Septembris 1., 2014


21:30
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.

Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?

Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

13:03
Un šorīt mūsu bilingvālajā skolā 1. septembra pasākuma ietvaros meitas klasesbiedrene uz blokflautas spēlēja Ukrainas tautasdziesmu.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

00:17
Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 31., 2014


10:50
Bet ja par aktuālo "nauda smird vai nesmird?" jautājumu.
Es jau gribēju rakstīt tipa "man laikam nav ētikas un morāles, es par to tiešām neuztraucos". Un savā ziņā tā arī ir; nu tb ja ir kaut kāds darbs, kas jāizdara, es to izdarīšu arī tad, ja par to tiks samaksāts no man netīkama avota. Un tādu tīru un ētiski nesamocītu avotu jau patiesībā nemaz nav; visa nauda smird, tikai katra savā reģistrā.
Bet man laikam ir svarīgs tas pirmais tuvinājums, t.i., vai tā sistēma, kas piešķir naudu, vienlaikus čakarē to vidi, kurā nauda tiek iepludināta. Vienkāršoti formulējot, ja es zinu, ka cilvēks kakā akā, tad viņa piedāvāto ūdeni es iespēju robežās centīšos nedzert.

Un: man nav pilnīgi nekādu iebildumu, ja nauda kultūras projektā ienāk no privātiem vai biznesa vides resursiem. Tik ilgi, kamēr šie privātie/biznesa vides donori nemēģina diktēt rezultāta saturu, man tas šķiet pilnīgi okei, pieņemu, ka cilvēki vienkārši grib uzlabot savu karmu (jo savu publisko tēlu var uzspodrināt daudz lētāk un efektīvāk ar citām metodēm, kultūra šajā ziņā galīgi nav pateicīga). Un speciāli nesadarboties ar kādu, kas ir nolēmis izdarīt kaut ko labu, lai tikai neuzlabotu viņa karmu - tas man šķiet šausmīgi maziski un absurdi.

Bet man ir tiešām grūti pieņemt naudu no valsts. Parasti jau nekādas dižās izejas nav, es taču neiešu noraut projektu ar argumentu "tā jūsu VKKF nauda smird", un ne jau nu VKKF ar to dzīvi sabojāšu, bet projekta iesniedzējiem. Un tā nu es samierinos, izdaru secinājumus par sevi kā par amorālu bezmugurkaulnieku un turpinu darboties.
Bet tomēr: ja nu ir kāds kultūras naudas veids, kur tiek kakāts paša akā, tad tas ir VKKF. Es precīzi nezinu, kāpēc un kā, bet cīņa par kkf naudām tiešām padara kultūras cilvēkus sliktākus un vidi - zemiskāku un pazemotāku. Varbūt tas ir low stakes game, varbūt tas, ka naudas sadalīšanas principi ir pēc definīcijas atkarīgi nevis no rezultāta, bet no ieceres. Nu, t.i., ja es iesniedzu grāmatu/rakstu/whatever Zvaigznē/Satori/whatever, tad tas tiek publicēts vai nepublicēts atkarībā no tā, vai pats teksts ir kvalitatīvs (protams, ka vārds spēlē lomu, bet ja es sarakstu kaut kādas glupības, tad tās netiek publicētas, un viss). Ja es iesniedzu pieteikumu grāmatas rakstīšanai, tad naudu piešķir vai nepiešķir atkarībā no tā, vai mans vārds kotējas vai ne; pati grāmatas ideja ir sekundāra. Jā, droši vien citādi nav iespējams - t.i., kultūru finansēt post factum, atkarībā no tā, cik labu projektu esi uztaisījis, būtu lieliski, bet kurš tad uz to parakstītos. Bet sausais atlikums ir tas, ka VKKF nauda, pirmkārt, nāk no valsts, par kuru es neesmu sajūsmā, otrkārt, tā tiek piešķirta, manuprāt, ačgārni, un treškārt, tā padara kultūras vidi negantāku. Un es nedomāju, ka no tā visa kāds dabū karmas punktus.

Es gan nezinu, ko es ar to visu gribēju teikt; tikai tāda maza atskaitīte no cilvēka, kas lielākajā daļā dzīves situāciju ētiku autsorsē, nevis izmanto iebūvēto.

(52 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 30., 2014


17:28
1. Tātad Linda Curika, vienīgā latviešu feministe, feisbukā uzbrauca kādai dāmai par to, ka viņa nevalkājot krūšturi uz grāmatas prezentāciju (dāmai mugurā bija sarkans topiņš, rūpīgi ieskatoties, varēja ieraudzīt krūšu galiņu apveidus). Es padomāju tipa wtf wtf wtf.
2. Pērku sev jaunu džemperīti, padomāju "baigi gaišs un plāns, droši vien šis ir tas keiss, kad vajag krūšturi".
3. Uzvelku jauno džemperīti, konstatēju, ka krūštura lencītes ir redzamas.
4. Saprotu, ka šovakar dodos uz ballīti, kurā būs Linda Curika.
5. Novelku to fakino krūšturi, normāls džemperītis, ja. Un man krūtis arī tikpat smukas kā tai meitenei ar sarkano topiņu.

Plāns: piedzerties, piedzirdīt Lindu Curiku, plūstoši pāriet pie krūštura jautājuma. :)

(25 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 25., 2014


18:06
Stella savus jaunapgūtos valodas skiļļus izmanto, trolejbusā vispirms žēlabaini paziņojot, ka viņai vajadzīga "kleita", un, kad uzmanība pievērsta, paskaidrojot: "Lia nav, tēte nav, omuļi [t.i., omammas] nav. Mamma ir. Vai, vai, vai!"
Tags:

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 24., 2014


01:15
Skatos ar Liu "Losing my religion" klipu; paskaidroju, ka tas ir par to, ka cilvēkam ļoti gribas ticēt Dievam, bet nevar saprast, kāds tas dievs ir, jo viss, ko par viņu saka, ir meli.

"Man arī ir grūti iztēloties, kāds ir Dievs,
Varbūt tas ir tā kā tāds liels bumbulis.
Kurā ir daudzi mazi punktiņi.
Un vienā punktiņā ir visa mūsu pasaule, visas planētas un kosmoss.
Bet ir arī citi punktiņi.
Arī tādi, kur Džonatans ir meitene."
Tags:

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 22., 2014


15:35
Par pašreklāmu runājot, viegla pašironija arī nav slikta lieta.

"Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai."
/Gundega Repše/

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 21., 2014


12:56
Darbs reklāmā - tā ir špicka, vot darbs pašreklāmā, tas gan ir grūti.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 19., 2014


10:36
Teksts:
"Regulāra atbalsta trūkums liek literātiem konkurēt par rakstniecības stipendijām."
un
"Konkurence bijusi liela, jo citu atbalsta iespēju literātiem Latvijā ir maz."

Un tagad nešmaucieties, uzminiet, cik daudz romānu un cik daudz dzejas krājumu pieteikumu tika iesniegts? (lai pieteiktos, vajag ~20 dzejoļus, vai arī kaut kādu iesāktu romānu)

(19 teica | man šķiet, ir tā...)

09:52
Hugo balvas, atskaite (sev un kam vēl tas varētu interesēt):

Best Novel: Ancillary Justice by Ann Leckie - Woohoo! Tiešām izcils gabals, pelnīta balva, apvieno visu, kas man patīk SF (zinātne+emocijas+filosofiskais elements+space opera+tikko jaušams pasauss humors+nedaudz poētikas)
Best Novella: “Equoid” by Charles Stross - Nnnnu, es būtu devusi Valentes Six-Gun Snow White, bet principā arī šādi ir okei. (Valente ir forša, bet nav labākā ever, Stross droši vien priekš Strosa ir pārsteidzoši lasāms)
Best Novelette: “The Lady Astronaut of Mars” by Mary Robinette Kowal - oh come on. "The truth of fact, the truth of feeling" bija daaaaudz labāks. Un Kovāla(?) ir rakstījusi arī daaaaudz labākus tekstus.
Best Short Story: “The Water That Falls on You from Nowhere” by John Chu - vēl viens meh. No visiem īsajiem stāstiem šis man patika vismazāk.
Best Related Work: “We Have Always Fought: Challenging the Women, Cattle and Slaves Narrative” by Kameron Hurley (A Dribble of Ink) - neesmu lasījusi
Best Graphic Story: “Time” by Randall Munroe (xkcd) - awww :) Ņemot vērā to, ka The Saga Hugo dabūja pagājšgad, šis ir visnotaļ pelnīti un ok.

Pārējos var apskatīt šeit, par tiem man nav, ko teikt, jo nezinu.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 14., 2014


21:42
Džonatans šodien tika uz Vienības gatvi, kurā viņam iztīrīja sastrutojušu pirkstu.
Un pēc tam noņēma vienu kājas īkšķa nagu (bija bijis apdauzīts un tagad jau apakšā bija izaudzis jauns nadziņš).
Un tad simetrijai arī otru.
Tad ārsts apjautājās, vai viņam neesot bijusi temperatūra, uz ko es atbildēju, ka nē, tikai vēders sāpēja.
Pēc piedāvājuma apskatīties arī vēderu mēs aši apgalvojām, ka nu jau ir labi, nekas vairs nesāp, paldies, paldies, mēs tad nu iesim. :)

Bet vispār, ja kādam kādreiz vajag bērnu ķirurgu, tad - Mohits Kakars ir ļoti kruts, smaidīgs, izstāsta visu, ko dara, un nevieš ne paniku, ne vainas apziņu, vārdsakot kārtējo reizi mums ir ļoti paveicies ar Vienības gatvi.

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 12., 2014


22:29
Lasu "Wonder", diemžēl latviski, un lielākoties domāju par to, ka šī grāmata ir skumja lielākoties tāpēc, ka mūsu sabiedrībā tā ir uzskatāma par labu grāmatu.

Un ceru, ka kādreiz mēs dzīvosim pasaulē, kurā šī grāmata tiks uzskatīta par nozīmīgu, bet bezcerīgi novecojušu, apmēram tāpat, kā tiek kritizēta Krusttēva Toma būda.

(man šķiet, ir tā...)

Augusts 7., 2014


11:22
Klausieties, starp jums ir kāds psihopāts - grāmatmīlis, kas grib papildināt savus plauktus? Dīls tipa "ņem 1 grāmatu, ko gribi, un 2 no randoma kaudzes".

Grāmatas, kuras jūs varētu gribēt - dzeja (Krivade, Ogriņš, Mežavilka, Pujāta "mūsu dziesma") [izskatās, ka aizsistas], šādi tādi romāni (Gavalda, Graudiņa, Peregrīnes nams brīnumbērniem [smukas bildes, drausmīgs tulkojums], Medību un makšķerēšanas rokasgrāmata meitenēm [tāds mīlīgs romāniņš]), šādas tādas grāmatas krieviski (Freizera Zelta zars, Heinleina izlase, un tad vesela kaudze dīvainu grāmatu tipa "kelti-jazičņiki" un "isskustva japoņii"), non-fic: pāris mācību grāmatas ekonomikā, mārketingā, "Wikileaks", "Cits ķēķis", angliski - visāda klasika šausmīgi vecos izdevumos etc.

Teorētiski pašsavākšana, bet nu var mēģināt arī kaut kur pievest/iedot.

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 5., 2014


23:11
Jā, un starp visu citu dzīvi, kurā nekas nenotiek, es tak biju tajā satori nometnē dripselēt prozistus; beidzot atradu formulējumu tam, ka man pēc zināma laika sāk patikt manu audzēkņu stāsti ("Stokholmas sindroms"), šausmīgi daudz laika pavadīju, kaut ko darot, nu tā, ka fiziski nesanāca laika ne līdz jūrai, ne uz muzeju aiziet, un bērns pavadīja teju visu laiku ar Tomu (viņš reti ir ideāls vīrietis, bet šīs retās reizes ir tad, kad tas ir riktīgi nepieciešams), šausmīgi daudz ar tiem prozistiem izdarījām.

Bet man katastrofāli pietrūkst nonchalantuma, nu tās amizanti šarmējošās vienaldzības, kas piemīt īsti stilīgiem cilvēkiem, es tiešām uztraucos un pārdzīvoju un man ir svarīgi, un tajā visā man nepietiek laika vēl pazīmēties, ka nemaz nav svarīgi; man nepietiek nonchalantuma otrajā dienā nevis ciest, bet uzlāpīties, un man pat pietiek apzinības drusku nožēlot, ka pirmajā vakarā tik tupa pielējos (lai gan ja es nebūtu pielējusies, tad mani vispār no tās nometnes izmestu par neadekvātu uzvedību ;)), vārdsakot bļin.

Jātrenējas aktiermeistarība, jātaisa kautkādas kaķiskās sejas izteiksmes, vai.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

22:53
Bērna pirmā bērnudārza diena: nekādu dramatisku starpgadījumu, Lia (kas dodas uz bērnudārzu kopā ar viņu, lai palīdzētu adaptēties) gan pārgurusi.
Tags:

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 31., 2014


09:16
Bet vispār jā, kaut kas ar mani nav kārtībā, ibo glupo jociņu jomā es esmu konkrēti 18-20gadnieku paaudzē - tb aicinājumā sēžot pie ugunskura, es ar savu hihi-haha biju tieši viņu līmenī, ne vairāk, ne mazāk. Vot tagad tajā satori nometnē man būs pretī pieaugušie, un tas ir reāli skērīgi. (Lai arī it kā tak nav pirmā reize.)

Principā labi, ka vismaz pagaidām tā humora izjūta nav 12gadniekam, rekur jaunā paaudze man te izvērš tādu kreatīvu par tēmu "dirst", ka reizēm tā vien gribas pievienoties.

(Paies vēl kādi gadi desmit, un es par literatūru zināšu vēl vairāk, bet humora izjūta arī būs regresējusi vēl vairāk, nu un tad es varēšu sniegt izcilus padomus par to, kā nodrošināt protagonista tēla arkas attīstību trīspakāpju sižeta sistēmā, bet būtiskākās vietas akcentēt ar ūdens sprauslāšanu un putras mētāšanu)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 28., 2014


22:16
Biju aicinājumā
Sajutos, es pat nezinu, jauna? Gudra? Nu vārdu sakot labi sajutos, un nepavisam ne pieaugusi

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 25., 2014


10:45
Atšķirībā no LaLiGaBas, kur točna pārsteigumu nebija, Baltvilka balva gan ir pārsteigums, nu tāds "wtf why" tipa pārsteigums.

Nēnu protams Rungulis visnotaļ varētu dabūt balvu, teiksim, "re(uz)konstruēsim Latvijas vēsturi" vai "parausim uz nostaļģiju" vai da kaut vai "izliksimies, ka rakstām bērniem, bet patiesībā rakstīsim vectētiņiem" konkursā, bet kā bērnu grāmata Lapsu kalniņa mīklas nekādā veidā nav labāka par, teiksim, mazo Mulu. (Un mazā Mula ir tieši tikpat svarīgi-inovatīva LV bērnu grāmatu pasaulē, ja ne vēl vairāk; nu katrā ziņā tā iekrīt kategorijā "ja manā bērnībā būtu bijusi šī grāmata, es būtu labāks cilvēks", nevis Lapsu kalniņa aizņemtajā "manā bērnībā bija šādas grāmatas, un paskatieties, kas no manis sanāca".)

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 23., 2014


23:05
Nopirku prezervatīvus, profesionālā kretīnisma dēļ paskatījos copy uz aizmugures vāciņa, a tur - "The next generation" in condoms.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba