09:15 pm - Pie ķēdes, taisnīgi
Azartiski defensīvi agresīva attieksme
"Mākslīgā intelekta ģenerētais saturs var būt nepareizs
- Breathe.
- 2nd.
- Yes.
- Whatever. I'm sucked quickly in sucky.
- It's the mic. Yeah. It's the mic. Yeah. To the public flights and ****. God, I'm certain now. By the old time. And to dershink. Yeah. OK. Super. It's not not statistics, but it's not statistically present. That to you, patak. ( Vairāk... )
I no longer know if I want to drown myself in love, vodka or the sea.
Paturpināsim par Austrālijas faunas dīvaiņiem.
Svētdienas rītā tā ap pieciem, (neprasiet, tas ir bezdievīgi agri), mani abstulbināja šīs dzeguzes (Channel-billed Cuckoo): https://www.youtube.com/watch?v=oFCr_D8
Dzeguze, my ass: izmērā kā normāls ērglis, ar koši sarkanām acīm un milzu knābi.
Ja Latvijas dzeguze liegi piekūko ainavu, tad šīs te plēš bungādiņas ar izcili neglītiem un mega skaļiem ķērcieniem. (Palasiet komentārus tam video - cilvēki reāli cieš!)
Pa lielam, lielai daļai Austrālijas putnu pieeja "dziedāšanai" ir sacenšanās ķērkšanas neglītumā un skaļumā - un te šīs dzeguzes ir izcilnieces.
A tā, dzeguze kā jau dzeguze - piedēj citiem ligzdas un neliekas ne zinis par saviem pēcnācējiem.
un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt.
bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē.
ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni.
Nevienai filmai gan nesaņēmos (arī tas ir grūti) bet iekritu CinemaTherapy, sākot ar The Hobbit/Lord of the Rings apskatiem.
Iesakiet sūdīgas (ne aukstā māgsla) un sirdi sildošas filmas brīžiem kad esi slims un viss riebjas.
Ja The Diplomat trešā sezona bija ok, tad Slow Horses 5ā sezona jau bija vilšanās, šķit ka viss pulveris jau ir izšauts, palikuši tikai tēli, kuri tukšuma aizpildīšanai tiek uzgriezti uz 120%. Aizvien biežāk gadās, ka filmu/seriālu pametu pēc pirmās kaut kādas stulbās epizodes, kad "ticamības memonts tiek nozagts" © vai kārtējās klišejas - nez vai tas vairāk ko stāsta par mani, kā skatītāju, vai filmu/seriālu ražošanu kā biznesu.
Lielāko efektivitāti nodrošina ilgtermiņa sakarīgums attieksmē, apdomīgums un samērīgums reakcijā, īpaši konfliktos, visa traucējošā atmešana pirms tam rūpīgi izsverot 'par' un 'pret', kā arī ieplānot katrai rīcībai tai vispiemērotāko laiku un to tajā arī piepildīt.