Augusts 3., 2015


20:50
Ar Stellu iebraucu veikalā
Aizskatos uz kaut kādiem niekiem
Bērns no malas, perfektā dikcijā: "Mammu! Tas nav vajadzīga lieta!"

(es reāli nosarku un metos pie kases, kamēr pārdevēja pat necentās valdīt smieklus)
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 2., 2015


16:44
bet jā, es laikam gribēšu būt redaktore. pamazām izlupināt no teksta stāstu ir viens no visgandarījošākajiem pasākumiem, ko zinu, kaut kādā ziņā skaistāks par rakstīšanu pašu.

tas, un piedzerties, un būt tik sirdilauzošās skumjās, ka gluži kā mazā kailā meitene brokastu omletē es izaugšu lielāka (bet tikai uz iekšpusi)

/lai gan tas stāsts, kuru es pati uzrakstīju, arī bija diezgan bjūtiful

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 29., 2015


23:58
Stella atkal uztaisīja sev frizūru a-ļa [info]intenormal. Ar oriģinālu papildinājumu "jaunskungs, kam atkāpjas mati" stilistikā, bet nu tāpat kā jaunskungam, kam atkāpjas mati, arī viņai var izlīdzēties ar pakauša matiem uz priekšu.

Rezultāts klaji bipolārs, 50% gadījumu nejaušs skatiens uz bērnu izraisa salekšanos un "wtf kas tas tāds par monstru atlīda", otros 50% gadījumu "awww, tāds mīlīgs bērniņš".

Lai gan, stingri ņemot, šādas reakcijas uz viņu bija arī pirms matu apgriešanas.
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

15:10
(Šis nav jautājums par to, kā ir pareizi, bet par to, kā tu lieto valodu)

Poll #20450 Kā tu saki?
Open to: All, results viewable to: All

1

View Answers

Mest zemē
77 (96.2%)

Mest uz zemes
1 (1.2%)

Mest pie zemes
2 (2.5%)

2

View Answers

Nokrist zemē
64 (81.0%)

Nokrist uz zemes
13 (16.5%)

Nokrist pie zemes
2 (2.5%)


(28 teica | man šķiet, ir tā...)

14:03
Klau, intereses pēc, ko jūs uzskatāt par "necieņu pret ēdienu"? Man visu laiku bija šķitis, ka tas ir reāli nepārprotams termins, bet izrādās, ka domas var dalīties

Manā skatījumā necieņa pret ēdienu ir mest to zemē un citādi šmurgāties (ja vien šmurgājiena autors nav mazs bērns, tad pofig)

Un kaut kur borderline "man tā šķiet necieņa, bet es negribētu to skaļi atzīt, kur nu vēl uzspiest citiem" ir "nenobučot zemē nokritušu maizīti" un "nopirkt tik daudz ēdiena, ka to nekādīgi nevar apēst, un pēc tam viss sabojājas".

Pavisam pavisam viegli arī "atstāt ēdienu uz šķīvja", bet vairāk kā "salikt pārāk daudz ēdiena uz šķīvja", nevis "neapēst, jo pietiek/negaršo" (pēdējais man šķiet pilnīgi ok, precīzāk, ar varu piespiest sevi ēst to, kas riebjas, ir necieņa pret sevi)

Ēst pārāk agri, pārāk vēlu, ēst ar rokām, neēst to, ko cits tev ir pagatavojis, neēst ēdienu, kas pašam nav izdevies garšīgs, vai ēst džankfūdu, ja ir pieejams arī pilnvērtīgs ēdiens, man šķiet, ēdienu galīgi neapvaino

Bet vispār tas ir labs jautājums, nu, vai tad, ja ēdienam izrāda necieņu, viņš apvainojas (kas atgādina vienu no manām mīļākajām ainām iekš Alises Aizspogulijā, t.i., iepazīstināšanu "Pudiņš - Alise, Alise - Pudiņš!")

(54 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 28., 2015


01:49
If the child shows talent for inventing or grouping figures, the parents should neither check, nor praise it. They may laugh with it frankly, or show pleasure in what it has done, just as they show pleasure in seeing it well, or cheerful; but they must not praise it for being clever, any more than they would praise it for being stout. They should praise it only for what costs it self-denial, namely attention and hard work; otherwise they will make it work for vanity's sake, and always badly.

The Elements of Drawing, by John Ruskin

..kas mani reāli mulsina šajā citātā: no vienas puses, visi sarkanie karogi gaisā un "wtf is this shit", no otras, self-denial kaut kādā dīvainā veidā ir labas mākslas pamats, nu vai vismaz labas amata prasmes pamats, nu vismaz literatūrā točna ir kaut kāds lūzuma punkts, kurā tu tiec pāri savam ego un pievērs uzmanību tekstam, un fakin strādā ar tekstu, & man nav pilnīgi nekāda priekšstata, kā to iemācīt cilvēkiem, kas nāk uz literatūras kursiem/darbnīcām/whatever ar mērķi atklāt (un - optimālā versijā - paspodrināt) savu ego.

[info]ctulhu droši vien būs komentārs par tēmu
bet man šķiet, ka "fakin tikt galā ar savu ego" nav pazemība, ka tā ir atbrīvošanās no visas tās huiņas, kas tevī iekšā tevi ierobežo, pie tam tādā viltīgi pretīgā veidā, jo, protams, tas high, ko tu dabū no cilvēku apbrīnas un "wow, cik tu lieliski uzrakstīji, es tā nemācētu / es tā gribētu / vienkārši wow", ir ļoti adiktīvs
iekš self-denial ir citi prieki, protams - prieks, ko tu dabū no tā, ka esi iekš flow, bet tad, kad tu tur esi, tu fakin raksti, nevis kaifo par to, cik labi rakstās
un prieks no tā, ka tu esi to izdarījis - prieks, kas ir pārejošs, un pāriet tas vai nu nemierā "ko man tagad darīt tālāk riktīgi vajag kaut ko darīt ir jauna diena un tas vecais vairs neskaitās", vai arī aizslīd egocentriskajā "es taču esmu cilvēks, kas rakstīja tik labi"

un tas pēdējais, ļoti iespējams, arī ir daudzu nobrucienu pamatā; ja tu esi cilvēks, kas kādreiz-rakstīja-tik-labi, un tev tavs ego ir svarīgs, tu taču neiesi to apmainīt pret dienišķo "fuck, cik tas ir grūti, es nemāku rakstīt, labāk būtu pie zobārsta gājis, un kas tas vispār ir par sūdu, ko es-es-es!!! te esmu uzbliezis"

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 27., 2015


20:30
Es te mēģinu pāriet uz elektronisko cigareti (ne tāpēc, ka gribu, bet tāpēc, ka esmu Laba Sieva, bļe)
Bet ir cilvēki/situācijas, par ko domājot, jāskrien pēc īstajām cigaretēm

Ergo, smēķēšanu atmest varēšu tikai tad, kad būšu atmetusi cilvēkus

Tas varētu būt tik mīlīgi, pēc cilvēka mēģinājuma uzsākt sarunu atbildēt ar "nē, es atmetu smēķēšanu, ej dirst, es negribu par tevi domāt"

Stingri ņemot, šāda attieksme varētu būt pat veselīgāka nekā smēķēšanas atmešana.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

16:28
Jā, man ir bail.

Jūtos apmēram šitā:


Bet ir tā pareizā sajūta, ka, lai kas arī nenotiktu, tas notiks tāpēc, ka es esmu es, nevis tāpēc, ka es būtu nobijusies būt es pati, un tā ir daudz patīkamāka sajūta - iebraukt kaut kādās auzās un pēc tam dīlot ar savas drosmes/pārgalvības/uzdrīkstēšanās sekām, nevis neiebraukt auzās un nekad nezināt, kā būtu, ja būtu.
Tiesa, ar pēdējo man ir reāli maz pieredzes, varētu pat teikt, ka teju necik :D Nu labi, ar Džonatana tēvu neapprecējos, bet nu ir kaut kādas stulbuma versijas, kuras pat es nevaru izpildīt.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 25., 2015


22:07
esmu mājās

uz beigām kļuva ļoti labi (paldies [info]blond stāstam, es vēl tagad ķiķinu)

tikko atgriezusies Ķengaragā, ieskrēju maximas durvīs un pārsitu virslūpu, redzēs, vai pilns silikona injekcijas efekts būs uz Aicinājumu vai Satori nometni (a čo bļe, mēs no rajona)

surprisingly, es esmu laimīga as fuck, un laikam šovakar neko nerakstīšu (lai arī vajadzētu) oh fuck that, right? :)

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 24., 2015


11:39
"Vai tu zini tādu grāmatu, kur govs apēda bībeli, un visi viņu mierināja, ka nevar jau zināt, vai tā ir svētā grāmata vai kalenders?"
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 18., 2015


12:03
Problems do have solutions you know
A lifetime of fucking things up fixed
In one determined flash
Mūzika: Coil/Nine Inch Nails - The Downward Spiral/A Gilded Sickness

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 17., 2015


10:16
1) Vega II, visticamāk, sauksies "Mājas bez durvīm"
2) Tikko pabeigšu, tā uzreiz uzdāvināšu sev fairy lights tarot

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 16., 2015


23:14
Es ļoti atvainojos. iepriekšējā ierakstā minētais deserta trauciņš, rūpīgāk ieskatoties, izrādījās trompetes gals.
Jā. Sievietes apakšējā daļa bija aizstāta ar (stipri saspiestu) trompeti, kuras taures daļa, vārdsakot, bija pavērsta uz augšu.

BECAUSE REASONS

Ajmīn kas gan cits jums asociējas ar pēkšņu caureju?

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

14:31
No vienas puses, mani vairs nebesī reklāma tik ļoti kā, teiksim, pirms mēneša, kad vienkārši viss riebās

No otras puses, vēl joprojām eksistē lieliski žanra paraugi

Vakar, teiksim, garāmejot ievēroju plakātu, kurā atainota smaidoša dāma, un viņai priekšā uz piknika galda - stikla deserta trauciņš, kurā iepildīts kaut kas diezgan neveiksmīgā gaišbrūnā krāsā (nu tipa "gaišas lattes krāsā, ar burbuļiem").
Un slogans.
XXXXX - tavs risinājums pēkšņas caurejas gadījumā!

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 15., 2015


13:37
"Fuck my life" stadijas
1. Ja tu esi bijis ļoti, ļoti laimīgs, tad pēc tam būs tik pizģec slikti kā vēl nekad.
- nepatīkami, bet, ļoti iespējams, pie vainas ir tikai statistika un "regression to the mean"
2. Ja tev ir tik slikti kā vēl nekad, značit tūlīt atklāsies veidi, kā tev var kļūt vēl sliktāk.
- pastāv lielas aizdomas, ka tu varētu būt romāna varonis
3. ...un pat tad, kad ir labi, tad tas ir vienkārši tāpēc, ka viss ir tā sadrāzts, ka basically nekas cits neatliek kā justies labi
- tu varētu būt honeybee romāna varonis
4. Viss ir slikti, kļūst vēl sliktāk, un tavs prieks ir fucked up, un katru reizi, kad tu esi saņēmies un kaut kā izrāpies no pilnīgas čerņas, lai izdarītu to, ko jāizdara, izrādās, ka tā ir bijusi tikai prelūdija tavai atskārsmei, ka tu pats esi nevis vienkārši fucked up, bet pretīgs cilvēks tieši tajos nedaudzajos veidos, kā tu sev nespētu piedot. Oh, un pēc tam, kad tu to saproti, viss kļūst vēl sliktāk.
- apsveicu, tu esi honeybee romāna galvenais varonis

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

09:32
Vakar zvanīja tētis, apjautājās par maniem plāniem, es teicu, ka kaut kas varētu notikt tikai augustā.
- Nu ja, tu jau nekad neesi bijis mājdzīvnieks.
- Paga, paga, šonedēļ es totāli esmu mājdzīvnieks! Un varbūt augustā arī!
- Nē. Tu NEKAD neesi bijis mājdzīvnieks.
- Tēt...
- Tu vienmēr esi bijis savvaļas dzīvnieks.
- ...
Mūzika: Placebo - Song to Say Goodbye

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 14., 2015


13:57
Psihā friendliste, jau kuro reizi es sāku kaut kādu nevainīgu diskusiju, kas no sīka "haha, šitais ir dīvaini" izvēršas par globālu diskusiju, kurā man pat nav ko teikt, jo tas viss, salīdzinot ar manu oriģinālo domu, ir pilnīgs kosmoss.

Galvenais - nepadomājiet, ka tas viss ir par mani :D

/ajmīn sīrioslī, nopietni apsveru iespēju padzēsties, citādi es te sēžu, rakstu grāmatu, reizēm kaut ko iekomentēju, un tad izrādās, ka man esot jāsadod pa seju. because.

(28 teica | man šķiet, ir tā...)

09:45
Bet vispār mani mulsina frāzes tipa "ex-monogāms", domājot par cilvēkiem, kas ir beiguši pastāvīgas attiecības un tipa meklējas

Man šķiet, ka monogāmija/poligāmija daudz vairāk līdzinās seksuālajai orientācijai nekā dzīves situācijai, nu tb tāpat kā biseksuāls cilvēks paliek biseksuāls arī tad, ja ir attiecības tikai ar vienu viena dzimuma pārstāvi, tāpat arī monogāmija/poligāmija ir iekšā un ir pastāvīgāka nekā lielākā daļa attiecību. Cilvēks, kas ir naturāli poligāms, neizjutīs iekšēju pretestību pret "mums visiem ir vairāki rotaļbiedri" raskladu, kamēr cilvēks, kas ir naturāli monogāms, neizjutīs pretestību pret "tam, ko tu mīli, tu atdod savu sirdi un roku un ģenitālijas". (Protams, ar gradācijām.)

Nē, nu vēl jau, protams, ir kretīni iz sērijas "es gribu visu, bet tie, kas pieder man, nedrīkst neko", bet tas jau ir cits stāsts.

(96 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 13., 2015


16:17
Hm. Izskatās, ka es esmu diezgan stabili iegājusi kaut kādā cīruļa stadijā - šodien normāli pastrādāju no rīta un tagad jau kādu stundu vienkārši luņojos.
Sausais atlikums: 3300 vārdi uzrakstīti (vajadzētu pa vakaru vēl sakasīt kādus 700), uzrakstīts tas motherfucking reports, nu un vēl sīki nieki.

Rezultātā - pārcēlu rītdienas darba tikšanos uz 16iem, lai nebojā grafiku.

Vēl tikai jāatrod kaut kāda iespēja kaut kad ieplānot socializāciju... Lai arī principā tās man taču ir bijis atliektiem galiem - šonedēļ varu arī nodzīvot kā Laba Māte Un Sieva, lol.

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 10., 2015


16:31
Tāda sajūta, ka kaut kur pa ceļam esmu atradusi sevi. To, kas patīk man, bet parasti ne citiem. Par laimi, viņu tas pārāk neuztrauc. :)

(man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba