Jūlijs 4., 2022


15:29
Robin tika RDMV :)))

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 3., 2022


23:08
Un vēl tipa no 7. līdz 10. jūlijam es kaut kādā dīvainā Valtera Dakšas pasākumā* vadīšu kaut kādu free-form prozas meistardarbnīcu (droši vien "darbs grupā", nevis "es individuāli strādāju ar cilvēkiem, kas stāv pie manis rindā"). Tā kā man nekādus rezultātus neprasa un atbildību arī ne**, laipni aicināti visi, kam interesē prozas rakstīšana. Tas ir Saldū, var braukt arī uz īsāku laiku (un rakstīt īsāku proziņu attiecīgi).
Kaut kur feisītī tūlīt būs events, bet varat uzrakstīt šeit, lai pievienoju.

* Teikt "dīvains Valtera Dakšas pasākums" ir apmēram kā teikt "apaļš 360° riņķis", bet hey.

** T.i., man par to nemaksā un attiecīgi es to daru tiktāl un tādā veidā, kā man tas ir priecīgi

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

19:01
19 000 vārdu un jau trīs līķi, verī nais. :)

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 30., 2022


09:01
FUCK

OK, man nepieciešams kaut kā labāk organizēt savu akadēmisko dzīvi lol nupat ieripoja akcepts konferencei un MAN NAV NE MAZĀKĀS IDEJAS ko es viņiem tur pieteicu bļe. Pieteikums google formās.

Āāāāaā.

Nēnu kaut kur jau es atradīšu to failu, bet sounds more like a fail right now

/ ...ble. Bet nu labi, es varētu pieņemt, ka es zinu, *par ko* es gribēju runāt un... FOR FUCKING FUCK'S SAKES. Nēnu labi, abstrakti un nosaukumi konferencēm jau vienmēr mainās, right? Bet kas man kaiš, jebaķ.

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 26., 2022


00:25
"Pēkšņi viss kļuva akūts un dzīvs, akūts kā slimība, kas uzliesmojusi dobumos, par kuru esamību tu iepriekš neesi zinājusi, un tur mutuļo, pūžņo un kaist un kaut kādā dīvainā veidā padara visu esamību dzīvāku nekā iepriekš, un es pazinu šo sajūtu no saviem sapņiem, kuros ikreiz nodomāju: šis nav sapnis."

(man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 25., 2022


23:41
rakstu par narkotikām kas var izdarīt tā ka tu esi ievainojams bet ka no tevis nav iespējams aiziet

(man šķiet, ir tā...)

21:42
Man nebija bail, bet man nebija bail tieši tajā veidā, kurā būtu jābaidās: kad tu ej pa šauru betonētu celiņu nekurienē un saproti: "man nav bail".

#wip

#wtf kāpēc man nebesī rakstīt droši vien tāpēc, ka tikai sāku

(man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 22., 2022


23:49
Jums arī ir tā, ka jūs pasakāt kaut kādu apšaubāmu joku un pēc tam gribat, lai VISI šito ierauga, cik labi jūs pajokojāt?

(Bet nu labi, tāpēc jau es rakstu grāmatas)

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 21., 2022


23:13
Jebaķ, es tātad nāku mājās, nevienam netraucēju, laboju prīmusu (c)

un pēkšņi saprotu, ka tā ideja, kas man visu laiku stāv galvā un nereāli mani besī, ir actually ideja Vegas (t.i., Mirušie nepiedod / Mājas bez durvīm) nākamajai grāmatai
(kāpēc mani besīja: jo es pilnīgi citā universā gribēju ieviest ideju, kas principā ir nākamā iterācija Vega problemātikai un cik es esmu debīla, ka mēģinu vēlreiz darīt to pašu, tikai citur)

(un tad es ar šausmām/sajūsmu konstatēju, ka tas actually IR turpinājums Vegai, tikai pilnīgi citā griezumā)

like, fuck, this is *trampa balsī* HUGE

un turklāt kaut kas tāds, par ko es neesmu pārliecināta, ka to kāds ir darījis iekš fantasy

ielieku, tātad, publiski, tīri lai pēc tam pašai kauns, ja nerealizēju :D

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

11:23
Zato ieraudzīju konferencīti, kurai pieteikšanās termiņš bija vakar, uzrakstīju jaunu abstraktiņu, pieteicos. Tagad galvenais atcerēties, ko es tur sarakstīju, jo pieteikuma forma onlainā :D

Kas man kaiš

(man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 19., 2022


12:59
Kā arī kaut ko runājamies ar taksistu, taksists cita starpā saka, ka pēdējā laikā viņu neviens nav apskāvis, tad nu pēc brauciena beigām paziņoju, ka tagad es viņu apskaušu, par ko viņš bija ļoti pārsteigts un teica, ka pirmo reizi kāds klients kaut ko tādu izdomā, bet apskāvienu pieņēma :D

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 18., 2022


16:52
Gatavoju uz smalko geju ballīti, kurā ierodas ar savu smalko pārtiku, mazsālītus lauku gurķīšus ar dillēm, un konstatēju, ka mans bioloģiskiais pulkstenis ir pamodies un izdomājis, ka man jākļūst par vecmāmiņu

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 16., 2022


01:02
Ziniet to brīdi attiecībās - jebkādās attiecībās - kad jūs esat tipa sadirsušies, bet nav pat skaidrs īsti, par ko, bet ir skaidrs, ka ja mēģināsiet skaidroties, tad būs dirsā, un tā jūs īpaši nerunājat, un tad viens no jums pastiepj rociņu pretī, un tad ja otrs to pamana un ar pateicību pieņem tieši tajā mirklī, tad ir noticis kaut kas nereāli skaists, un ja ne, tad toč ir pavisam dirsā;

nu lūk, šķiet, ka tā var būt arī attiecībās ar pasauli,
un šodien (nu, vakar, bet jā) pasaule īstajā mirklī pastiepa rociņu man pretī un es to ar pateicību pieņēmu un pēkšņi pilnīga mīlestības, miera un izdošanās eksplozija

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 13., 2022


10:15
Sapnī, tātad, nogalināju cilvēku (apzināti un zvērīgi, durot vēderā ar noasinātiem zīmuļiem, nu, ziniet tos dzeltenos, tipa H2), pēc tam bija kauns, vēl jo vairāk tāpēc, ka cilvēks ta zināms un, piezīmēsim, nogalināšanu arī izpelnījās par sev tipisku uzvedību, bet nu tā uzvedība ne dzīvē, ne sapnī nebija gluži slepkavības līmenis, ja
Vārdu sakot, šausmīgs kauns, gan par to, gan arī par to, ka sava statusa dēļ tiku cauri ar to, ka man tikai drusku pārmeta, bet tādā "nu kā tu tā varēji" un "kam tev tas bija vajadzīgs" līmenī

No rīta pamodos, vairākas reizes sev teicu, ka tas bija tikai sapnis un šoreiz esmu tikusi sveikā cauri, tā teikt, ar iespēju patīt atpakaļ un to kļūdu nepieļaut

Tā ir tāda dīvaina laimes sajūta, laimīgs par to, ka neesi nevienu nogalinājis, un ka neviens nesaka "bet iedomājies, kā es jutos, kad cilvēks nāca pie manis pēc palīdzības un es visa biju ar šī cilvēka asinīm"

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 11., 2022


10:07
Bet seriously, kāpēc cilvēki vispār izsaka spriedumus par citiem cilvēkiem? No kurienes tā pārliecība, ka tu kādu pazīsti tik nenormāli labi, lai varētu ieņemt autoritātes pozīciju par viņa raksturu, motivāciju, vēlmēm vai pārliecībām? Lielākā daļa cilvēku paši sevi tik labi nepazīst, un viņi taču pavada ar sevi kopā dienu no dienas + tas patiešām ir kaut kas tāds, ko viņiem ir burtiski vitāli svarīgi zināt, bet nezina taču. Tev nav ne tādas pieredzes, ne tādas motivācijas, kas tieši padara tevi par ekspertu?

Nu tb man šķiet, ka absolūtais maksimums, ko mēs varam sasniegt cita cilvēka pazīšanā, ir spēt kaut cik uzticami prognozēt viņa rīcību tādās vai citādās situācijās, vai nolasīt emocijas, bet tas arī kindof viss.

(Es saprotu, ka ikdienā reizēm ir jauki pateikt par cilvēku kaut kādus ikdienas faktus, lai otrs ir gatavs, nu, tur "šis cilvēks var izklausīties dusmīgs, lai arī patiesībā nav" vai "varētu padomāt, ka viņa ir super trausliņa, bet patiesībā tur ir dzelzs pauti, ja", vai "ugh viņš ir neciešams", vai "lol to taču nevar uztvert nopietni", tā ir apmainīšanās ar praktisku informāciju un, lai arī reizēm nav ne mīļi ne precīzi, tur ir loģika,
bet ir kaut kas cits, nu, kur cilvēks uz tevi paskatās un pārliecinoši saka "tu esi x", lai arī varētu taču saprast, ka reāli sausais atlikums no šī paziņojuma ir tikai tas, ko viņš pasaka par sevi, ne.)

/ nav tā, ka es pati to nebūtu darījusi, bet tajās retajās reizēs, kad es to daru, mana motivācija parasti ir vairāk vai mazāk adekvāts pep talk (reizēm krauji "mazāk" adekvāts)

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 10., 2022


23:01
Šis ir diezgan nenormāli jocīgi, lai gan izrietoši, bet personiski wtf:
ka es jau kādus, uh, 3-4 gadus neesmu aktīvi iesaistījusies cibas sociāli politiskajās debatēs, lielākoties tāpēc, ka pati nejēdzu formulēt savu viedokli un vispār nedomāju, ka varu izteikt kaut kādu viedokli pirms Haravejas Cthulhuscene izlasīšanas (kas man stāv to-read listē visu šo laiku, ja ne vēl ilgāk),
un tad mans viedoklis, kad nu es to izsaku vai pat neizsaku, tikai izsaku kaut kādu debīlu joku, jo tbh šobrīd mani viedokļi ir tikai "es varu par šo pajokot" līmenī, un es ar to nelepojos,
tiek interpretēts vai nu caur pieņēmumiem par manu izglītību, ciktāl cilvēki to zina (kas jau trīs gadus nav tas, ko viņi zina)
vai caur pieņēmumiem par to, ka politisko uzskatu transfērs notiek caur skin-to-skin contact (varu diezgan pārliecinoši teikt, ka nenotiek)

nu, nav tā, ka es būtu pateikusi jebko, kas ļautu pārliecinoši secināt par maniem uzskatiem, kuri ir pārāk ļurcīgi un mainīgi, un vienlaikus pārāk radikāli, lai es varētu tos kaut kā izteikt,

bet pieņēmumi par viņiem iet tālu pa priekšu jebkam, ko es varētu pateikt.

Tur nav nekā tāda, ko es gribētu par to teikt, vienkārši status quo konstatācija, un tas, ka varbūt ar daudziem tā ir: ka jūsu uzskati tiek nevis analizēti in any reasonable way, bet gan iepriekšpieņemti no vecas vai nerelavantas informācijas.

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 8., 2022


10:07
Evolucionismā ir ļoti interesantas iekšējās pretruna, vismaz man tā nolasās kā pretrunas
1) atlase ir "akla" tādā ziņā, ka tā atlasa to, kas tajā brīdī strādā, ar visādiem gļukiem un spandreliem pa ceļam,
2) katrs individuāls organisms ir mērķtiecīgs un grib reproducēties,
3) evolūcija ir hierarhiska, jo vairāk evolucionējis, jo augstākā attīstības formā esi, (+ cilvēks ir sasniedzis evolūcijas augšgalu),
4) apskatot cilvēku, nav kritiski svarīgi skatīties uz vidi, bet ir svarīgi skatīties uz smadzenēm un izvērtēt tās hierarhiski.

Es kindof saprotu loģiku aiz katras no šīm idejām, bet man ir grūti saprast, kā viņas strādā visas kopā un kopā ar to, kā es saprotu, kā strādā atlase (nu, t.i., 1. punktu)

(100 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 7., 2022


19:59
Kafejnīca. Sēž vīrietis ar dāmu, pieklājīgi diskutē par Putinu. Kafejnīcas meitene atnes tēju vīrietim un saldējuma kokteili dāmai.
Tieši pirms neizbēgamā argumenta "bet tad viņš mums uzmetīs atombumbu" vīrietis ar plašu, bet nejaušu žestu iegāž visu saldējuma kokteili dāmai klēpī.
Liepas sastingst, zaros satumst vēji.
Visi apklust.
Kafejnīcas meitene stāv ar burtiski atkārtu žokli.
Pirmais attopas vīrietis un pārliecinošā "es kontrolēju situāciju" tonī saka: "Mums vajadzēs vēl vienu!"

Citās ziņās, kleita, kas slapja no saldējuma kokteiļa, ir reāli pretīgi.

Vēl citās ziņās, atnāku mājās, ieraugu, ka Džonatans sēž virtuvē, bet kaut kas nav.
Viņš ir uzvilcis gāzmasku.
Un kapā sīpolus.

Uz manu "wtf" atbild "vai tad jūsu laikā visi tā nedarīja? Tad taču gāzmaskas bija visiem pa rokai."

(man šķiet, ir tā...)

18:57
Michael S. Gazzaniga "The Mind's Past": kad nenormāli erudīts cilvēks prasmīgi raksta posp-sci grāmatiņu, un rezultātā lasītājs jūtas kā pilnīgs stulbenis, jo valodas formas līmenī šis ir "palasies drusku, pirms rīta kafija iekiko" un "smadzeņu košļene starp nopietnākiem darbiem", bet satura līmenī kindof nav.

(man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 5., 2022


10:35
Bet viena lieta, par ko gan es zinu, ka tas ir labi:

saviesīgas sarunas vidū, es toč vairs neatceros, par ko bija runa, bet tātad saviesīgas sarunas vidū es uz droši vien pavisam nevainīgi domātu frāzi strauji atbildēju "nesaki man, kā man justies", un, kā man apgalvo, šo frāzi esot pavadījis tāds skatiens, ka viss apkārt sasalst

droši vien ja tā saruna būtu bijusi mazāk saviesīga, es būtu iztikusi bez ledaina skatiena, un ar citu cilvēku arī bez frāzes būtu iztikusi, jo kāda man daļa gar to, ko citi cilvēki saka

bet es ļoti lepojos ar sevi un to, ka esmu izstrādājusi šādu reakciju un tik instinktīvā līmenī

(man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba