|
Janvāris 23., 2020
 | 22:03
Note to self: censties visas fckn prezentācijas pabeigt, vēlākais, iepriekšējās dienas 19os, pēc tam iedzert alu, palasīt literatūru, kas prezentācijā neieies, un laikus iet gulēt.
Vsm man šķiet, ka šis ir labi, redzēs, ko es domāšu rīt
|
Janvāris 20., 2020
 | 21:55
Fuck, nu. Palasi pāris dienas akadēmisku literatūru, izdzirdi cilvēku sakām tipa "es esmu mazāk daļa no biosfēras nekā Austrālijas aborigēni, un tas ir labi", un viss, čau
Un labuma no tā visa nevienam necik
|
Janvāris 18., 2020
 | 11:12
Nenormāli sen nebija bijis sapnis pēc kura es esmu pamodusies pilnīgā panikā un arī pēc 4 stundu papildu miega esmu pilnīgā "fuck no this ain't happening" režīmā
|
Janvāris 15., 2020
| 17:31
ja man katru dienu ir jāieraksta "priecājos, ka nesadirsos ar x" vai "priecājos, ka nesadirsos ar y", reizēm ar vienu dienā, reizēm vairākiem - baidos, tas neliecina par labu raksturu un mīlīgu dispozīciju, bet gan gluži pretēji ;D
|
Janvāris 13., 2020
 | 17:01
- Mammu, kad tu nomirsi, es no tavām zarnām uztaisīšu zarnekli
|
Janvāris 12., 2020
| 17:05
whoa, ne 39 gadi nepagāja, līdz sapratu, ka
ne visi cilvēki, kas man patīk, būs labi pret mani
ne visi cilvēki, kas man patīk, ir uzticēšanās vērti
Mūzika: Daughter - Landfill
|
Janvāris 10., 2020
| 12:52
Tagad pēc Rīgas laika stendapa nevar saprast, vai ņemt Rītupa kursu LMA vai neņemt ;)
|
Janvāris 8., 2020
| 09:17
Amy Lowell, Dreams in War Time
( I-II )
III
I gambled with a silver money.
The dried seed-vessels of “honesty”
Were stacked in front of me.
Dry, white years slipping through my fingers
One by one.
One by one, gathered by the Croupier.
“Faites vos jeux, Messieurs.”
I staked on the red,
And the black won.
Dry years,
Dead years;
But I had a system,
I always staked on the red.
( IV-VII )
|
Janvāris 7., 2020
| 12:06
Kas man nenormāli patīk sevī, ir tas, ka es izskatos komfortabli savā ķermenī, nu tipa ja es paskatītos uz sevi no malas, tad padomātu "nu reku honeybee ir tāds apaļš bumbulītis, kas veļas pa zemes virsu, un viņai liekas, ka viņai ir foršas kājas un krūtis un vēders un viss ir savās vietās", un pēc tam es padomātu "un kāpēc tu tā nevari domāt, honeybee, ko?"
|
Janvāris 6., 2020
 | 18:34
Oh to be a fool
Mūzika: Bauhaus - All We Ever Wanted Was Everything
|
Janvāris 1., 2020
| 12:12
Morāle: nebūt nejaukai Vecgada dienā, Taro pamanīs pat sīkāko preteklību un maigi norādīs, ka nau ko turēt ļaunu prātu un vispār "tas, ka tev raksturā šis ir, nozīmē, ka tev vajag drusku padomāt pirms".
Un arī: man clearly vajadzētu būt godīgākai pret sevi. Un tikai pēc tam pret saviem draugiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas šajā statusā.
(Superdrūms ieraksts, lai gan patiesībā šis ir viens no mīlīgākajiem jaunajiem gadiem ar gaišu skatu nākotnē etc)
|
Decembris 30., 2019
| 17:58
Šogad ir noticis viskautkas labs un drusciņ arī slikts, un viss tā, bet man šķiet, ka vismazāk likumsakarīgais - visvairāk kas tāds, kam es galīgi nebiju gatava vai gatavojusies - varētu būt tas, cik daudzi cilvēki ir manā dzīvē nevis "ienākuši", bet drīzāk iekārtojušies uz palikšanu, ārpus pārspriedumiem par to, vai vajag etc
un droši vien arī saistītais faktors, cik daudzi (patiesībā nemaz ne daudzi, bet) svarīgi cilvēki ir (droši vien uz pavisam) no manas dzīves aizgājuši, ar visu to, ka man tas liekas fucking netaisnīgi un sāpīgi etc. (nu labi, "netaisnīgi" nav īstais vārds, "es nebiju tam gatava" ir īstais vārds)
Vārdsakot man kaut kā nezin kāpēc bija licies, ka manā cienījamajā vecumā dara visādas karjeras un (ja nu gadījumā līdz šim ir sanācis noluņoties) izglītības un prof attīstības, un varbūt bērnkopības (cik nu šie ļaujas kopties, kas nav īpaši daudz); es nebiju gaidījusi, ka manā cienījamajā vecumā iekšā kaut kas noklikšķēs un teiks, okei, normāli padirsām jaunību, tagad ar šitām zināšanām, lūdzu, otro raundu ar cilvēkiem.
Lai gan patiesībā normāli, pusmūža krīze etc., tagad vēl tikai sarkanu jaguarrr un kam tu mai buduarrr.
|
Decembris 22., 2019
 | 10:13
- Es tevi mīlu, jo tu esi mamma un tu mani piedzemdēji. Droši vien kādas trīs stundas. Un tas skaitās mīļi.
- Nu nezinu, kad tu piedzimi, tad tu izskatījies diezgan dusmīga.
- Tas bija tāpēc, ka man nepatika nebūt pie orgāniem!
|
Decembris 17., 2019
 | 16:57
Noguruma līmenis "konstatēt drebuli un sāpošu kaklu, nodomāt, fuucken yessssss tagad man toč nekas nav jādara"
|
| 06:59
Ko es dzīvē vēl gribētu: kļūt autentiskāka ar sievietēm
Ir dažas, kuras es varētu uzskatīt par draudzenēm vai pat ne tik daudz; ir cilvēki, ar kuriem man nav iesprindziena "akdies kā tu izskatījies, kādu sejas izteiksmi tu uztaisīji, omg, tu pieskāries, dura bļaģ"
Kas interesanti, tad nosacīti "profesionālās" attiecībās man nav problēmu, problēma parādās tikai nosacīti "personiskās" attiecībās; dīvaini, ka caur šo es varu saprast arī citus cilvēkus, kas jūtas droši vienā un mazāk droši otrā versijā par sevi (nu dīvaini tādā ziņā, ka the fuck, es taču esmu diezgan ilgi ar šo problēmu, kāpēc es nekad nebiju piefiksējusi, ka viņa tāda ir & ka ir tikai loģiski, ka citiem arī tā ir?)
|
Decembris 16., 2019
| 11:02
Stella pieskrien ar mandarīnu: "Tev ir kaut kas jāapēd. Jo, ja tu nepaēdīsi, nevarēsi iet prom!"
|
| 09:25
Šodien visu laiku tāda sajūta, ka vakar bija pirmdiena
|
Decembris 12., 2019
| 09:43
Palūdzu Liai kko palīdzēt Stellai, pēc 15 minūšu ņemtnes Lia: "Mammu, es negribēšu bērnus."
Stella, to noklausījusies: "Tas ir OK, Lia! Tas ir OK."
Perfektā tonī "mēs tevi mīlam un atbalstām, pat ja tu neizvēlies atbilst priekšstatiem par to, kas būtu jāvēlas meitenei".
|
Decembris 6., 2019
| 21:02
Pēckonferences poststresa līmenis "aizrakstīt tās otras konferences rīkotājiem, ka man ir vēl labāks pieteikums", kindof zinot, ka, nu, kamōn, visus tak pieņem
|
|
|
|