Sveiki, draugi cibisti, tīru savu noliktavu, un diezgan daudz dažādi audumi ir: varbūt te ir kāds, kam būtu noderīgi, vai arī ir kādi kontakti skolām/kursiem, kam šis noderētu?
Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"
/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots
Šodien ar bērniem apspriedīšu impulsus, ko apziņā veido komunikācija. To, ka impulsu tipiski ir par maz, lai spriestu skaidri un daudzpusīgi. Bet pietiek, lai izdarītu pārsteidzīgus secinājumus un iekļautos līdzīgi spriedošā subkultūrā. Jo to pieprasa iekšējais socializēšanās impulss, kas nomierina prātu, rada iedomātu drošības sajūtu. Līdz sadursmei ar šķietami naidīgu, konkurējošu subkultūru. To, kā palikt ārpus un reizē vispus, pilnīgā mierā.
man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi
"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."