|
Janvāris 28., 2026
 | 07:09 Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")
Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?
|
Comments:
jāpiefiksē (atcerējos, ka kādreiz dievkalpojuma laikā Svētais gars mani uzstājīgi mudināja rakstīt darbu, kas vēlāk tika izdots kā “Mājoklis”)
es nepiefiksēju (gan ne gribasspēka dēļ, bet tādēļ, ka tā bija pirmsmiega meditācija un tbh es biju aizmigusi), bet tik un tā atcerējos
SG ir diezgan kruts, jāpiezīmē :)
meditācija taču priekš tam arī ir, lai gūtu apgaismību, nevis vienkārši kaut kur bezjēdzīgi plivinātos.
netēmā, bija tāda anekdote deviņdesmitajos.
sarunājas divi biznesmeņi.
- es vienmēr gultā blakus turu piezīmju grāmatiņu, jo ja nu man pēkšņi ienāk prātā kāda laba ideja!
- jā, es vienmēr gultā blakus turu sekretāri. tā paša iemesla dēļ.
Kā reiz pāris dienas atpakaļ klausījos "raidierakstu" par šo un tur kā reiz bija teksts ka ideāli, ja meditācijas laikā "lien galvā doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa". Ieteikums bija to pieturēt un tipa ļauties. Neprasi kā to izdarīt, ne sūda nejēdzu :D
Es pieeju no skatu punkta, ka nav nepareizu meditāciju. Tāpat, kā nav nepareizu domu, kas ielien galvā meditācijas laikā. Ja tev gribas ilgāk laiku pavadīt ar mākonīti, piefiksē un turpini.
Jē, es nupat nobeidzu visneiedvesojošāko meditāciju ever, vnk elpo un viss, tipa domāju arī kaut ko pa vidu, bet tas bija reāli garlaicīgi, t.i , atgriezos pie uzmanības elpošanai pa lielam tāpēc, ka cik tad var tās sūda domas domāt, zb jau :D
Bet droši vien man palīdz tā zināšana, ka arī endorfīnus norauju kādas divas reizes mēnesī, acīmredzot tā esmu uztaisīta, ka tas, kam tehniski vajadzētu būt super vērtīgi, ķermenim ir vnk meh
https://www.biorxiv.org/content/10.1101/2024.12.09.627565v1.full Nesen paskatījos šo. Regulāra lēna elpošana padara peles izturīgākas pret stresu. Ka tie vingrinājumi palīdz neatkarīgi vai elpo caur muti vai caur degunu, vai domā, vai nē un ko domā. Pelēm nav placebo, voodoo, un citas cilvēku sarežģītās lietas. Es nesaku, ka maģija, mantras, lūgšanas, kā saliek rokas un kājas, kādu mandalu zīmē nav svarīgi un nestrādā. Bet man ir aizdomas, ka kamēr tiek pavadīts kāds laiciņš (5-10 minūtes dienā) vienmērīgā lēnā elpošanā, tie pozitīvie efekti būs un par to, kā tieši tas tiek darīts, par to nevajag iespringt. Jo iespringšana gan čakarēs.
Kkā tā arī pieņēmu kā darba teoriju (viņa teica, pustrijos naktī pamodusies trauksmē)
Var arī tā skatīties - tā ir prakse. Attiecīgi, ja viss iet gludi, attīstība būs lēna. Ja kaut kas neiet gludi - sākas neiroplastika un adaptācijas process. "Kļūdas" ir tas, kas stimulē mācīšanos. Tas uz fiziskām praksēm attiecas, visdrīzākais uz garīgajām arī.
Kkā tā, jā. Nu, un nav jau tā, ka "fizisks" un "garīgs" būtu nošķirtas kategorijas
Kā peles pierunāja lēni elpot?
Sarežģīti - modificēja daļu peļu tā, lai ar gaismu var stimulēt neironus. Tur rakstā tas ir ar svešvārdiem.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | f |
| Date: | 29. Janvāris 2026 - 11:39 |
|---|
| | | (Link) |
|
man laikam ir bijis tikai tas gadījums, kad domas ar risinājumiem sāk nākt tikai pēc. |
|
|