печально быть антисоциальным

Jun. 29th, 2020

10:02 pm - Lietus

Esmu tik pateicīgs par lietu, ka stāvu tagad ārā zem bērza un sapilu. Pēdējā nedēļa bija diezgan murgaina. Modos pirms septiņiem, kaut ko parosījos. Pa dienas vidu ciešanas, kur uz visu jāpiespiežas, smadzenes nestrādā, un ēst negribas. Diendusa ar trauksmu svīšanu. Vakarā izvēle - dzīvot, strādāt, ēst, svinēt, gulēt. Pēc kārtas izvēlējos vienu no tiem (vai piekritu citu izvēlei). Pāris kilogrami dzīvsvara un dzīvesprieka zuduši.
Esmu priecīgs par tiem, kas izbauda karstumu, īpaši sievietēm, bet tik labi, ka beidzās.

(Leave a comment)

Jun. 3rd, 2020

04:29 pm - Slēpti rotējoši objekti

Tagad, kad iedūcas ventilators, tas tāpēc, ka kāda programma izmanto neirontīklu algoritmus un noslogo videokarti. Agrāk tas nozīmēja, ka tiek palaista kāda jaudīgāka spēlīte.
Procesora ventilatora dūkšana dzirdama tik laptopiem, bet P4 laikos tā varēja būt arī karstas dienas pazīme.
Tad sāku atcerēties par cietņu rotācijām un klikšķiem pirms nāves, kompaktdiskiem, kas varēja arī uzsprāgt un flopiju aijājošo formatēšanu.

(Leave a comment)

Jun. 1st, 2020

11:45 pm - 21. gadsimta plūsmas

Vēl joprojām ir ātrāk izvikt no kastes cietni, nopūst putekļus un pārkopēt gigabaitus starp kompjiem pāris metru attālumā, nekā izmantot bezvadu tīkla brīnumus, kas nez kā slēdzas kopā un šad tad neslēdzas.
Daudz ātrāk. Un galvenais - prognozējamāk.

(3 comments | Leave a comment)

May. 30th, 2020

10:33 am

Gribu iepazīties ar hedonistu. Mācīšanās nolūkos.

(Leave a comment)

10:17 am - par atkritumiem

vakar gāju pa savu mīļāko meža taku un pamanīju atkritumus. fui! slikti, citi cilvēki slikti, es labs. pukojos, pukojos, nolēmu atpakaļceļā savākt daļu.
izrādās, ka nav nemaz tik viegli savākt pēc citiem. visādus attaisnojumus izdomāju, savācu tik kādu pusi no redzētā, teicos citreiz paņemt maisiņu līdz.

(3 comments | Leave a comment)

May. 21st, 2020

06:30 pm - auksti

No Komi atgriezos septembrī.
Šodien ir pirmā diena, kad pēc tā brauciena uzvilku silto apakšveļu. Pēc nedēļas jau vasara!

(Leave a comment)

May. 19th, 2020

04:22 pm

Es pamanīju šad tad, ka dienasgrāmatā tuvāku cilvēku vārdus varu vienā teikumā rakstīt ar mazo burtu, kur svešu cilvēku vārdus ar Lielo.
Ka kaut kas ir tik īpašs, ka vairs nav vajadzīgs īpašvārds, bet ir pats par sevi saprotams, par ko iet runa.

(Leave a comment)

Apr. 26th, 2020

10:26 pm - muļķīgie jautājumi

Kad es kādu tēmu pastudēju, man parādās vēlme ar kādu aprunāties, uzdot jautājumus. Pie tam tie iesākumā ir muļķīgi jautājumi, uz kuriem pats varu atbildēt padomājot, vai palūkojoties literatūrā/internetā. Pie speciālistiem griezties man kauns, (lai gan daži čomi ar smīnu sejā man atbild), nespeciālisti nesaprot par ko ir runa.

Nez kas tas ir? Liekas, man domāšanai un pārliecībai vajag ārējo atgriezenisko saiti. Nošaut lejā to, kas neder, pacelt citus jaunus jautājumus, kur man ir baltie plankumi. Un gan jau sarunā esmu spiests noformulēt savas domas, pārveidot tās vārdos un tās kristalizējas.

Ir arī cilvēki uz šīs planētas, kas tā izmanto mani. Pazvana, es viņiem pasaku, ka to idejas nekam neder, ieberu galvā pāris citas idejas, uzdodu jaunus jautājumus un tad tie aiziet tālāk domāt.

Bet es nekaunos kaut ko nesaprast un būt muļķīgs. Esmu pieradis, un svarīgāk ir iemācīties, nevis cieņa un lepnība. Un paskatoties atpakaļ, ar laiku kļūstu gudrāks.

(6 comments | Leave a comment)

Apr. 10th, 2020

11:07 am - rīta dušas pārdomas

Tā kā pēdējā laikā vairāk nodarbojos tieši ar emocionāli fizisko mācīšanos - deju, un tamlīdzīgi - tad esmu pieradis, ka mācīties ir grūti, dažreiz izrāvieni, bet paiet ilgs laiks, lai kaut ko nostiprinātu. Jāatīsta ne tikai nervu sistēma, bet arī muskuļi, kas aizņem dienas un nedēļas, un saites, kas aizņem nedēļas un mēnešus. Par emocijām vispār pagaidām nav skaidrs.

Šī attieksme, šī cīņa pret grūtībām ar neparedzami tālu rezultātu man ir pārgājusi arī uz intelektuālām nodarbēm, kurām veltu tikai dažas stundas dienā. Un samērā nepamatoti. Saprāta konstruktus es iemācos no pirmās reizes, varbūt vajag 10x atkārtot, bet tāpat tas ir drīz.

Protams, jebkurā mācīšanās procesā būs gan apzinātā un kontrolētā, gan emocionālā, gan neapzinātā sastāvdaļa. Vienlaikus. Tomēr proporcijas ir citas. Un tapēc optimismu arī vajag kalibrēt katram uzdevumam savādāk.

---

Jautājums. Ja tu esi tik gudrs, tad kapēc tev ir tik zems FIDE reitings?

Tapēc, ka mana vājā vieta ir emocijas un ātrums. Es ātri pieļauju kļūdas, ātri tās laboju, kas ir ok programmēšanā, piemēram. Bet šahā manā līmenī vairs to tā nepiedod.
Tad nu sanāk atkal viss ir saistīts. Tā elektroķīmija un pa virsu peldošās apziņas putiņas, kas domā, ka valda pār pasauli.

(4 comments | Leave a comment)

Apr. 8th, 2020

09:08 pm - cita laika bērns

Es nezinu vai man ir nostaļģija pēc Padomju Savienības, bet man šīs ēras pārpurvotie meži liekas dīvaini.
Man patīk, ka ir vairāk ķērpju un citu čužiņu.

(1 comment | Leave a comment)

Apr. 2nd, 2020

10:43 am - mans dievs ir kā emocionāls micēlijs

It kā ir visur, bet var arī vietām nebūt.
Tas visu saista un ietekmē, bet atstāj arī ļoti daudz vietas ilūzijām par brīvo gribu.
Tas ir kā viens organisms, bet tomēr ir šķetināms atsevišķos pavedienos, kas savstarpēji ir sveši.

Kas mani pārsteidza, ka tas tik viegli deva vietu abstrakcijai. Es gara acīm redzēju/vizualizēju konceptus, ko nekad neesmu manījis iemiesojoties. Nez vai iespējams uztvert abstrakcijas arī kā skaņu, krāsu, garšu?
Kas mani nepārsteidza, ka jau ir izveidojušies alternatīvie kulti. Piemēram, "myofascial release" cienītāji. Latviski būtu - saišu atlaidēji? Cilvēkiem vajag rituālus un taustāmas darbības, lai sajustu dieva nežēlīgo klātbūtni. Nu, ja vajag, tad vajag.

(Leave a comment)

Apr. 1st, 2020

05:34 pm

Mājās sēdēšanas laiks ir skābu kāpostu zupas laiks. Četras stundas var vārīt, tad divas ēst, tad otrā dienā paturpināt procesu. Šis ir ēdiens, kur neierasti daudz jādirn mājās.

(4 comments | Leave a comment)

Mar. 23rd, 2020

11:03 am

Varbūt man nepatīk izolācija, jo baidos palikt kopā ar sevi? :)

(3 comments | Leave a comment)

Mar. 20th, 2020

10:22 pm

cibas e-pasti man nenāk
ja kādu ignorēju, tas šoreiz nav tīši vai netīši

(Leave a comment)

Mar. 16th, 2020

01:50 pm - baltausīte

Visi atceraties tās baumas, ko pirms pāris nedēļām izplatīja Rīgas Laiks? Par to, ka pasaules valdnieces sēnes vēl nav pamanījušas cilvēka, kā atsevišķas sugas parādīšanos, tapēc mēs netiekam iznīcināti.

Lūk jums sēne, kas dzīvo asinīs, nervu sistēmā, kaulos, muskuļos, dažādos orgānos. Sēne, ko neņem dažādi fungicīdi un šādi tādi dezinfekcijas līdzekļi. Tusē pa slimnīcām un vecu ļaužu mājām.

Apmēram puse no inficētajiem atstiepj kājas trīs mēnešu laikā.



Šādas sēnes ir vēl.

https://en.wikipedia.org/wiki/Candida_auris

https://apicnyc.org/uploads/3/4/0/6/34063157/effectiveness_of_disinfectants_against_candida_auris_and_other_candida_species_iche_oct_2017.pdf

(Leave a comment)

Mar. 13th, 2020

10:05 pm - Parasti piektdiena ir pabeigtības diena.

Bet es šodien kādus 3 darbiņus esmu novedis līdz 88% gatavībai un pāris pusratā. Nekas neatbilst maniem iekšējiem kvalitātes standartiem, kaut arī izdomāts viss ir līdz galam un nekādi dižie atklājumi nenāks klāt, ja būs vairāk laika.

Tapēc arī desmitos vakarā nemierīgi dīdos. Sajūta, ka nedēļa nav pabeigta.

(Leave a comment)

Mar. 12th, 2020

09:43 am

Šajās grūtajās dienās man parādās dažādas vīrussaslimšanas pazīmes. Te acis nedaudz sāp, te lūpas piekarsušas un žūst, te sauss klepus, te locītavas iesāpas, vai acis miglojas.
Kas dīvaini - pazīmes nekad nav reizē un divas dienas pēc kārtas.

(Leave a comment)

Mar. 11th, 2020

11:41 pm

Aizgāju šodien uz baznīcu pie katoļiem.
Un labi, ka viņi mani pabaroja un attiecīgi iežužināja.
Jo citādi sāktu pukstēt. Ne viņi bībeli tā īsti studējuši, ne Joski Flāviju, Tacitu.
Pasaku valstībā dzīvo. Visi tādi mīlīgi.
Atpakaļceļā aizvedu vienu meiču uz mājām.
Vismaz mašīnā dabūju nedaudz garīgas sarunas par būtisko.
Vēl es sapratu, ka kristieši ir nedaudz līdzīgi programmētājiem.
Tas, kas skaļāks un nekaunīgāks, tas uztiepj savu taisnību citiem.
Tad nu mana loma ir pierauties un ieklausīties citos.

(Leave a comment)

Feb. 28th, 2020

12:38 am - vecums un garīgums

Tātad mistiskais ceļojums turpinās un es domāju pieslēgties kosmosa zināšanām, tas ir pačillot un paskatīties uz visu no malas. Neizmantojot psihodēliskos palīglīdzekļus, jo domāju, ka es to varu pats, bez tehnoloģijām. Pareizāk sakot, izmantojot tehnoloģijas, ko esmu attīstījis dejai un iedzimtās superspējas.

Kad nomierinos un sāku pievērsties iekšējai un ārējai pasaulei, tas drīz beidzās. Jo man jūtīgums nāk ar blakusefektiem. Ja es pievēršos tikai iekšējai pasaulei, tad man uzveļās fiziskās traumas (par to jau rakstīju), kas piepūties, kas sastiepts, nospiests, noberzts, utt. Un arī dvēseles traumas, trauksmes un raizes, utt. utjpr. Tas ir pirms es pievēršos ārējai pasaulei. Tā arī ir par stipru, tapēc saprotu, kapēc cilvēki meditācijai un lūgšanai meklē klusu vēsu vietu.

Man liekas, ka tā bagāža ir vecums; un es nezinu, kā to var darīt cilvēki, kam ir vairāk sāpju nekā man? Tādu tak ir daudz. Cik saprotu, jāiemācās to palaist garām pašplūsmā, bet pagaidām tas mani nomāc.

Pirmos piecus dzīves gadus bija pavisam savādāk, vienotība ar pasauli bija pilnīgi dabiska un varēja ieslēgt praktiski uzreiz. Arī ar virtuālo pasauli, kad lasīju grāmatas. Grāmatas nekad nav bijušas tik dzīvas, kā agrā bērnībā.

Tāpat es domāju par to, kā ir ikdienā. Tās visas sāpes un raizes, jau darbojas teju visu laiku. Tās neļauj iemigt un modina agrāk aukšā. Un pat ja tās nemana, tās jau darbojas; gan jau tās ēd nost daļu uzmanības un koncentrēšanās spēju, un tās nomāc imūnsistēmu. Vārdsakot, liekas, ka jārisina problēma. Paradoksāli. Jārisina nerisinot? Jāsavalda, palaižot vaļā?

Pagaidām domāju, ka jāpaskatās sejā un tad jau redzēs. Kaut gan nemaz negribas.

(36 comments | Leave a comment)

Feb. 27th, 2020

01:12 pm

Tā apziņa, ka jāiet uz veikalu, jo šodien valstī sāksies koronaspanika, ja vēl nav sākusies.

(1 comment | Leave a comment)

Navigate: (Previous 20 Entries)