreiz, kad nogurums un bēdīgi, un visi slimi, un romāns neiet, un pats esi zaudējis savaldīšanos ar bērniem, mazais ķipars no otras istabas komentē pasaku: "Nevar katru dienu darīt to, ko cits saka! Dažreiz vajag darīt arī to, ko pats grib!"

& pasaulē atkal viss ir labi
Tags:

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

06:38
Man ir diezgan smieklīga problēma ar "ērkšķiem", proti, subjektīvi nekādīgi nesanāk kritizēt, ibo
- identificēšanās ar varonēm ieslēdzās jau no paša sākuma
- par lielāko daļu no viņām kādā brīdī padomāju "kāpēc pilnīgi OK cilvēku liek šovā ar pretenziju uz neok cilvēku rehabilitāciju"
- šokēšanās "omg viņas publiski pazemo" man neliekas relevanta, jo nu "ārprāts, tas, kā es izskatos televīzijā, ir drausmīgi svarīgi" ir tāda vidušsķiras cilvēciņu problēma, kas varonēm varētu nebūt prioritāra

Kas mani besī:
- tizlā aizkadra balss, kuru vajadzētu izbalsot nahuj jau pirmajā mēnesī (tam cilvēkam reāli ir problēmas, ko par Poiša nevar atrisināt)
- idiotiskais formāts - nu, tur tās debīlās pašreklāmas galviņas un "kā mēs parādīsim cilvēkus" (tak stulbeņi tie veidotāji ir)
- Martas vēstule (ideja varbūt pareiza, bet nu bļaķ, "šitie te ir upuri, šitie arī ir upuri, to mēs zinām pēc tā, ka viņi izskatās acīmredzami nenormāli, un mums ir viņi jāglābj no viņiem pašiem" ir šausmīgi)

Es, protams, gribētu, lai meitenes par to dabū normālu piķi, bet nu izskatās, ka tas šovs nav gluži tas naudīgākais, ja "kaut kāds viesu namiņš, kur otrajā stāvā ir džakuzi" viņiem tiek sauks par "īstu villu" :D

That said, šis ir mans personiski/subjektīvais viedoklis, kas ir pilnīgi nesaistīts ar to viedokli, kāds būtu "pareizs" (i have no fucking idea what would that be)

(25 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 12., 2017


15:32
Sēdēju pie psih*, bēdājos par to, ka reizēm tu vari izdarīt visu tik labi, cik gribi, un pēc tam tik un tā nav labi, un cik tas ir negodīgi

Un pēc tam darīju to, ko pati no jebkura rakursa uzskatītu par "slikti", tb jūtūbē noklikšķināju uz "omg wtf RESNS CILVĒKS paņēmis smieklīgi mazu ukuleli un dzied SOMEWHERE OVER THE RAINBOW" ar domu "nu tik varēšu pasmieties un pašausmināties"
un dabūju šito: https://youtu.be/w_DKWlrA24k
sēžu ar tupu smaidu ģīmī un klausos visu pēc kārtas un jūtos vnk awww
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 10., 2017


15:25
Life of I: tu, cilvēks, uzraksti e-pastu, pēc desmit minūtēm saproti, ka nē, nu tak nevar tā ņemt un rakstīt cilvēkam e-pastu!!! džīzas, viņš varbūt ir aizņemts un mans e-pasts viņam visu izjauks!!! un tad dodies uz inboxi, lai to visu vēstuli vēl pusstundu pārrakstītu un tad izdzēstu, bet atklāj, ka esi to jau nosūtījis.

Also.
Ir tak kaut kāds zināms studentidiotijas līmenis, kurā tu, rakstot vēstuli iz sērijas "fiksais jautājums par eseju", pirms tam izpēti trīs rakstus un nesaliec beigās izmantotās literatūras sarakstu galvenokārt tāpēc, ka pat tev ir skaidrs, ka četru rindkopu vēstule, kurai pievienots saraksts ar 10 izmantotajiem avotiem, varētu izskatīties nedaudz pārcentīgi. Nē, labi, būsim pavisam godīgi: tāpēc, ka tu šos rakstus neesi izlasījis tik rūpīgi, lai varētu uz tiem pienācīgi atsaukties.

Džīzas.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

06:36
Kas ir diezgan pretīga sajūta:
- tīri labi saprast, kāpēc notiek x (nu vismaz pirmajā tuvinājumā)
- pieņemt, ka x pamatā ir riktīgi pareiza doma
- saprast, ka līdz mūsu sabiedrībai tas nedarāpos, skaidro, cik gribi (ibo kamēr tiksi pāri knee-jerk reaction aizspriedumu ziņā)
- turklāt saprast, ka, sākot skaidrot, sāks laist putas pa muti ne tikai tie kandidāti, kas to tāpat dara, bet arī tie, kas normālās situācijās spēj būt normāli

Vārdsakot, būtu man vairāk laika un domājoši cilvēki, varētu parunāt par HIV/AIDS likumdošanas mīkstināšanu Kalifornijā

Tā kā nevaru rēķināties ne ar vairāk laika, ne normāliem cilvēkiem, ja kādam *interesē* šī diskusija, varbūt sanāk, bet (tā kā man nebūs laika precīzi sekot līdzi visam notiekošajam) par homofobiskiem, rasistiskiem un histēriskiem izteikumiem tūlītējs bans, kas tiks noņemts pēc pāris dienām (par pēdējo droši vien es pati varētu pie sevis banu norauties, bet tas nu tā)
(par gifiem arī būs bans, jo ejiet ka ratā ar saviem gifiem)

/viedoklītis kkur komentāros

(121 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 2., 2017


12:02 - i like this sentiment
"Looking into dragons, not domesticating or abominating them, nor drowning them in vats of theory, is what anthropology has been all about. [..] We have, with no little success, sought to keep the world off balance; pulling out rugs, upsetting tea tables, setting off firecrackers. It has been the office for others to reassure; ours to unsettle. Australopithicenes, Tricksters, Clicks, Megaliths - we hawk the anomalous, peddle the strange. Merchants of astonishment."
- Clifford Geertz

(man šķiet, ir tā...)

Oktobris 1., 2017


09:36
hehe, kurš šorīt pamodās ar ideju priekš nanowrimo? :)))

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 30., 2017


13:38
Tūlīt No rītdienas redzēsim "a davaj neizstaigājam slimību, bet godīgi noslimojam" otro fāzi, proti, "a davaj tagad iedzīsim visu, kas iekavēts".

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 27., 2017


07:17
Iespējams, pirmo reizi mūžā apzināti veicu "un šo te zarazu nevis varonīgi izstaigāsim, bet vismaz vienu dienu nosēdēsim mājās slimojot" soli. Sākums ir tāds, ka esmu pamodusies kā parasti, bright-eyed and bushy tailed, visa tāda gatava skriet un darīties.

Bet tas, ka man šī situācija ir tik nepierasta, drusku mulsina; nu tb man bija licies, ka es taču vienmēr godīgi slimoju, kad jāslimo, un mēģinu izstaigāt tikai tad, kad citādi nevar, a izrādās, ka nekā, praktiski katru reizi izpildu "nu šoreiz gan citādi nevar" žestu.

Turklāt rīt un parīt tak skraidīšu apkārt.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 26., 2017


07:01
1. Esmu (beidzot!!!) izdarījusi vienu lielu, ilgi iekavētu darbu.
2. Esmu izdarījusi daudzas lietas, kas man bija vajadzīgas skolai
3. Kā arī esmu veiksmīgi apslimusi.

Pieņemu, ka secinājums "ķermenis bija tik laipns un pagaidīja, līdz 1. punkts ir izdarīts, un tad tikai nobruka" ir diezgan acīmredzams
No kā varētu izdarīt maigu secinājumu, ka turpmāko nedēļu man godīgi pienākas slimot, vot.
Sen nav darīts, ja kas, nu, tas, kur tu ieritinies ar tēju un grāmatu, un vienkārši mierīgā garā lasi un neko daudz nedomā, un redzi apmēram tādus sapņus kā es redzēju šonakt

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 23., 2017


15:57
Šodien, piemēram, LitAkad prozistes darbu nodēvēju par "rakstītu tādām kā mēs - pusmūža sievietēm, kas vēl arvien iedomājas, ka ir tīneidžeri" :D

/viņa arī apsmējās, protams

(28 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba