|
Septembris 19., 2016
 | 07:08
Sapnī redzēju, ka, vārdsakot, teorētiski varētu nobrukt ķīmiskie elementi, tipa metāliskie, sākot ar dzelzi, man tapa uzdots atjautības jautājums "pie kura elementa nobrukšanas mēs te visi atņirgsimies"
Long story short, no visiem nabaga cilvēkiem, kas drūzmējās kāpņu telpā, savilku mājās bērnus un kaut kādu spāniski runājošu meiteni tā ap 16, kurai bija plaukstas lieluma (bet dzīvi) dvīnīši.
Izrādījās, ka šausmīgi daudz bērnu pie mums salien, ja pacenšas.
|
Septembris 16., 2016
 | 21:44
Bērns iepazīstas ar meiteni, vārdā Gabriela
Pēc laba laiciņa: "Mammu, kāpēc to meiteni sauca Degviela?"
|
| 07:31
Un, protams, vakar ilgi ķiķināju par hipotētisku zinātnieku, kas piesakās, ka izārstēs vēzi, un ne vienu vien, dabū grantu, labu laiku strādā, un beigās atnāk tāds triumfējošs, ar veselu spaini vēžu - visi veseli, laidiet kaut tūlīt upē
|
 | 07:15
Vakar nonācu līdz atjautai, ka varētu nekad-nekad vairs nerakstīt
(Protams, ja pēdējais pusgads ir rādītājs, totāli varētu, un pat nekas daudz nebūtu jāmaina)
Un pat sūds par literatūru, skaidrs, ka tās grāmatas ir kaut kas tāds, kas pēc uzrakstīšanas kļūst par spītības izpausmi, publicēties galvenokārt tādēļ, lai norautu to gabalu no sevis un ietu tālāk vēl vieglāks (tikai tagad es nepavisam nezinu, vai es būšu vieglāks, varbūt tikai vēl vairāk izsmērēšos starp visiem cilvēkiem, kas no manis kaut ko grib)
Bet, protams, kur tu, cūka, liksies, bet, protams, tas viss no tā, ka neesmu rakstījusi, nevis esmu, un no tā, ka ir dažas epizodes MBD, kuru dēļ man vēl joprojām kļūst fucking skumji
|
Septembris 13., 2016
Septembris 10., 2016
 | 07:24
Tfu, gandrīz ar sirdi aizgāju, saņemot elektrības rēķinu par 105 EUR ierasto ~36 EUR vietā.
Tikai pēc tam konstatēju, ka tur mīnusiņš priekšā, tb rēķins ta negatīvs.
|
Septembris 8., 2016
| 16:28
Pa dienu aizmigu ar domu "tagad es ātri izgulēšos"
Pamodos ar dauzošos sirdi un sajūtu, ka sapnī esmu skrējusi, vai, precīzāk, strādājusi pastiprinātas informācijas apstrādes režīmā
Nu tb tiešām arī gulēju ātri
|
Septembris 4., 2016
 | 11:01
Pfff, google par mani ņirgājas pat gmailiskajā versijā
Mēģinu sameklēt, kur ir vega II pēdējā versija
rakstu "mājas bez durvīm"
man piedāvā "mājas bez automātiskajām durvīm"
|
Augusts 28., 2016
| 00:11
Tīra, nomazgāta un sakārtota galda sajūta. (Pie maniem ģēnija cienīgajiem bardaka veidošanas paradumiem Ziemassvētki ir kudiš biežāk.)
No vienas puses, jauki, no otras puses kaut kā, nez, agorafobiski - nu tb precīzi tā skērīgā sajūta, kas pārņem dažos lielveikalos, kuros ir pārāk augsti un tukši griesti.
Atradu visādas šķiltavas, auskarus un miljons zīmuļu/flomasteru (ibo pēdējā laikā bija izstrādājies paradums, ja nevar atrast vecos, nopirkt jaunus, un likt iekšā tajā pašā bardakā).
Redzēsim, cik dienas šitais statuss kaut cik saglabāsies.
|
Augusts 26., 2016
 | 17:18
Kā zināt, ka tu esi pārāk daudz krāmējies ar savu fucking ģimeni:
ja ir rakstīts "veļas reklāma", bet tu izlasi "veļaspulvera reklāma"
|
Augusts 19., 2016
 | 07:28
Bet vispār (jā, es izmantoju savu cibu, lai skaļi domātu, fuck off) man šķiet, ka ar bērniem ir līdzīgi kā ar augstāko izglītību. Lielākajā tiesā gadījumu tev viņu nahren nevajag. Retos gadījumos tu točna zini, ka vajag, un ka tu nebūsi laimīgs, ja nebūs šīs izglītības un visa, kas ar to saistīts. Augstākās izglītības (ne)esamība neraksturo tavas intelektuālās spējas, zināšanas vai citas kapacitātes (lai gan korelācija, pieņemu, pastāv). Bet. Ir tikai pareizi, ja sabiedrība tev laiku pa laikam apjautājas "a kur ir tava augstākā izglītība", un, ja tu pasaki, ka nav, izdod Žēlabainas vai Uzmundrinošas skaņas.
Protams, ka tu vienmēr vari pasūtīt viņus ratā. Man nav laika mācīties, jo man ir miljons bērni / es strādāju nonstopā un pelnu vairāk nekā tu / es jau tā bīdu krutāku zinātni nekā jūs varētu kaut mēģināt saprast / piedo, bet mans pat videni nav beidzis, tu tiešām gribi, lai es ar savu ienākšanu unī pazeminu kolektīvo IQ par 30 punktiem? / es paskatījos uz to jūsu zinātni un atzinu viņu par garlaicīgu un reāli kaitinošu vienlaikus / fuck off, manas smadzenes, ko gribu, to daru; un tavi draugi, kas zina, kāpēc tev tās izglītības nav, nekad neizteiks kaut kādas debīlas piezīmes, un vispār cilvēki, kurus tu uzskati par sakarīgiem, neizteiks, ja nu vienīgi mīļotais cilvēks, kam tu uzticies līdz pēdējam, kādreiz pievilks tevi klāt un iečukstēs ausī "bet tādam gudram, atjautīgam un viltīgam cilvēkam kā tu taču augstākā izglītība špicka vien būtu, un tu taču zini, ka es būšu ar tevi every step of the way", un tu viņam pat nesadod pa purnu.
Bet, zini, tajā brīdī, kad tu sevi identificē kā "degree-free", uz tevi var paskatīties drusk jocīgi, un varbūt kāds akadēmiķis kaut ko nošņaukāsies par mūsdienu jaunatni.
Un šitāda attieksme attiecībā pret bērniem droši vien ir likumsakarīga, unless
a) mēs beidzot apjēdzam, ka no šitās nolādētās sugas nevienam labāk nekļūst, un kolektīvi atņirdzamies,
b) mēs diezgan operatīvi izgudrojam (vēlams, visiem, ne tikai Bilam Geitsam un Donaldam Trampam pieejamu*) tehnoloģiju, kas atceļ nepieciešamību reproducēties,
c) ??? droši vien vēl kaut kas.
*bet tas jau ir cits ieraksts un par citu tēmu
/kā redzams, es atkal esmu sākusi normāli strādāt, ka to vien gribas kā šķiest laiku cibā
|
Augusts 18., 2016
 | 12:25
Vispār sabiedrības norma, stingri ņemot, ir "bērni ir, bet neredzami/nedzirdami/nekustīgi/nečurājoši/nemiegaini". Ko, piezīmēsim, ir vieglāk emulēt ar neesošu bērnu nekā ar esošu. :)
|
Augusts 17., 2016
| 11:25
Btw, es esmu laimīgi nonākusi līdz tam stāvoklim, kurā cilvēki, kas lielās ar savu "child-free" statusu un cik tas patiesībā ir Labi un Pareizi un Loģiski un Kas Tie Citi Ir Idioti Ka Nesaprot, man jau šķiet drusku ja ne aizvainojoši, tad - es pat nezinu šo dīvaino sajūtu, tādu kā "forši, es zinu, ka tev ir vairāk laika, vairāk naudas, vairāk nervu, vairāk iespēju ceļot un plašākas karjeras izvēles, kā arī labāka izglītība nekā man, bet nu varbūt tad izbaudi to visu, nevis ciet par to, ka tevi ne visās valodās nosauc par "child-free"? Un, pie reizes, ja jau tu sevi apzīmē kā "child-free", tad kā tu apzīmētu cilvēku, kam ir bērni?"
Bet nu pieņemu, ka tas ir tāds normāls vasaras brīvlaika beigu stāvoklis, tāds "būtu jāstrādā mellu muti, lai sapelnītu naudu saviem bērniem, kuriem tūlīt būs jāpērk nenodrāztas drēbes un skolas preces un un un, bet nevar, jo bērni ta mājās un prasa multeni".
*"un tādēļ jācibo, jo tas totāli atrisina problēmu"
|
Augusts 15., 2016
| 09:39
Izdzīvot satori nometni: ček
Vispār tas ir fantastiski pārsteidzošs skats, kā vesela banda cilvēku vienlaikus domā-strādā-pārstrādā-cīnās ar saviem tekstiem, katrs dara kaut ko pilnīgi savu, un tu tur visur esi klātesošs, strīdies, muļķojies, atzīsti savu muļķību, cīnies tālāk, planējienā starp x un y vēl uzraksti savu stāstu, un to visu, kamēr tavi bērni ir drošībā un aprūpēti (t.i., četras dienas pārtikuši no desas, āboliem un konfektēm, vienā krekliņā nakts vidū lietū, nemazgātiem zobiem, neķemmētiem matiem un visādi citādi ļoti apmierināti ar dzīvi)
Tagad tikai atgriezties kādreiz darbos, khhh
|
Augusts 2., 2016
| 18:34
Jes, es izdarīju TO - paskatījos uz maketēšanai atdotās grāmatas manuskriptu un stresaini rakstīju redaktorei "bet klau, pirmā nodaļa taču ir pilnīgs sūds!" :D
|
Jūlijs 22., 2016
| 21:55
Rrrr, visu dienu noņerkstēju par tēmu "nekad vairs nedzeršu" un "akdies, what is wrong with me, tāāādas pohas no trim neapiņainiem aliem", līdz beidzot tak pierāpoja, ka man vienkārši ir baiss miega bads (2 naktis, kuras ir pavadītas, panikā klausoties katru troksnīti, kas varētu būt no gultas 2. stāva krītošs bērns, plus viena nakts ar kādām 6 h tipa miega ar tiem pašiem trim aliem).
Nu neko, pastīsies, rīt tak būs labāk.
|
| 15:27
Tulkojot izmetīšu no bērnu grāmatas pieņēmumu, ka "idiots" ir okei lamuvārds. Ielikšu vietā "apdauzekļi", lai jaunā paaudze mācās būt kreatīvi.
Also, izrādās, ka dotā grāmatiņa mēdzot tikt aizliegta par referencēm uz šņaucamo/zelējamo tabaku un alkoholu, tās gan es centīšos atstāt.
|
| 10:16
..tas mirklis, kurā tu priecīgi iespiedzies VID inspektoram ausī "wow, tad jau izrādās, kas es vēl neesmu valsti apzagusi!"
|
Jūlijs 17., 2016
| 15:44
Es sev visu laiku esmu teikusi, ka "esmu stipra, jo varu to izturēt" un "ja es to varu izturēt, tad esmu stipra" un "es taču esmu stipra, tātad varēšu to izturēt"
Bet varbūt patiesībā ir tā, ka stipram cilvēkam nekas nav "jāiztur", stiprs cilvēks vienkārši dzīvo tā, kā vēlas un ir laimīgs, un viņam nevajag neko tādu, kas "jāiztur"
|
Jūlijs 11., 2016
| 12:34
Bet vispār rakstīt reālistisku zinātnisko fantastiku, kas notiek šeit un tagad, Latvijā, ir diezgan amizanti. Nu, nenormāli challenging, bet arī amizanti. Un tā sasodītā sevis pārvarēšanas figņa, ka tu tiešām gūglē to, kā var sazināties ar menteni (izrādās, pusstundas laikā nav iespējams atrast konkrēta iecirkņa mobilo tālruni, varbūt pat vispār nav iespējams, woshim īsziņu viņiem aizmest praktiski nestrādā) un kuri kapi pieņem līķus un un un.
|
|
|
|