|
Janvāris 26., 2015
 | 08:07
Vai nu es esmu kļuvusi par alkoholiķi, vai arī iemācījusies pareizi dzert/atskurbt. Šogad esmu nopietni dzērusi 3 reizes, un visas trīs nākamā diena ir bijusi pilnīgi ok/patīkami pūkaina, nevis "kill me now" poha. Nu labi, 2 reizes no trijām dzēru labu alkoholu, bet zato daudz par daudz.
Maģiskajā receptē ietilpst:
- vienā brīdī beigt dzert (ar domu, ka jāaiziet gulēt vai nu jau skaidrā, vai tajā "hmmm, man laikam sākās viegla poha" stāvoklī), pamatojums: ņefig būt šmigā un gulēt vienlaikus, tas nav racionāli un tu nevari izkontrolēt, ko tavs ķermenis grib. Nu tb tikt vaļā no tās pusaudziskās panikas "ja es beigšu dzert, tad uzreiz būšu skaidrā, un to taču nevar pieļaut!!!", jo ir taču skaidrs, ka pēc 2-3 stundu dzeršanas tu vari 3 stundas nedzert un vēl joprojām būt patīkamā žvingulī,
- dzeršanas sākumā ir jauki iedzert arī kaut ko bezalkoholisku, vidū vienmēr aizmirstas, bet tad tajā beigu athoda posmā noteikti dzert visko bezalkoholisku (piezīmēsim, ka gāzētie dzērieni ir kļūda, ne tik liela kļūda kā dzert alkoholu, bet ar tiem vienmēr kaut kas jāapēd - kuņģa skābes dēļ),
- banāni! pēcdzeršanas athoda posmā obligāti, nākamajā rītā good to have. Teorētiski jebkas, kurā ir minerālvielas, bet nu de facto banāni ir visvieglāk iekšā dabūnamie,
- vanna, ilgi (man šķiet, ka tas ir krutākais līdzeklis pret atūdeņošanos).
|
Janvāris 22., 2015
 | 20:22
Vakar bija episks moments.
Vīrs, tātad, pārmet man uz kontu naudu.. Paiet mirklis..
Viņš: Tā, tevi sauc Ieva? Fuuu, tad pareizi pārskaitīju.
Es: Yeah, iedomājies, ja būtu pārskaitījis mīļākajai.
Viņš: ..
Es: Un ar kādreizējo komentāru "par minetu"
Viņš: ...
Es: ..un, kad viņa apvainotos, tu paskaidrotu, ka tas bija domāts sievai... Un tad viņa apvainotos vēl vairāk.
|
| 19:41
Stella staigā apkārt un sarunājas ar sevi: Bitīt matos!!! Bitīt matos?! Nav bitīt matos...
(Bet vakar gulētejot aizsedza acis ar rociņām un teica: "Nav Stella!", droši vien ļoti negribēja gulēt.)
|
Janvāris 14., 2015
 | 21:22
Jā, bet kas attiecas uz manu stāstu "Zilajos jūras vēršos":
rakstīt mazu stāstiņu ar plūstošām dzimuma un seksualitātes robežām (nu tb es varētu pieņemt, ka stāsta protagonists ir biseksuāla sieviete, bet tas īsti nav tas) (protams, mans respekts pret Zvaigzni ABC stipri auga pēc tam, kad viņi to gabalu neizpūta cauri ar tekstu "ēēē, erotisks stāsts par divām sievietēm ņeaļo"), nu jā, uzrakstīt tādu stāstiņu ir all fun and games,
līdz mirklim, kad tu reālajā dzīvē satiec šī stāsta skaisto-trauslo-gaišmataino iekāres objektu un pēc tam vairākas reizes tin filmu atpakaļ, lai saprastu, ka jā, tiešām, secība tiešām bija "vispirms stāsts par to, kā no citpasaules tumsas tiek izvilināta blondā meitene" un tikai pēc tam tā meitene uzrodas.
Protams, es zinu, tur nav nekāda magic-magic, bet toties kāds stāsts. :)
|
Janvāris 13., 2015
 | 08:09
Btw, kas attiecas uz viltvārža sindromu - ciktāl man tas traucēja rakstīt, ļoti palīdzēja mantra "Raksti tik labi, cik šajā brīdī vari uzrakstīt, bet nekādā gadījumā ne labāk."
Tā otrā daļa normālam cilvēkam izraisa tādus neveiklus smieklus (nu tb "varbūt viņa ir rakstniece, bet ar loģiku viņai točna nav labas attiecības"), bet patiesībā ņem un izmanto sindroma ieročus pret viņu pašu (un es turpinu rakstīt visādas glupības ;)).
|
Janvāris 9., 2015
 | 11:13
Poll #20269 Par smalkiem apvainojumiem
Open to: All, results viewable to: AllIzlasot jautājumu "No kurienes aug kājas šim cilvēku uzskatam?", tu:
|
| 08:39
Bet vispār - no kurienes aug kājas tam uzskatam, ka (literatūra) == (valoda un stils)? No stulbās izglītības sistēmas, kurā par tekstu ir divi jautājumi, "ko autors ar to gribēja pateikt" un "nosauc darbā lietotos epitetus un salīdzinājumus"? No nelasīšanas?
(Es, protams, neapgalvoju, ka valoda un stils būtu nesvarīgi, bet tas ir tikai viens no elementiem, un pilnīgi noteikti ne pirmais, kam būtu jāpievērš uzmanība.)
/full disclosure: man šis uzskats šķiet aizskarošs, jo tas implicē, ka viss, ko es esmu mācījusies gadu desmitiem ilgi, un tas, ko tagad mēģinu iemācīt citiem, ir reducējams uz vienu elementu, kuru principā būtu jāapgūst vidusskolas padziļinātajā kursā, nu, vai viena gada kursā augstskolā. Tajā pašā laikā, ja es personiski apvainotos uz jebkuru, kuram ir šis uzskats, mans melnais saraksts papildinātos ar daudziem ierakstiem, attiecīgi es to nedaru un norakstu šī uzskata rašanos uz kaut kādiem ārējiem faktoriem.
|
Janvāris 6., 2015
 | 20:02
Scary shit of the day: kad dakteris, raujot zobu, tā aizraujas, ka vairākas reizes iekrāmē ar stangām pa augšzobiem, un es katru reizi saraujos un gaidu dzīvespriecīgu "tā, nu šitos tad pie reizes izsitām".
(Un jā, tas bija reāli reāli briesmīgi, pirmo reizi raušanai pa vidu vajadzēja papildu šprices, lai es nesāktu aurot pa visu pagastu)
|
| 07:33
Btw, šis ir īstais mirklis pieteikties maksas prozas meistardarbnīcām, pie yours truly. (Pirmā prozas m/d nodarbība ir marta sākumā, bet es ieteiktu nenovilcināt pieteikšanos, jo vietu skaits ir ierobežots.)
Trijos vārdos: teoriju, kā vienmēr, pasniedz Ronalds Briedis, nodarbības notiek reizi 2 nedēļās sestdienās (ar pārtraukumu uz vasaru), iepriekšēja pieredze nav nepieciešama, bet arī nekaitē, žanra/vecuma/utt ierobežojumu nav.
Rakstīšana notiek latviski, bet es esmu diezgan liels pofigists attiecībā uz stilu, tā ka par to nav jāraud. (Vismaz tie meistardarbnieki, kam latviešu valoda nav dzimtā, nav pārāk sūdzējušies par diskrimināciju.)
Optimāli, ja cilvēkam, kas piesakās, ir laiks strādāt pie sava teksta 10-25 minūtes dienā katru dienu.
Cenrādis šeit, pieteikšanās links - tieši zem tabuliņas.
|
Janvāris 5., 2015
| 08:14
"Tas, kas citās valstīs saucas radikālais feminisms, Latvijā ir vienkārši reālisms"
|
Janvāris 1., 2015
| 00:44
Divas stundas miera un neskriešanas un viena cigarete tajā īsajā atelpā starp krievu un latviešu jauno gadu.
Izcepām pēdējo piparkūku mīklu, jaunā gada pirmais feils - zilganzaļa glazūra.
Un vispār pārsteidzoši jauki tā, pieņemot, ka būs putenis, vienkārši palikt mājās ar ģimeni un konstatēt, ka mūsu ir pietiekami daudz, lai katrs varētu dabūt savu daļu vientulības, nezaudējot sajūtu, ka notiek baigā ņemšanās un svinēšana.
Laimīgu visiem, ja.
|
Decembris 25., 2014
| 10:49
Stella saka: "Snīgs, apputens!"
|
Decembris 24., 2014
| 12:41
Vakardienas labākais žests: izslēgt visus modinātājus.
|
Decembris 23., 2014
| 13:30
un vakar skatos savam pankam biksēs, vai nav kaka, bet tur uz dibena uzlīmēta aita, blenž pretī. Neviens neatzīstas, ka būtu viņai to tur uzlīmējis. #tipiskaStella
|
Decembris 20., 2014
| 17:14
"Tuvojas Ziemassvētki un mana pirmā uzstāšanās sniegpārsliņas lomā," nodomāja Stella un nogrieza matus grebenē.
Es savukārt ar šausmām sapratu, ka šī frizūra nevis vienkārši izskatās freaky, bet arī ļoti labi atspoguļo viņas būtību.
Bet nu psc.
|
Decembris 19., 2014
| 14:32
mērkaķauditorija
|
Decembris 17., 2014
| 21:30
"Love is a slow, boring, fourty-year-long slasher movie starring Matthew Perry post-Friends."
/nejauši iebliezos jūtūbē
|
| 11:47
Note to self: vienmēr beigt diskutēt mirklī, kad sarunu biedrs atsaucas uz "to, ko ir mācījies psiholoģijā" vai, vēl ļaunāk, savām "akadēmiskajām zināšanām psiholoģijā", it īpaši tad, kad ar to pamato savu personisko pieredzi par to, kā un kāpēc jūtas citi cilvēki. Principā būtu labāk beigt diskutēt vienu komentāru pirms tam.
Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka man besī psih* kā suga, vai arī tāpēc, ka viņus sūdīgi māca.
|
| 07:51
Likt gulēt mazuli, kam ir acīmredzamas muzikālās dotības, ir diezgan murgaini, jo viņa dzied līdzi visas dziesmiņas, pie tam kanonā.
Vakar Stella krīpīgāko šūpuļdziesmu (vismaz dziedot man mūždien liekas, ka tas ir stāsts par Morfeju, kas atlido pie bērna no Hadesa ar asfodeles ziedu rokā) padarīja vēl krīpīgāku, dziedot līdzi "ņem puķīti... neņem manu bērniņu..."
Bet visp. šorīt secināju, ka 3 bērni priekš manis ir diezgan lielisks cipars, jā.
|
Decembris 16., 2014
| 16:14
MAS
(šogad tā kā diezgan smieklīgi sanāca, bērni un literatūra, ha)
Janvāris
Protams, lai cik ļoti tu, cilvēks, necenstos, tu nevari panākt, lai tevi mīl
Februāris
Stella šodien
- pievāca manu telefonu,
Marts
Mirklis, kurā saproti, ka jaunie prōzisti ir jau izlaidušies, vēl pirms paspējuši ielaisties:
Aprīlis
Nuja, tad es sestdien eju uz to black market. Man būs 2 tikšanās pirmajā raundā un 2 tikšanās trešajā raundā, ja neesmu kaut ko sajaukusi.
Maijs
Topošā prōziste raksta sinopsē:
Jūnijs
Lia, nabadziņš, pēdējā mācību dienā bija sablēņojusies un tagad (pēc 3 dienām) beidzot man atzinās, ka bijis jāraksta paskaidrojums
Jūlijs
Uuuuuun kategorijā "freidiskākais grāmatas nosaukums latviešu literatūrā 2014" tiek nominēts Osvalds Zebris ar grāmatu "gaiļu kalna ēnā" :)
Augusts
Bērna pirmā bērnudārza diena: nekādu dramatisku starpgadījumu, Lia (kas dodas uz bērnudārzu kopā ar viņu, lai palīdzētu adaptēties) gan pārgurusi.
Septembris
Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.
Oktobris
Šodien ir "Bulta, Zvaigzne un Laī" prezentācija
Novembris
Ak, es.
Decembris
Tad, kad kāds tev reportē, ka ir aizbraucis garām pieturai, lasot tavu grāmatu, tas ir patīkami.
|
|
|
|
2 (5.6%)