|
Septembris 16., 2019
 | 20:44
- Dž, tu zini, kas ir lapsa un ezis zinātnē? Nu, tas, kur lapsa zina daudzas lietas un ezis tikai vienu?
- Nē...?
(ievēroju, ka viņam mati saņemti astē ar māsas matu gumiju - ar spilgti rozā tilla pušķi)
- Dž, tikai nesaki, ka tu visu dienu tā staigāji!
- Nezinot, kas ir lapsa un ezis zinātnē?
|
Septembris 12., 2019
 | 19:24
O, kultūršoks ieradās, vecais draugs nah, ka man tevis nepietrūka bļe.
|
Septembris 9., 2019
 | 20:07
I don't know cilvēki varētu būt vairāk sajūsmā par visu ko
Piemēram Stella sauc ūdenskrāsas par akrovaļiem, un ar to pietiek, lai es pasmaidītu, bet citiem atkal ir tā, ka visādi tiešām, tiešām brīnišķīgi cilvēki spieto apkārt un viņi tik un tā ir tādā permanentā "kāpēc man tā nav paveicies, ka visi Latvijā apkārt ir tādi nekādi" stāvoklī, un draudzējas ar tādiem pašiem, es iztēlojos, kā viņi dzer vīnu un sāka, stulbā Latvija, garlaicīgie cilvēki, cik šeit viss drūmi un pretīgi,
un ir pikti uz tiem, kas saka, kvīīī, kādi brīnišķīgi cilvēki
nuja, tie, kas sajūsmā, tie jau tādi tirliņi, ne viņiem maģistra grāds, ne viņi Eiropu baudījuši, province un naivums, ka es jums saku *iedzervīnu*
|
Septembris 8., 2019
| 11:04
es jūtos kā tas bērns, kam iedeva nesalaužamo mantiņu ar kuru viņš salauza visas pārējās mantiņas
|
Septembris 5., 2019
 | 18:56
Tie pasniedzēji, kas runā par "Strūklaku" kā par Dišāna darbu, un tie, kas ir mulsi parediģējuši slaidus, tāganjā.
|
Septembris 4., 2019
 | 18:52
Tātad ar to mīlestību (un vispār visu riktīgi svarīgo) ir tā, ka man pēdējā laikā vajag, lai starp mani un to otru ir ļoti, ļoti daudz telpas, kur elpot un augt
Kas kaut kādā ziņā ir pilnīgs pretstats agrākajam "mēs esam tik cieši savijušies, ka drīzāk saaugsim kopā nekā palaidīsim viens otru vaļā" ideālam
Vai vispār, iespējams, tradicionālajai modernajai izpratnei par attiecībām
Esmu diezgan pārliecināta, ka pāries, bet kopumā šis ir brīnišķīgs blakusefekts oficiālai laulības šķiršanai un visam pārējam, kas manā dzīvē notiek
|
Septembris 3., 2019
| 09:57
Tā kaitinošā sajūta "es kaut ko esmu sapratusi par mīlestību, bet man nav bijis laika/spēka to noformulēt". Tas ir kaut kas liels un pamatā skaists un dīvains, kas izaudzis no bērnības skumjām un vientulības, bet nav patoloģisks
Un ieved mani tik dīvainās telpās
Un es tiešām nevaru pateikt, tieši kas, un es nezinu, vai tas tādēļ, ka man ir pietrūcis laika to formulēt, vai tādēļ, ka tas ir pagaidām nepasakāms
|
Septembris 2., 2019
| 21:41
Tā, nuvsjo, man ir atkal iestājusies kondīcija "cienu pasniedzēju tik ļoti, ka strādāšu ar asinīm pa degunu, lai viss būtu", sūds tikai tur, ka šajā gadījumā es tiešām esmu pilnīga nejēga konkrētajā tēmā un bļaķ
Pirmajā mācību dienā, ffs
|
Augusts 28., 2019
| 20:32
Mammu, tev kādreiz ir bijis tā, ka tu gribi zināt, kā tas jūtas, kad tu nomirsti, bet tu neesi tik pacietīga, lai gaidītu, kad būsi veca?
/All the time
|
Augusts 26., 2019
 | 10:55
Sapnī redzēju, ka esmu (kā novērotājs) klāt kāda radioraidījuma tapšanā, tieku izmesta ārā par iesmiešanos ēterā, ārā ir ballīte, es citiem stāstu, cik smieklīgs raidījums ar Daini, Ivaru Ījabu un Andru, bet runājot aizsitas balss, jo Andras taču vairs nav, un tā nu es sapnī sēdēju verandā un raudāju par to, ka tas pirms tam bija tikai sapnis
|
Augusts 23., 2019
| 21:46
Literatūre, šķiet, ir perfektais noslēgums šai vasarai. Janvārī, kad tas būs redzams, būs ūber
|
| 10:12
Vēl tikai dažas dienas un es atkal būšu studijās
Mūzika: Amanda Palmer&Jasmine Power - Mr. Weinstein Will See You Now
|
Augusts 20., 2019
| 00:55
Man ir brīnišķīgi bērni
I mean seriously mēs pavadījām visu dienu lidmašīnās un lidostās un neviens no viņiem nevienā brīdī neuztaisīja nekādu huiņu, I'm fucking amazed
(Rīt noteikti nāks ārā tas, kas pa ceļojuma laiku bija paturēts iekšiņā, tā ka man šis ir jāieraksta, lai rīt atcerētos, kh)
|
Augusts 10., 2019
 | 10:44
Tā sajūta, kad pēdējais puzles gabaliņš iekrīt vietā un tu zini, ka bilde ir pretīga, bet whatever, viņa vismaz tur ir, it's done & there's some satisfaction in it
Mūzika: Kovacs - My Love
|
Augusts 8., 2019
 | 16:08
To, ka būs interesanti, tu konstatē, kad režisors saka: "No priekšas tevi nedrīkst satvert. Vajag iepist ar dēli pa galvu un pielavīties no mugurpuses, lai nepieķeries."
|
Augusts 7., 2019
| 15:40
Šorīt biju tāds beziemesla priecīgs susuriņš, pamanīju to tikai, ejot uz vietējo veikalu
No kura tieši izlīgoja nedaudz līgans onkulis, paskatījās man sejā, nosarka, bikli pasmaidīja pretī un gandrīz vai nogāzās no kātiem aiz samulsuma
Tad konstatēju, ka, nujā, ok, es vispār skatos cilvēkiem acīs un plati smaidu, var sanākt konfūzs
|
Augusts 4., 2019
| 14:26
Happy
|
Augusts 1., 2019
| 19:02
Also "fuckers" būs "pišļi", jo es atkal tulkoju emocionāli nestabilā stāvoklī
|
 | 18:13
Reflexivity – or, to move back to the origins of the word, mirroring – is a key aspect in the making of self-identity. As Lacan suggests, coming to the concept of identity requires the Other from which one is separated (Lacan 2005). Mirroring is, as powerfully put by Foucault, a way of seeing oneself through something else: "Starting from this gaze that is, as it were, directed toward me, from the ground of this virtual space that is on the other side of the glass, I come back toward myself; I begin again to direct my eyes toward myself and to reconstitute myself there where I am."(Foucault 1986, 24)
Reflecting oneself within oneself is virtually impossible; and for making of self this reflexivity is continuously realized through others. Thus, the society’s impact on forming of one’s moral self becomes, if anything, even more powerful, since the Other’s gaze is interpreted, internalised, and constantly checked upon. For this, it becomes crucial not only to continuously work on oneself, but also to choose the “mirrors” in which one is reflected, and adjust the interpretation of what one sees in the mirror’s othered self.
In this sense, morality again becomes a communal process, but one that requires active engagement by the individual, and from which there is no respite as long as one is among others.
/kad tu uzraksti bakalauru un pēc tam saproti, ka varētu tā kā drusku no tā mācīties.
|
| 16:14
Šorīt ar meitenēm ejam uz tramvaju, pretī nāk divi saulesbrāļi, viens stumj bēšus bērnu ratiņus, kuros džinkst pudeļu krava, otrs gādīgi nāk blakus
Stella: "Es izlasīju, kas viņam uz krekla rakstīts! NASA! Kad es būšu liela, vai tu man arī nopirksi tādu krekliņu?"
|
|
|
|