Faith Club
Faith Club
- Tautas vara
- 2013.06.07, 09:11
- Latvijā jūs* gatavojieties aizliegt alkohola tirdzniecību "internetā". Un arī apsverat, vai pacelt alkohola iegādes vecumu** no 18 uz 20 gadiem.
Es paskaidrošu kā ir Vācijā. Vācija ir federāla republika, un zemēm ir liela pašnoteikšanās. (Tāpēc es nezinu kā citās federālajās zemēs ir, varu stāstīt tikai par Berlīni, un mazākā apmērā par Brandenburgu.)
Berlīnes zemē, alkoholu var dzert uz ielas. Tas ir, sēdot parciņā (atgulies uz zāles!) vari iedzert alu. Alkohola tirdzniecība pa nakti netiek ierobežota - pa nakti gan tikai daži diennaktnieki strādā, tā ka ja gribi iedzert, vispirms jāatrod veikals kas pēc 22:00 vispār ir vaļā (diennaktnieks), un tur jāpērk (+uzcenojums kā jau diennaktniekos/"Spaetkauf"). Alkohola tirdzniecība mazajos kioskos nav aizliegta. Mazā būdiņā kas desiņas tirgo, var nopirkt arī alu.
Bet galvenais, alu, vīnu, šampanieti veikalā jaunietis var pirkt no 16 gadiem***; stipros alkoholus (distilled spirits) - no 18.
Bet par tēmu. Es apskatīju likumprojektu un priekšlikumus (žurnaļugas protams saiti atrast nejēdz), tur patiešām ir ierosināts Alkohola aprites likuma sestā panta pirmo daļu "(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:" papildināt ar jaunu punktu: "8) izmantojot distances līgumu". (un dažādi aizraujoši pamatojumi.)
Priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Vienotība ir arī iepriekš izcēlusies ar debīlismu, atceramies arī Sarmītes Ķikustes ("Jaunais Laiks") "absolūtā sausā likuma" priekšlikumu, kurš pat Saeimai cauri izgāja, un nonāca līdz prezidentam uz izsludināšanu.
***
Es neesmu nekādās draudzīgās attiecībās ar alkoholu. Mans tēvs ir alkoholiķis, iet uz AA sanāksmēm jau vairāk nekā 10 gadus. Es zinu kas tas ir. Un tautas nodzeršanās ir liela problēma. Bet šitāda aizliegšanas "strausa politika" ir drausmīga.
Kad tauta (un sekojoši - politiķi) izaugs līdz SISTĒMISKAI pieejai problēmas risināšanai? Nevis apkaro kautkādus fragmentus, imitē drudžainu darbību, aizliedz visu ko pēc nejaušības principa, neapsverot ne sekas, ne sagaidāmo rezultātu? Un tauta nepieprasa kvantitatīvu rezultātu.
Ko šis aizliegums uzlabos? Par cik procentiem? Kādi statistikas rādītāji tiks uzlaboti? Cik ilgā laikā? Un vai būs to vērts?
Tak nevarēs atbildēt. Varbūt pārstās vēkšķēt par visādiem absurdiem aizliegumiem, un varbūt sāks pārdomāt kas jādara, lai lietas reāli kustētos. Varbūt sāks pārņemt pieredzi no vecākām, gudrākām valstīm. Sistēmisku pieredzi, risinājumus kas darbojas...
_______________________________
* ja pieņem, ka vara Latvijā pieder tautai, un saeima ir tautas priekštāvji un pauž tautas gribu
** ierosina Gunārs Rusiņš ("Brīvie Demokrāti")
*** man jānobildē tā šiltīte Lidl kā tur īsti ir rakstīts. no 14 gadiem ir atļauts vecāku pavadībā iedzert.
-
19 rakstair doma
- Latvijas produkti kuru man Vācijā pietrūkst
- 2013.06.05, 11:42
- 1) Īsts krējums.
Vācieši pazīst tikai schmand (nu, tāds jocīgs sterils aptuvens krējuma izstrādājums) vai creme fraische (30% tauku pasta). Berlīnē ir daudz krievu veikalu, bet tur tirgo tikai kautkādus poļu surogātus (kas arī nav krējums un negarošo ne pēc kā).
(Biezpiens starp citu te tādā "Koerniger frischkaese" formātā ir diezgan lietojams. Un schmand pie pelmeņiem principā likt var.)
2) Biezpiena sieriņi (Kārums, utt). Parādījušies nesen te tādi "Quarki", uz bada laikiem jau var...
Arī biezpiena krēmi (Vecrīgas)/biezpiena konditoreja/tortes, Vācijā nekā i tuvumā nav.
3) Pelēkie zirņi ar speķi/ar žāvēto gaļu (Spilvas)
4) Tērvetes alus. Tas gan no Latvijas alus mākslas arī būtu viss.
5) Dzīvais (Ilgezeem) kvass. Vot šo mantu arī uz Vāciju vajadzētu eksportēt.
6) Ķelmēnu maize. Vācijā rupmaize arī ir, ir arī ēdama, bet tādas rudzu maizes gan nav. Un Ķelmēnu maize vispār ir unikāla manta.
(No otras puses gan - ja izlemj no miltu izstrādājumiem atteikties, tad arī maize no ēdienkartes pazūd.)
7) Putraimu desa/asins desa. (Piemēram, Rīgas miesnieka "cepamā" putraimu desa.)
8) Melnais balzāms/+ variants ar upenēm.
Kad apārstēties vajaga.
9) Saldējums.
(Rūjienas, Laimas, utt. Dažreiz gribas.)
10) Kefīrs
No augstā plaukta, Talsu/Bio piemēram. Šeit visādi "Kefir" un Buttermilch ir dabūjami, dzert var, bet nav tas īstais.
11) Aukstā zupa (Pūres).
Cerams ka nav pārstājuši ražot! Kad atbraukšu uzreiz gribēšu kārtīgu bļodu uztaisīt.
12) Baltmaize "Radziņš" ar ķimenēm.
(Tikai ar ķimenēm!)
13) [tiks papildināts]
-
30 rakstair doma
- 2013.05.31, 14:23
- meitiņai ir gads un desmit mēneši.( ... tālāk ... )
-
1 rakstair doma
- 2013.05.26, 12:30
- pie konspairesī jautājuma: uzdūros sekojošam "Institute for the Study of Globalisation and Covert Politics" materiāliņam (ISGP). Piemēram, Beļģijas valdība, aristokrāti pedofīli slepkavas.
"Every year, thousands of children go missing without trace - 200 of them in Austria alone, a staggering 1,850 in Italy. In Belgium, where Marc Dutroux abducted and killed four female victims, 1,022 disappear annually; and in Britain, around 400. Experts fear that hundreds are being held in private prisons."
-
1 rakstair doma
- 2013.05.21, 14:09
- interesanti kā nopērkot kādu tiešām labu mantu, gribas uzreiz nopirkt to pašu vēl vienu - lai gan skaidri zināms ka nav pēc otras vajadzības, bet nu tik laba manta!
-
16 rakstair doma
- 2013.05.10, 22:23
- meitiņai ir gads un astoņi mēneši.( ... tālāk ... )
-
2 rakstair doma
- 2013.05.06, 13:23
- "Pētījums: pieaug iedzīvotāju pesimisms par iespējām
atrast darbu iekļauties enerģijas sadales un aprites sistēmā valstī" (un pasaulē).
Skatoties uz naudu kā uz enerģijas sistēmu, kļūst acīmredzams, ka katram valsts iedzīvotājam ir tiesības uz daļiņu enerģijas kas valstī tiek uzražota/apgrozīta/tērēta. Un lai kādam rīcībā būtu vairāk enerģijas, tā ir savukārt jāatņem no kādiem citiem; lai viens izceltos virs kopējā līmeņa, tam kāds cits ir jāpagrūž zem ūdens [žests, kā paņemot cilvēku aiz pleciem, un pagrūžot galvu zem ūdens].
-
5 rakstair doma
- 2013.05.04, 14:14
- Linux ziņās: kopš Ubuntu 12.10 izlēmu atteikties no Unity, tā vietā uzliku Cinnamon (ieinstalēts caur PPA), patīk. pagājušonedēļ upgrade uztaisīju uz 13.04 (cinnamon paliek tas pats 1.6.7). šķiet, ir jūtami uzlabojusies ātrdarbība. Uzliku mint-līdzīgu theme.
-
6 rakstair doma
- 2013.05.04, 13:42
- Lai neraustās video iekš Linux (tearing) ar Nvidia draiveri:( ... tālāk ... )
-
0 rakstair doma
- Mazo algu cilpā
- 2013.04.25, 10:01
- smags teksts (re:baltica pētījums, via
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
porcupine)
Redzēju, ka pāris dienas atpakaļ tauta vicojās par to ka lūk daudzi uz pabalstiem sēdot, bla bla. Rekur interesants rakstiņš par kādu eksperimentālo shēmu Kanādā, Dauphin pilsētiņā, Manitoba provincē.
"A final report was never issued, but Dr. Evelyn Forget [for-ZHAY] has conducted analysis of the research. She found that only new mothers and teenagers worked substantially less. Mothers with newborns stopped working because they wanted to stay at home longer with their babies, and teenagers worked less because they weren't under as much pressure to support their families, which resulted in more teenagers graduating. In addition, those who continued to work were given more opportunities to choose what type of work they did. Forget found that in the period that Mincome was administered, hospital visits dropped 8.5 per cent, with fewer incidences of work-related injuries, and fewer emergency room visits from car accidents and domestic abuse."
-
6 rakstair doma
- 2013.04.08, 19:24
- Sakarā ar materiālu par bērnu atņemšanu vecākiem Norvēģijā, man tāds interesants jautājums no ekonomiskā viedokļa. Tur ir atsauce uz praksi Zviedrijā, ka tur ir 300'000 bērnu atņemti ģimenēm: sekojošs dokuments (pdf), sk. 12-13 lpp - tur savukārt atsaucas uz publikāciju Småland-Gazette (Smålands-Tidningen, 22 februari 2002).
Audžuģimene saņem SEK 10'000 dienā. Tas ir 3'650'000 SEK gadā*, jeb Ls 830 dienā, Ls 304'045 gadā.
Bet vecāki (kuriem bērnu atņem) nesaņēma, un nesaņem neko (nu ok, varbūt Ls 80 mēnesī bērna pabalstu).
Tātad kautkurā brīdī valsts izlemj, ka tai ir mazāk izdevīgi vecākiem nemaksāt neko, bet ir izdevīgi audžuvecākiem maksāt Ls ~300'000 (gadā) x ~18 gadi, ir gatava ziedot Ls 5.4 miljonus (SEK 64.8 mio) bērniņam/jaunietim par labu.
Ar to nosacījumu, ka bērns tiek šķirts no vecākiem, nedrīkst ar vecākiem tikties, vecāki nedrīkst redzēt bērnu uzaugam, naudu saņem kautkādi svešinieki, kas ir to vairāk pelnījuši.
Bet ja bioloģiskajiem vecākiem maksātu šos Ls 300'000 gadā par bērna kopšanu/audzināšanu, vai viņi būtu tik "nelabvēlīgi", ka bērni jāatņem? Ja jau var maksāt audžuvecākiem, tad jau nauda ir? Nu, jā, nevar visiem vecākiem maksāt, vajag visus vecākus turēt bailēs, lai pēc viņu bērniem neatnāk. Tāda sistēma.
________________________
* sarēķinot 3.6 mio x 300'000 atņemtie bērni sanāk apmēram trešdaļa no Zviedrijas GDP. Tāpēc tīri matemātiski, maksāt šādas summas visiem "audžuvecākiem" nevar.
-
12 rakstair doma
- 2013.04.06, 18:04
- Būšu priecīgs, ja Cibas pētīšana kādam arī doktora grādu ļaus nopelnīt. Bet, šķiet, šis būs viens no vis-vis-lasītākajiem promocijas darbiem ever. Cik bieži kāds nabags dabū savu disertāciju šitik plašām masām priekšā?
-
2 rakstair doma
- 2013.04.05, 19:25
- Meitiņai ir gads un septiņi mēneši. Zobi gandrīz visi jau ir iznākuši, bet, izskatās, nu pavisam lielie šķilties taisās. Laiks, kad bērnam nešķiļas zobi, ir tik viegls. Bērns viegli aiziet gulēt, aizmieg agri, neraud pirms gulētiešanas izmisīgi, naktī ir mierīgs. Bet laiks, kad zobi nāk, ir vienkārši ir smaga ikdiena, kā ar nastu mugurā.
-
6 rakstair doma