|
Jūnijs 11., 2017
 | 23:25
Tas, ka tu vari tikt galā ar bērniem ir normāli
Tas, ka tu vari tikt galā ar sesiju, arī ir normāli
Bet vot tas, ka tu vari konstatēt, ka esi nepareizi notamborējusi ~80 kvadrātiņus, un nesākt raudāt, dedzināt dzijas un ragequittot visu to pasākumu, vot tas, lūk, saucas resilience
|
Maijs 26., 2017
| 07:31
Bet vispār mani reāli pārsteidz tas, ka cilvēki, kas it kā nav pilnīgi idioti, domā, ka "piespiedu ārstēšana psihiski slimiem cilvēkiem" ir lieta, par ko vispār var runāt kā par vēlamu un potenciāli realizējamu rīcību. Tas būtu extermely disturbing pat tad, ja "psihiski slims" nebūtu tik vaļīgi definēts.
|
Maijs 24., 2017
 | 22:37
Also, šodien uzzināju, ka sievietes kopojas ar lieliem meža kaķiem, pēc tam fiksi nodara to ar savu vīru, iznēsā gan kaķēnus, gan cilvēkbērnus, piedzemdē kaķēnus atsevišķi un atstāj termītu pūznī, un tad tikai dzemdē cilvēkbērnus. Kaķēni izaug un kļūst par lieliem meža kaķiem, kuru skatiens nozīmē nāvi. Tās nav visas sievietes, tikai kaķdzemdētāju meitas, un viņas var atpazīt pēc tā, ka viņas nodarbojas ar homoseksuālām praksēm. Izmantojot no saknēm savītus peņus.
/Evanss-Pričards
|
| 08:28
Visu laiku pieķeru sevi pie domas "kādreiz es mācīšu studentiem šo kursu un tad es ieviesīšu šādu vērtēšanas/mācīšanas/darba procesa metodi..."
Ko es sākotnēji, protams, uztvēru kā augstprātības un stulbuma sajaukumu, ajmīn seriously, pati nevar normāli darbus uzrakstīt un tagad citiem mācīs?
Tagad man sāk šķist, ka tā actually ir laba ideja, tbš, nevis kursu pasniegt, bet sastādīt Savu Metodi Kā Pareizi Pasniegt Kursus Bļe, un izmēģināt to uz sevis, jo acīmredzami man ir problēmas ar citām autoritātēm, kamēr sevi es actually mēdzu klausīt un ņemt vērā
Un tas būtu incredibly fun also, gluži kā bērnībā spēlēties ar lellēm UN kā izdomāt sistēmu UN kā mācīt UN kā mācīties
Plus man būtu kam ieviest tādus vērtēšanas kritērijus kā "izlasījis 10 nesaprotamus tekstus, pielāgojis savu stilu visnesaprotamākajam: -1 balle"
|
 | 08:01
Stella: Mammu, kāpēc Sarkangalvītei nav tētis? ... Es zinu, tas labais mednieks ir viņai tētis. Es jau izdomāju, kāds viņš izskatās. Gribi, es tev izstāstīšu, kā viņš izskatās? ... Viņam ir brūna āda. Tumši brūna āda, un melni, īsi mati, un labajā pusē kabatiņā viņam ir tāds mazs nazis, bet kreisajā pusē visādi instrumenti. Tā es izdomāju.
|
Maijs 21., 2017
| 17:09
Īstenībā major discovery no tā, ka tev ir 35+, ir tas, ka pēkšņi atveras milzīga pasaule ar cilvēkiem, kas tev ir seksuāli pieejami (nu tb nevis tā, ka visi tagad *reāli* ir briesmīgi pieejami, bet tā, ka tu vari par viņiem leģitīmi domāt)
Ajmīn tad, kad tev ir 15, vai, teiksim, 20, tad vīrietis vecumā 50+ vienkārši nav seksīgs (izņemot nenormāli retus gadījumus, un, piezīmēsim, pat šos retos gadījumus parasti totāli sabojā tas creepy veids, kā tas 50+ gadnieks izrāda tev savas simpātijas)
Bet, ja tev ir 35, tad cilvēki savos, nu, 18+ (ahem, vai kad nu tas ir legāli) vēl joprojām var šķist seksuāli pievilcīgi (tu taču atceries, ka tas bija forši tad, kad tev bija apmēram tikpat) un tajā pašā laikā tāds 50+ arī var visnotaļ patikt bez sajūtas "akdies, ja viņš man patīk, značit pedofīls kaut kāds"
Vārdsakot es to nevaru precīzi noformulēt, bet tā ir nereāli forša sajūta
|
Maijs 18., 2017
| 17:24
Atklājām brīnišķīgu veidu, kā risināt nepietiekamu atsauču/teorētiskā backgrounda problēmu. Viena frāze: "Diemžēl xxx (atsauce) vēl nav nonācis līdz idejai, ka..."
|
 | 14:36
Ak, ja būtu tāds godīgs serviss, kurā tu atnāc ar savu psiho ideju, kuru neproti noformulēt, un tev izmet pretī normālu akadēmisku resursu par tēmu
Nu vai pat nevajag psihu, ajmīn, teiksim, es esmu par 90% pārliecināta, ka Fuko salinko seksa-morāles saistīšanu ar kristietības ietekmi, bet nu kur es to tagad atradīšu (piedāvājums izlasīt visu seksualitātes vēsturi TAGAD, protams, ir mīļš, bet ēēē)
Vai, teiksim, "ko tur Batlere teica par parodiju, you know what I mean"
Tāds godīgs serviss, kurā varētu aizņemties kādu nedēļu no jūnija vai pat jūlija un dabūt viņu avansā TIEŠI TAGAD arī nenāktu par ļaunu :)
|
Maijs 15., 2017
| 17:25
Starp lietām, kas ietilpst kategorijā "es nezinu, kāpēc es to gribu, bet es šito gribu" ir twiddle muff
Un tas ir jokaini, jo dzīvē man ir bijis tikai viens kontakts ar cilvēku, kam ir vecuma demence (Alcheimers? kas to, sasodīts, spēj atšķirt, ne jau es), bet es atceros to bezspēcības sajūtu, ka tu gribi palīdzēt, bet nav laika un nevari un, galvenais, nemāki
Kas ir, baidos, vispār LV problēma
Vārdsakot, tā ir totāli tamborēšanas lieta, ja nu es negribu ķibināt saviem bērniem augšā miljono rotaļlietu, vai sev kurotur segu
Bet tiem, kam ir bijusi pieredze ar rūpēšanos par veciem cilvēkiem ar trauksmi un kustīgām rokām komplektā ar nespēju darīt parastās kustīgo roku problēmas (nu tur adīt vai tamborēt, vai ko citu) - šis izklausās jēgpilni?
/JĀ MAN IR JĀRAKSTA KĀDAS 5 ESEJAS JĀ MAN IR SESIJA, un jā man ir haltūra, kā arī vēl viena haltūra, un viss ir slikti, tā ka šis totāli varētu būt viens no "pūt un palaid" tipa gājieniem no maas puses, fuckoff
|
Maijs 9., 2017
| 12:32
Akdies, es jau biju aizmirsusi par tādu brīnišķīgu žanru kā delfu komentāri :D
|
Maijs 4., 2017
| 18:51
Pat garāmejošs pieskāriens feminisma skatījumam uz literatūru rada diezgan amizantu efektu: lasi tu, cilvēks, grāmatu, skaiti sievietes, kas tur parādās: beigta, beigta, mauka, mauka, beigta.
Nevaru sagaidīt, kā autors, kas visādi citādi ļoti rūpīgi izstrādā pasauli, būs sagatavojis mums arī vīrišķo partenoģenēzi, pagaidām īsti neredzu skaidrojumu tam, kā tie vīrieši-kas-blandās-apkārt-izdrāžot-visu-pārējo-maskulīno-pasauli actually šajā pasaulē ir radušies
|
Aprīlis 28., 2017
| 09:57
Stella bērnudārzā saplēsusies ar Amēliju, pati sakosta un apvainojusies. No rīta aprunājamies
Es (atradu pareizo pieeju): Iedomājies, es atnāku uz bērnudārzu, un man saka, ka Stella Amēlijai nokoda kāju!!!
Stella (saķiķinās): Es viņai nenokodu kāju. Es tikai iesitu, un iekniebu. Un ieskrāpēju pie actiņas. AR GRĀBEKLI.
(pēc tam izrādījās, ka tas ir bijis mazais spēļu grābeklītis, bet nu wtf)
|
Aprīlis 25., 2017
 | 20:40
Randiņš, nākamā sērija, es prātoju, vai vajadzētu čalim arī kaut ko aizvest
- Stella, tu zini, kas viņam patīk?
- Jā! Es pati viņam patīku!
|
Aprīlis 23., 2017
| 00:27
Mēs ar bērniem gandrīz vai nobeidzāmies no smiekliem, skatoties šo te:
https://youtu.be/SqDDmDOezWs?t=3m55s
Mūzika vēl jorojām brīnišķīga, bet KO TU DARI AR TO KAFIJAS AUTOMĀTA KANNU, GRĀVER?
Vēlāk:
- Mammu, par ko ir tā dziesma?
- Ēē, nu, par Dievu.
- Tad varbūt tas ir svētītais ūdens?
|
Aprīlis 21., 2017
 | 23:21
Man šķiet, ka pirmo reizi mūžā taisīju prezentāciju, balstoties uz drusku zinātniskas metodikas (tiešām drusku), un konstatēju, ka tā tiešām var iegūt interesantus datus (kas to būtu domājis). Rīt 15.15 RCB lasīšu lekciju/diskutēšu par to, kas mums ir jaunākajā latviešu SF/F un ko es/mēs gribētu redzēt vēl un vairāk.
|
Aprīlis 19., 2017
| 20:16
Jā, starp visu citu vakar biju lieciniece episkākajam veidam, kā uzaicināt meiteni pie sevis uz mājām: "Man mājās ir pods un divas miskastes. Un tu drīkstēsi visam pieskarties."
Meitene aizrautīgi piekrita.
Mums, abu četrgadnieku mammām, nācās vien samierināties.
|
| 06:41
Bet vispār vakardienas kašķī man vislabāk patika arguments "jāsauc cilvēkus oriģinālajā vārdā un vietniekvārdā, ņemot vērā viņu bioloģiju ģenētikas līmenī, jo tā ir PATIESĪBA, un kaut ko tādu nedarīt ir problēma, kas būtu jārisina galvas pusē, un PATIESĪBA ir mans vienīgais credo, sabiedrības izlikšanās un roleplayings ir zem mana goda"
Incanti, kā tas ir, drošvien šitā:
- runājot par paziņu, kas nokrāsojusi spilgti zilus matus, viņi saka "tā meitene ar gaiši brūnajiem matiem"
- ja viņu paziņu lokā kādam ir adoptēts bērns, tad viņi katru reizi saka "tavs adoptētais bērns", bet bērnam - "tava adoptētāja", nevis "tava māte"
- cilvēkiem, kas izlabojuši sakodienu ar breketēm, saka "piedod, tavs smaids vēl joprojām ir reāli šķībzobains", bet briļļainos ved pāri pie ielas aiz rociņas
- ja kādu pilnā vārdā sauc Līga Elizabete (bet sarunvalodā par Līgu), tad arī vienmēr sauc šo cilvēku par Līgu Elizabeti
- also, visus augstākminētos pie pirmās izdevības sūta pie psih*, jo šiem točna ar galvu kaut kas nav kārtībā - ne ta psih* problēmas ar savu ķermeni, ne ta ar realitātes apzināšanos, figviņzina, bet KAUT KAS NAV KĀRTĪBĀ AR VIŅIEM
|
Aprīlis 18., 2017
 | 07:36
Also.
Ned. nogalē pirmo reizi dzirdēju, kā dabā izklausās tas, ka cilvēki sauc man pazīstamu transgender cilvēku nepareizā vietniekvārdā (tb dzimšanas, ne tagadējā), turklāt ar pamatojumu "man nav svarīgs dzimums, man ir svarīgs cilvēks, tāpēc es saukšu viņu tā, kā saucu, kad mēs iepazināmies".
Tas izklausās tik drausmīgi aizvainojoši un tik drausmīgi wrong. Visa tā saruna bija wrong.
Vēl joprojām dusmīks.
Also, visi, kas kaut ko diršas par "āāā unikālajām sniegpārsliņām, kam vajag unikālo vietniekvārdiņu" kaut kur tālu tālu ārzemju forumos, vienkārši fuck off, kā būtu, ja jūs iesākumā sadotu pa ausi tām unikālajām sniegpārsliņām tepat blakus, kas pat atšķirību starp viņš-viņa nav apguvuši, bļe?
|
Aprīlis 16., 2017
| 15:13 - bērnkopība kā pazemojuma prakse
- Mammu, saģērb mani!
- Stella, tu esi liela meitene un pati vari smuki saģērbties.
- Nē, tu mani smuki saģērb!
- Stella, paskaties, kā es tegad izskatos. Kāpēc tu domā, ka es mācētu tevi smuki saģērbt?
(Pauze, the truth dawns on her)
- Es māku saģērbties smukāk... (aizjož pēc drēbēm, mission accomplished)
|
Aprīlis 15., 2017
 | 15:13
Ekaterin studied Tien warily as they undressed for bed. The frowning tension in his face and body made her think she had better offer sex very soon. Strain in him frightened her, as always. It was past time to defuse him. The longer she waited, the harder it would be to approach him, and the tenser he would become, ending in some angry explosion of muffled, cutting words.
Sex, she imagined wistfully, should be romantic, abandoned, self-forgetful. Not the most tightly self-disciplined action in her world. Tien demanded response of her and worked hard to obtain it, she thought; not like men she'd heard about who took their own pleasure, then rolled over and went to sleep. She sometimes wished he would. He became upset—with himself, with her?—if she failed to participate fully. Unable to act a lie with her body, she'd learned to erase herself from herself, and so unblock whatever strange neural channel it was that permitted flesh to flood mind. The inward erotic fantasies required to absorb her self-consciousness had become stronger and uglier over time; was that a mere unavoidable side-effect of learning more about the ugliness of human possibility, or a permanent corruption of the spirit?
/Louis McMaster Bujold
|
|
|
|