Maijs 3., 2016


06:49
Par strīdiem runājot, vakar noslēdzu kaismīgu un dramatisku kašķi ar tīneidžeri, nobļaujoties "Lai cik pretīgi tu pret mani neizturētos, es par tevi vienmēr rūpēšos!!! Un tiešām vajadzēja tik daudz laika, lai tev tas pielektu?!" *blīkš, izslēdz lielo gaismu, aizcērt istabas durvis*

As punchlines go, this worked pretty well
Tags:

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 23., 2016


07:23
Zajebisj.

Pagājis fucking MĒNESIS, kopš es aizrakstīju VIDutiņam par savu vēlmi maksāt nodokļus no saimnieciskās darbības, tagad pilnīgi atļāva, kvīīī.

(man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 22., 2016


22:24
Jāpiezīmē, ka šodien totāli sajutu akadēmiskā backgrounda trūkumu. Un visu to īpašību, kas nepieciešamas akadēmiskam backgroundam, trūkumu arī. Aizstāju smagu un rūpīgu izpētes darbu ar jociņiem (kas vismaz bija kaut cik smieklīgi).

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 20., 2016


14:53
Mans lielākais monstrs laikam ir sajūta, ka jebkurā mirklī, ajmīn jebkurā mirklī var izrādīties, ka mana "realitāte" ir tikai ilūzija, ka es esmu apmānījusi sevi, domājot, ka viss ir brīnišķīgi
Un es teicu sev: nu kamōn, draudziņ, ja tev ir sajūta, ka viss ir brīnišķīgi, tad kāpēc tā nejusties
(Un es saku sev: jā, tā jau ir izrādījies, bet tad tu skaidri zināji, kāpēc šī ilūzija, un tev nebija, par ko dusmoties)
Un es teicu sev: visi cilvēki taču dzīvo savās realitātēs

Varbūt vispār nav jāuztraucas par to, ka tu dzīvo savā realitātē
Jāuztraucas tikai tad, ja tu dzīvo tādā realitātē, kas dara pāri tev vai cilvēkiem, kurus tu mīli

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 14., 2016


16:17
- Un vēl es zinu trīs vārdus taju(?) valodā.
- ..un tie būtu?
- "Piedzēries", "ļoti piedzēries" un "papaijas salāti".
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 13., 2016


13:05
Nuvot, izlasīju "Stiklus", konstatēju, ka man ir kaut kādas pareģa spējas, tb točna kaut kāds ģēnijs sarakstījis.
Tikai bez ironijas; tiešām viena no labākajām grāmatām, ko esmu lasījusi no tās latv. lit.; man ierindojās kaut kur vienā kategorijā ar "Septiņiem stāstiem par mīlu" vai "Dzīves svinēšanu" (ne rakstības/tematikas ziņā, bet tajā, cik zašibisj jaudīgi).

//noraudājusies gan kā dunduks, jāpiezīmē.

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 12., 2016


07:17
Mana psihe tagad šķiet iedarbināta uz kaut kādiem maksimālajiem tolerances režīmiem
Kamēr viss notiek pareizi, es esmu brīnišķīgs, laipns cilvēks, kas ar visu tiek galā
Noiet greizi vissīkākā huiņa, un viss, maskas krīt un iznirst fūrija, kas rūc un dusmojas un raudina bērnus (mazākā, protams, noreaģē, paprasot papildu uzmanību, sekas izrietošas)

un ko ar šito visu darīt, pat nezinu, ķermeņa vajadzības ir sort of atķeksētas, un mūsdienu "veselā miesā vesels gars" pasaulē tu, cilvēks, pilnīgi apjūc

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 8., 2016


11:23
Starp frāzēm, ko tu točna negribi dzirdēt:
10 minūtes pēc tam, kad bērns nolikts vieglā narkozē, no kabineta iztraucas anesteziologs ar satrauktu "Vai, pavisam aizmirsu!"

Bet nu izrādījās, ka neko attiecībā uz mazo bērnu nav aizmirsis, zobu labošana = ček
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 6., 2016


15:17
Stella pieprasa kakao
- Pagaidi, tūlīt uzvārīsies, un tad es tev uzliešu.
- Neuzlej man. Lej krūzītē.

Lia savukārt paziņo, ka viņa ir stulba
- Lia, tu neesi stulba.
- Es zinu. Bet man reizēm gribētos tādai būt.
- Kāpēc?
- Lai es skolā būtu normāla.
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 4., 2016


21:21
Uf, paņēmu brīvdienu no latviešu literatūras, cik tad var. Lai gan "Stikli" kaut kur dzīvojas, varbūt omamma lasa, bet nu šī nav tā grāmata, kuru es gribētu lasīt garastāvoklī "bļe, noteikti šito arī ģēnijs sarakstījis".

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 3., 2016


19:32
Nagi niez ierakstīt dirsīgu komentāru, beeeet man ir baisa aizdoma ka es savas grāmatas rediģēšanas garastāvoklī točna neesmu tas cilvēks, kam jāraksta dirsīgus komentārus, ibo atkal sanāks ar lielgabalu pa zvirbuļiem.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 2., 2016


11:15
Īsā atskaite: "Mātes piens" tiešām ir brīnišķīgs stāsts, bet nu tā dramatizēšana. Then again, varbūt es neesmu Noras Ikstenas mērķauditorija un mērķauditorijai taisni patīk, ka viss tiek paskaidrots.
Savukārt Repšes "Bogene" atgādina tos vecos gadus, kad tie labie laiki bij' un Atēna nodrukāja īsiņo "Mehānisko apelsīnu" tādā grāmatā, ar ko var vērsi nosist. Lapas tik biezas, ka šķirot es pārbaudu, vai tiešām tā ir viena lapa, nevis divas, un burti arī milllzīgi.

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

10:07
Nav briesmīgākas paranojas par latviešu rakstnieka paranoju.

(28 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 30., 2016


08:06
Savukārt "Mātes piena" kontekstā es labprāt kādam samaksātu, lai ar melno flomīti aizkrāso adjektīvus, redundanci un frāžainību iz sērijas "es jums, bauriem, parādīšu, ko simbolizē mātes piens!", jo šitais atkaliņās varētu būt brīnišķīgs stāsts, bet uzrakstīts gan, hoķ nošaujies.

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

07:04
"Vārdiem nebija vietas"
- brīnšķīgi uzrakstīts
- priekš tāda darba, kas karājas uz galvenā varoņa, man personiski pietrūka galvenā varoņa, nu tb viņš nekādā veidā nav "reālistisks" (B. ir apzināti vai neapzināti, bet noignorējis visus principus, pēc kā būvē ticamu sociopātu, ko totāli varētu/vajadzētu darīt, ja tas sociopāts arī bez visiem principiem būtu smuki uzbūvēts un ticams, bet šeit tas nenotiek) un arī ne-reālistiski kaut kā nedavelk ne līdz kam tādam, ko es varētu atšifrēt [nu vai meibī davelk, uzrakstīju visu un darakstījos līdz Hipotēzei]
- also, galvenais varonis = preteklis ir normāli, bet tā ārzemju literatūra mani ir totāli samaitājusi, ibo "galvenais varonis = pilnīgs losis" man šķiet reāli tupa un "kāpēc man kaut kas tāds būtu jālasa"
- nevar saprast, vai autors apzināti salicis atsauces uz literatūru a.k.a. "es esmu lasījis Mizeriju, davaj uztaisīsim nodaļu, kas ir tā kā Mizerija, tikai ar Tušu" un tamlīdzīgi; šķiet mīlīgi (ibo tu vari izlasīt un padomāt, "oooo, es arī esmu lasījis Mizeriju, I see what you did there!"), bet meh
- bet zato otrā plāna varoņi un viņu stāsti + vispār visa vide ir bjūtī, un kkādā ziņā tā grāmata parāda kara preteklīgumu tādā simboliskā līmenī, nu tb autors uzzīmē reāli interesantu varoni/vidi, un, tikko tev sāk iepatikties un tu domā "vot, ar šito es gribētu iepazīties&parunāties/apdzīvot&iedzīvoties, tā uzreiz hrasj, bezjēdzīgais Tušs (kā kara simbols) ņem un visu sačakarē

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 27., 2016


12:20
1 Kunga roka bija pār mani, un es tiku nests Kunga Garā un nonācu kādā ielejā, kas bija pilna kauliem. 2 Viņš mani vadāja ap tiem – redzi, ielejā to bija varen daudz un visi galīgi izkaltuši! 3 Viņš man sacīja: "Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties?" Es teicu: "Kungs Dievs, tu zini pats!" 4 Viņš man sacīja: "Pravieto šiem kauliem, saki tiem: jūs, izkaltušie kauli, klausieties Kunga vārdu! 5 Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: redzi, es iedvesīšu jums garu, un jūs atdzīvosieties! 6 Es jums uzvilkšu dzīslas un apaudzēšu jūs ar miesu, es pārklāšu jūs ar ādu, un es jums došu garu, un jūs atdzīvosieties – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!"

7 Es pravietoju, kā man pavēlēts. Kad es pravietoju, sākās troksnis – redzi, kauli sakustējās un tuvojās viens otram, 8 un es paraudzījos, un redzi – tie pārklājās dzīslām un miesu un apvilkās ar ādu, bet gara tajos nebija! 9 Viņš man sacīja: "Pravieto garam! Pravieto, cilvēka dēls, un saki garam: tā saka Kungs Dievs: nāc, gars, no četriem vējiem un pūt pār nokautajiem, lai tie atdzīvojas!" 10   Un es pravietoju, kā man pavēlēts. Tad pār tiem nāca gars, tie kļuva dzīvi un nostājās uz kājām – varen liels pulks!

11 Viņš man sacīja: "Cilvēka dēls, šie kauli ir viss Israēla nams, kas saka: mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi, un mēs esam pagalam! 12 Tādēļ pravieto un saki tiem: tā saka Kungs Dievs: redzi, es atvēršu jūsu kapus, un es jūs, savus ļaudis, uzcelšu no kapiem un vedīšu uz Israēla zemi!

13 Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es atvēršu jūsu kapus un uzcelšu jūs, mani ļaudis, no kapiem. 14 Es jums došu savu Garu, un jūs atdzīvosieties, un es jums došu atelpu jūsu zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es to esmu teicis, un es to darīšu!" saka Kungs.

//Pravieša Ecēhiēla grāmatas 37. nodaļa, radio dievkalpojums

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 23., 2016


14:37
Vakar sīkā vispirms paziņoja, ka autobeņķīša sarkanās šuves esot "krēpes"

Pēc tam parāda uz saulrietu
- Saulītei spuriņas!
- Tie ir stariņi.
- Stariņi... Kokiem arī ir stariņi!
- ..nē, kokiem ir zariņi.
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

10:29
"Tad es iedomājos, ka gleznošana ir tāda glītrakstīšana, tikai ar otu. Protams, es negrasījos uz audekla rakstīt, bet katrs mākslas produkts ir kā stāsts, atziņa, atziņas meklējums caur tēliem, materiāliem, kompozīciju. Es taču biju atradis atziņu. Atziņu, kas ir māksla, vai drīzāk, ka māksla izrādās kaut kas cits, nekā es visu laiku biju domājis. Un tā bija mana atziņa. Vienkārša. Un triviāla arī, droši vien. Un atziņa par mani. Es esmu mākslinieks, tāds pats kā citi, ne liels, ne mazs, ne izredzēts."

- IŽ, stāsts "Putekļi"

/līdz asarām, tas vispār ir vistirliņiskākais rakstnieks, ko es jebkad esmu redzējusi literatūrā, un it kā tak cilvēkiem patīk laiku pa laikam rakstīt par rakstniekiem-tirliņiem

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

09:38
Nu kāpēc, kāpēc, kāpēc Žoludei tā neveicas ar latviešu valodu redaktoriem? Tā jobanā grāmata ir pilna ar neveikliem, klabošiem, sintaktiski dīvainiem teikumiem, kas pilnīgi noteikti nav domāti stilīgi (nu tb tādās frāzēs kā "līdz mani pašu paklupināja manis paša koferis" tas manpaša atkārtojums neko nedod), un kādam taču šito būtu vajadzējis ieraudzīt, ja ne autorei, tad vismaz fucking Arvim Kolmanim, kas skaitās redaktors, manā pieredzē šitādus gļukus labo arī korektori.

Turklāt "Stāsti" ir daudz labāka grāmata, nekā es biju gaidījusi, protams, visnotaļ stingri ieturēta "dirsā esam, ārā netiekam" žanrā, bet, tā kā tie varoņi arī tādi patizlāki gadījušies, sanāk kaut kāds poētisks taisnīgums - tb visādu pamesto/nemīlēto cilvēku gaudu stāstus lasot, tu spēj domāt tikai "nu i ļoti labi, šito tak nevar mīlēt", bet, lasot par rakstniekiem, kas nevar parakstīt, padomā "nu i labi, pasaule kļūst labāka no tā, ka viņš neraksta", tādā garā.

Vārdsakot, ja nu kāds šaubījās par to, pirkt vai nepirkt (es arī šaubījos, bet nu ka nominēts, ta jau vajag, ja), tad:
tiem, kam IŽ teksti vispār patīk, drošvien pirkt;
tiem, kam parasti drusku besī (īpaši tās vietas, kur viņa mēģina būt fantastiska/maģiska), varētu besīt mazāk;
tie, kam parasti ļoti besī, droši vien besītu tieši tāpat.

(29 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 22., 2016


18:42
Nu ko, tūlīt tūlīt es oficjāli būšu saimnieciskās darb. veicējs un attiecīgi varēšu veikt saimniecisko darbību

Ja nu kādam ir padomā tulkojumi, adaptācijas un līdzīga veida verķi (nu patiesībā jau visvisādi verķi, vajag tik paprasīt)

(man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba