Es beidzot sapratu, ka skaistu sieviešu (un ne tikai) klātbūtne mūsu dzīvēs ir bioloģiska vajadzība. Pazeminātā balss ir tikai testosterona līmeņa palielināšanās dzirdamais efekts. Kapēc imūnsistēma uzlabojas - es nezinu, bet tas ir tikai viens no daudziem blakusefektiem.
Attiecības gan seksuālās, gan citas mums ir arī tieša bioloģiska vajadzība, lai bioloģiskie procesi iekšienē un ārienē labi funkcionētu. Ēnas puse, ka sliktas attiecības sagraus visa veida veselību. Jo atkal - pamainās prioritātes regulējošiem mehānismiem. Un es sāku saprast cilvēkus, kas ir atkarīgi no iemīlēšanās un ķer, kaut ko vienmēr ķer un makšķerē. Attiecības var būt atkarība tāpat kā cukurs un kokaīns. Un tāpat cilvēkiem ar cilvēkiem var būt tolerance, pārdozēšana, u.t.t.
Šī bija diena, kad plaukstas pašas atvērās un pavērsās uz priekšu; krūtis atvērās un lāpstiņas atvilkās. Vajadzēja vienu deju, varbūt trīs minūtes.
Ka es katru nedēļu tā dziļāk aprunājos ar vienu cilvēku, tas nozīmē, ka es varu tā runāt ar 50 cilvēkiem gadā. Vai arī mazāk, bet biežāk.
aizvietot ēdienos sastāvdaļas ar tādām, kurās ir vairāk barības vielas.
samazināt ūdens daudzumu: zupu varbūt var pārvērst par sautējumu, sautējumu par sacepumu.
ēst ātri, pirms iestājas sāta sajūta.
Jāatzīst, ka no zupām atteikties pavisam neesmu gatavs, burvīgs ēdiens, buljons pats par sevi ir barojošs un garšīgs.
pagāja dažas dienas un mežā ieskrēju zarā.
tagad ir pierē rēta, kuras izcelsme ir zināma.
Ja cilvēki pēkšņi atļautos katru dienu gulēt tik cik tiem vajag, kāda būtu skaistumkopšanas industrijas reakcija?
Atklāju uz sejas redzamā vietā sen sadzijušu, ne pārāk mazu rētu un man nav ne jausmas no kurienes tā. Kā cilvēks var palaist to garām? Es vismaz reizi nedēļā skatos spogulī uz seju, reizi pāris nedēļās skujos un tad rūpīgi, un garāmejot aci uzmetu matu ērkulim katru dienu +-.
Atvēru šodien internetā rakstu spāniski un sāku lasīt. Saprotu vairāk par trešdaļu, kas nepietiekami, bet interesanti, kā šāda spēja varēja pasīvi attīstīties? Saskaros ar spāņu valodu gandrīz tikai mūzikā, dziesmu vārdos, ko nesaprotu, bet dziedu līdz. Raksts bija par mūziku, varbūt tāpēc.
Pamanīju nesen, ka vairs nevaru iestampāt puskilo gaļas vienā ēdienreizē. Dārzeņiem vietas nepietiek. Nez, tas ar vecumu saistīts? Kā arī dažreiz ar vienu ēdienreizi visai dienai pietiek.
šis koncepts bija pazudis no manas dzīves daudzus gadus, bet nākamajā skābu kāpostu zupā būs!
prieciņā mīlīši! siltums mūsu sirdīs.
baisi ātri enerģija tērējas. no pirmdienas līdz trešdienai ņēmos ar dubultu slodzi, ceturtdien vēlu vakarā sapratu, ka jāpačilo, un tagad sajūta, ka rīt jācenšas daudz gulēt, savādāk pirmdienā nebūs spēka.
ir dīvaini, ka nogurumu jūtu tieši kājās - pēdās un ceļos. agrāk man likās, ka manas kājas ir nenokaujamas, var kustēt uz priekšu mūžīgi. tas nu ir beidzies.
Negribas iespringt ir ne tikai par prioritāšu dimensiju, bet arī par to, cik daudz resursu tas prasa. Daži nevar, lai cik iespringtu. Daži izdeg.
Ģimenes ārsts atgādina ChatGPT. Seklāks, tikpat stulbs, un skaidrā.
Es domāju laiks ir pienācis kombinēt LLM ar ģimenes ārsta institūciju un ārsta pienākums būtu izķert robota halucinācijas.
Kad skaistākā, slaidākā, garākā sieviete ir vīrietis. Kad dzīvo mūziku vienlaikus spēlē tie, kad prot un tie, kas ne. Kad bītli un blūzs ir dzīvi, kad tevi grib viena skaistule, bet tu gribi citu, un nevienu nedrīkst, dažādu iemeslu dēļ
. Kad cilvēki satiekas strauji, pat pārāk strauji.
Un līst un ir drēgns.
satori naudas prasīšanas kampaņa rada iespaidu, ka cilvēki tur nav diez ko radoši (kaut arī zinu dažus, kas ir).
naudu var pelnīt, ja ir nepieciešams produkts, ko grūti izkonkurēt lētāk, vai arī ja ir radīts tēls.
vislielākā vieglākā nauda ir tad, kad cilvēki tikai iedomājas, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs un ar to tēla radīšanu satori ir problēmas.
sajūta, ka paši netic un tas sit cauri tiem reklāmas rullīšiem.
Kad jauniešu acīs redzu dzīvesprieku un cerību, man dažreiz negribas atvērt tiem savu pasauli ar tumsu un sāpēm. Bet kad viņos redzu lielākas sāpes un neticību, kā pats jūtos, man paliek bail.
Kā ir dzīvojot ar maziem bērniem? Cik daudz izlikties un slēpt tiem kā jūties? To cinismu un rūgtumu.
Manī ir daudz prieka, bet tā ir cita enerģija nekā divreiz jaunākiem.
grūti pieņemt to, cik svarīgi ir mainīties
tai pat laikā nesasteigt un nesadalīties sīkumos
Cilvēce var vienlaikus uzturēt dzīvas ierobežotu skaitu idejas. Dažreiz idejas vēl paliek mākslā, dažreiz buramvārdos, bet jo mazāks to pielietojums, jo tās pazūd no mūsu apziņas.
Mēs zaudējam tehnoloģijas, prasmes, mēs zaudējam tradīcijas un to ekosistēmas. Zaudējam arī to, ko mēs nezinam, jo esam aizmirsuši.
Navigate: (Previous 20 Entries)