Kāda ir joku funkcija? Kapēc tie ir saglabājušies? Kapēc tie ir lipīgi?
Bolt kurjers piebrauc tāds sasmaidījies, bet apmulsis. Dzirkstošām acīm.
- This is my first time with alcohol.
- I never deliver beer.
- After 10pm.
Iedod alu un picas.
Priecīgs aizbrauc.
man sanāca tieši sarunu festivāls
lielākā daļa sarunu gan bija ar sen neredzētiem pazīstamiem cilvēkiem; plašs spektrs ar neveiklām, sirsnīgām, iedvesmojošām, smieklīgām, informatīvām un citām sarunām.
bet bija arī sarunas, kas citādi neienāktu manā dzīvē tik vienkārši
uzzināju, ka ir puisis, kas taisa televīzijas raidījumu latviski un krieviski, un velk ārā no cilvēkiem to, kas man ir neierasts. jau daudzus gadus un cilvēki to skatās.
uzzināju, ka daudzi daudzi jaunieši tic labajam un nākotnei. tas visdrīzāk ir galvenais ieguvums, kas man radīja prieku.
un pārliecinājos, ka valstiskie darbinieki ir gan ļoti cilvēcīgi gan ļoti robotiski. vēl neesmu sapratis, kā cilvēki iestrādā sevi savā lomā vai savu lomu sevī.
un ka citi cilvēki tāpat kā es bieži atkārto formulas nedzirdot citus un iespējams nedzirdot sevi.
bija pat nedaudz par daudz un beigās nobraucu 10 minūtes līdz ērgļu klintīm detoksam. lakstīgalas, saulriets, gauja.
(kristīne bīriņa vēl joprojām ir fantastiska, īsas bērnu izrādes laikā apraudājos. visiem iesaku pie iespējas viņu redzēt)
Forši, ka praidošana notiek arī ikdienā. Tiek normalizētas krāsiņas.
Jā, tas var būt par daudz un neglīti. Bet Rīgai vēl tālu līdz tam.
es ceru līdz 50 gadiem saprast, ka cilvēku emocionālā pasaule ir daudz svarīgāka par reālo.
Lai dzīvotu ar cilvēkiem jāsāk ar viņu zemākajām jūtām. Jāsakonektē tur un tad pakāpeniski jaceļ latiņa. Ar visiem augstu neizdosies, un kādi pacels to augstāk nekā var palēkt.
Un dažreiz latiņa jānolaiž. Jāsazemējas.
Varētu būt tā, ka ja kādas svarīgas lietas neizdari, lēmumus nepieņem, tad to tavā vietā paveic bots. Pieņem kādu vienkāršu, vidēju, solīdu, praktisku risinājumu. Nevis dzīve iestrēgst tikai tapēc, ka izvairies, baidies, vai ir kāda aizraujoši pievilcīga interese.
Man tagad negribas tīrīt māju, vai to nevarētu paveikt bots?
Kamēr ēšanas slogu labprāt uzņemšos es.
Priecē, ka var atkal kāpt pirms kovida biksēs. Iepirkšanās un mantas mani nevilina.
Domāju - šis būs rīts bez kafijas, bet nē - dzeru, atkal dzeru.
pēdējos 3 mēnešus reizi mēnesī maksāju 45 eiro par svaru zāli uz kuru eju arī reizi mēnesī
bet nepārtraucu, tas man tāds cerības stariņš, ko negribas slāpēt
un kad pārnāku mājās jūtos labi, attiecīgi motivācija atjaunojas
Sapratu, ka daudzas mūsdienu (un gan jau arī sendienu) sērgas ir informatīva rakstura. Tās veidojas prātā no tā, ko ir stāstījuši citi. Kas redzēts instagramā vai žurnālā.
Piemēram, anoreksija un bulīmija. Tās ir prāta apņemtība, kura ir apkārtējās kultūras radīta. Tāds informatīvais vīruss, kas iekrīt un iemiesojas kādā novājinātā ķermenī ar pašvaku emocionālo imūnsistēmu.
Tad nu par cenzūru medicīniskos nolūkos.
Un tad par fizkultūras propogandu.
Vakar biju uz 400 gadus vecu seksa lugu. Lai pieņemtu un ieņemtu izrādi, kļuvu tik atvērts jaunajam, ka efekts vēl nav beidzies.
https://www.youtube.com/watch?v=D52kast
Šodien šahisti mani iepazīstināja ar vienu no populārākajām lietuviešu dziesmām. Populāra tiktokā, bet arī jūtūbē milioni skatās un klausās.
Sen esmu novērojis, ka sapņi nespēj manipulēt ar abstrakcijām. Vienkāršākais piemērs, ka sapņos ir grūti lasīt tekstu, kas sastāv no burtiem. Man ir uzskats, ka pār sapņiem valda senākas smadzeņu daļas un manipulē ar jaunākās esošo informāciju. Tas ir abstrakcijām piekļūt var, bet nesaprot, ko ar tām darīt. Teoriju neesmu pētījis, jo tas atņemtu šarmu nojausmai.
Šonakt pirmo reizi mūžā redzēju video klipu, tādu sīkumiņu, ar kādiem mūsdienās tiek piesātināts internets. Un padomāju, ka video, iespējams, ir tas, kas mūsdienu pasauli saista ar senatni, ar lopiem un dinozauriem (putniem). Lai gan zvēriem ar kustīgo bilžu uztveri arī ir, kā ir.
Un, protams, arī kustīgajās bildēs var iekodēt abstrakcijas. Bet var taču arī neiekodēt.?
Lasot jūsu pukstus, liekas ka mazu bērnu vecāki mierīgi varētu būt arī mazu uzņēmumu vadītāji. Ja tam būtu laiks.
Ka gribas spēks reizēm ir neatkarīgi no fiziskā, prāta, vai gara spēka. Iet uz priekšu, kaut nevar.
piegriezu dārzenīšiem svaigu čilīti - tā, lai nebūtu diez ko asi.
un kad dārzenīši bija izcepti, biju jau par to aizmirsis un pieliku sriračas mērcīti, - tā, lai nebūtu diez ko asi.
raudiens nenāk, bet iedzert vajadzēs.
http://klab.lv/community/_9kg/
Kādreiz mūs ar Vikingu bodīšeimoja un izmeta no šīs kopienas par neatbilstību morāles un citiem standartiem.
Šodien svaru zālē atcerējos un domāju ka -9kg 3 mēnešos būtu ok.
Puse no kovidriepas ir nost, tagad no otras puses jātiek vaļā. Uzvalkus vēl baidos mēģināt.
Navigate: (Previous 20 Entries)