|
Septembris 27., 2020
 | 23:46
Šīs nedēļas sākumā es paskatījos uz savu darāmo darbu sarakstu un sapratu, ka nebūs, vienkārši nebūs. Ka jautājums ir tikai par to, ko es nofeilošu un cik ļoti, un cik smagas tam būs sekas, un vai es spēšu izvēlēties pareizo nofeilojamo lietu no visām.
Pa nedēļas vidu saņēmu atgādinājumu, ka vispār vēl šis tas jāizdara.
Un uzņēmos vēl vienu darbiņu uz jautājuma zīmes.
Tagad es esmu izdarījusi praktiski visu, kas bija jāizdara (t.i., visas svarīgās lietas), ietverot arī tās, kas pienāca klāt no jauna.
Nu, šis tas tur ir izdarīts diezgan gļukaini (es zinu, ka varēja labāk un kā, bet tas būtu prasījis vēl xxx stundas, kuru man nebija) un prozistu workšopa laikā es n-tās reizes izkritu no procesa un vispār nesapratu, kas notiek, bet viņi laikam nepamanīja atšķirību no mana parastā agregātstāvokļa (kas gan ir diezgan biedējošs fakts).
I'm OK.
Nu tā kā droši vien neesmu OK, droši vien pēc šitā sekos vismaz viena diena, kurā es truli blenžu sienā, bet pofikkkkk. I'm OK. I'm good.
|
Septembris 22., 2020
 | 18:53
Cita starpā, vārdsakot, šodien ieraudzīju čatā frāzi "varētu 400 EUR notērēt grāmatām" un notvēru to saldo, mulsinošo sajūtu, kas parasti ir tad, kad kāds kindof simpātisks cilvēks ir tā kā sācis ar tevi flirtēt, un tu iztēlojies, kā tas būtu, un viss ir tik ļoti uzbudinoši un vienlaikus ne pa īstam...
Nu, tas tā, atbildot uz jautājumu par to, kā vajag izrādīt simpātijas
(situācija, piezīmēsim, sausi akadēmiska)
|
Septembris 9., 2020
 | 17:06
Kādreiz, kad es piekopu to, ko sauc par Romantiskām Attiecībām (nu, to, kur cilvēkiem laiku pa laikam Jāizrunājas un Jāsaprot Nākotne vai Jānoskaidro Jūtas vai kas tāds), tad mēdza būt tā spēlīte, "kurš pirmais pateiks otram, ka tas otrs ir cūka"
Nu, tur
A: tu esi cūka, jo izturējies pret mani X
B: ja jau mēs tagad tik atklāti runājam, tu pret mani visu laiku izturies Y
A: nu ko tad tu neteici
B: es negribēju būt cūka
A: nu un kāpēc tad tagad saki
B: ...
A: tikai tādēļ, lai novērstu uzmanību no tā, ka esi cūka, ja? un liktu man sajusties sliktāk? cūka!
No B puses, protams, vissaprātīgāk ir atvainoties par savu X, censties izturēties labāk un tad, kad rodas atbilstošs brīdis, norādīt A, ka A pret viņu izturas Y, kas ir diezgan cūcīgi.
Rinse, repeat ad nauseam, visu dažādo tikai tas, ka cūcību klāsts arvien tiek papildināts un dažādots viskreatīvākajos veidos
Un neviens šito neizbeidz un neviens neaiziet
Es nezinu, vai citi cilvēki to dara
Man ir bail, ka cilvēki to dara arī draudzībā vai ģimenes attiecībās
Man ir bail, un tāpēc
|
Septembris 8., 2020
 | 19:39
В сердце немного света, лампочка в тридцать ватт
Перегорит и эта - за новой спускаться в ад
Mūzika: БГ - Та, Которую Я Люблю
|
Septembris 2., 2020
 | 21:42 - par aktuālo
If Wishes Were Catholics
Menton J. Matthews III
She said why do you have to go
No one out there knows you
And I said you don't you just assume
You think you are something
You think you are something
He said why do you have to go
No one out there loves you
So you're supposed to be my ideal
Can't even deal with yourself
I need new heroes
He said why do you have to go
No one out there is shameless
So you're supposed to be my ideal
Can't even deal with yourself
I need new
So you're supposed to be my ideal
Can't even deal with yourself
I need new heroes
Mūzika: Saltillo - If Wishes Were Catholics
|
Augusts 27., 2020
| 23:03
pēc covid izolācijas un vasaras otrās puses totālās cilvēku pārdozēšanas
jau pāris dienas iestājies mazs, bet dziļš miers
šodien neaizgāju uz pasākumu, paskatījos, ka būs 49 cilvēki un padomāju "naaaah covids"
apsveru iespēju nopirkt masku un staigāt ar masku daudz daudz man patīk tā sajūta ka cilvēki neredz manu seju
es nezinu, kas es esmu, bet pamazām apjaušu, kas ir tas cilvēks, kas es gribu būt. tieši attiecību ziņā.
iespējams, es vienmēr esmu drusku bijis tas cilvēks, tikai covids mani izsita no sliedēm, jo pēkšņi man ļoti daudz vajadzēja palīdzību un pasaule izrādījās vēsa un cieta negaidītos veidos un silta un vaļēja citos tikpat negaidītos veidos
bet, kā kaut kādā brīdī piezīmē Groiss, cilvēks, kas ir "atvērts", ir atvērts arī tā, kā ir atvērta brūce
Mūzika: Enigma
|
Augusts 24., 2020
| 11:40
Īsais komentārs par IF kombinācijā ar uz augiem balstītu pārtiku (tb Daily 12, plus ko nu vēl gribas, ja iegribas): bloody fucking hell, man ir ļoti, ļoti viegls IF ar 9-10 h barošanās logu, bet tik un tā man šķiet, ka tajās 9-10 h es vnk visu laiku nonstopā ēdu, lai varētu dabūt to paiku iekšā, un vēl 5 h pēc pēdējās maltītes jūtos normāli pierijusies, thefuck
UPD: laboju, jo matemātika
Nu, tā kā es biju sev mīlīgi nosolījusies, ka ēdīšu visādu krējumu vai lasi vai whatever bet nu taču nav kad!
(gan jau kaut kad nostabilizēsies, es tikai nupat kā atsāku visu šo pasākumu)
|
Augusts 21., 2020
| 16:25
Stella lasa grāmatu
- Mammu, kas ir slampa?
- ...?
- Ko nozīmē "slampāt"?
|
Augusts 12., 2020
 | 10:21
Iedevu Liai palasīt Annu Raisu, viņa lasa, kaut ko tur iekomentē, tad pēkšņi pilnīgā sajūsmā: "Āāāāh!!! Lestats nav homofobs!"
|
Jūlijs 28., 2020
 | 15:10
es taču esmu vīrietis
tu teici
mana sirds var būt ātra un cieta
bet ne mīksta un grūta
rētas izdaiļo mani
tāpēc es triecos pret balkonu stūriem
mašīnu bamperiem
savu draugu dūrēm
es saku es zinu es pati neeju pie meitenēm
kas netaisās dzert ar mani
pie visām saprātīgajām meitenēm
tu zini ir tie ledus gabali kas visam par lielu kas sasalst kopā un draud saplēst
pārāk trauslās glāzes
un tie kurus izķeksē no maisa
iebāžot caurumā pirkstus
tā mēs satiksimies
un ja arī tas būs sāpīgi
mums nesāpēs nemaz
|
Jūlijs 23., 2020
| 12:24
ja dievs būtu mazais bērns
tu būtu krevele uz viņa
nobrāztās ceļgala ādas
ja dievs būtu tēvs
tad teiktu liec viņu mierā
viss normāli neplēs nost
ja dievs būtu māte
tad paliktu spilventiņu
ja zinātu kur kritīs
ja dievs būtu plāksteris
tad apsegtu tevi
pār kaistošu asfaltu lietus
ja dievs būtu ceļš
tad viss vienās rētās un šuvēs
bet tu aizjoztu neatskatījies
pliku galvu, nesasietām kedām
brīvs un viens pats kā dievs
ja dievs būtu vējš
|
Jūlijs 12., 2020
| 18:48
Iegāju Lauvas alū pēc kaut kā vēlākam, kad būšu pastrādājusi, un tur bija Pauls. Es piecas sekundes svārstījos, bet paliku izdzert ar viņu pa alum
Runājām par literatūru, kā viņš raksta no rītiem un divus romānus vienlaikus, un kā viņam patīk rakstīt pa pusei dokumentāli, bet arī fantazējot, ka viņš paraksta un iet pastaigā un tad atkal paraksta
Smējāmies un šausminājāmies par latvju literātiem rasistiem
Es runāju par saviem prozistiem, un viņš man stāstīja par to, kā pats raksta
Un par to, kā periodika.lv uzgājis savus daudzos vecos pseidonīmus
Par to, kā tapusi Smiļģa ikoniskā fotogrāfija
Par to, kas jāēd, lai nebūtu depresija. Un es teicu, klusītēm: es nevaru par to neko pateikt, es nezinu, cik ļoti, un ir grūti kaut ko pateikt, un es neteikšu tās stulbās padomu lietas (bet es ceru, ka tu saproti, ka neesi viens, ka varbūt ir tas ir labākais, ko es šobrīd varu pateikt: ka es nezinu, ko pateikt, un nemēģinu izlīdzēties)
Un viņš stāstīja par to, ka tad, kad cilvēks ir ļoti ļoti nosalis, viņa pēdējais impulss pirms nāves ir novilkt visas drēbes
Ilgi pēc tam es uzrakstīju recenziju par viņa Pasaules vēsturi, ko tagad laikam nepublicēs, jo tā bija godīga recenzija par dzīva cilvēka grāmatu, ar ņerkšķi un "šito varēja labāk" un "tas mani besīja", bet
Vēl joprojām man šķiet, ka pēdējās 30 lpp ir visas pārējās grāmatas vērtas un tagad vēl jo vairāk
Es ceru, ka tad, kad tu atvēri durvis, tu teici: "Ui, cik te ir jauki!" (neprecīzs citāts) un pazudi gaismā
|
Jūlijs 1., 2020
| 13:58
Notice happiness.
|
Jūnijs 29., 2020
| 17:06
es gribētu būt pulkstenis kuru tu atrastu liedagā un kas darbotos tik nevainojami ka kļūtu par dieva esamības pierādījumu
es gribētu būt vagonete kas pati no sevis apstātos sprīdi pirms viņas krūtīm kamēr tu nebūtu paspējis pacelt ne pirkstu lai piecus citus cilvēkus izglābtu no sevis
es gribētu būt saslēgta vienā asinsritē ar mirstošo vijolnieku es neatceros ko tas nozīmēja un vai viņš bija ģeniāls kāda gan starpība viņš taču nespēlē bet mirst
es gribētu būt domu eksperiments teorētiska konstrukcija kas eksistē paralēli tavai dzīvei un neatkarīgi no tās
es gribētu būt miljons mērkaķu ar rakstāmmašīnām un uzrakstīt to ko visu laiku vēlos tev teikt
|
Jūnijs 17., 2020
 | 11:43 - Bērnkopības kursi
Situācija: tava nepilngadīgā meita iziet emo fāzi un vēlas nokrāsot melnus matus.
Sliktais risinājums: "Nē!" "Es aizliedzu!" "Padomā par savu nākotni!" "Vai tad, kad tavi draugi lēks pa logu ārā, tu arī lēksi līdzi?"
Rezultāts:
- tu radīsi Šausmīgas Mātes iespaidu
- tāpat tas bērns kaut ko izdomās
Ieteicamais risinājums: "Oooo, forši, es tev nokrāsošu matus!"... "Whoops!".... "Ujbļā, šito es negaidīju" ... "Sorry...".... "Melnas ausis - tas taču ir gōtiski, vai ne?" (pēc 10 minūšu darbošanās) "Āāā, tagad es sapratu, ko viņi no manis patiesībā gribēja", "Haha... uj, sorry... nav TIK smieklīgi", "Nu, VISA seja tev nav nokrāsota", "Labi, ka ir vasara, līdz skolai noies... noies taču, vai ne?"
Rezultāts:
- tu radīsi iespaidu, ka esi Laba un Atbalstoša māte
- meita rūpīgi pārdomās savu nākotni un to, kā to ietekmē viņas izvēles
|
Jūnijs 15., 2020
| 20:42
I
Viņas augums ir vieni vienīgi pavedieni. Asinsvadi, cīpslas un dzīsliņas, nervu tīkli un bronhu zariņi. Sīku rieviņu plīvurs uz ādas. Un tu esi tik neveikls, ikreiz, kad pieskaries, samudžini to visu. Kad beidz pieskarties, tavās skropstās iepinas gaisma un pavelk līdzi kaut ko neredzamu. Tikai tad, kad tu novērsies, kad aizej pavisam.
Tikai tad viņas augums satinas kamoliņā.
II
Viņa izvelk no sevis vienu pavedienu un piesien pie tava delma.
Tu saki: es zinu to stāstu. Tu ieiesi labirintā, meklējot briesmoni. Tad es ieiešu labirintā, meklējot tevi.
Neviens no jums neiedomājas, ka jūs abi paliksiet labirintā.
III
Kad viņa klusēs. Kad viņa nevarēs pateikt ne vārda.
Tad zini, viņa vij tīklu, kuru noklāt pār jūru, ja atkal pienāktu saulriets un tu tajā kristu.
Tad zini, viņa auž kreklu, ja atkal pienāktu rīts un tu kļūtu par putnu.
IV
Kad viss būs laimīgi beidzies, tu atstāsi viņu guļam uz salas
Kad viss būs laimīgi beidzies, viņa iekārs sev šūpoles kokā
|
Jūnijs 12., 2020
| 03:01
I need your grace
To remind me
To find my own
Mūzika: Snow Patrol - Chasing Cars
|
Jūnijs 11., 2020
| 21:37
labdien
laipni lūdzam jūs memoriālajā muzejā
nepieskarieties putekļu cepumiņiem
jūs esat pirmā grupa kura tos vispār pamanījusi
lūdzu neskatieties spogulī
tajā jau ir sakrājušies tik daudz atspīdumu
ka sevi, visticamāk, tur neieraudzīsiet
bet mums būs papildu kataloģizēšanas darbs
lūdzu nejautājiet vai šīs durvis ir aizslēgtas
nemēģiniet pa kluso paspēlēt klavieres
nevaicājiet
vai pa šo logu kāds ir izlidojis
lūdzu ievērojiet kā cienījamā autore
saglabāja nejauši uzdāvātus nieciņus
izliecieties, ka uzmanīgi klausāties stāstījumu
atstājiet savus pirkstu nospiedumus
uz stikla nezinot kam pieskaraties
|
| 13:48
Mani vēl arvien dzen vieglā ahujā tās reizes, kad acīmredzami kāda manis daļa ir kaut ko izdomājusi, nu vai gandrīz izdomājusi, bet pietrūkst kaut kāda faktoloģiskā materiāla, lai visu saprastu, un tad izdomā, kā praktiski uzdot to jautājumu un saņemt atbildi un interpretēt etc, vārdsakot, viss kā pie cilvēkiem
Tikai ar to niansi, ka es pati par to neesmu informēta, manis neverbālā/neapzinātā daļa visa tāda "vārdsakot tur ir tāda figņa ka ja tu gribi X tad tev vispirms jāzina vai Y ai nu woshim ilgi jāskaidro un tu tāpat to nesapratīsi, un tā ir darīšanas lieta enīvej, woshim pohuj, rīt redzēsi", kamēr es pati dzeru alu un neko pat nenojaušu
Un tad nākamajā rītā atveru vaļā sava prāta neverbālās daļas dāvaniņu, rekur atbilde uz tavu jautājumu, kuru tu pat nezināji, ka gribēji uzdot, sobstvenno te arī jautājums, voilà, un es tāda visa nu okkk labi paldies I guess?
Kādreiz man tas likās nenormāli biedējoši, tagad vairāk tā kā "nu, nevar jau visu izdomāt, un nevar visu izrunāt, tas ir normāli, ka kaut kādu daļu no visa tu saproti vai nu ar ķermeni, vai interakcijā"
Bet tā ir tik interesanta lieta, ja tā padomā, nu, man pa lielam ir skaidrs, ka mans intelekts strādā labi, lai gan bieži izspēlē tik daudzus gājienus uz priekšu, ka aizmirst, kāds bija reālais šaha galdiņš, bet man nekad nav īsti bijis sajūtas, ka es protu pa īstam darboties ar cilvēkiem, spēlēt to šahu ar reālām figūrām un reāllaikā; bet acīmredzot kāda manis daļa to spēj un pat neslikti (tikai negrib, jo bweh cilvēki, bweh interakcija, kaut kādā mirklī no tā visa paliek tikai un vienīgi nelabi)
// mani arī nenormāli sajūsmina tas, ka acīmredzami man ir kaut kāds pareizas valodas lietošanas limits, kas ir izsmelts pilnībā
|
Jūnijs 10., 2020
 | 19:46
Bļaģ LV pa lielam ir divu tipu vīrieši, tie, kas nahuj nejēdz, kas pašam galvā notiek, un tie, kas pārliecinošā tonī stāsta beibēm koučtipa huiņu āra kafejnīcās, un es neesmu pārliecināta, ka tie ir divi tipi
/Vemjošs ģīmītis
|
|
|
|