- 2026.08.08, 19:38
- cik žēl, ka veci cilvēki nekļūst par skarbiem minimālistiem savā mūža nogalē.
atstāj, tā vietā, kaudzi ar neapēstiem makaroniem, pudu cukura, kalnus ar griķiem, auzu pārslām, putraimiem, un kilogramiem kafiju. viss kompostā.
un tad tas rūpīgi krātais goda kristāls, mazās krūzītes un apakštasītes, smalkie šķīvīši un glāzītes un piņģeroti. saberzt smiltīs!
paplukušas vāzes un keramika, pretīgi alumīnija kausi un smalki, bet ārkārtīgi netīri sudraba piederumi, jo nevar jau tos vijumus izberzt.
žēl, ka cilvēks nevar samierināties ar televizoru un vienu krēslu. nē, savu gadsimtu nodzīvojis sabrucis dīvāns, smirdīgs skapis un tik pat neciešami grāmatu plaukti. un makulatūra. - 1 rakstair doma
- 8.8.26 20:47 #
-
Nu, par to pašiem mantiniekiem bija jādomā laicīgi. Un vēl dzīves laikā jānopērk senioram normāls dīvāns un skapis.
Ja viņi to nav izdarījuši, tad ir godam nopelnījuši to lūžnu kaudzi, kuros vecīts pavadījis savas dzīves nogali.
PS - no mantojuma ir iespējams arī atteikties, ja nu kas. - Atbildēt
