Decembris 4., 2016


18:27
Interesanti, vai cilvēks pats var redzēt alkohola atstātās pēdas savā sejā?
Nu, ne tās privāti zināmās "es izskatos noguris, jo vakar aizgāju gulēt nezincikos" vai "nuja, priekš tik dramatiskām pohām jau varēja sagaidīt šīs acis", vai pat "ar tik milzīgām skumjām, ko tad es citu darītu", bet tās, kas ir drīzāk piederīgas alkoholam kā dzīvesveidam, tik sāpīgi redzamas no malas, tūska un tāds kā gļēvums, vai tā spriedze, kad tu eksistē no vienas glāzes līdz nākamajai, un varbūt vari šo eksistenci pagarināt, bet tā vienalga būs tikai pagarināta eksistence?

Vai arī ieraudzīt to spogulī ir tik šausmīgi un skumji, kā nē, nepavisam un nekad?

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

14:04
Nu šodienu jau var diezgan droši dēvēt par labu esam

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Decembris 3., 2016


09:48
Trešā diena pēc Nanowrimo beigām.
Nekad vairs šitādu "nedēļas laikā sarakstīt visu līdz galam" neizpildīšu (ar to domājot "nākamreiz rakstīšu saprātīgākās porcijās visu laiku").
Athods ir lēns un briesmīgs, fiziski vairāk nekā psiholoģiski, bet šodien ir drusku labāk nekā vakar vai aizvakar. (Kas interesanti, tad aizvakar arī bez pohām bija daudz, daudz sliktāk nekā vakar ar pohām.)

This, too, shall pass though.

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Decembris 1., 2016


07:30
Šodien sapnī izgāju uzpīpēt (nez kāpēc pīpi) un konstatēju, ka to draugu, pie kā es paliku, ģimene (tb kādi 4 vai 5 no viņiem) sēž uz lieveņa, skatās uz mani. Es kaut ko pajokoju par savu dzīvi ar "es esmu pārliecināta, ka daži cilvēki domā, ka es vispār nedzīvoju" (ar to domājot tipa ka es maz un ieturēti runāju). Un tad ir tas dīvainais klusums, visi skatās uz mani un ir skaidrs, ka viņi tiešām tā domā. Un uzdod uzvedinošus jautājumus: "Vai tu kaut ko vēl dari starp pamošanos un testiem? Nu, sporta zāle, kaut kas tāds?" "Vai tu ēd... nu, arī tāpat, ne tikai pie dzeršanas?"

(26 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 26., 2016


10:01
Džīzas, Latvijas Mākslas akadēmijas mājas lapa agrā sestdienas rītā mani pārsteidza nesagatavotu :D
(Nu tb droši vien ka tur vienmēr viss ir migājies un hujārījies, ja tu neuzmanīgi braukā pa lapas augšdaļu, bet āāāā pizģec)

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 22., 2016


21:28
S.: Mammu, izstāsti pasaku par Pelnrušķīti zombiju!
Es: ?!
S.: Tur Pelnrušķīte atvēra durvis, un aiz durvīm stāvēja zombijs, kas nokoda Pelnrušķīti un ļauno pamāti un ļaunās māsas, un viņas visas kļuva par zombijiem.
Es: Un brauca uz balli pilī? Un tur arī visi kļuva par zombijiem?
L.: Jā! Tikai princis noskūpstīja pašu skaistāko zombiju, un tā Pelnrušķīte atkal atdzīvojās, jo princis bija maģisks.
Es: Ā, un tad princis bučoja visus pārējos?
L.: Nē! Tad Pelnrušķīte būtu bēdīga!

Sekoja īsas pārrunas par prioritātēm un greizsirdību :)

Šodien Stella mājāsbraucot paziņoja, ka viņai vajag pasaku par cilvēku, kam nokoda galvu.
Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 18., 2016


11:37
Ja es būtu nacionālists, tad mana platforma LV būtu apmēram šāda (bez noteiktas secības)
1. Visa tā intelektuālā elite, kas saka "mēs", ar to domājot kaut kādu abstraktu "rietumu intelektuālo eliti"? Suņi viņi ir, suņi, izrij mūsu zemes augļus, izleksē mūsu zemei domātos grantus, un, ja grantu straumīte aptrūksies, brauks projām pie pirmās izdevības... Dirsā mēs viņus redzējām.
2. Runājot par mūsu zemei domātajiem grantiem, vismaz puse no viņiem ir saindēti, tie liek mums atteikties no tā, kas mums ir svarīgs, lai uz īsu mirkli dabūtu naudu kaut kam tādam, kas mums nav vajadzīgs. Dirsā mēs viņus redzējām.
3. Also, neoliberāļi, kas upurē mūsu tautu, lai varētu atņemt tās identitāti un pietuvinātu mūs kaut kādai "liberālai demokrātijai", kuras dabā nepastāv? Tos mēs pat dirsā redzēt negribam.

Tad kaut kādi trū veči izdomātu plānus aizsardzībai, ārpolitikai un tamlīdzīgi
Paņems klāt trampismu un populismu
Un aiziet jūriņā

/kā redzams, kas nu es par nacionāli, ja 18. novembrī nevis stāstu, kas mums ir svarīgi, bet sēj nesaprašanās sēklas cibas zemītē

(55 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 17., 2016


19:33
Stella šodien, ieraudzījusi, ka esmu atnākusi viņai pretī, saniķojās, negribēja kārtot lelles
Es: "Nu labi, tad es iziešu un pēc kāda laika atnākšu..."
Stella: "Jā! Ej kāpnēs un gaidi, es kārtošu lelles!"
*audzinātājas reāli noblisinās, kamēr es paklausīgi eju kāpnēs
Pēc kāda laika Stella, sakārtojusi lelles, nāk pie manis
Es: "Saģērbsimies?"
Stella: "Tu gaidi kāpnēs, kamēr es saģērbšos!"

Ja es kādreiz rakstīšu bērnkopības grāmatu, droši vien tā sauksies: "Humiliation of the Parent as a Development Strategy"
Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

07:04
šis pavediens, piemēram, ir reāli interesants (priekš manis), (pieņemu, ka ne priekš visiem pārējiem, khh):
1) tas, kā es iepazinos ar terminu "SJW", pa lielam ir saistīts ar SFF community un Hugo balvu, kurā attiecīgi Sliktākie SFF Rakstnieki Pasaulē (dabiski, es pārspīlēju, bet nu 75% procenti no tā, ko viņi piedāvāja kā SFF Kas Cilvēkiem Patīk, bija vienkārši sūdīga literatūra) šādi lamāja actually diezgan labus SFF rakstniekus. Protams, diskusija ne tuvu nebija par literatūras *kvalitāti*, diskusija bija par literatūru un politiku, bet, I guess, priekš manis šī diskusija atstāja secinājumu "SJW ir tas, kā Sliktākie SFF Rakstnieki Pasaulē sauc Diezgan Labus SFF Rakstniekus"
2) es kindof saprotu sajūtu "konkrēti termini liek man just diskomfortu un sadusmoties, it īpaši ja es nesaprotu visas to implikācijas / ja man liek tos lietot sarunā / ja man ir aizdomas, ka šie termini tiek lietoti kā atsevišķas kopienas pazīšanās zīme, ka tas ir kods / ja man šķiet, ka šos terminus lieto meļi un liekuļi" ; bet tas *ir* paradoksāli, tb ja vidusmēra SJW pateiktu "grupa x jūt diskomfortu un sadusmojas, dzirdot konkrētus vārdus", tad diez vai "general populace" vai kā nu sevi sauc cilvēki, kas dusmojas par SJW retoriku, droši vien neuztvertu to kā leģitīmu sūdzību,
3) bet tas kļūst reāli traucējoši, ja SJW retorikai tiek pierakstīti tādi termini, kas apzīmē reālas lietas, kas ir, un kuras nevar pat aptuveni pateikt citā veidā. Labi, fine, ja vārds "dzimte" vai "sociālais dzimums" diseiblo tavas smadzenes, loģiski, es varu lietot vārdu "dzimums" un cerēt, ka diskusija neiebrauks auzās, bet, ja es gribu pieminēt to, ko sauc par "ambient sexism", tad vai man ir katru reizi jāsaka, teiksim, "ja tu saki, ka STEM studijās ir maz meiteņu, tad varētu būt tā, ka viņas tur nav tāpēc, ka sabiedrība konkrētā veidā izturas pret meitenēm, viņas audzinot un runājot ar viņām skolā vai da hoķ tramvajā, kā arī rakstot viņām grāmatiņas par Bārbijām, kas nerubī datoru, vai taisot īpašas meiteņu rotaļlietas", nevis "tas, ka STEM studijās ir maz meiteņu, varētu būt ambient sexism izpausme" (tobiš pēdējais man šķiet dafiga īsāks un precīzāks), bet nu labi, ar to pat varētu dīlot,
4) un es pati reaģēju līdzīgi (es gan ceru, ka ne uzreiz aizejot debīlā rantā, bet whatever) katru reizi, kad cilvēki izmanto tādas frāzes kā "parastie cilvēki" vai "mūsdienās populāri teikt", what the fuck do you actually mean by this, nu tb ja tu saki "parasti cilvēki", ar to domājot cilvēkus, kas saka nevis "dzimte", bet "dzimums", tad tu nevari vienlaikus apgalvot, ka "mūsdienās populāri" ir teikt "dzimte" vai ka "visi" uzbrūk "parastajiem cilvēkiem"
5) dubultfrustrējoši ir tas, ka man, teiksim, nav ne mazākās nojēgas, kā praksē strādā un kāpēc var radīt reālas problēmas lietas, kuras tiek pierakstītas cilvēkiem, kas lieto 3) punktā redzamo retoriku, un man nešķiet, ka tas ir drausmīgi relevanti, bet nu labi, tas personiski
6) bet ko bļe ar to darīt? izdomāt jaunus vārdus? bet vai tad jaunu vārdu izdomāšana, lai apzīmētu Lietas, Kas Ir tā, lai neviens nejūtas diskomfortā/dusmīgs, nebija tas, kā mēs (un jā, mēs, kā "mēs visi, kas šo vārdu maiņu gribējām un pieņēmām") trāpījām šajā sūdā jau oriģināli?

(96 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 16., 2016


08:03
mēģinu midzināt Stellu
- Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, mums, lūk, tur logā mēnestiņš...
- Nedrīkst taču naktī ēst!
- Ē... jā.
- Kāpēc tad citiem ir riekstiņš un pīrādziņš?
- Tie ir nepaklausīgie bērni, kas naktī ēd pīrāgus. Paklausīgi ēd pīrāgus rītā.
- Un riekstiņus.
- Jā. Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš, tik spoži citiem nespīd viņš...
- Kāpēc citiem nespīd tik spoži?
- Jo viņi naktī skatās multeni un nevar redzēt tik labi.
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 15., 2016


19:40
Also, varētu būt tā, ka cilvēki reizēm nepareizi interpretē "tas ir rasistiski/seksistiski, davaj nesaki tā"
nu tb viņi padomā "āāā, sūda politkorektums, melnādainu vienkājainu lezbiešu dēļ ir ieviesta domu policija un aizskarta mana vārda brīvība!"
kamēr reāli (ne vienmēr, bet gana bieži) ir domāts "fuck you, stulbais stulbeni, tu ne tikai nejēdz domāt, bet nejēdz pat to, ka konkrētajā jomā totāli necērt zivi, un tev nepietiek prāta pat paklausīties, ko saka cilvēki, kas šo konkrēto lietu jēdz vismaz drusciņ labāk par tevi (kas nudien neprasa *daudz* zināšanu); es tev saku "aizver muti" tieši tāpat kā diskrēti norādītu, lai tu aizver bikšu priekšu un noslauki puņķi no sejas; ja tu preferē turpināt visiem demonstrēt to, kāds stulbs stulbenis tu esi, tad FINE, bet nebrīnies, ka pēc tam tevi diskriminē jau vairs ne pēc rases/dzimtes kritērijiem, bet pēc parasta spriestspējas trūkuma".

Vienkārši cilvēki mēdz būt pārāk politkorekti un/vai aizņemti, lai katru reizi to visu garo penteri noskaitītu.

(95 teica | man šķiet, ir tā...)

12:29
Lia stāsta, ka es pagājšnakt atkal esot savienojusi gulēšanu ar pasaku stāstīšanu, ieviešot tādas epizodes kā "Pelnrušķītei bija izvēle: vai nu visu mūžu palikt gaisa balonā, grozot kloķus, vai arī vēl reizi satikt savu tēvu."

Es pati atceros tikai to, ka Pelnrušķītei bija jātaisa lāstekas
Un ka kādā izšķirošā brīdī gan Pelnrušķīte, gan viņas pusmāsas gaidīja bērniņus.
Uz Lias "wtf" tipa izsaucienu: "Kāpēc?!" nesatricināmā mierā atbildēju: "Tāpēc, ka princis."

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 11., 2016


09:50
Šobrīd man šķiet, ka visā šajā retorikā kļūda ir izrādīt empātiju un pretīmnākšanu cilvēkiem, kas ir atkārtoti un konsistenti demonstrējuši, ka paši ne uz ko tādu nav spējīgi.
Kuru empātijas maksimums ir ciest no tā, ka no viņiem kāds prasa empātiju un attiecīgi apvainoties par to, ka viņus par šīm ciešanām nepietiekami novērtē.
Es esmu pietiekami daudz to redzējusi, pietiekami ilgi bijusi situācijās, kurās cilvēki mani konsistenti nicina un pazemo un pēc tam jūtas patiesi pārsteigti un piečakarēti par to, ka es viņu vairs nemīlu.

O, esiet droši, *nav* tā, ka jūsu jūtas nesaprot.
Saprot. Sapratīs.
Empātija, jā, tas pats verķis, kas jums nepiemīt, bet kura esamību citos jūs esat izmantojuši, lai mēģinātu viņus piespiest rīkoties pēc jūsu prāta? Empātija var būt arī veids, kā cīnīties pret jūsu teroru.
Izturība un spēja izdzīvot visdziļākajā huiņā, kas mums bija nepieciešama, lai izdzīvotu pēc jūsu spēles noteikumiem? Jep. Ir.
Ticība tam, ka vienmēr ir otrā, trešā, desmitā iespēja, un ka cilvēks var radikāli mainīt savu pasaules uztveri? Jā, arī tas ir. Jūs esat laipni lūgti saprast, cik ļoti esat kļūdījušies.
Jūs varat šo iespēju neizmantot. Mēs gribētu palīdzēt, bet mēs zinām to, ka visnozīmīgākos lēmumus cilvēks var pieņemt tikai pats.

Šeit nevajag nekādas "slepenas organizācijas" un tamlīdzīgas muļķības, cilvēks bez empātijas nespēs saprast, par ko es te runāju. Cilvēks bez empātijas nespēs saprast, kāpēc tas ir svarīgi.

Un nē, briesmīgākais lāsts nav "may you live in interesting times". Briesmīgākais lāsts ir "die alone".
Jūsu izvēle.

(89 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 10., 2016


09:50
Labi, ka ir cilvēki, ar kuriem kopā pārdzīvot paradigmas maiņu
Jo man šķiet, ka Brexit+Trump kombinācija ir pietiekams pierādījums, ka kaut kas ir dramatiski šķērsām tajā, kā tiek veidota - nē, nekādas ciešamās kārtas, es jūtos pietiekami piederīga šai straumei - kā mēs veidojam attiecības ar citādo; ar to, kā mēs prasām, lai privileģētākā grupa (balti, heteroseksuāli, daudzmaz veseli vīrieši, pārfrāzējot [info]saldumi) veido sarunu ar mazāk privileģētajiem. Iespējams, dialogs tā, kā mēs to iedomājāmies, vienkārši nav iespējams. Iespējams, apdraudētības sajūta ir daudz lielāka, nekā mēs to iedomājāmies. Bailes, ka tu vari kļūt par sievieti, par homoseksuāli, ka, kontaktējoties ar psiholoģiski traumētiem cilvēkiem, kam nepieciešams trigger warning - akceptējot viņus - tu ja ne pats kļūsi par tādu, tad redzēsi savus draugus par tādiem kļūstam. Jā, trigger warning (ja to saprot kā vienu-divus informatīvus teikumus, pirms tiek demonstrēts potenciāli sensitīvs materiāls) man personiski šķiet pilnīgi nekaitīgs pasākums, bet ir cilvēki, kas to redz kā sākumu kaskādes reakcijai, vai kā simptomu slimai, nesaprotamai sabiedrībai, kurā viņiem tiek laupītas tiesības uz vienīgo-objektīvo patiesību.
Un, reāli domājot, ja man kādreiz būtu bijusi vienīgā-objektīvā patiesība, es arī justos totāli apdraudēta, ja kāds kaut vai dotu mājienu par to, ka tās varētu nebūt. (Tāpat kā es justos apdraudēta, ja man gribētu atņemt visas daudzās-subjektīvās patiesības, kurās es dzīvoju un piespiestu iekšēji pieņemt to, ka vienīgā patiesība ir objektīva un neatkarīga no tā, kā es to interpretēju.)
Un man šķiet, ka Stīvens Kolberts vēlēšanu nakts noslēgumā uzķēra precīzi to, kas ir problēma: ka puse no amerikāņiem ir nobijušies no otras puses (t.i., puse no demokrātiem ir panikā no republikāņiem un puse no republikāņiem baidās no demokrātiem), un tas vairs nav par ādas krāsu, orientāciju, dzimumu, šķiru vai sociālo statusu, tās ir bailes no neskaidra, gaisā esoša apdraudējuma.
Mans pirmais-instinktīvais risinājums būtu izturēties pret apdraudēto mažoritāti tāpat, kā es izturētos pret apdraudētu minoritāti, t.i., respektēt viņu tiesības uz viņu pasaules uzskatu, viņu (vienīgo, objektīvo) patiesību, viņu emocionālās izjūtas, viņu bezspēcību, to pašu bezizejas sajūtu, kas taču ir tik labi pazīstama. Bet tas būtu darāms daudzkārt smalkāk un slepenāk (diez vai šo problēmu var risināt, pirms katra trigger warning brīdinot, ka tūlīt sekos trigger warning, kas dažiem varētu izraisīt grūti kontrolējamu fight-or-flee reakciju) un, ņemot vērā to, ka cilvēku, kas gribētu ieklausīties un empatizēt ar visiem, ir ļoti maz un gan jau nepavairotos, optimālā versijā radītu kaut kādu trū slepeno organizāciju, manipulatorus, kas saprot cilvēkus un tāpēc var nemanāmi noorganizēt bāzes līmeņa mieru un saskaņu viņu vidū.
Kas aizved mūs nepatīkami tuvu Vegas pasaulei ar magiem un vienkāršajiem ļaudīm, un šai pasaulei inherento problemātiku.

Un jā, es nezinu, ko ar to visu darīt. Bet es negribu ļaut sev noreducēties uz šobrīd tik populāro "pai pai gan jau būs labi, tas ir tikai viens Tramps, gan jau viss normalizēsies" naratīvu. Jo šī ir kļūda arī manā domāšanā (un sava domāšana ir viena no nedaudzajām lietām, ko es vispār varu mainīt).

(64 teica | man šķiet, ir tā...)

Novembris 1., 2016


20:06
nanowrimo.
I am so not ready for this.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 20., 2016


11:18
Tas brīdis, kurā tu, palasījis diezgan akadēmisku rakstu, atrauj vaļā telefonu un gūglē "alternatives to neoliberalism", jo saproti, ka visu laiku esi sevi nepareizi politorientējis (nez kāpēc iedomājoties, ka "liberālis = labs cilvēks", wtf)

*sorrī par īso un nepaskaidrojošo ierakstu, es to vairāk kā note to self

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 13., 2016


20:11
Stella klausās pasaku par citplanētieti
- Kādā krāsā viņam bija asinis?
- Tumši zilā, gandrīz melnā
- Vai viņam asinīs bija dzelzs?
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 9., 2016


16:05
Starp mulsinošajiem mirkļiem: kad bērni tev pēkšņi iedod mieru un drusku laika pie datora, un tu nezini, kur skriet un ko grābt, visus darbus tak jāpaspēj, a tu sēdi cibā :D

(man šķiet, ir tā...)

09:15
"I'm a four-sided square shaped like a box
and all four sides are the same"

un džekam, kas to dzied, tādas dziļi slēptas eksistenciālas skumjas balsī

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 4., 2016


23:49
Bet vispār varētu pamēģināt otrādi

T.i., pamainīt reprezentatīvās demokrātijas sistēmu tā, ka ikvienam cilvēkam ir balsstiesības apgriezti proporcionāli pārējām viņa iespējām mainīt savu dzīvi un dzīvot tieši tā, kā gribas.
Tev ir phd un pāris tūkstoši iekrājumos? OK, fine, tavas balss koeficients ir 0,2. Un tu vari izmantot savu phd un piķi, lai iegādātos lietas, bīdītu savu zinātni, whatever, nepazudīsi taču.
Tev ir vērtīgs īpašums Jūrmalā un menedžera amats mediju aģentūrā? 0,1.
Tev ir bakalaura diploms un ofisa darbs centrā? OK, koeficients 0,7, piemēram.
Tev ir arodizglītība un tu dzīvo Ķengaragā? Koeficients 1.
Tev ir pieci mazgadīgi bērni, pamatskolas izglītība, teju nekādas latviešu valodas zināšanas un tu dzīvo sava vīra vecāku mājā Latgalē, kamēr tavs vīrs ir bezdarbnieks Īrijā? Koeficients fucking 10.

Un jā, šito būtu praktiski neiespējami realizēt (ibo koeficientus sarēķināt grūti un caurumus sistēmā uztaisīt briesmīgi viegli, plus visi gudrie prāti ar sirdi aizietu uz skaitli trīs :D), bet būtu tik jautri paskatīties, kā visu politisko partiju pārstāvji - un ne tika tie, kas tradicionāli noslauc šo "nekompetento" elektorātu - līstu no ādas ārā, lai saprastu, kā *patiešām* uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem pašiem savu dzīvi uzlabot dotajā mirklī šķiet neiespējami.

(94 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba